Atzīmējot Reformācijas 500 gadu jubileju, fokusā laikmetu raksturojoša liecība no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kas skatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.
Krāsns podiņš ar Martina Lutera attēlu
Sarkanā māla reljefs dekors ar dzeltenu glazūru, atrasts Livonijas ordeņa pilī Cēsīs
16. gadsimta vidus
Šajā Renesanses laika krāsns podiņā, kas ir dekorēts ar reljefu ornamentu un pārklāts ar spilgtu glazūru, vienlaicīgi materializējas divas Eiropas likteni noteicošas revolūcijas – reliģiskā un masu mediju revolūcija. Uz priekšmeta virsmas profilā tēlots katoļu baznīcas reformators Martins Luters ar tipisku 16. gadsimta zinātņu vīra galvassegu, t.s. protestantisko bereti, kas atgādina to, kuru Lutera brieduma gadu portretējumos izteiksmīgi iemūžinājis Lūkass Krānahs Vecākais.
Pieļaujot, ka krāsns podiņu gatavojuši vietējie amatnieki no vietējā sarkanā māla, jājautā – kā nedaudzus gadus pēc Reformācijas viņu rīcībā būtu varējis nonākt precīzs Lutera izskata atveids? Atbilde, visticamāk, meklējama paralēli notikušajā – masu mediju revolūcijā, kas praksē nozīmēja Johana Gūtenberga izgudrotās grāmatu iespiešanas tehnikas pielietojumu. Paredzams, ka reljefa dekors tapis kopējot Lutera profilu no kādas 16. gadsimta vidū jau plaši pieejamas drukātas grāmatas ar reformatora gravīru.
Papildus nozīmi priekšmetam piešķir tā atrašanas vieta – Cēsu pils. Celta 13. gadsimta sākumā, turpmākajos gadsimtos pārbūvēta un paplašināta, savas pastāvēšanas ziedu laikos Cēsu pils bija nozīmīgs Livonijas ordeņa militārās un politiskās varas atbalsta punkts, kā arī viena no ordeņa mestra rezidencēm. Pils tikusi apdzīvota līdz pat 18. gadsimtam – vēl ilgi pēc Livonijas valsts sagrāves – un piedzīvojusi to, kā agrākās Livonijas zemes pāriet protestantismā un tās iedzīvotāji apgūst lasītprasmi.
Sākotnēji publicēts: Creative Museum Planner 2014, Designed by H2E