“D***ā darbs un materiāls!” – es vienā brīdī biju spiesta sākt kliegt, kad vairāk pasērfoju pa Latvijas muzeju kontiem Instagramā. Rodas iespaids, ka vispār neviena no atsevišķu muzeju par šo sociālo tīklu atbildīgajām personām ne brīdi nav iedziļinājusies jautājumā, kas tas ir par dzīvnieku un ko tas ziemā ēd. Tāpēc tapa šis ieteikumu saraksts, lai muzeji, kas vienmēr sūdzas par resursu trūkumu, šīs tik ierobežotās vērtības – darbaspēku, darba laiku un finanses – nešķiestu lieki.
1. Stratēģija saturam
Skatoties uz muzeju ierakstiem – te puķīšbildes no “ai, tik jaukās muzeja puķu dobes”, te saulriets, saullēkts vai pirmais sniegs, publicēti pamīšus ar neasām izstāžu atklāšanas reportāžām –, ir pilnīgi acīmredzami nolasāms, ka neviens no darbiniekiem, kam dots uzdevums atbildēt par muzeja kontu Instagramā, vispār nav aizdomājies, kādu informāciju tad īsti ievietot šajā tīklā. Šķiet, zināšanas aprobežojas vien ar to, ka Instagrams – tas ir priekš bildēm.
Tomēr arī jebkurš muzeja ieraksts Instagramā ir šīs institūcijas izkārtne! Tāpēc, pirms vispār jebko te ievietot, ir jārod atbildes uz tiem pašiem jautājumiem, uz ko ir jāatbild, iecerot jebkādu projektu. Kādu stāstu par muzeju mēs šajā kanālā vēlamies stāstīt? Ko mēs ar to vēlamies sasniegt? Kas ir mūsu mērķauditorija? Pēdējais Instagrama gadījumā ir jautājums nr.1, jo no tā būs atkarīgs viss pārējais, tai skaitā mirkļbirku izvēle, kas, savukārt, ir pamatnosacījums, lai šajā tīklā kāds jūs vispār pamanītu. Ļoti simpātisks man šķiet Dānijas Nacionālās galerijas piegājiens (@smkmuseum) – viņu Instagrama kanālā dominē fotogrāfijas, kurās redzams, kā apmeklētāji skatās uz mākslas darbiem.
2. Attēlu kvalitāte, attēlu kvalitāte, attēlu kvalitāte
Katram kvalitatīvam – ne tikai kultūras institūciju – kontam Instagramā ir jāatrod sava vizuālā valoda, lai spētu aizķert lietotāja skatienu. Šis ir absolūts ideāls, kas var prasīt arī papildu finansiālos ieguldījumus, angažējot profesionālu fotogrāfu. To, protams, parasti neviens nevar atļauties. Tāpēc, lūdzu, sāksim ar mazumiņu – publicēt tikai kvalitatīvas fotogrāfijas! Jā, tas ietver prasību, lai bilde būtu fokusā (ja vien neasums netiek pamatots ar kādu māksliniecisku koncepciju) un ar cik necik izsvērtu kompozīciju... Un būtu lietderīgi atcerēties, ka, lai gan fotografēt, vismaz ar telefonu, mūsdienās prot katrs, tas šo cilvēku vēl nekvalificē par fotogrāfu, kura veidotos uzņēmumus kultūras institūcija drīkst atļauties publicēt savā Instagrama kontā!
Meklējot kādu pozitīvu piemēru, ieteiktu aplūkot Hamburgas Starptautiskā jūrasbraukšanas muzeja kontu (Internationales Maritimes Museum Hamburg, @maritimesmuseum), kas 11 mēnešu laikā, kopš viņi darbojas Instagramā, ir sasniedzis 10 tūkstošus sekotāju, kas šim īsajam laika posmam ir patiesi daudz. Viņu konta fotogrāfijas raksturo ļoti uzkrītoša vizuālā valoda. Viņu izvēlētais stils var patikt, var nepatikt, bet, skrollējoties cauri Instagramam, viņu ieraksti uzreiz ir pamanāmi. No Latvijas muzejiem kā pozitīvus piemēru es vēlētos minēt Rīgas Motormuzeju (@rigasmotormuzejs), kaut, protams, mašīnas, jo īpaši antīkas, Instagramā vienmēr izskatās labi. Arī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam aizvien izdodas publicēt ļoti atmosfēriskus uzņēmumus, kaut... Ziema ar savu reducēto krāsu paleti un tās grafiskajām kvalitātēm vairāk piestāv Instagrama foto estētikai nekā vasaras raibumi.
3. Mirkļbirkas
Publicēt ierakstus Instagramā bez mirkļbirkām var atļauties tikai Kima Kardašjana, kurai ir 93 miljoni sekotāju. Visiem pārējiem, ja viņi vēlas, lai viņu darbību Instagramā kāds vispār pamanītu, IR JĀLIETO MIRKĻBIRKAS!!! Iedomāties, ka mana Instagrama mērķauditorija ir mani 86 sekotāji, nozīmē neizprast šī tīkla būtību. Instagrams atļauj vienam ierakstam pievienot līdz pat 30 mirkļbirkām un tādējādi iekļauties trīsdesmit dažādu tēmu attēlu straumēs, un muzejiem to vajadzētu izmantot!
Instagrams nav draugu pīļu dīķis, bet gan starptautisks tīkls, kurā, attiecīgi uzvedoties, sev var pievērst pasaules uzmanību, kas jo īpaši būtu jāpatur prātā muzejiem, kas orientējas ne vien uz vietējo, bet arī uz ārvalstu tūristu. Arī, ja fotogrāfiju pavadošais teksts ir latviešu valodā, ir būtiski lietot starptautiski izmantotas mirkļbirkas, jo populāru Instagrama mirkļbirku pievienošana attēliem palielina tava konta redzamību šajā tīklā. Protams, ka katrai institūcijai paralēli ir jāizmanto arī savas mirkļbirkas, zem kurām var atrast, piemēram, visas ar kādu konkrētu izstādi saistītās fotogrāfijas.
Te neliela mirkļbirku izlase, kas varētu būt interesanti arī muzejiem, taču jāņem vērā, ka ir jāizmanto tikai tādas, kuras izmanto tie ļaudis, kas pieder jūsu definētajai mērķauditorijai. Tā, piemēram, ja konkrētais ieraksts ir vairāk orientēts uz tūristiem, tad jāmeklē mirkļbirkas, kas ir populāras ceļotāju lokā.
#museummonday vai #closedmonday – muzeji pirmdienās visbiežāk ir slēgti, bet Instagrams ir atvērts katru dienu 24 stundas diennaktī, un to tad muzeji izmanto, zem šīs mirkļbirkas veicot ierakstus pirmdienā.
#lampwednesday – trešdienās visi ievieto lampu fotogrāfijas.
#throwbackthursday – ceturtdienām jāsameklē kādi senāk fotografēti attēli. Modernās Mākslas muzejs (@themuseumofmodernart), piemēram, zem šīs mirkļbirkas stāsta par agrāk muzejā notikušajām izstādēm (šai ierakstu sērijai ir arī mirkļbirka #52exhibitions).
#starcasefriday – piektdienās visi fotografē trepes. Jo īpaši lielu uzmanību (tātad laikus) izpelnās bildes ar #worldneedsmorespiralstaircases mirkļbirku.
#asundaycarpic – svētdienās visi publicē mašīnu bildes (īpašs sveiciens Rīgas Motormuzejam!).
Un vēl ir vesela rinda muzeju popularizēšanas pasākumu, kuri notiek reizēm tikai Tviterī, reizēm tikai Instagramā, bet reizēm arī abos. Piemēram, 19.–25. jūnijā Tviterī būs #MuseumWeek, 22. februārī bija #MuseumOskar un, domājams, ka oktobrī atkal tiks atkārtota #Instamuseum akcija. Visas šīs akcijas var izmantot, pildot ar saturu arī savus Instagrama kontus.
Kā atrast jums piemērotas mirkļbirkas? Pavisam vienkārši! Pašpikojiet Instagramā, kādas mirkļbirkas izmanto citi muzeji vai tie šī tīkla lietotāji, kas publicē ierakstus par kādu jums būtisku tēmu!
4. Viens iestādes nosaukums visos sociālajos tīklos
Ideālā variantā visos sociālajos tīklos muzejs ir atrodams zem viena nosaukuma.
5. Angļu un latviešu valodas izmantojums
Šis ir ļoti svarīgs, kaut ne gluži viennozīmīgi atbildams jautājums. No vienas puses – vispirms kā sava mērķauditorija ir jānosaka ļaudis, kas dzīvo tajā pilsētā / novadā, kur atrodas muzejs. Tātad jāpiesekojas sava novada institūcijām un kultūrā ieinteresētām personām un jākomunicē latviski.
Taču vienlaicīgi daudziem muzejiem – jo īpaši tiem, kuri ir tādi ārvalstu tūristu magnēti kā Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs vai arī tie ir veltīti tēmām, kas varētu interesēt arī ļaudis citās pasaules malā (antīkas mašīnas, medicīnas vēsture, farmācijas vēsture, kino utt.), – būtu jāpārdomā iespēja Instagrama ierakstos paralēli lietot arī angļu valodu vai arī daļu ierakstu veikt abās valodās. Jāņem vērā, ka Instagrams ir vieta, kur jāstrādā ar mērķauditorijām, pat, ja tas liekas ļoti ierobežots ļaužu loks, tomēr pasaule ir pietiekoši liela jebkādai specifisku interešu nišai, un tieši šie var kļūt par jūsu muzeja visuzticamākajiem sekotājiem. Tā, piemēram, tādai starptautiskai izstādei kā “Roundabout Baltic”, kura organizēta, izmantojot vairāku valstu muzeju kolekcijās esošos priekšmetus un kas līdz februāra beigām notika Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (@dmdmmuzejs), noteikti būtu bijis lietderīgi apsvērt komunikāciju Instagramā ar garākiem tekstiem angļu valodā, mērķējot uz laba dizaina mīļotājiem ārpus Latvijas robežām. Mirkļbirka #designmuseum jau ir labs sākums, lai kļūtu redzami šai specifiskajai mērķauditorijai, jo to izmanto arī citi dizaina muzeji pasaulē.
6. Pavadteksts pie attēliem
Ir jālikvidē uzskats, ka Instagrams – tas jau tikai par bildēm. Jo patiesi kvalitatīvi konti, jo īpaši, ja mēs runājam par institūciju kontiem, vēstījumu par sevi ietver ne tikai attēlu formā, bet arī fotogrāfijas pavadtekstā stāsta stāstu – par attēloto priekšmetu, par institūciju utt. Un reizēm – bet tikai reizēm! – var arī vienkārši novēlēt skaistus Jāņus vai jauku svētdienu.
Nē, ar pavadtekstu es nedomāju sarindotas 30 mirkļbirkas! Bet gan to vienu vai vairākas rindiņas, kas ir PIRMS mirkļbirkām! Starp citu, ja jūs vēlaties pavadtekstu nošķirt no mirkļbirkām, pēdējās var ievietot ieraksta komentāros.
7. Komunikācija ar Instagram community jeb dots devējam atdodas
Sociālo mediju īpatnība ir tā, ka te uzsvars ir uz vārdu “sociāls”, tātad – orientēts uz interakciju ar saviem sekotājiem un uz community building. Sekojoši, tas nenozīmē sociālajos tīklos tikai kā ar lielgabalu izšaut sev svarīgo informāciju, bet gan laikot ar savu muzeju atzīmētās fotogrāfijas, komentēt gan tās, gan citu kontu fotogrāfijas, kas atbilst jūsu profilam. Nerunīgajiem un introvertajiem latviešiem tas, protams, nozīmē spēt sevi pārvarēt. Un muzeja darbinieks jau arī vienmēr ir tik ļoti aizņemts, ka viņam nav laika Instagramā komentārus rakstīt. Taču ļaudīm, kas atbild par muzeju sociālajiem tīkliem, ir būtiski zināt, ka šajā gadījumā suns ir aprakts Instagrama algoritma uzvedībā. Tā kā Instagrams pats atzīst, ka tā lietotāji patiesībā palaiž garām 70% no sava feed, tas 2016. gadā ieviesa algoritmu, kas ierakstus sakārto nevis hronoloģiskā to ievietošanas secībā, bet gan ranžējot tos pēc jūsu sadarbības ar konkrēto kontu. Jo katrs jūsu Like vai komentārs kādam kontam Instagrama algoritmam demonstrē, ka šis lietotājs jūs interesē un padara arī jūs redzamākus Instagrama vidē. Un šādi jūs sev pievēršat ielaikotā/ komentētā / piesekotā konta uzmanību, kas nākotnē, ja jūsu konta saturs viņu pārliecinās, savukārt var kļūt par jūsu sekotāju.
No otras puses, jums kā konta īpašniekam tad ir svarīgi izdomāt veidus, kā izprovocēt savus sekotājus, lai viņi reaģē uz jūsu ievietotajām fotogrāfijām – ar ielaikošanu vai komentāru, jo tas nozīmēs, ka arī nākošos jūsu ierakstus Instagrams uzskatīs par šī konkrētā sekotāja prioritāti un tie viņa feed parādīsies samērā augstu. Ja šāda sadarbība nenotiek, tad no jūsu 86 sekotājiem jūsu ievietoto pēdējā sniega bildi reāli ierauga varbūt tikai četri skatītāji...
Mani novērojumi liecina, ka līdzās mirkļbirku neesamībai, Latvijas muzeju vislielākā kļūda šajā sociālajā tīklā ir attiecību nekopšana ar esošajiem vai potenciālajiem sekotājiem. Ir gan, protams, arī patīkami izņēmumi kā @brivdabasmuzejs, @nacionalais_vestures_muzejs un @latviannationalmuseumofart.
Ja tomēr kāds nolemj rakstīt komentārus un laikot citu kontu bildes, ir viens būtisks sīkums, kas jāzina: nedrīkst vienā reizē ielaikot pārāk daudz bilžu un masveidīgi rakstīt ļoti standartizētus komentārus, jo tad Instagrams tevi uz 12–24 stundām nobloķēs.
8. Vienu attēlu dienā!
Jāatzīstās, ka ar šo slimību Latvijas muzeji gan neslimo – ka publicētu n-tos ierakstus vienā dienā, veselā rindā pāris minūšu laikā. Instagrams ir sociālais tīkls, kurā šāda sekotāju pārpludināšana ar informāciju netiek uzskatīta par vēlamu (ir gan pāris izņēmumi, bet tas parasti neattiecas uz muzejiem). Tāpēc, lūdzu, ne vairāk kā vienu ierakstu dienā! Savukārt ierakstu retums Instagramā nav problēma – pilnīgi pietiek par sevi atgādināt reizi nedēļā.
9. Lietai drīkst pieiet ar humoru
Kaut es varbūt to ne vienmēr saprotu, bet drīkst.
10. Uzmanīgi ar citu Instagrama lietotāju bilžu pārpublicēšanu!
Instagrama aplikācija tehniski neatļauj pārpublicēt citu tīkla lietotāju veiktos ierakstus (atšķirībā no Tvitera vai Facebook). Ja to tomēr vēlas darīt, jāapgūst pāris knifi. Taču stāsts ir nevis par aplikācijām, kas šo procesu tomēr ļauj realizēt, bet gan par to, ka citu cilvēku veiktās fotogrāfijas vairumā gadījumu neatbildīs jūsu muzeja konta vizuālajai valodai, tādējādi radot kapustņiku jūsu feed. Kā vienmēr, ir arī izņēmumi, taču katrs iecerētais pārpublicēšanas gadījums ir rūpīgi jāizsver. Ir muzeji – ne vien Latvijā, bet pietiekoši daudz arī plašajā pasaulē –, kas par sava Instagrama konta stratēģiju ir izvēlējušies tikai savu apmeklētāju muzeja telpās veikto fotogrāfiju pārpublicēšanu, jo tādējādi, galu galā, tiek ietaupīti muzeja resursi. Taču ilgākā laika periodā šī stratēģija neatmaksājas.
11. Attīstīt savu kontu!
Vislabākais no visiem ieteikumiem veiksmīgai darbībai Instagramā ir: attīstīt tālāk savu kontu! Varbūt jāpārdomā un jāpārveido vizuālā valoda? Varbūt ir pienācis laiks stāstīt citu stāstu par savu muzeju, jo vēlaties sasniegt citas mērķauditorijas? To drīkst darīt! Iedvesmai ieteiktu palūkoties, kā darbojas Bāzeles Vēstures muzejs (Historisches Museum Basel, @histmuseumbs), kura darbinieki satura radīšanai Instagramā pieiet ārkārtīgi radoši. Mana mīļākā viņu organizētā akcija bija #wtfisthis, kurā viņi, izmantojot Instagramā šo visnotaļ populāro mirkļbirku, rīkoja muzeja priekšmetu minēšanas akciju.
Princese uz zirņa
Kopsavelkot man šķiet, ka šī sociālā tīkla uzvedības apzīmēšanai vispiemērotākā ir Hansa Kristiana Andersena pasaka par princesi, kura arī zem 10 pēļiem spēja sajust mazu zirņa graudu. Jo, jā, Instagrams ir ļoti darbietilpīgs un laikietilpīgs tīkls. Atšķirībā no Facebook un Tvitera šajā tīklā jaunu ierakstu veikšanu nevar automatizēt – tam vienmēr ir nepieciešams reāla cilvēka pieskāriens viedtelefonam reālajā laikā. Taču, piemēram, var izveidot redakcijas plānu ilgākam laika posmam un ierakstus sagatavot iepriekš. Savukārt attēlu ielaikošanai un citu kontu sekošanai arī muzeji ir sākuši izmantot ieprogrammētus botus (robotprogrammas).
Ja jums pēc šī raksta izlasīšanas vēl ir jautājums, kad konkrēti es sāku rupji kliegt, mana atbilde ir: kad ieraudziju muzeja kontu ar 125 ierakstiem gandrīz bez nevienas mirkļbirkas...
Fotogrāfija: Elīna Reitere