2016. gads vēsturē ieies kā Latvijas muzeju nozarei īpaši nozīmīgs. Nebūs pārspīlēti teikt, ka tas bijis viens no veiksmīgākajiem pēdējo desmitgažu laikā, kad sabiedrībai kļuvuši redzami publisko līdzekļu (valsts, pašvaldību un Eiropas struktūrfondu) investīciju rezultāti. Pēc rekonstrukcijas atklāti vairāki muzeji (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs, Raiņa un Aspazijas muzeji) un to ekspozīcijas, un, kas īpaši svarīgi, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos (Ludzas sinagoga, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Raiņa muzejs Tadenavā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros).
Tāpat virkne muzeju veidošanas un atjaunošanas darbu vēl turpinās (Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs u.c.), kas pamatoti ļauj runāt par nepieredzētu kapitālieguldījumu sezonu vismaz piecgades perspektīvā, kam varbūt tomēr piemērojami spilgtāki epiteti par Kultūras ministrijas lieki pieticīgi sacīto: “gads kopumā nav bijis slikts”...
Gads bijis zīmīgs, domājot arī par jaunu modernās un laikmetīgās mākslas muzeju nepieciešamību, ko pavadījušas pamanāmas diskusijas plašākā publiskā telpā: fonda “Mākslai vajag telpu” aktivitātes, korporatīvās labdarības fonda “ABLV Charitable Foundation” atbalstītā rakstu sērija “Domājot laikmetīgi par muzeju” laikrakstā “Diena”, “ABLV Charitable Foundation” rīkotais simpozijs “Cross-Training: 10 vingrinājumi ceļā uz muzeju” Kaņepes kultūras centrā u.c.
Svarīgi, ka aizvadītais gads iezīmēja arī virzību ilgi diskutētajā jautājumā par Muzeju likuma aktualizēšanas nepieciešamību. Prognozējams, ka jau šogad izmaiņas stāsies spēkā.
Protams, ir arī muzeju nozares procesi, kas diemžēl pērn īpašu virzību nav sagaidījuši – valsts muzeju direktoru terminēto līgumu jautājums, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pieejamības un lietojamības uzlabošana, muzeju darbinieku atalgojums, tālākizglītība un motivācija, muzeju menedžmenta efektivitāte, kadru pēctecība utt. Jācer, ka vismaz kāds no šiem jautājumiem 2017. gadā būs pakāpies pārvaldošo institūciju prioritāšu hierarhijas sarakstā.
Kāds tad uz visa šī fona bijis domnīcas Creative Museum (CM) gads?
Domnīcas 2016. gada lielākais jaunums ir tas, ka esam mainījuši fokusu, no intensīvas publiskas darbības radošo sesiju, semināru un publisku pasākumu formāta pārslēdzoties uz pētniecību un konsultāciju praksi. Protams, arī turpmāk neizpaliks publiski pasākumi, tāpat arī muzeju kritika un analīze, kas Latvijas muzeju nozarē turpina būt vairāk izņēmums nevis norma, tālab joprojām attīstāms darba lauks.
Summējot domnīcas darbību aizvadītajā gadā, izcelšu šādus CM TOP 3:
Projekts “Ebreju Rēzekne”
Projekts aizsākās 2015. gadā kā darbs pie Rēzeknes Zaļās sinagogas ekspozīcijas satura koncepcijas izstrādes un koordinēšanas. Ekspozīcijas projekts tika īstenots ciešā sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un dizaina biroju “H2E”.
2016. gada janvārī sinagoga tika atklāta, taču mums, domnīcai, tas bija tikai pirmais posms lielāka projekta ietvaros. Jau ekspozīcijas projekta tapšanas gaitā izsecinājām, ka pētāmā materiāla apjoms ir tik plašs un neapgūts, ka koordinēsim tālāku “Ebreju Rēzeknes” pētniecības darbu, piesaistot virkni ekspertu, kuri pētīs Latgales un, īpaši, Rēzeknes ebreju vēstures aspektus. Šī darba ietvaros 2016. gada martā sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Frīdriha Eberta fondu organizējām konferenci “Ebreju Rēzekne”.
Savukārt, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Frīdriha Eberta fonda atbalstam, gadu pēc konferences – 2017. gada pavasarī – plānojam izdot bilingvālu rakstu krājumu “Ebreju Rēzekne”, pie kura strādājam sadarbībā ar zinātnisko redaktoru, vēsturnieku Dr.hist. Uldi Neiburgu un literāro redaktori Dr.art. Baibu Vanagu.
Himzels
Pieslēdzoties mūsu tuva drauga un sadarbības partnera, muzejnieka un grāmatnieka Arta Ērgļa iniciatīvai, 2016. gadā esam uzsākuši, mūsuprāt, savu līdz šim ambiciozāko un arī aizraujošāko projektu “Nikolauss fon Himzels – Baltijas muzejniecības sākums”.
Saistībā ar šo kā redzamāko pērnā gada Creative Museum aktivitāti vērts minēt jau par tradīciju kļuvušā domnīcas plānotāja izdošanu, kas tiek veidots sadarbībā ar dizaina biroju “H2E”. Šī gada plānotājs tematizē Himzela Grand Tour, izceļot divpadsmit tā pieturvietas (Dženovu, Romu, Londonu, Vezuvu, Venēciju, Amsterdamu, Upsalu, Bāzeli, Vīni, Avinjonu, Pēterburgu).
Paturot prātā gluži vai retorisko jautājumu muzeju profesionāļu vidē – cik daudz mēs patiesībā zinām par Latvijas un Baltijas muzeju tradīcijas iedibinātāju, Eiropas apceļotāju Himzelu un viņa atstāto apgaismības laikmeta mantojumu Latvijas un, iespējams, tuvējo kaimiņvalstu mantojuma institūcijās –, tāpat apzinoties Himzela mantojuma nozīmīgumu nacionālā, reģionālā un Eiropas mērogā, 2016. gadā uzsākām daudzpusīgu Himzela kolekcijas aktualizēšanas, sistematizēšanas, zinātniskās apstrādes un popularizēšanas darbu. Saprotams, ka bez nozares ekspertu pētnieciskā ieguldījuma un Himzela mantojumu glabājošo institūciju atbalsta šāda mēroga projekts notikt nevar. Tālab esam un būsim gandarīti par katra veida atbalstu ceļā uz projekta mērķu īstenošanu; un tie ir:
a) Aktualizēt Himzelu kā Latvijas un Baltijas muzejniecības tradīcijas iedibinātāju;
b) Apzināt Martini-Himzelu dzimtas kolekciju kā vienotu veselumu Latvijas un, iespējams, kaimiņvalstu kultūras mantojuma institūcijās, veicot pilnīgu tās inventarizāciju;
c) Ierosināt pētījumu sēriju par Himzelu, viņa vārdā nosauktā muzeja kodola kolekciju un tās ietekmi uz virknes Latvijas senāko un lielāko muzeju ģenēzi;
d) Atklāt Himzelu Eiropas vēsturiskās muzeoloģijas pētniecībai kā līdz šim mazpazīstamu un nozīmīgu avotu.
Visam pāri, protams, stāv Arta Ērgļa iniciatīvas globālais mērķis – līdz 2023. gadam, redzēt īstenojamies Himzela ceļojumu manuskripta nākšanu gaismā vairākvalodu izdevumā.
Pie veiksmīgas līdzekļu piesaistes nosacījuma šogad plānojam:
a) uzsākt darbu pie Himzela mantojuma pētījuma,
b) izveidot mobilo aplikāciju “Himzela Rīga”.
Savukārt sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku Himzela ceļojumu manuskripts šī gada maijā tiek gatavots izstādīšanai Eiropas vēstures nama Briselē pirmajā tematiskajā izstādē “Interactions. Centuries of Commerce, Combat and Creation”, tā simboliski ļaujot Himzelam atgriezties Eiropas kultūras telpā un pasniedzot to kā Baltijas sabiedrisko muzeju tradīcijas sākumu.
Restart Museum
Kā jau iepriekš minēts, 2016. gads bija iezīmīgs ar vērienīgiem muzeju rekonstrukcijas projektiem. Tāpēc maijā sadarbībā ar Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļu “Radi!” nedēļas ietvaros organizējām starptautisku konferenci “Restartēt muzeju”. Konferencē galvenais uzsvars tika likts uz to, kā muzeja jaunradīšanas procesu uztver un vērtē dažādas tajā iesaistītās puses – pasūtītāji, izpildītāji un muzeja potenciālie apmeklētāji. Fokusējoties uz muzeju un radošo industriju sinerģijām, pasākums piedāvāja demokrātisku platformu pieredzes apmaiņai un zināšanu pārnesei ar mērķi rosināt domāšanu, kas, mūsuprāt, arī ir restarta palaišanas poga.
Paralēli konferences pamata programmai ar Britu padomes Latvijā atbalstu Žaņa Lipkes memoriālā organizējām publisko diskusiju ar Liverpūles muzeju direktoru un Lielbritānijas Muzeju asociācijas prezidentu Deividu Flemingu.
Muzeji un radošās industrijas, muzeju ražošana un restartēšana ir bijusi CM prioritāte aizvadītajā gadā un turpinās tāda būt arī 2017. gadā.
Turklāt:
1. Lai arī Rīgas Motormuzeja rekonstrukcijas kapitālprojektā piedalījāmies vien koncepcijas izstrādes fāzē 2014.–2015. gadā dizaina biroja “H2E” komandas ietvaros, muzejam atveroties publikai, tas nav mazinājis prieku par jaunās ekspozīcijas svaigumu un inovatīvajiem risinājumiem, kas atver jaunu lappusi pašmāju muzeju ražošanā.
2. Domnīca Creative Museum turpina veikt Nacionālā korespondenta pienākumus un stiprināt Latvijas pārstāvniecību Eiropas Muzeju forumā (EMF).
3. Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīkla (NEMO) paspārnē turpinām koordinēt pētījumu “Muzeji un radošās industrijas. Sadarbību kartēšana”. Pētījuma ietvaros skaidrojam, vai un kā muzeji Latvijā un Eiropā iederas radošo industriju saimē, kā uz to raugās paši muzeji un potenciālie sadarbības partneri. Pērn turpinājās sadarbību un labas prakses piemēru monitorēšana un metodoloģiska pētījuma veikšana darba grupas partnervalstīs – Rumānijā, Islandē un Polijā. Šogad turpināsim darba grupas un pētījuma koordinēšanu.
4. Turpinām konsultēt muzejus, pašvaldības un dizaina birojus muzeju satura koncepciju izstrādē un realizācijā.
Attēli: Didzis Grodzs un no Rēzeknes pilsētas domes arhīva