2019. gads Latvijas muzeju krājuma dzīvē bijis īpaši ražīgs. Tāpēc, nedaudz mainot tradīciju, šogad aicināju muzeju pārstāvjus pastāstīt ne vien par nozīmīgākajiem aizgājušā gada papildinājumiem viņu kolekcijās, bet arī par nozīmīgākajām aktualitātēm krājuma darbā kopumā. Par simbolu šim periodam neapšaubāmi kļūst ilgi gaidītā muzeju krātuve Rīgā, Pulka ielā 8, kas nupat nodota četru Latvijas muzeju rīcībā, lai turpmāk kalpotu par mājvietu būtiskai daļai Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu. Tas ir liels un grandiozs valstiska līmeņa notikums, uz kura fona nedrīkst nepamanīt virkni citu, arī būtisku, aktivitāšu.
Informāciju par krājuma darba aktualitātēm jautāju 80 Latvijas muzejiem, no kuriem atsaucās 28. Šīs atbildes papildina arī atsevišķi Kultūras Ministrijas un Kultūras informācijas sistēmu centra rīcībā esošie statistiskie dati, kā arī informācija, kas saistībā ar apskatīto tēmu nonākusi manā redzes lokā iepriekšējā gada griezumā.
Krājuma attīstīšana
Tradicionāli krājums tiek uzskatīts par muzeja unikalitātes pamatu, kam ar katru atsevišķo priekšmetu un visām kolekcijām kopumā ir jāatspoguļo institūcijas misija. Katra krājuma vienība atklāj muzeja profesionalitāti, kā arī ieguldījumu pārdomātā komplektēšanas darbā: gan politiku, gan procedūru rūpīgā izstrādē un ievērošanā. Muzejs un tā lietotājs ir ieinteresēts kvalitatīvā krājuma saturā, kas komplektēšanas procesā pieprasa rūpīgu un kritisku izvērtēšanas darbu – vispirms retrospektīvi un tad perspektīvi.
Lai atsvaidzinātu šīs konvencionālās pārdomas par tēmu, gribas atsaukties uz vienu no kņudošākajām provokācijām, kas 2019. gadā tika izteikta Latvijas muzejnieku auditorijai. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas noslēguma atklātajā sesijā 2019. gada 21. jūnijā lekcijā “Auditorijas attīstīšana: problēmas un pieredze” Leontīne Meijere van Menša (Leontine Meijer van Mensch), runājot par mūsdienu pasaules globālajām problēmām un riskiem, cita starpā piedāvāja negaidītu un radikālu stratēģijas maiņu muzeju krājuma attīstībai. Reaģējot uz patērniecisko ārprātu, viņa rosināja muzejus atsacīties no materiālu liecību komplektēšanas, tā vietā priekšroku dodot pieredžu apzināšanai un stāstu vākšanai. Un, lai gan viņas teiktais drīzāk izklausās pēc labi mērķētas provokācijas, to var izmantot par lielisku atskaites punktu, pieņemot lēmumu par katru nākamo krājuma papildinājumu (paturot prātā arī to, cik būtiska nozīme ir katra priekšmeta stāstam).
Krājuma izvērtēšana, šķiet, pakāpeniski tiek aktualizēta vairāku Latvijas muzeju ikdienas darbā, no aizkulišu sarunām biežāk pārceļoties uz plānošanas dokumentiem un reālu rīcību. Līdz šim publiskotie (četri no pieciem) Latvijas muzeju padomes 2019. gada protokoli atklāj, ka priekšmetu atsavināšanu, kā arī izņemšana no krājuma šogad ar pārliecinoši sagatavotiem pamatojumiem veikuši vairāki Latvijas muzeji: Ainažu jūrskolas muzejs, Aktieru Amtmaņu muzejs, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs, Kuldīgas novada muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Olaines vēstures un mākslas muzejs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Pāvilostas novadpētniecības muzejs un Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Akreditācijas procesu 2019. gadā izgājis 21 Latvijas muzejs* un, gatavojoties tam, katrs no šiem muzejiem ir pārskatījis arī savu krājuma pārvaldības politiku, iezīmējot mērķus un uzdevumus nākamajam periodam. Neiedziļinoties problemātikā, kam 2019. gada 28. martā bija veltīta Creative museum diskusija “Akreditācija – muzeju kvalitātes nodrošināšanas mehānisms?” un citējot Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja direktori Ievu Pētersoni, gribas cerēt, ka atbildīgiem muzejiem akreditācija viennozīmīgi ir “viens no instrumentiem muzeja pārvaldības procesa sakārtošanā”. Atbildot uz jautājumu par 2019. gada krājuma darba aktualitātēm, to apstiprina arī Varakļānu novada muzeja krājuma glabātāja Ilze Marinska, minot, ka “2019. gadā krājumam tika pievērsta īpaša uzmanība, jo decembrī bija muzeja akreditācija. Krājums tika rūpīgi pārskatīts un sagatavots akreditācijas procesam”.
Taču, pie galvenā! Ar ko tad 2019. gadā ir papildināts Nacionālais muzeju krājums? Vai kopējiem krājuma pieauguma rādītājiem ir tendence augt vai kristies? Skaitliska statistika būs zināma februāra vidū, apkopojot muzeju pārskatus. Taču kā ir ar satura kvalitāti? Izvērstā veidā to varēsim uzzināt tikai tālākā nākotnē, kad noslēgumam sāks tuvoties Nacionālā muzeju krājuma digitalizācijas darbs. Šobrīd no muzejiem saņemtās atbildes tikai kā caur adatas aci ļauj ielūkoties dažu muzeju kolekciju papildinājumos, radot gan prieku, gan intrigu, gan jaunus jautājumus. Tā kā iesūtītā informācija ir fragmentāra un grūti strukturējuma, šoreiz piedāvāju iepazīties ar pilnu sarakstu, atbildes kārtojot muzeju nosaukumu alfabētiskā secībā. Lai gan kolēģi tika aicināti atbildēt lakoniski, tikai izvērstākās atbildes ļauj spriest, cik stratēģiska, mērķtiecīga, izpētē vai radošā sadarbībā balstīta ir katra muzeja krājuma komplektēšanas politika.
Aizputes novadpētniecības muzejs
Nozīmīgākie krājuma papildinājumi 2019. gadā ir Aizputes Livonijas ordeņa pils aizsardzības zonā iegūtās senlietas, piemēram, sudraba monēta, Johana Ernsta Bīrona Kurzemes un Zemgales hercogistes 1763. gadā kalts grasis, kā arī sudraba monēta, Zviedrijā Kārļa XI 1672. gadā kalta 1 ēre. Krājums papildināts arī ar vairākām 1931. gada apsveikuma un iesvētīšanas kartītēm.
Apsveikuma kartīte iesvētībām. 1931. Aizputes muzeja kolekcija, ANM Ri Pf 4223
Alūksnes muzejs
Kā vienu no nozīmīgākajiem 2019. gada jaunieguvumiem var minēt Alūksnes pilsētas notāra Bruno Baumaņa rakstāmgaldu. Pēc daudzu gadu pārtraukuma šis ir pirmais un patlaban vienīgais muzeja pirkums, kam, cerams, sekos citi. Ar priekšmetu saistītā personība un stāsts būtiski papildina Alūksnes pilsētas pirmās brīvvalsts vēstures atspoguļojumu, turklāt priekšmets ir vizuāli iespaidīgs.
Nozīmīgs krājuma papildinājums ir 2019. gadā saņemtie arheoloģiskie materiāli (1712 vienības), kas iegūti izrakumu laikā 2015.–2016. gadā Alūksnes viduslaiku pils teritorijā. Dāvinājums sastāv no dažādām būvdetaļām (ķieģeļiem un dakstiņiem), keramikas priekšmetiem un senlietām.
Šajā vasarā ar lielu pateicību kā dāvinājums saņemts arī novadnieces cirka mākslinieces Aijas Balodes skatuves tērpi, ar ko varēs paspilgtināt Alūksnes muzeja izstādes un ekspozīcijas.
Balvu Novada muzejs
2019. gads Balvu Novada muzejā aizritēja 30 gadu jubilejas zīmē, svinot Latgales Partizānu pulka simtgadi un pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas, kopš kurām apritējuši 70 gadi. Šie zīmīgie notikumi noteica muzeja krājuma darba virzienus 2019. gadā, tostarp vācot jaunus priekšmetus saistībā ar šiem tematiem. 2019. gadā muzeja krājums papildinājies ar 120 priekšmetiem.
Daugavas muzejs
Muzeja krājums 2019. gadā papildināts par 361 vienību (71 vienība – pamatkrājums, 290 vienības – palīgkrājums). Nozīmīgākie kolekcijas papildinājumi:
1. materiāli par Latvijas armijas Aviācijas diviziona leitnantu, Lāčplēša Kara ordeņa (Nr. 881) kavalieri Herbertu Depreju, kurš dzīvojis kādreizējā Salaspils pagastā. Materiāli pēc LR neatkarības atjaunošanas atvesti no Austrālijas (bez tuvākām ziņām);
2. krāsu fotogrāfijas, iegūtas 2018. gadā viena cilvēka ekspedīcijā pa abiem Daugavas krastiem, fotografējot ievērojamākās vietas, pilsētas u. c. (arī vietas, kuru kādreizējie attēli jau bija atrodami muzeja krājumā). Fotogrāfijas – senās un mūsdienu – interesanti papildināja Daugavas muzeja izstādi Latvijas simtgadei: “Abi krasti. Daugavas pilsētas un mūsdienu novadi 1918–2018” (2018./2019. g.);
3. Edgara Vintera glezna “Daugava pie Saulkalnes” (1964) ar Saulkalnes kaļķu cepli. Šī glezna ir dāvana no Salaspils novada pašvaldības Daugavas muzejam 50. dibināšanas gadadienā 2019. gada 2. augustā. Glezna papildina krājuma materiālus par tēmu Daugavas amati – kaļķa ieguve Daugavas krastos.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
2019. gadā muzeja krājums papildināts ar 516 jauniem priekšmetiem. Starp nozīmīgākajiem minami:
1. Daugavpils kara apriņķa priekšnieka Mārča Kamola (1883–1942) ģimenes arhīvs (76 priekšmeti);
.jpg "Kamols2 (1).jpg")
.jpg "Kamols2 (2).jpg")
Daugavpils kara apriņķa priekšnieka Mārča Kamola (1883–1942) ģimenes arhīvs. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcija
2. 1913. gada avīzes „Двинский листок” komplekts;
.jpg "Avīze (1).jpg")
Avīzes „Двинский листок” komplekts. 1913. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcija
3. Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikas trauki (57 priekšmeti).
Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikas trauki. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcija
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs
2019. gadā krājums papildināts ar 428 dāvinātām vienībām. No tām lietiskie muzeja priekšmeti – 62, rakstiskie – 229, audio vizuālie un IT priekšmeti – 136, tēlojošie – 1.
2019. gada jūlijā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā notika 2. starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji” un zinātniskā konference “Divi Jūliji. Straume”, veltīta Jūlija Straumes 145. jubilejai. Pētot novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes daiļradi, tika veidoti jauni mākslas darbi, no kuriem 24 iegādāti, lai papildinātu kolekciju “Divi Jūliji” un pamatekspozīciju “Novada mākslinieki no 1818–…”.
No LMA Vizuālās mākslas un Tekstilmākslas katedras vadītājas Ievas Krūmiņas iegādāti trīs darbi ar vienotu tematiku – “Pārvarot gravitāciju”, “Gravitācijas pārvarēšana” un “Pa ceļam uz vēsturi”. No L. Bakānes – trīs autortehnikā darināti darbi “Kompozīcija” I, II un III; no Sandras Dikmanes – 10 lielformāta fotogrāfijas uz kartona ar dizaina grafiku (tēma: Jūlija Straumes 140. jubileja Tbilisi un Gruzijas latviešu biedrība “Ave Sol”, pa Straumes pēdām Kaukāzā, Druvienas kods, festivāls “Divi Jūliji” 2018. un 2019. gadā). No TLMS “Sagša” dalībniecēm iegādātas tekstīlijas un apģērba piederumi ar J. Straumes rakstu elementiem – bezdelīgu un pūcēm (divas šalles, divi linu dvieļi un divi pāri cimdu).
Krājumam iegūti arī divi tautas tērpi – 20. gadsimta 30. gados Trikātā darināts Rankas tautas tērps (brunči, krekls, jaka, josta) un Valsts Jaungulbenes mājturības vidusskolas audzēknes gatavots stilizēts Nīcas tautastērps (brunči, krekls, ņieburs, vainags).
Vēl krājums papildināts ar Mezīšu dzimtas dokumentiem, kas aptver trīs paaudzes un laika periodu no 1868. līdz 1950. gadam. Starp tiem ir dokumenti, kas apliecina Vecgulbenes pagasta Vecdrepju māju rentēšanu no Gulbenes pils pārvaldītāja barona Heinriha fon Volfa, Gulbenes pils Meišu skolas liecības, kā arī dažādi finanšu dokumenti. Visinteresantākie ir dokumenti par Drāķenes (Drāķienes) piensaimnieku sabiedrības darbību. Pētot lauksaimniecības biedrību vēsturi novadā, par šo ziņu tikpat kā nav vai arī ir tikai ļoti skopas. Zināms, ka tā pastāvēja no 1923. līdz 1935. gadam, kad to pievienoja Stāmerienas piensaimnieku sabiedrībai.
Ieva Krūmiņa. Gravitācijas pārvarēšana. 2018. Autortehnika: polietilēns, akrils, sietspiedes apdruka. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolekcija, GVMM 25790
Lidija Kazāka (TLMS “Sagša” meistare). Cimdi. 2019. Vilna. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolekcija, GVMM 25866/1-2
Nīcas novada tautas tērpa zīļu vainags. Autore Mirdza Vārdaune. 20. gadsimta 30. gadi. Audums, stikls. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolekcija, GVMM 25638/4
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
2019. gadā muzejam bijuši vairāki nozīmīgi pirkumi un dāvinājumi, tostarp:
1. retu un vērtīgu 18.–19. gadsimta Krievijas impērijas monētu dāvinājums, kas jau tagad aplūkojams muzeja patstāvīgajā ekspozīcijā;
2. dāvinājumu un pirkumu ceļā iegūti vairāki nozīmīgi vēsturisko apbalvojumu paraugi: V šķiras Atzinības krusts, Lāčplēša kara ordenis u. c.
Kazdangas muzejs
Muzeja krājums 2019. gadā papildināts ar vēsturiski nozīmīgiem pirmā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas direktora Friča Gravas dokumentiem, fotogrāfijām un priekšmetiem, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī Grieztalgliemežu dzimtas gliemežvāku, kas piederējis baronam Manteifelim (gliemežvāku no tropiskām jūrām kā suvenīru baronam Manteifelim atvedis kāds viņa radinieks).
Ar mērķi izzināt, saglabāt un vākt pagasta māju un iedzīvotāju materiālā un nemateriālā mantojuma liecības, 2019. gadā muzejs devies ekspedīcijā, kurā audio ierakstos iegūti deviņpadsmit cilvēku atmiņu stāsti.
.jpg "82269103_663750764159926_4176097139711016960_n(1).jpg")
Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas direktora Friča Gravas Triju Zvaigžņu ordenis un Aizsargu Nopelnu krusts. Kazdangas muzeja kolekcija
Kuldīgas novada muzejs
Nozīmīgākais Kuldīgas novada muzeja 2019. gada jaunieguvums ir arheologu Sandras Zirnes un Mārtiņa Lūsēna arheoloģiskajos izrakumos Kuldīgas novada Turlavas pagasta Kundu senkapos iegūtās senlietas, kas ir būtiska liecība par Ventas ūdensceļa nozīmi dzelzs laikmeta tirdzniecības un kultūras kontaktu nodrošināšanā, kā arī pierādījums skandināvu un kuršu līdzāspastāvēšanai Kurzemes centrālajā daļā vēlajā dzelzs laikmetā. Līdz šim, runājot par Latvijas teritorijas iedzīvotāju kontaktiem ar skandināviem dzelzs laikmetā, zinātnieki galvenokārt akcentēja Daugavas ūdensceļu un Ālandes upes baseinu. Savukārt pēdējos gados veiktie atklājumi Kuldīgas un Skrundas novadā liek pārvērtēt Ventas ūdensceļa nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru nodrošināšanā vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā. Nesen atklātie un arheoloģiski pētītie Padures Lapsu un Turlavas Kundu senkapi, kuros apglabāti skandināvu ieceļotāji, kā arī 2017. gadā atklātais arābu dirhēmu depozīts pie Skrundas un iepriekš atrastie skandināvu senlietu savrupatradumi paver ceļu pētniekiem lībiešu, kuršu un skandināvu tirdzniecības un kultūras kontaktu izpētei un jauniem secinājumiem par materiālo un garīgo kultūru dzelzs laikmetā Rietumlatvijā.
Kuldīgas novada muzeja kolekcija. Foto: E. Pūrīte
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Latgales Kultūrvēstures muzeja nozīmīgākie krājuma papildinājumi 2019. gadā:
1. 20. gadsimta vidus frizieru un fotogrāfu piederumi;
2. agronoma Antona Urtāna kolekcija (fotogrāfijas, dokumenti, rokraksti, iespieddarbi, faleristika);
3. pedagoga Klementa Urtāna kolekcija (fotogrāfijas, dokumenti, rokraksti);
4. podnieka Antona Ušpeļa kolekcija (keramika, rokraksti, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas);
5. mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta Latgales keramikas kolekcija, kas ir skaitliski lielākais kolekcijas papildinājums (351 vienības) 2019. gadā; dāvinātājs Mārtiņš Kronis.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
2019. gadā kā ievērojamākais Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma papildinājums atzīmējams Daiņa Puncula dāvinājums: 120 Latvijas dzelzceļa tehniskās shēmas un iespieddarbi, kā arī dokumenti par dzelzceļa aprīkojuma uzlabojumiem vai nomaiņu no 20. gadsimta 20. līdz 40. gadiem.
Shēma – kilometru rādītāja tipa zīmējums, izdevējs: Latvijas Valsts dzelzceļi, 1930. Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja kolekcija, D. Puncula dāvinājums
Latvijas Lauksaimniecības muzejs
2019. gadā muzeja krājums tika papildināts ar 1971 priekšmetu. Nozīmīgākie dāvinājumi bija Latvijas Agronomu biedrības arhīvs un 20. gadsimta sākuma Kurzemes -Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķa saimniecību meliorācijas projekti, kā arī transporta līdzekļi, piemēram GAZ-51 (ideālā stāvoklī).
Transporta līdzeklis GAZ-51. Latvijas Lauksaimniecības muzeja kolekcija
Latvijas Sporta muzejs
Nozīmīgākie Latvijas Sporta muzeja jaunieguvumi 2019. gadā bijuši:
1. Latvijas Olimpiskās komitejas arhīvs. Ļoti plašs priekšmetu klāsts (vairāki tūkstoši vienību) par Latvijas Olimpiskās komitejas, Olimpiskās kustības vēsturi. Ietver sacensību un pasākumu piemiņas balvas, medaļas un nozīmes, Latvijas pieaugušo un jauniešu komandu parādes sporta un atpūtas tērpus ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs (1992–2018); Olimpisko spēļu fotogrāfiju, video un audio materiālu arhīvs, Olimpisko spēļu plakāti, ieejas biļetes, talismani, dažāda veida dokumenti (diplomi, identifikācijas kartes u. c.), iespieddarbu izdevumi par dažādām Olimpiskajām spēlēm un Latvijas Olimpisko komandu (liela daļa materiālu vēl atrodas apstrādes procesā).
2. Latvijas olimpiešu, tostarp arī godalgoto vietu ieguvēju, sporta relikvijas – šāvēja Afanasija Kuzmina, biatlonista Jēkaba Nākuma, ātrslidotājas Lāsmas Kaunistes, bobsleja pilotu Sanda Prūša un Zinta Ekmaņa priekšmeti (lielākā daļa priekšmetu saistīti ar Olimpiskajām spēlēm);
3. Latvijas izcilā hokejista Leonīda Vedēja priekšmeti: fotogrāfijas, piezīmes, apbalvojumi;
4. TTT basketbola komandas un kapteines Dzintras Grundmanes priekšmetu arhīvs.
Lāsmas Kaunistes X Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieces starta numurs ātrslidošanā, Grenoble (Francija). 1968. Latvijas Sporta muzeja kolekcija, LSM 22.855. Foto: Solvita Lomanova
Iulijakas (Uļjanas) Semjonovas PSRS basketbola izlases dalībnieces formas tērpa krekliņš. 20. gadsimta 80. gadi. Ražotājs Onitsuka, Japāna. Latvijas Sporta muzeja kolekcija, LSM 23.458. Foto: Solvita Lomanova
Liepājas muzejs
Tā kā 2021. gada sākumā Liepājā, Kungu ielā 24, paredzēts atvērt interjera muzeju, muzeja krājuma komplektēšana lielā mērā saistīta ar jaunās ekspozīcijas izveidi, gan neatsakoties no iespējas krājumā uzņemt arī vērtīgas, ar Liepāju un liepājniekiem saistītas liecības.
Gada nogalē, pēc arhitektes Liesmas Markovas ieteikuma, muzejs piedalījās jaunā interjera muzeja izvietošanai paredzētā nama izpētē un atrada daudz vēsturisku liecību: četru krāsns podiņu, dažu flīžu, kaļķīšu, apmetuma, trauku, stiklu fragmentus un monētas, tostarp 1802. gada Holandes zelta dukātu. Tas ir viens no unikālākajiem 2019. gada jaunieguvumiem – nevis materiālā nozīmē, bet gan saistībā ar to, ka šī monēta vēlreiz apstiprina hipotēzi par holandiešu klātbūtni liepājnieku ikdienā 19. gadsimtā.
Liepājas muzeja krājums papildināts arī ar divām kafijas kanniņām. Viena datējama ar 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma periodu Liepājas pilsētas viesnīcā (ar gravējumu), otra ar 1832. gada gravējumu Fr. Hagedorn Senior 1832. Vēl minamas ragaviņas, kas apgleznotas ar sadzīviskām ainām, datējamas ar 18. gadsimtu, – tās kalpos kā interjera papildinājums Hoijeres viesnīcas bērnistabas iekārtojumam.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
2019. gadā, gatavojot izstādes, pētnieciskā darba rezultātā krājums papildināts ar materiāliem par katoļu baznīcām un draudzēm, par novadniekiem – trimdas rakstnieku un dzejnieku Osvaldu Lāci un skolotāju un diriģentu Kārli Dievkociņu. Pēc Kalsnavas pagastā dzīvojošās tekstilmākslinieces Ilmas Austriņas personālizstādes Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumam iepirkts gobelēns “Putni aizlido”, kas ir nozīmīgs krājuma papildinājums. Muzejā ienākuši materiāli par Trešās Atmodas laiku Madonā, kultūras dzīvi 20. gadsimta otrajā pusē Madonā un Madonas rajonā.
_ilma_austrina_putni_aizlido_mnm45850.jpg "b) Ilma_Austriņa_Putni aizlido MNM45850.jpg")
Ilma Austriņa. Putni aizlido. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcija, MNM45850
Naujenes Novadpētniecības muzejs
Krājuma papildināšanai 2019. gadā sarīkotas divas ekspedīcijas: kompleksā ekspedīcija “Trešā atmoda un Latvijas Tautas Frontes darbība Daugavpils novadā” un priekšmetu vākšanas ekspedīcija “Aptieku vēsture Daugavpils novadā”. Lielākais dāvinājums ir ekspedīcijas laikā iegūtā, ar aptieku vēsturi saistītā kolekcija (298 priekšmeti, kas saistīti ar Daugavpils novada Kalupes aptieku; dāvinātājs E. Baika).
Priekšmeti no Daugavpils novada Kalupes aptiekas. Naujenes Novadpētniecības muzeja kolekcija. Dāvinātājs E. Baika
Olaines vēstures un mākslas muzejs
Jaunieguvumi:
1. akmens cirvis, 2300.–1500. g. p. m. ē.;
Akmens cirvis. 2300.–1500. g. p. m. ē. Olaines Vēstures un mākslas muzeja kolekcija
2. latviešu strēlnieka krūšu nozīmīte, 1916;
Latviešu strēlnieka krūšu nozīmīte. 1916. Olaines Vēstures un mākslas muzeja kolekcija
3. pastkartes tipa fotogrāfija (blindāža Olaines apkārtnē, 1916).
Pastkartes tipa fotogrāfija. Blindāža Olaines apkārtnē. 1916. Olaines Vēstures un mākslas muzeja kolekcija
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Par saviem aktuālajiem krājuma papildinājumiem Preiļu muzejs regulāri informē tīmekļa vietnē preili.lv, publicējot izvērstus priekšmetu stāstus, kas apliecina pētnieciskā darba klātbūtni krājuma komplektēšanā. 2019. gadā muzejs lepojas ar šādiem krājuma papildinājumiem:
1. Preiļu fotogrāfa Gunāra Vilcāna septiņi krāsu diapozitīvi no Pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Aglonā 1993. gada 8.–9. septembrī. Dāvinātājs Gunārs Vilcāns;
2. Preiļu pagasta Razrivkas ciemā dzīvojošās Gudļevsku ģimenes arhīvs ar vairāk nekā 100 rūpīgi glabātiem Trešā Reiha varas iestāžu izdotajiem dokumentiem: dažādām izziņām, pilnvarām un rīkojumiem Teklas Gudļevskas saimniecībai par 1941.–1944. gadu. Dāvinātājs Juris Blusanovičs;
3. Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcas centrālā altāra skice. Autors: baznīcas arhitekts Nikolajs Visockis, 1880;
4. Pastkarte W.Violet kungam Brēmenē;
5. izsūtījumā Omskas apgabala Isiļkulā un Tambovkā rakstītās Monikas Balodes (dzim. Kozule, 1930–2005) un Genovefas Viļumas (dzim. Kozule, 1932–2017) dziesmu klades. Dāvinātāja: Preiļu novada represēto biedrības “Likteņa ceļš” vadītāja Natālija Rubine;
6. Latgales lakstīgalas – Helēnas Erss-Kozlovskas memoriālie priekšmeti;
7. SIA “Preiļu celtnieks” sagatavota grāmata par Preiļu muižas pils atjaunošanu (2016–2017). Dāvinātājs: SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektors Egils Stikāns;
8. mākslinieka Pētera Postaža gleznas ar Preiļu parka objektiem. Dāvinātājs Pēteris Postažs.
Sisojevs Rihards. 2019. gada jaunieguvumi muzeja krājumā. No: preili.lv, 2019, 15. dec. [tiešsaiste]. Pieejams: https://preili.lv/nozares/kultura/muzeji/preilu-vestures-un-lietiskas-makslas-muzejs/ikgadejo-jaunieguvumu-apskats/2019-gada-jaunieguvumi-muzeja-krajuma/
N. Visockis. Preiļu Romas katoļu baznīcas centrālā altāra skice. 1880. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolekcija
Pastkarte, ko W. Violet kungam Brēmenē sūtījis A. Zēvalds no Preiļiem. 1901. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolekcija
Rīgas Porcelāna muzejs
Komplektēšanas darbs Rīgas Porcelāna muzejā turpinās ierastajā gaitā. Pirms pāris gadiem par prioritāti izvirzītā vēlme apgūt 20. gadsimta 80./90. gadu porcelānu, kā arī iegūt unikālus priekšmetus no Rīgas Porcelāna rūpnīcas (vēl dzīvajiem) štata māksliniekiem, kuru tiražētie darbi pamatā veido muzeja kolekciju, lielā mērā tuvojas noslēgumam. Pakāpeniski apzināti arī divtūkstošo gadu materiāli – procesi, personas un pieejamie priekšmeti – un mūsdienas, kā īpašu iezīmējot fenomenu – porcelāna izmantošana mūsdienu vizuālās mākslas autoru darbos (Kurševa, Meldere, Lāce, Krūze u. c.). Kā vienu no prioritātēm, kas būtu izpildāma krājuma komplektēšanas darbā tuvākajos gados, var minēt:
- pēdējās desmitgades porcelāna ražošanas (proto) procesu dokumentēšana – individuālu autoru privātās darbnīcas, kurās porcelāns tiek izgatavots autorsērijās (Piebalga, Ornandum, Esse, Laima u. c.);
- vidējās paaudzes autoru un viņu darbu fiksēšana (Titāne, Ābelīte, Podziņa, Hāgendorfa, Baltā, Lesiņa, Boitmane u. c.)
No komplektēšanas viedokļa kā īpaša vērtība jāatzīmē daži 2019. gadā iegūtie priekšmeti:
1. fotogrāfija – Kuzņecova fabrikas skats 20. gadsimta sākumā; fotogrāfija – Jesena fabrikas skats 20. gadsimta sākumā. Šā perioda fotoattēli ir liels retums, īpaši panorāmas;
2. A/S “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikas māla tiražētā produkcija, kā arī īpaša pasūtījuma (unikāli) māla priekšmeti tautiskā stilā, tostarp priekšmeti, kas radīti pēc tādu autoru kā J. Cīrulis u. c. metiem. Šis iepirkums vēl nav noslēdzies, jo konkurence šādu priekšmetu tirgū ir milzīga, cenas ir augstas, tāpēc priekšmetu ieguve notiek pakāpeniski – atbilstoši iestādes budžeta iespējām. Šis ieguvums ir vērtīgs, jo ļauj pilnībā nokomplektēt tēmu, kas muzeja krājumā līdz šim bija “baltais plankums”.
2019. gadā saistībā ar zinātniskā arhīva apstrādi krājumā uzņemti daudzi unikāli dokumenti: fotogrāfijas, zīmējumi, skices, rasējumi, albumi, katalogi, diplomi, dokumenti, piemēram, rūpnīcas darbinieku vēstule ministru prezidentam 20. gadsimta 90. gadu sākumā ar lūgumu nelikvidēt ražotni, bet pārveidot to par akciju sabiedrību un nodot darbinieku pārvaldībā, u. c. Šis process turpinās jau no 2018. gada un zināmā mērā ir pagrieziens muzeja krājuma komplektēšanā, jo līdz šim muzeja kolekciju pamatā veidoja materiālie objekti – porcelāna priekšmeti.
Muzeja krājums tiek komplektēts lielākoties no mērķtiecīgiem iepirkumiem, kam tiek novirzīti iestādes budžeta līdzekļi un projektos iegūtā nauda. Tāpat tiek pieņemti dāvinājumi, bet ļoti selektīvi. Saistībā ar zinātniskā arhīva apstrādi – daudz konstatējumu. Gadā vidēji ap 300 vienību (inventāra nr. tiek piešķirts katram priekšmetam un lapai, nevis komplektiem un kopām). Jauniegūtie priekšmeti (tāpat arī – restaurētie) tiek izmantoti ekspozīcijas papildināšanai un uzlabošanai, izstādēm ārpus muzeja un zinātniskajam darbam, publicitātei.
Turpinās arī darbs pie dokumentiem un grafiskajiem materiāliem, kas iegūti no ekspedīcijas bijušajā Jesena fabrikā (Rīgas Porcelāna rūpnīcas 2. iecirknis Lēdurgas ielā). Muzejs ieguvis papildu slodzi zinātniskā darba speciālistam (dokumentu sistēmas vadītājs); nu ir 1,5 slodzes zinātniskie darbinieki, divas personas, no kurām viena nodarbojas ar “vecā arhīva” (no bijušās Kuzņecova fabrikas – Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirknis Maskavas ielā) pārskatīšanu ar nolūku nošķirot lietas, kas ņemamas krājumā no tām, kas paliek arhīvā) un “jaunā arhīva” sakārtošanu tā, lai ar to būtu iespējams strādāt zinātniski.
Salacgrīvas muzejs
Kā vērtīgs 2019. gada jaunieguvums minams viens Imanta Meldera un seši Dzidras Ezergailes grafikas darbi, kas tapuši Salacgrīvā un papildina mākslas darbu kolekciju. Plašāku auditoriju ar krājuma papildinājumiem muzejs iepazīstinājis četrās publikācijās Salacgrīvas novada ziņās un interneta vietnē.
Dzidra Ezergaile. Ostā. 1960. gadi. Papīrs, akvarelis. Salacgrīvas muzeja kolekcija, SM-3766
Talsu muzejs
Muzeja krājums papildināts par vairāk nekā 700 krājuma priekšmetiem. Vērtīgākie – ilggadīgā Talsu Valsts ģimnāzijas direktora Anša Dreimaņa (1882–1968) sienas pulkstenis; dokumenti, fotogrāfijas, kas attiecas uz Talsu Valsts ģimnāziju.
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muzejrezervātā pēc pirmajiem pieciem plāna izpildes gadiem pārskatīta un analizēta krājuma darba politika 2014–2023, aktualizējot, kuras kolekcijas/tēmas pagaidām tiek atstātas pasīvas komplektēšanas līmenī un pie kurām, ņemot vērā paredzamās ekspozīcijas, izstādes un publikācijas, jāstrādā intensīvāk.
Mērķtiecīgi komplektēti materiāli pastāvīgajai ekspozīcijai “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”: pareizticīgo krusts, 19. gadsimta dokumenti, keramika, tekstīlijas u. c., izstādei “Gaismas ceļā. Baltijas ceļam – 30”: fotogrāfijas un dokumenti.
Veikta arheoloģiskā izpēte – jau trešo sezonu norisinājās izrakumi Turaidas Baznīckalna viduslaiku kapsētā, ar mērķi noteikt tās robežas, lai varētu atjaunot kapsētu kādreiz aptverošo žogu tā vēsturiskajā izskatā. Atradumu klāsts ir neliels, tomēr nozīmīgs, arī atsegto apbedījumu atliekas tika rūpīgi notīrītas un atliktas antropoloģiskajai izpētei.
Kolekciju papildināšanā nozīmīgi ieguvumi ir mākslas kolekcijā – novada mākslinieku Voldemāra Gudovska, Aivara Gulbja, Dinas Dubiņas, Oskara Plāciņa darbi. Kā dāvinājums saņemts arī Arnolda Pankoka akvarelis “Gaujas senleja”.
Dina Dubiņa. Nārstojošā zivs. Karstās emaljas tehnika. Turaidas muzejrezervāta kolekcija, TMR 28682
LNNK Siguldas nodaļas biedra nozīme. 1988 (?). Turaidas muzejrezervāta kolekcija, TMR 28770
Zviedrijas karaļa Iohana III (1568–1592) Tallinas šiliņš. 16. gadsimts. Atradums no arheoloģiskajiem izrakumiem Turaidas Baznīckalnā, 2019. Turaidas muzejrezervāta kolekcija, TMR 28766
Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660–1697) Livonijas šiliņš. 1663. Atradums no arheoloģiskajiem izrakumiem Turaidas Baznīckalnā, 2019. Turaidas muzejrezervāta kolekcija, TMR 28768
Valkas muzejs
Starp nozīmīgākajiem Valkas muzeja jaunieguvumiem 2019. gadā jāmin:
1. Arvīda Fēliksa Latsona dienasgrāmatas: Dienasgrāmata Nr. 2, iesākta rakstīt 1945. gada 18. jūnijā, tieši deviņus mēnešus pēc izbraukšanas no mājām Valkas novada Omuļu pagasta Ielejās 1944. gada 18. septembrī. Dienasgrāmata pabeigta 1945. gada 2. augustā Vācijā – Fišbahas bēgļu nometnē. Dienasgrāmata Nr. 3, iesākta rakstīt 1945. gada 2. augustā, noslēgta 1945. gada 25. augustā Vācijā – Fišbahas bēgļu nometnē.
Arvīds Fēlikss Latsons (22.02.1897., Valkas apriņķa Omuļu pag. – 26.12.1945., Vācija, Fišbahas bēgļu nometne) bijis 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis saimniecības rotā. Piedalījies Latvijas Neatkarības karā. Omuļu pagasta Aizsargu nodaļas vadītājs, no 1941. līdz 1944. gada septembrim Omuļu pagasta vecākais. 2015. gada pavasarī piederīgie Fēliksa Latsona mirstīgās atliekas pārapbedīja no Nirnbergas kapiem Vācijā dzimtas kapos Valkas novada Ērģemē;
Arvīda Fēliksa Latsona dienasgrāmata. 18.06.1945.–18.09.1945. Valkas novadpētniecības muzeja kolekcija, VkNM 25674
2. finiera plāksne ar Alberta Ziediņa rakstītu tekstu, kas bijusi piestiprināta Valkas novada Vijciema pagasta Maz-Bitaru dzīvojamās ēkas iekšpuses starpsienā un datējama ar 1940. gada 6. augustu (atrasta, veicot remontdarbus 2019. gada vasarā). Plāksnes vienā pusē teksts: “1940. gadā 17. jūnijā Latvijā ienāca Sociālistisko Padomju Republiku Savienības “Neuzvaramā” Sarkanā Armija. Nodibinājās komunistu Valdība ar profesoru Kirchensteinu priekšgalā, Iekšl. min. Vilis Lācis, Tautas labklāj. min. Jūl. Lācis, Izglīt. – prof. Lejiņš, Zemkop. – J. Vanags, fin. – K. Karlsons. Satiksmes – inž. Jagars. 14. un 15. jūlijā “vēlējām” Saeimu, bija tikai viens kandid. saraksts, kuru nedrīkstēja ne grozīt, ne strīpot. “Ievēlētā” Saeima noturēja trīs sēdes, kurās nolēma atsavināt visas bankas, rūpniec. uzņēm. un visu zemi. Nodibināt Padomju Latviju un lūgt “S.P.R.S.” uzņemt Latviju savā saimā. Vakar, 5. augustā, tas notika Maskavā ar urrā kliedzieniem un gavilēm. Šodien Rīgā manifestē “Tauta” uz tiem priekiem. Mums Vijciemā uzmeties Aug. Cālis par visu rīkotāju komunistu partijas priekšnieks. 6. aug. 1940. g. A. Ziediņš.” Saglabāts Alberta Ziediņa uz plāksnes rakstītais stils.
Alberts Ziediņš (1902–?) darbojies aizsargu organizācijā. Otrā pasaules kara laikā dienējis 319. Latviešu policijas bataljonā. No 1944. gada rudens līdz pat 1945. gada janvāra beigām bijis Vijciema pagasta Zemes komisijas sekretārs. 1945. gada 10. februārī arestēts. Dzīvojis kopā ar brāli Emīlu Vijciema pagasta Ziediņos. Līvija Egle atceras: “Fotogrāfs Vijciemā, un veicis būvniecības (namdara) darbus. Bijis pamaza auguma, drukns, skūtu galvu. Humora mīļotājs.” Atmiņas pierakstītas 2019. gada 17. oktobrī.
Finiera plāksne ar Alberta Ziediņa rakstītu tekstu. Valkas novada Vijciema pagasts, 1940. gada 6. augusts. Valkas novadpētniecības muzeja kolekcija, VkNM 25857
Varakļānu novada muzejs
Kā vērtīgākos 2019. gada jaunieguvumus var nosaukt Otrā pasaules kara laika trofejas, kuras muzejam nodevis varakļānietis militārās mācības skolotājs. Viņam, savukārt, šīs trofejas 20. gadsimta 80. gados atnesuši Varakļānu vidusskolas skolēni, kuri tās atraduši Varakļānu apkārtnes mežos.
Muzeja īpašumā nonācis arī Varakļānu bērnu nama karogs (bērnu nams Varakļānos pastāvējis līdz 1989. gadam).
Gada nogalē muzejam tika nodoti materiāli, kas saistīti ar pasta vēsturi. Šie materiāli sīkāk tiks pētīti un krājumā uzņemti 2020. gadā.
Ventspils muzejs
2019. gadā Ventspils muzeja krājums papildināts par 495 vienībām (209 pirkumi un 286 dāvinājumi): 354 – Livonijas ordeņa pils; 28 – Piejūras brīvdabas muzejs; 113 – H. Dorbes memoriālais muzejs. Muzeja krājums papildināts ar priekšmetiem, kas saistīti ar Ventspili un novadu dažādos laika periodos, atspoguļojot Ventspils un Baltijas jūras piekrastes ciemu iedzīvotāju dzīvesveidu un galveno nodarbošanos – zvejniecību –, kā arī rakstnieka Herberta Dorbes un citu novada literātu dzīvi un darbību.
Nozīmīgākie jaunieguvumi Livonijas ordeņa pils krājumā:
1. jūrnieka lāde ar zīmējumu vāka iekšpusē un uzrakstu WINDAU;
2. deviņas fotogrāfijas un pastkartes ar līdz šim muzejam nezināmiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Ventspils skatiem, šie materiāli iegādāti interneta izsolēs. Vērtīgākais attēls: Ventspils skats ar datējumu 1885. Datējums ticams, par ko liecina tas, ka attēlā nav redzamas vairākas ēkas, kas tika uzbūvētas tikai 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā.
3. Vladimira Iļibajeva glezna “Krustojums” (kartons, eļļa, 1979). Mākslinieks Iļibajevs pieskaitāms Ventspils mākslinieku saimei, kuru muzejs iekļauj krājumā saskaņā ar krājuma komplektēšanas politiku. Gleznā redzama zudusī pilsētas apbūve;
4. divas servīzes – kafijas un pusdienu. Datējums: 20. gadsimta sākums un 20. gadsimta 20. gadi. Servīzes iegādātas, jo, veidojot izstādes, pierādījies, ka Livonijas ordeņa pilī trūkst priekšmetu, kas ļauj vizualizēt konkrēto periodu sadzīvi.
Nozīmīgākie jaunieguvumi Piejūras brīvdabas muzeja krājumā ir priekšmeti, kas saistīti ar šaursliežu dzelzceļa vēsturi (šīs vēstures apkopošana un atspoguļošana ir viens no muzeja darbības virzieniem):
1. 1936. gada parauga stacijas priekšnieka atloka zīme;
2. 1936. gada parauga dzelzceļnieka cepures kokarde;
3. PSRS laika lokomotīves mašīnista cepure;
4. 1936. gada fotogrāfija ar mazbānīti Dundagas stacijā.
Nozīmīgākie jaunieguvumi H. Dorbes memoriālajā muzejā ir rakstnieka sarakste ar Valdemāru Ancīti (84 vēstules un telegrammas).
Ventspils skats. 1885. Fotogrāfija. Ventspils muzeja kolekcija
Jūrnieka lāde ar zīmējumu vāka iekšpusē un uzrakstu WINDAU. Ventspils muzeja kolekcija
Žaņa Lipkes memoriāls
2019. gadā krājums papildināts ar režisora Dāvja Sīmaņa filmas “Tēvs nakts” (“Puika ar suni”) kadrējuma burtnīcu. Filma tika uzņemta Latvijas Simtgades programmas ietvaros un stāsta par Žani Lipki un viņa ģimeni, kuri Otrā pasaules kara necilvēcīgajos apstākļos pie sevis mājās Ķīpsalā slēpa vairāk nekā 50 ebrejus. Filmas radošā komanda izmantoja muzeja krājuma priekšmetus – fotogrāfijas, vēstules, apliecības, atmiņu stāstus u.c. dokumentus par Žani Lipki un viņa palīgiem. Muzeja un filmas radošās komandas sadarbības rezultātā kā filmas palīgmateriāls tapa kadrējumu burtnīca. Zīmējumu un kolāžu autores ir Kristīne Jurjāne un Berta Vilipsone.
Starp muzeja jaunieguvumiem minams arī pateicības un apsveikuma raksts Jānim Lipkem 80. gadu jubilejā no Latvijas PSR glābšanas biedrības uz ūdeņiem Centrālās padomes, partijas biroja un arodbiedrības vietējās komitejas kolektīva un 19. gadsimta nogales porcelāna tasīte, ko lietojusi Lipkes ģimene.
Kristīne Jurjāne un Berta Vilipsone. Režisora Dāvja Sīmaņa filmas „Tēvs nakts” („Puika ar suni“) kadrējumu burtnīca. 2018. 62 vertikālas A4 izmēra lapas, iesietas pelēkos stingros auduma imitācijas vākos. Burtnīcas iekšpusē filmas kadrējumi (zīmējumi un fotogrāfijas) ar darbību un notikumu aprakstiem. Žaņa Lipkes muzeja kolekcija, ZLM-781
Zināms arī, ka vairāki Latvijas muzeji krājuma papildināšanai piesaistījuši valsts finansējumu tam paredzētajās Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda programmās. Kultūras ministrijas konkursā, kas paredzēts ministrijai padoto muzeju atbalstam, Kristapa Ģelža un Raimonda Staprāna darbu iepirkumam finansējumu saņēmis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Kārļa Štrāla flautas un violas iegādei – Rakstniecības un mūzikas muzejs, fotogrāfa Leonīda Birzmaļa fotonegatīvu un diapozitīvu kolekcijas iegādei, kā arī Jāņa Gleizda fotogrāfiju iegādei – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 20. gadsimta 20. gadu virtuves bufetes iegādei Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijai – Memoriālo muzeju apvienība. Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā muzeju nozares attīstībai un muzejisko priekšmetu iepirkumiem finansējumu kolekciju papildināšanai piesaistījis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs (iegādājoties M. Cvišeka gravīru), Bauskas pils muzejs (iegādājoties 17. gadsimta gleznu “Lekerbetjē duelis”), Latvijas Dabas muzejs (papildinot mineraloģijas ekspozīciju), Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Liepājas muzejs, Pētera Upīša piemiņas muzejs un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs.
Ideālā pasaulē šis informatīvais apkopojums turpinātos, aplūkojot daudzus un dažādus muzeju jaunieguvumu publicitātes pasākumus. Tādi, neapšaubāmi, ir veikti, tomēr salīdzinoši maz. Daļa šeit, iespējams, paliks nepieminēti, jo paslīdējuši garām lielajā ikdienas informācijas plūdumā. Būtiskākais ir tas, lai tos vispār kāds būtu pamanījis un atzinis par noderīgiem. Lielā mērā šī funkcija, atbilstoši MK noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu, ir uzticēta Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam, kurā muzejiem prioritāri ir pienākums ievadīt tieši jauniegūtos krājuma priekšmetus. Taču daži muzeji cenšas darīt arī ko vairāk. Piemēram, regulāri un pārliecinoši par jaunieguvumiem savā interneta vietnē un sociālajos tīklos informē Rundāles pils muzejs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, kā arī Salacgrīvas muzejs veiksmīgi sadarbojas ar reģionālajiem medijiem, publiskojot informāciju vai pat izvērstus stāstus par jaunākajiem krājuma papildinājumiem. Atsevišķi muzeji 2019. gadā sarīkojuši arī jaunieguvumu izstādes: gada sākumā tāda bija skatāma Ventspils muzejā, t. i., Ventspils ordeņa pilī, gada vidū – Rundāles pils muzejā (ar Nacionālajam muzeju krājumam veltītu konferenci atzīmējot ēkas 283. gadadienu), gada izskaņā – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (skatāma līdz 31.03.2020.) un Tukuma mākslas muzejā (skatāma līdz 23.02.2020.). Lai gan neapšaubāmi intriģējošas, šīs, kā arī vairākas citas krājuma izstādes Latvijas muzejos, kopumā bijušas informatīvi skopas, reizēm aprobežojoties tikai ar priekšmetu etiķetēm kā vienīgajiem informācijas nesējiem (tajās uzrādot vienīgi pamatdatus: priekšmeta nosaukumu, autoru, datējumu un tehniku). Visbiežāk gan izstādēm bijusi sagatavota arī ievadoša anotācija, taču tikai retos gadījumos – anotācijas bijušas pieejamas arī par eksponētajiem priekšmetiem, dodot kādu konteksta informāciju par jauniegūtā priekšmeta nozīmību, likteni, veikto restaurācijas procesu u. tml. Visradošāko pieeju šajā ziņā demonstrējis Tukuma mākslas muzejs, kur jaunieguvumu izstādes nosaukums “Katram savs stāsts” jau pats par sevi atspoguļo pieeju eksponētajam materiālam. Oriģinālākos priekšmetu stāstus no vēsturiskās vai muzejiskās perspektīvas aprakstījusi izstādes kuratore Inese Klestrova, taču paralēli ik vienam izstādes priekšmetam, sadarbībā ar Tukuma literātu apvienību, veidota arī radoši brīva, literāra interpretācija.
Paldies visiem muzejiem un muzeju speciālistiem, jo, protams, katram darbam ir vajadzīgs savs darītājs!, kuri bija ieinteresēti dalīties ar informāciju par saviem 2019. gada krājuma papildinājumiem, palīdzot tapt šai publikācijai: Kristīnei Vizbulei no Aizputes novadpētniecības muzeja, Ilzei Miķelsonei no Alūksnes muzeja, Innai Valutei no Balvu Novada muzeja, Dainai Rutkai no Daugavas muzeja, Juzufai Unzulei no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Zanei Biseniecei no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Aldim Barševskim no Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Ilzei Holštromai no Kazdangas muzeja, Innai Rozentālei no Kuldīgas novada muzeja, Renātei Vancānei no Latgales Kultūrvēstures muzeja, Inesei Rezgoriņai no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja, Anitai Undrestei no Latvijas Lauksaimniecības muzeja, Antrai Brakšei no Liepājas muzeja, Laimai Garajai no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Evitai Kusiņai-Koļesņikai no Naujenes muzeja, Lienei Linartei-Bokānei no Olaines Vēstures un mākslas muzeja, Rihardam Sisojevam no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Ilianai Veinbergai no Rīgas porcelāna muzeja, Ivetai Kalniņai no Salacgrīvas muzeja, Solvitai Lomanovai no Latvijas Sporta muzeja, Onai Kaudzei no Talsu Novada muzeja, Līgai Kreišmanei un Aijai Dzenei no Turaidas muzejrezervāta, Aijai Priedītei no Valkas novadpētniecības muzeja, Ilzei Marinskai no Varakļānu novada muzeja, Maijai Štrumfai no Ventspils muzeja, Rolandam Krutovam no Žaņa Lipkes memoriāla, kā arī Janai Šakarei no KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas.
*2019. gadā akreditētie muzeji:
- Drustu novadpētniecības muzejs, Tukuma muzejs, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, Skrindu dzimtas muzejs, Viļānu novadpētniecības muzejs, Roberta Mūka muzejs Galēnos. Akreditācijas apliecības datums - 27.02.2019.
- LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs. Akreditācijas apliecības datums - 17.05.2019.
- LKA Rīgas Kino muzejs, Aktieru Amtmaņu muzejs. Akreditācijas apliecības datums - 25.06.2019.
- Jaunlaicenes muižas muzejs, Alūksnes muzejs, Antona Rupaiņa muzejs, Muzejs “Andrupenes lauku sēta”, Maltas vēstures muzejs, Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, Bārtas muzejs. Akreditācijas apliecības datums - 09.10.2019.
- Apriķu novada muzejs, Vērgales pagasta muzejs, Varakļānu novadpētniecības muzejs, P. Upīša piemiņas muzejs. Akreditācijas apliecības datums - 18.12.2019.
- Latvijas Arhitektūras muzejs. Akreditācijas apliecības datums - 19.12.2019.
Attēls: Ieva Krūmiņa. Pārvarot gravitāciju. 2018. No Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolekcijas