Zeme vēlreiz apmetusi loku apkārt saulei, dodot iemeslu ne vien jauna kalendārā gada atzīmēšanai, bet arī atskatam uz aizgājušo. 2018. gads daudzu Latvijas muzeju darbinieku atmiņā paliks kā ļoti saspringts, iespēju un izaicinājumu pilns laika nogrieznis, taču šajā rakstā pievērsīšos tikai vienai muzeju darbības šķautnei – kolekcionēšanai, sašaurinot to līdz jauniem krājuma papildinājumiem. Ar ko 2018. gadā papildinātas Latvijas muzeju kolekcijas? Cik aktīva un mērķtiecīga šajā jomā bijusi muzeju darbība?
Informācijas apkopošanai esmu veikusi aptauju, uzrunājot 60 dažādus Latvijas muzejus, no kuriem atsaukušies 18 (precīzāk – 17 muzeji un viens mākslas centrs), sniedzot ziņas par jaunākajiem krājuma papildinājumiem un mehānismiem, kas ļāvuši tos realizēt. Atbildes saņemtas no 3 valsts, 10 pašvaldības, 3 autonomajiem un 1 privātā muzeja, kā arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centra. No LR Kultūras ministrijas (KM) saņemta informācija par konkursa kārtībā piesaistīto finansējumu kolekciju papildināšanai tam paredzētajās KM un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmās.
Lai gan pieejamais materiāls ir fragmentārs un uz izvirzītajiem jautājumiem sniedz tikai daļējas atbildes, tas ļauj ieskatīties “aizkulisēs”, iepazīstinot ar atsevišķu Latvijas muzeju jaunajām bagātībām un apliecinot, ka šīs publiskās institūcijas tiešām strādā sabiedrības labā.
Krājuma komplektēšana muzejos izriet no katra konkrētā muzeja profila, misijas un kolekciju struktūras, kā arī noteiktā akreditācijas periodā aktualizētajām darbības prioritātēm. Mērķu īstenošanu muzejs var plānot īsākos vai garākos termiņos, tai skaitā, gada ietvaros, pievēršoties plašākam vai šaurākam tēmu lokam.
Tā, piemēram, Rundāles pils muzejs 2018. gadā izvēlējies kolekciju papildināt ar “augstvērtīgiem un oriģināliem priekšmetiem trim konkrētām pils telpām, kuras bija plānots un arī izdevās atklāt 2018. gadā: “Historisms”, “Jūgendstils” (ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”) un “Pavardi” (pils pirmajā stāvā). Otrs nozīmīgs kritērijs bija atsevišķu kolekciju, – piemēram, smaržu vāžu jeb popūriju, vēdekļu, mežģīņu u.c. – papildināšana, ar nolūku tuvākajā nākotnē publicēt kolekciju katalogus”.
Valkas Novadpētniecības muzejs, savukārt, 2018. gadā pievērsies tēmām “Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā” un “Ievērojamu novadnieku dzīve un darbība”.
Alūksnes muzejs kā prioritārās tēmas izcēlis pilsētas senvēstures un padomju perioda sadzīves liecību komplektēšanu; Tukuma muzejs – turpinot muzeja izveidotāja Leonīda Āriņa tradīciju, vietējo gleznotāju Anša Artuma, Kārļa Neiļa, Leonīda Āriņa un Alberta Pauliņa daiļrades liecību komlektēšanu, kā arī vēsturisko interjera priekšmetu komplektēšanu ekspozīcijām; Latgales Kultūrvēstures muzejs – mērķtiecīgi papildina un veido kultūrvēsturiskā mantojuma krājumu ar Latgales keramiku, mākslu un latgaliešu literatūru; Pāvilostas Novadpētniecības muzejs – ar priekšmetiem, kas raksturo piekrastes sadzīvi.
Ādolfs Fožerons. Vēdeklis. Francija, ap 1900. Rundāles pils muzejs, RPM 12079
Roberts Borhards (Borchardt). Jāņa Cimzes portrets. Litogrāfija. Valkas Novadpētniecības muzejs
Litogrāfijai izmantota visagrīnākā zināmā Jāņa Cimzes fotogrāfija. Litogrāfija uzlīmēta uz kartona, uz kura zem portreta Jāņa Cimzes pašrocīgi rakstīts teiciens un paraksts vācu valodā ar melnas krāsas tinti: “Und setzet ihr das Leben nicht ein. Nie soll es euch gewonnen sein” J. Zimse” (latviešu val. – “Ja savu dzīvību ķīlā neliksat, nekad jūs dzīvību nemantosat!”).
Izgatavotājs: Pauls Rorbahs (Rohrbach, 1817–1862) – mākslinieks, zīmētājs un litogrāfs, Berlīne, 1850. gadu beigas – 1860. gadu vidus. Litogrāfiju par muzeja budžeta līdzekļiem restaurēja restauratore-meistare Ārija Ubarste.
Mērķtiecīgi organizētu krājuma darba realizāciju labi raksturo Rakstsniecības un mūzikas muzeja (RMM) piemērs: “RMM [jaunā] komplektēšanas politika, kurā formulēti komplektēšanas kritēriji, izstrādāta 2017. gada pirmajā pusē (apstiprināta 30.06.2017.). Tajā iezīmētas komplektēšanas darba vadlīnijas laika posmam līdz 2022. gadam: apturēta daudzu kolekciju turpmāka komplektēšana līdz to pārskatīšanai, iezīmētas kolekcijas, kuru komplektēšana atstājama pasīvās komplektēšanas līmenī, un tās kolekcijas, kuras būtu komplektējamas aktīvi. 2018. gadā ir noticis intensīvs Krājuma komisiju darbs, notikušas 14 komisijas [sēdes]. Galvenokārt strādāts ar kolekcijām, kuru komplektēšanā veiktas iestrādes iepriekšējos gados; šogad darbs pabeigts. Iepriekš muzeja redzeslokā nenonākušu jaunieguvumu ir maz, jo pieņēmām lēmumu pirms pārvākšanās uz jaunajām krātuvēm Pulka ielā samazināt to priekšmetu komplektēšanu, par kuriem nav iestrādes iepriekš vai kuri nav iekļauti aktīvās komplektēšanas sarakstā. To arī esam centušies izpildīt, rūpīgi izvērtējot katru jaunu piedāvājumu. Kā viena no svarīgākajām 2017.–2022. g. laika perioda tendencēm RMM krājuma komplektēšanā ir iezīmēta pasīvās un aktīvās komplektēšanas sabalansēšana.”
Noteikumos par nacionālo muzeju krājumu Latvijas likumdošana paredz, ka ir pieļaujami sekojoši nacionālā muzeju krājuma papildināšanas veidi: dāvinājumi, pirkumi, pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām, muzejisko un muzeja priekšmetu maiņa, ekspedīcijas, izrakumi, novēlējumi un mantojumi, muzeja uzdevumā izgatavoti priekšmeti.
Lai gan praksē sastopami gadījumi, kad muzejiem tiek negaidīti piedāvāti kādi vērtīgāki vai mazāk vērtīgi ar muzeja profilu saistīti priekšmeti, ideālā scenārijā jaunieguvumi tiešā veidā atspoguļo institūcijas pētniecisko darbu.
Svina lodes. Atrastas arheoloģisko izrakumu laikā Alūksnes viduslaiku pilī 2015. gadā. Alūksnes muzejs, ANM-16341/1-1068
No lielajiem, Kultūras ministrijas paspārnē esošajiem muzejiem gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), gan RMM 2018. gadā izmantojuši KM izsludinātā konkursa iespējas. Abos muzejos, kā arī Rundāles pils muzejā iepirkumi tiek veikti arī par budžeta līdzekļiem. Rundāles pils muzejs šim mērķim rezervē noteiktu naudas summu, savukārt LNMM atzīst, ka “papildus salīdzinoši nelielajam mākslas darbu iegādei iezīmētajam finansējumam ik gadu šim mērķim novirza arī daļu no vispārējā kapitālajiem ieguldījumiem paredzētā budžeta. Mākslas darbu iegādei pieejamā finansējuma apjoms gada ietvaros var mainīties (gan ar “+”, gan “-” zīmi) atkarībā no muzeja pamatdarbības aktuālajām nepieciešamībām”. 2018. gadā LNMM mākslas darbu iegādei novirzījis arī 7000 EUR lielo prēmiju, kas pavadīja Kultūras ministrijas piešķirto Izcilības balvu kultūrā.
Rundāles pils muzeja iepirkumu politika Latvijas kontekstā ir unikāla ar to, ka nelielu daļu neparedzētiem un īpašiem kolekcijas papildinājumiem mēdz ziedot arī muzeja labvēļi. LNMM no saviem labvēļiem savukārt saņēmis vairāku mākslas darbu dāvinājumus, kuri ar Krājuma komisijas saskaņojumu iegādāti izsolēs.
Pirkumu un dāvinājumu vai novēlējumu proporcija aptaujātajos valsts muzejos ir ļoti atšķirīga: Rundāles pils muzejā 2018. gadā iegādāti 559 priekšmeti, kā dāvinājumi vai novēlējumi pieņemti 142, LNMM iegādāti 93 priekšmeti, kā dāvinājumi pieņemti 152, RMM no lielā jaunieguvumu skaita piecos pirkumos iegādāti 65 priekšmeti.
Pašvaldību muzejos situācija ir pavisam nevienmērīga. To nosaka katras konkrētās pašvaldības izpratne par kultūras vērtībām un finansiālā kapacitāte termiņa ietvaros, kā arī pašu muzeju iniciatīva un spēja ietekmēt procesu. Centīgākie muzeji cenšas izmantot arī valsts piedāvātās iespējas, startējot Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā, taču tajā jāizšķiras starp finansu piesaisti vai nu muzeja attīstībai vai krājuma papildināšanai.
Visos aptaujātajos pašvaldību muzejos galvenais krājuma papildināšanas veids ir dāvinājumi:
- Daugavas muzeja pamatkrājumā no 77 jauniegūtajām vienībām dāvinājumi ir 72 (arī visi 247 jaunie palīgkrājuma priekšmeti ir dāvināti), pirkumi – 5;
- Latgales Kultūrvēstures muzejā no 604 vienībām dāvinājumi ir 592, pirkumi – 12;
- Valkas Novadpētniecības muzejā no 693 vienībām dāvinājumi ir 686, pirkumi – 7;
- Limbažu muzejā dāvinājumi veido 99 % no jaunieguvumiem;
- Alūksnes muzejā un Pāvilostas Novadpētniecības muzejā – 100 % jaunieguvumu bija dāvinājumi.
Arī Kuldīgas novada muzejā 2018. gadā nav bijis neviena pirkuma, lai gan kolekcija augusi par 791 vienību: 657 priekšmeti muzeja krājumā pieņemti kā dāvinājumi, bet 134 pārņemti no citām institūcijām.
Vienmērīgāka proporcija veidojas reti, piemēram, Tukuma muzejā, kur dāvinājumi veido 55 %, pirkumi 12 % un citi iegūšanas veidi 33 % no jaunieguvumiem, vai Ventspils muzejā, kur 2018. gadā bijis 901 no dāvinājums 1208 jaunieguvumiem, pirkumi – 307. Šī muzeja budžetā krājuma papildināšanai atvēlēta konkrēta naudas summa, turklāt gadījumos, kad iepirkuma summa izrādījusies pārāk liela (kā gadījumā ar Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu), Ventspils pašvaldība piešķīrusi papildus finansējumu.
Līdzīgu mērķtiecību realizē arī Madonas pašvaldība, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja budžetā ik gadu atvēlot līdzekļus arī mākslas kolekcijas papildināšanai. Muzejs, protams, pieņem arī dāvinājumus gan no novada māksliniekiem, gan ar zinātni, izglītību, kultūru un tautsaimniecību saistītām izcilām personībām, bet arheoloģisko priekšmetu kolekcija tiek papildināta ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nodotiem priekšmetiem, kas atrasti Madonas novadā; daļa jaunieguvumu vienmēr tiek iegūti zinātniskās izpētes rezultātā, gatavojot ekspozīcijas, izstādes un zinātniskos rakstus.
Kāda ir situācija autonomajos muzejos? Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs atklāj, ka muzeja budžets katru gadu tiek sastādīts, paredzot konkrētu naudas summu krājuma papildināšanai un krājuma priekšmetu restaurācijai. 2018. gadā kolekcija papildināta ar 104 priekšmetiem, no kuriem 22 bijuši pirkumi, 58 pieņemti krājumā pēc Zinātniskā arhīva izskatīšanas un 24 saņemti kā dāvinājumi.
Rīgas Stradiņa universitātes muzeja lielākais resurss krājuma papildināšanai ir augstskolas struktūrvienību nodotie materiāli. “Tādā veidā iegūstam vairāk nesenākās vēstures liecības (pēdējie 10–20 gadi), īpaši, veidojot izstādes sakarā ar fakultāšu vai studiju programmu apaļām gadskārtām. Retāk no katedrām saņemam nozīmīgus krājuma papildinājumus no pagājušā gadsimta (1950.–90. gadi). Senākās augstskolas vēstures un priekšvēstures liecības lielākoties saņemam dāvinājumā no privātpersonām – bijušajiem augstskolas docētājiem un viņu tuviniekiem.”
LKA Rīgas Kino muzeja krājums 2018. gadā papildināts vienīgi ar dāvinājumiem.
Privātā muzeja, Žaņa Lipkes memoriāla, krājumu, kura potenciāls augt ir salīdzinoši mazs, jo paredz tikai tādu priekšmetu iekļaušanu, kas raksturo Lipkes ģimeni un ar to saistītus notikumus, 2018. gadā papildinājušas 42 vienības, no kurām 40 ir dāvinātas. Starp tām kā nozīmīgākās izceltas: Žaņa Lipkes kardiogramma, Zigfrīda Lipkes piezīmes un zīmējumi bijušajā kantora grāmatā un Žaņa Lipkes līguma grāmatiņa. Divi pārējie jaunieguvumi ir priekšmeti, kas izgatavoti pēc muzeja pasūtījuma.
Žaņa Lipkes kardiogramma. Papīrs, 5x277 cm. Žaņa Lipkes memoriāls, ZLM 723
Žaņa Lipkes līguma grāmatiņa. Papīrs, 16,3x11,2 cm (salocītā veidā). Žaņa Lipkes memoriāls, ZLM 726
Zigfrīda Lipkes piezīmes un zīmējumi bijušajā kantora grāmatā. Papīrs, 36x23,5x3 cm. Žaņa Lipkes memoriāls, ZLM 746
RMM pieminētā pasīvā komplektēšana nozīmē darbu ar tā sauktajiem “backlogiem”, kad krājumā, ievērojot visas procedūras, tiek uzņemti priekšmeti, kam iepriekš veikta tikai primārā uzskaite. Zināms, ka šādi uzkrājumi, pieņemot liela apjoma dāvinājumus vai pārņemot kolekcijas no citām institūcijām, ir problēma daudziem muzejiem gan pasaulē, gan Latvijā, radot kolekciju drošības riskus. Priekšmetu apstrāde mēdz būt ļoti laikietilpīga, tāpēc prasa skrupulozu plānošanu un pacietību.
Kā izriet no iepriekš minētā, ja neskaita “backlogu” inventarizēšanu, procentuāli plašāko jaunieguvumu grupu Latvijas muzejos 2018. gadā veido dāvinājumi. Vairākiem muzejiem tas turklāt ir vienīgais krājuma papildināšanas veids. No vienas puses, dāvinājumi, protams, pozitīvā veidā apliecina muzeju ciešo saikni ar sabiedrību, no otras – komunikācija ar dāvinātājiem ir viens no atbildīgākajiem un diplomātiski sarežģītākajiem uzdevumiem, jo muzejiem jāprot izvairīties no kompromisiem, ar pateicību pieņemot tikai to, kas patiešām atbilst krājuma komplektēšanas politikai. Pieņemot dāvinājumu, turklāt jāparedz turpmākās rūpes par priekšmetiem, kas nozīmē atbilstošu glabāšanas apstākļu nodrošināšanu, iespējamu konservāciju vai restaurāciju, pētniecību, interpretāciju u.tml. Un, ja arī dāvinājuma pieņemšana ir prasījusi tikai niecīgus ieguldītā laika un darba resursus, jārēķinās, ka turpmākā priekšmeta uzturēšana var izrādīties daudz prasīgāka.
Vairākos Latvijas muzejos sadarbība ar dāvinātājiem ir plaši izvērsts un mērķtiecīgi orientēts darbs. Tā, piemēram, LKA Rīgas Kino muzejs pēdējos gados savu kolekciju būtiski papildinājis ar materiāliem, kas atspoguļo mūsdienu kino procesus, īpaši programmu “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” – dāvinājumi saņemti gan no fiziskām personām, gan filmu studijām. 2018. gadā muzeja kolekcijā kā dāvinājumi nonākuši arī materiāli no Rozes Stiebras jaunākās animācijas filmas “Saule brauca debesīs”, kino scenārista Armīna Lejiņa vēstules režisoram Rolandam Kalniņam, Ivara Selecka fotogrāfijas no dažādām Latvijas dokumentālajām filmām un kino kritiķa Mika Savisko privātā arhīva fotogrāfijas no raidījuma “Kino un mēs”.
_f2593.jpg "Saule brauca debesis RKM krajums (1).jpg")
_ad07b.jpg "Saule brauca debesis RKM krajums (2).jpg")
Kadru zīmējumi no Rozes Stiebras animācijas filmas “Saule brauca debesīs”. LKA Rīgas Kino muzejs
_b6e78.jpg "Lejina vestules Kalninam RKM krajums (1).jpg")
.jpg "Lejina vestules Kalninam RKM krajums (2).jpg")
Kino scenārista Armīna Lejiņa vēstule režisoram Rolandam Kalniņam. LKA Rīgas Kino muzejs
Fotogrāfijas no kino kritiķa Mika Savisko privātā arhīva; raidījums “Kino un mēs”. LKA Rīga Kino muzejs, RKM 18650 un RKM 18666
Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, kura krājuma politikas mērķis ir radīt pilnīgu un laika ziņā nepārtrauktu kopainu par Rīgas Stradiņa universitātes darbību no tās dibināšanas līdz mūsdienām, 2018. gadā aizsācis jaunu tradīciju vēstures kolekcijas papildināšanai: “Starptautiskajā muzeju dienā, 2018. gada 18. maijā, sarīkojām akciju “Atstāj sava laika liecību RSU muzejā!”, aicinot augstskolas docētājus un studentus nodot muzejam priekšmetus, kas spilgti vēstītu par kādu vēsturisku, ar augstskolu saistītu aspektu. Aktivitātes vieta bija RSU galvenās ēkas foajē, kura centrā uzstādījām stiklotu vitrīnu un atnestos priekšmetus uzreiz turpat arī ievietojām vispārējai apskatei.”
Profesora Viktora Kalnbērza ārējās fiksācijas aparāts-ierīce kaulu lūzumu fiksēšanai bērniem. 20. gs. 70. gadi. Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, RSUM 696
Priekšmetu akcijas “Atstāj sava laika liecību muzejā!” laikā nodeva RSU rektors, profesors Aigars Pētersons un pastāstīja, ka profesora Viktora Kalnbērza izgudrotais un patentētais ārējās fiksācijas aparāts, ar kuru bērniem ārstē sarežģītus, komplicētus kāju lūzumus, tika lietots vairākus gadu desmitus. Arī šobrīd praktiskajā medicīnā to lieto, lai gan reti, jo ir modernākas konstrukcijas. Tomēr šis ir Latvijas zinātnieku, arī mūsu augstskolas docētāja, izgudrojums. Fiksācijas aparāta karkass izgatavots no speciālas, ļoti izturīgas keramikas. Stieples iet cauri kaulam, un ar skrūvēm kaulu var virzīt uz vienu un uz otru pusi. Ārpusē ir ārējie loki, lai kāju varētu saitēt. Sevišķi svarīgi tas ir pie vaļējiem lūzumiem, lai lūzumu var aptīt ar marles saiti. Svarīgi, ka nav jālieto ģipsis, jo tad kāju nevar saitēt – ģipsis katru dienu būtu jāņem nost. Ar šādu ierīci ērti var kopt ļoti sarežģītus vaļējus lūzumus un mīksto audu defektus. Šo ierīci pirmo reizi aprobēja Afganistānas kara laikā. Vēlāk to sāka lietot arī pie mums Rīgā un arī daudzās Padomju Savienības klīnikās gan pieaugušo, gan bērnu traumatoloģijā.
.jpg "RSUM_694 (2).JPG")
Mācību grāmata bērnu ķirurģijā “Pediatric Surgery”. 1994. Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, RSUM 694
Grāmatu RSU muzejam akcijā “Atstāj sava laika liecību RSU muzejā!” nodeva RSU rektors Aigars Pētersons un pastāstīja, ka šī ir pirmā ārvalstu mācību grāmata, no kuras sāka mācīties mūsu bērnu ķirurgi. Tas bija 20. gadsimta beigās – 1994. gadā. Grāmata nokopēta bibliotēkā Lucernā (Šveicē), jo toreiz nav bijis līdzekļu, par ko nopirkt ārzemju mācību grāmatas. Tajā laikā bija pieejamas tikai Padomju Savienībā drukātās grāmatas, kas diemžēl bija par 15–20 gadiem atpalikušas vai nebija tik mūsdienīgas. Grāmatas kopija tika atvesta uz Rīgu un iesieta. Šis eksemplārs stāvēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas operāciju blokā, un no tā mācījās praktiski visi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgi. Šī kopija tika kopēta otrajā un trešajā eksemplārā, tā kā gandrīz katram studentam uz galda bijusi šī grāmata.
Almas Vītolas sporta apavi. 2010–2015. Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, RSUM 705
Šajos firmas “Inov-8” apavos (orientieristu un taku skriešanas apavi) 2015. gada 10. oktobrī RSU Rehabilitācijas fakultātes fizioterapijas specialitātes 2. kursa studente Alma Vītola izcīnīja uzvaru pasaulē grūtākajā un bīstamākajā skrējienā Brazīlijas džungļos (Jungle Marathon). Nedēļu ilgā skrējiena garums bija 254 km, ko A. Vītola veica 56 stundās un 48 minūtēs – tas bija labākais rezultāts starp sievietēm. Sieviešu konkurencē piedalījās 6 sportistes, bet finišēja 4. A. Vītola bija vienīgā Baltijas pārstāve. Sporta apavus A. Vītolai dāvināja spora veikals “Osveikals”.
Skatuves tērps Latvijas Medicīnas akadēmijas estētiskās grupu vingrošanas priekšnesumam, 20. gs. 90. gadi. Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, RSUM 644.1 (svārki), RSUMz 256-33 (fotogrāfija)
Tērps (apakšējā attēlā redzama pilna tērpa komplektācija – svārki, bodijs, jaciņa un ķēde), kurā Latvijas Medicīnas akadēmijas estētiskās grupu vingrošanas izlase uzstājusies ar emocionālu priekšnesumu Atmodas laikā – deju ar ķēdēm Verdi operas “Nabuko” vergu kora mūzikas pavadījumā. Komandas trenere Maruta Hoferte pastāstīja, ka līdzekļu trūkuma dēļ svārki šūti no Latvijas Medicīnas akadēmijas rektorāta nolietoto aizkaru materiāla, arī nepieciešamie aksesuāri – ķēdes – tika izgatavotas pašu spēkiem no pielāgotiem materiāliem. Tām bija jābūt vieglām, lētām un pietiekami lielām, lai no attāluma varētu saskatīt, kas tas ir. Plastmasas ķēdes noskatītas tirgū (uz tādām tirgotāji karina pārdodamos apģērbus), iegādātas un pēc tam nokrāsotas ar sudrabainu krāsu.
Savukārt Valkas Novadpētniecības muzejā ir izveidojusies tradīcija Baltā galdauta svētku pasākumu 4. maijā veltīt kādam ievērojamam valcēnietim. 2018. gadā pasākums bija veltīts Bernhardam Zutim. No jauniegūtajiem materiāliem muzejs iekārtoja ceļojošo izstādi “Valcēnietis Bernhards Aleksandrs Zutis (1893.–1968.) – farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts”.
Bernharda Aleksandra Zuta dokumentu kolekcija: dokumenti par viņa karavīra gaitām Brīvības cīņu laikā, aptiekas ierīkošanu, darbību un nacionalizāciju, biedrību biedra kartes, Triju Zvaigžņu ordeņa un Aizsargu Nopelnu krusta diplomi, runu uzmetumi un runas, Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu kartiņa un citi dokumenti par laiku no 1918. līdz 1944. gadam. Valkas Novadpētniecības muzeja kolekcija.
Bernhards Aleksandrs Zutis (dz. 1893. g. Valkā, m. 1968. g. Ņujorkā, ASV) – aptiekārs, sabiedriskais darbinieks, mecenāts. Piedalījās Latvijas Brīvības cīņās kā Ziemeļlatvijas armijas brīvprātīgais. 1924.–1944.g. – īpašnieks aptiekai Valkā; 1922.–1939. g. – aptiekai Ērģemē. 1929. gadā Valkā nodibināja minerālu un augļūdens iestādi un atvēra tirgotavu. Bija Valkas Sporta biedrības priekšnieks (1924.–1938. g.); Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki” priekšnieks, 7. Valkas aizsargu pulka farmaceits un vairāku biedrību biedrs. Pēc 2. pasaules kara emigrēja: pēc bēgļu gaitām Vācijā, 1951. gadā devās uz ASV, kur strādāja savā profesijā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (DMRMC) atklāj, ka viņu “kolekcija lielākoties balstās uz starptautisko simpoziju programmas dalībnieku individuālajiem dāvinājumiem. Simpoziju nolikums paredz, ka katram dalībniekam simpozija noslēgumā ir jāuzdāvina vismaz viens mākslas darbs Mākslas centra kolekcijai. Gada laikā DMRMC realizē piecus simpozijus dažādos mākslas medijos: glezniecībā, keramikā, grafikā, tekstilā un fotogrāfijā. 2018. gadā kolekcijā nonāca 121 mākslas darbs, kas tapis Mākslas centra organizēto simpoziju laikā.”
Pie nosacījuma, ka simpozijos piedalās ļoti rūpīgi atlasīts mākslinieku sastāvs, izvēlētā stratēģija ļauj īsā laikā izveidot potenciāli plašu un vērtīgu mākslas kolekciju, tomēr paredzot arī radošu neveiksmju iespējamību. Jāatzīst, šo risku starptautiskajā praksē mūsdienās uzņemas arī daudzi nozīmīgi mākslas muzeji, gan ne rīkojot simpozijus, bet veicot pasūtījumus. Taču Latvijā, kur joprojām dzīvā atmiņā ir padomju periodā Kultūras ministrijas un Mākslas fonda realizētie oficiālā rakstura pasūtījumi kā ideoloģiskās propagandas instruments, šī iespēja pašlaik netiek izskatīta.
Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM), kura kolekciju 2018. gadā papildinājuši vairāki vērtīgi dāvinājumi (Aleksandras Beļcovas, Dainas Riņķes, Vladimira Glušenkova, Jāņa Indusa, Marijas Induss-Mucenieces, Jāņa Kalmītes, Gunāra Kroļļa darbi, kā arī 23 Indijas dekoratīvi lietišķās mākslas paraugi un 1 mūsdienu japāņu autores (Kijoko Kumai) tekstildarbs), ir īpaši jāizceļ viens, ilgstošā veiksmīgā sadarbībā balstīts dāvinājums, kas arī solās aizsākt jaunu tradīciju. Kopš piektās Purvīša balvas pasniegšanas 2017. gadā tās organizētāji nolēmuši aicināt balvas laureātus LNMM telpās organizēt personālizstādi. Tādējādi 2018. gada rudenī iepriekšējās Purvīša balvas saņēmēji – Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons – LNMM Galvenās ēkas kupolā atklāja kopīgi veidoto instalāciju “Daudzskanis” (2018), kas tagad kā dāvinājums nokļuvusi muzeja krājumā.
Anna Salmane, Krišs Salmanis, Kristaps Pētersons. Daudzskanis. 2018. Skaņas skulptūra. Kompresors, dmx atskaņotājs, elektromagnētiskie spiediena vārsti, gaisa pievades caurules, 4 gaisa pievades sprauslas ar regulējamiem stiprinājumiem, 4 saliekamas, melni krāsotas PVC caurules. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM AS-1748
Apkopojot informāciju par 2018. gada jaunieguvumiem – dāvinājumiem, Alūksnes muzejs izceļ padomju laika rotaļlietas. Savukārt Kuldīgas novada muzejs uzsver, ka viņiem atsevišķus priekšmetus 2018. gadā izcelt grūti, drīzāk – priekšmetu grupas, piemēram, no SEB bankas Kuldīgas nodaļas saņemtos priekšmetus, dokumentus un fotogrāfijas, kas saistīti ar bankas darbību un ir būtiski ne vien no lokālās vēstures viedokļa, bet arī tāpēc, ka muzeja krājums 2019. gadā tiek pārcelts uz bijušās bankas ēku; Birutas Kristapsones tēva Pētera Grīnberga atmiņas par 20. gs. 1. puses notikumiem Latvijā un Sibīrijā un ģimenes fotogrāfijas (fotokopijas), kas ir nozīmīgs vēstures avots ne vien Kuldīgas novada, bet arī Latvijas vēstures un kultūras izpētei; trīs unikālus 1941. gada vācu okupācijas varas uzsaukumus un paziņojumus, kas nesen atrasti zem apmetuma uz ēkas ārsienas Jelgavas ielā 45, Kuldīgā.
Svari, izgatavoti Polijā, fabrikā “ВЕБЕРЬ ДЕНЕ и К” 20. gs. 20.–30. gados. Lietoti naudas svēršanai bankā. Kuldīgas novada muzejs, KNM 43075
Padures lauksaimniecības skolas ķīmijas laboratorijā 1923. gadā. Centrā, domājams, Pēteris Grīnbergs (1905–1991). Fotokopija. Kuldīgas novada muzejs, KNM Plg.17786
Ūdens trieces uzstādīšana “Vilciņos”, Pelču pagastā, Kuldīgas novadā 20. gs. 20.–30. gados. Fotokopija. Kuldīgas novada muzejs, KNM Plg.17819
Karpu zveja “Vilciņu” vai “Rieksātu” dīķos Pelču pagastā, Kuldīgas novadā 20. gs. 30. gadu 2. pusē. No kreisās: Pēteris Grīnbergs, nezināms, Pētera Grīnberga brāļa meita Aina. Fotokopija. Kuldīgas novada muzejs, KNM Plg.17820
Uzsaukums sarkanarmiešiem nekavējoties padoties un pieteikties tuvākajā vācu militārajā iestādē jeb karaspēka daļā, nododot savus ieročus. Dokuments. Kuldīgas novada muzejs, KNM Plg.18024
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs starp 2018. gada nozīmīgākajiem dāvinājumiem izceļ materiālus par novadniekiem: kultūras darbinieku Kārli Pamši, medicīnas doktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Dr. habil. med. Adreju Skaģeri, Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Mikrobioloģijas institūta profesori Annu Klincāri, bijušo Madonas galveno ārstu, ķirurgu Uldi Arentu; no arhitekta Augusta Apiņa saņemto novēlējumu – koka karošu un dekoratīvo priekšmetu kolekciju; arī mākslinieku dāvinājumus pēc muzejā notikušām izstādēm – Gunāra Kroļļa zīmējumu “Pamestās ilūzijas” (2016) un Zigmunda Šņores dāvātos 15 akvareļus.
Limbažu muzejs starp nozīmīgākajiem kolekcijas papildinājumiem, kas pieņemti kā dāvinājumi, min fotogrāfijas no fabrikas “Limbažu filcs” un tehniskos priekšmetus atklātajai krātuvei. Unikāls bijis Anglijas latvietes Ērikas Vilipsones novēlējums – 305 vienības (rokdarbi, dokumenti un fotogrāfijas par divām nozīmīgām limbažnieku dzimtām).
Ērika Vilipsone. Miniatūri gobelēni no senču kalendāra cikla. 1970.–80. gadi. Limbažu muzejs
Latgales Kultūrvēstures muzejs starp nozīmīgākajiem 2018. gada dāvinājumiem izceļ 1825. gadā Pēterburgā izdotu Bībeli, kuru kā saviem vecvecākiem Staņislavam un Melānijai Vincevičiem piederējušu ģimenes relikviju muzejam dāvinājis keramiķis Leonards Vincevičs. Keramikas kolekcija papildināta, pateicoties mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta māsas dēla Mārtiņa Kroņa vērtīgajam dāvinājumam ar apmēram 300 keramikas vecmeistaru un mūsdienu amata pratēju darbiem, kas ir neatsverams devums Latgales podniecības vēl pilnīgākai kultūrvēsturisko sakņu un tendenču attīstības apzināšanai. Darbiem pašlaik veikta tikai primārā uzskaite un krājumā tos plānots pieņemt 2019. gadā.
Bībele. Pēterburga, 1825. Foto: Aleksandrs Bondarenko. Latgales Kultūrvēstures muzejs, LgKM Plg 12225
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs kā vērtīgu 2018. gada dāvinājumu izceļ priekšmetus, kas dokumentē konkrētu personu darba gaitas dzelzceļā, piemēram, fotogrāfijas un dokumentus par mašīnista A. Popena darba gaitām no 1906. līdz 1972. gadam. Iegūto priekšmetu grupa ir īpaši vērtīga tāpēc, ka caur personisko prizmu, cilvēka profesionālo biogrāfiju stāsta par dzelzceļu trīs dažādos vēsturiskos periodos.
Mašīnista A. Popena dokumenti un fotogrāfijas. Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 2018. gadā savu laikmetīgās keramikas kolekciju papildinājis ar starptautiskās konkursa izstādes “Atmiņu lāde” dalībnieku dāvinājumiem – 55 mākslas darbiem, glezniecības kolekcijas būtisks papildinājums bijis mākslinieces Sandras Krastiņas dāvinājums – divas lielformāta gleznas no sērijas “Četri balti krekli un varbūt vēl divi vai trīs”, kā arī Latvijas mākslinieku dāvinājumi pēc konkursa izstādes “100 Latvijas mākslā” (Signe Vanadziņa, Ieva Spalviņa, Sigita Daugule u.c.); grafikas kolekcijā esošos Gunāra Kroļļa mākslas darbus būtiski papildina mākslinieka dāvinājums – trīs linogriezuma tehnikā tapuši darbi no cikla “Sākums” (1967).
Signe Vanadziņa. Milzu arbūzs. 2018. Audekls, eļļa. 100 x 150 cm. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, DMRMC GL-566
Sigita Daugule. Ieeja / Izeja. 2018. Audekls, eļļa. 160 x 160 cm. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, DMRMC GL-571
Ieva Spalviņa. Mazā kaija. 2016. Papīrs, akvarelis. 100 x 70 cm. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, DMRMC GL-569
Pievēršoties 2018. gadā muzejos realizētajiem pirkumiem, zināms, ka atbalstu programmā LR Kultūras ministrijas muzejiem “Mērķfinansējums Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanai un papildināšanai” savu kolekciju papildināšanai 2018. gadā saņēmis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un Jāņa Akurātera muzejs (Memoriālo muzeju apvienība). Ar valsts atbalstu šie muzeji atļāvušies arī atsevišķus ambiciozākus pirkumus kā izcilā Latvijas izcelsmes Austrālijas mākslinieka Imanta Tillera gleznu “Terra Negata” (LNMM) un Latvijas mākslas klasiķa Voldemāra Tones gleznoto Edvarta Virzas portretu (RMM).
Vairāki pirkumi veikti arī ar Valsts Kultūrkapitāla finansiālo atbalstu mērķprogrammā “Muzeju nozares attīstība un muzejisko priekšmetu iepirkums”. Kopumā šajā programmā 2018. gadā atbalstīti 30 dažādi projekti; lielākā daļa no tiem paredzēti ekspozīciju attīstībai, taču septiņos piesaistīts finansējums kolekciju papildināšanai. To izmantojis Latvijas Dabas muzejs, Talsu novada muzejs, Rīgas Jūgendstila centrs, Bauskas pils muzejs, Rīgas Porcelāna muzejs un Valkas Novadpētniecības muzejs. Ambiciozākais no pirkumiem, kas veikts ar VKKF atbalstu, ir 16. gadsimta gobelēns “Vertumns un Pomona”, kas tagad kļuvis par Bauskas pils muzeja krājuma vienību. Statistika, protams, neuzrāda neatbalstītos projektus, kas ekspertiem, iespējams, šķituši nepamatoti dārgi vai noraidīti kādu citu iemeslu dēļ.
Imants Tillers. Terra Negata. Nezināmā zeme. No sērijas “Diaspora”. 2005. Kartons, audekls, sintētiskā polimēra krāsa, guaša. 305 x 853 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja, VMM AG-4775
Voldemārs Tone. Edvarts Virza. 1942. Rakstniecības un mūzikas muzejs
Leona Baloža foto negatīvi Raimonda Paula kolekcijai. Attēlā: Leons Balodis. Raimonds Pauls. 1981. Fotogrāfija. Rakstniecības un mūzikas muzejs
Jāņa Andreja Sīmaņa medaļu ciklu “Trīs mezgli atmiņai” (septiņas daļas: “Trīs mezgli atmiņai”, “Heavy metal”, “Logs”, “Pūt, vējiņi...”, “Augšup – lejup”, “Mūzika” un “Progress”). 1988. Valkas Novadpētniecības muzejs, VkNM InvN 25180, VkNM InvN 25182, VkNM InvN 25176
Medaļu cikls “Trīs mezgli atmiņai” ir augstvērtīgi mākslas priekšmeti, kas veido būtisku lappusi Latvijas medaļu mākslas vēsturē. Lai arī tapuši vēl padomju laikā, šie darbi vislabāk atspoguļo to laikmetu, kad modās Latvijas neatkarības ideja un mākslā arvien vairāk sāka runāt par Atmodu. Ciklā ietvertie darbi parāda pagājušā gadsimta 80. gadu inteliģences noskaņojumu, atklāj mākslinieka individuālo dzīves uztveri, viņa personību un iekšējo neatkarību, dažreiz ironisko skatījumu uz notikumiem. Jānis Andrejs Sīmanis dzimis 1947. g. 14. augustā Cesvainē. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1967), Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1973). Pašmācības ceļā apguvis medaļu mākslu. Kopš 1984. gada dzīvoja Valkā. Miris 2016. g. 4. septembrī.
Rundāles pils muzejā, kurā no aptaujātajām institūcijām 2018. gadā bijusi vislielākā iepirkumu proporcija (80%), kā nozīmīgākais un neapšaubāmi vērtīgākais ieguvums tiek minēts holandieša Vilema Hedas glezna “Klusā daba ar šķiņķi”. “Vēl ievērojamu mākslinieku sarakstu Rundāles pils muzejā papildinājuši tādi vārdi kā Meinderts Hobema, Barents Gāls, Jans Veinantss, Juriāns van Strēks, Jans Filips van Tīlens u.c. Starp lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetiem izceļamas Luija Mažorela darinātas mēbeles, Nansī skolas pārstāvju Emīla Gallē, Andrē Delata, Pola Nikolā, Šarla Vesjēra, Fransuā Teodora Legrā u.c. stikla meistaru vāzes. Latvijai nozīmīga ir pēdējo Elejas muižas īpašnieku – grāfu Paula un Helēnas fon Mēdemu – portretu atgriešanās dzimtenē, kā arī dāvinājumā saņemtās Helēnas fon Mēdemas balles kurpes”.
Vilems Heda. Klusā daba ar šķiņķi. Holande, 17. gs. 2. cet. Rundāles pils muzejs, RPM 12514
Sallija fon Kīgelgena. Grāfs Pauls fon Mēdems. Latvija, 1896. Rundāles pils muzejs, RPM 12329
Sallija fon Kīgelgena. Grāfiene Helēne Matilde fon Mēdema, dzim. firstiene Līvena, ar meitu Ellenu. Latvija, 1896. Rundāles pils muzejs, RPM 12328
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2018. gadā var lepoties ar daudziem vērtīgiem pirkumiem, no kuriem finansiāli lielākais ir jau iepriekš minētā Imanta Tillera glezna, kas tika iegādāta ar KM mērķprogrammas atbalstu. 19. gadsimta mākslu muzeja kolekcijās tagad papildinājušas vērtīgas vācbaltieša Jūliusa Dēringa un brita Sera Frānsisa Grānta gleznas; agrīnā un klasiskā modernisma kolekciju – Vilhelma Purvīša, Niklāva Strunkes un Martas Skulmes darbi; 20. gadsimta 70.–90. gadu vizuālās mākslas un dizaina kolekcijas – Valda Celma, Ata Ieviņa, Gunāra Janaiša, Gunāra Bindes un Dainas Dagnijas darbi; 21. gadsimta Latvijas mākslas kolekcijas – Ģirta Muižnieka, Andra Brežes, Alekseja Naumova, Aijas Zariņas, Katrīnas Neiburgas, Olgas Šilovas, Romāna Korovina, Kārļa Vītola un Egila Rozenberga darbi.
Jūliuss Dērings. Luīzes Dorotejas Augustes Šmēmanes portrets. 1847. Audekls, kartons, eļļa. Ø 43,5 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM GL-6013
Vilhelms Purvītis. Ainava (Ķeizardārzs). 1900. Audekls, eļļa. 56,5 x 38 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM GL-6012
Niklāvs Strunke. Kapri. Māja Anakapri. 1925. Papīrs, guaša. 26,8 x 19,6 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM Z-9013
Daina Dagnija. Imigranti. 1969. Audekls, eļļa. 180 x 213 cm. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, VMM AG-4773
Valdis Celms. Daugava. 1974. (Rekonstrukcija). Foto: Ansis Starks. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Rakstniecības un mūzikas muzejs par budžeta līdzekļiem realizējis trīs pirkumus: mākslinieka Jāņa Reinberga Eduarda Veidenbauma 120 gadu jubilejai radītā plakāta oriģinālu, mūzikas instrumentu akordcītaru, ko izgatavojis meistars Kārlis Ernests Vinters, un fotogrāfa Gunāra Janaiša uzņemtās fotogrāfijas ar mūziķiem Elīnu Garanču, Gidonu Krēmeru un Marisu Jansonu.
Akordcītara. Izgatavotājs Kārlis Ernests Vinters (1879–1948), 1930.–1940. Rakstniecības un mūzikas muzejs
No pašvaldību muzejiem jāmin Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, kas 2018. gadā iegādājies trīs Gunāra Kroļļa zīmējumus (“Nobīde I”, “Nobīde II” un “Nobīde III”), kā arī keramiķa Jāņa Sieksta autordarbus – vāzi un bļodu. Tukuma muzejs glezniecības kolekciju papildinājis ar diviem pirkumiem – sava ievērojamā novadnieka Kārļa Neiļa kompozīcijām “Abstarkcija” (1973) un “Skats uz jūru” (1979).
Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja lielākais un vērtīgākais gada pirkums bijis 20. gs. 30. gadu stacijas dežuranta pulkstenis. Tas ir iekštelpu perona pulkstenis, kas bijis savienots ar ārtelpas perona pulksteni. Šis pirkums tika veikts 2018. gada sākumā un tā iegādei tika iztērēti 90 % no krājuma iepirkumiem paredzētā budžeta.
Stacijas dežuranta pulkstenis. 20. gs. 30. gadi. Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 2018. gadā savai kolekcijai pēc personālizstādes “Vēl arvien...” (16.11.2017.–14.01.2018.) iegādājies Silvijas Šmidkenas keramiku un akvareļus – 37 vienības. Keramikas darbi pārstāv mākslinieces sērijas “Kosmoēra” (1981–1982), “Pilsētas iespaidi” (1990–2000) un “Dabas iespaidi” (2000–2010).
Silvija Šmidkena. No sērijas “Kosmoēra”. Kopdarbs ar keramiķi Leonu Lukšo (1930–1984). 1982. Akmensmasa, glazūra. H – 47 cm. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, DMRMC SS-2
Silvija Šmidkena. No sērijas “Dabas iespaidi”. 2000–2010. Akmensmasa, glazūra. H – 25 cm. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, DMRMC SS-12
Ventspils muzejs kā nozīmīgākos 2018. gada krājuma papildinājumus uzskaitījis: ventspilnieku dzimtas Reizenbergu ģimenes fotogrāfijas un dokumentus par laika posmu no 20. gs. 20.–60. gadiem (476 vienības); fotogrāfijas un pastkartes ar 20. gs. sākuma Ventspils skatiem, kas iegādātas gan e-bay izsolēs, gan no kolekcionāriem (117 vienības); Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu “Pilsēta naktī” (kartons, eļļa, 20. gs. 30.–40. g.); ventspilnieces, senioru sporta aktīvistes A. Reinbergas senioru vieglatlētikas sacensībās iegūtās medaļas un apbalvojumus (150 vienības); raksturīgas 19. gs. beigu mēbeles – skapi ar otējumu, pie sienas karināmu mazo skapīti, ķeblīšus un kamanas; kuģa “Grots” dokumentus (kuģa žurnāli un tehniskie dokumenti saistīti ar 2012. gadā muzeja krājumā uzņemto Baltikas tipa kuģi “Grots”); dažādus ar zvejniecību saistītus dokumentus – bušu laivas apliecību u.c.; jūrnieka formas tērpu, kas iegūts no tālbraucēja kapteiņa, kurš formu lietojis braucot tāljūras zvejā, strādājot z/k “Sarkanā bāka” 1970. gados; Arņa Zupiņa gleznu, kas savulaik bijusi Dorbes ģimenes īpašums un atradusies mājas viesistabā.
Tukuma muzeja kolekcijā bez minētajām Kārļa Neiļa gleznām kā nozīmīgi jaunieguvumi tiek izcelti vēl vairāki priekšmeti: 18. gs. 1. puses stūra skapītis baroka stila formās; divi, iespējams, Latvijā 19. gs. beigās darināti postamenti eklektikas stila formās, kas piederējuši Raiņa un Aspazijas ģimenei un no 1929. līdz 1937. gadam bijuši eksponēti Raiņa muzejā Durbes pilī; Sņežanas Tišleres gleznu “Vasaras rīts” (2012). Tukuma novada programmas “Tukuma novads ceļā uz Latvijas Simtgadi” ietvaros kopš 2016. gada notiek Tukuma un apkārtnes novadu tautastērpu kolekcijas veidošana, komplektējot Tautas lietišķās mākslas studijas “Durbe” un citu gatavotus tautastērpu atdarinājumus. 2018. gadā Tukuma muzejs krājumu papildinājis ar 8 saktām, 5 krekliem, Irlavas brunču atdarinājumu, vesti, vainagu u.c.
Sienas stūra skapītis baroka stila formās. Latvija (?), 18. gs. 1. puse. Foto: Līva Lielmane. Tukuma muzejs, TMNM 42728
Postaments eklektikas stila formās. Latvija (?), 19. gs. beigas. Foto: Līva Lielmane. Tukuma muzejs, TMNM 42744/1
Daugavas muzejs savukārt starp nozīmīgākajiem 2018. gada krājuma papildinājumiem min tēlnieka Oļega Skaraiņa mazizmēra ģipša atlējumus Salaspils memoriāla skulptūrām “Nesalauztais”, “Rot Front”, “Zvērests” un diviem stilizētiem portretiem (visi 1962–1963); fotogrāfijas, kas atspoguļo Vairas Vīķes-Freibergas ģimenes vēsturi Doles salā, un fotogrāfijas, kurās fiksētas Salaspils novada 19.–20. gs. vēstures liecības, piemēram, “Senču” mājas, kas kopš 19. gs. piederējušas vienai dzimta (šādas mājas Salaspilī ir saglabājušās ļoti nelielā skaitā, jo, ceļot Rīgas HES, pārsvarā tika nojauktas); materiālu kopu par Latvijas Tautas frontes darbību Salaspilī 1980. gadu beigās, tostarp fotogrāfijas ar “Baltijas ceļu” no 1989. gada 23. augusta.
Oļegs Skarainis. Zvērests. 1962–1963. Ģipsis. Daugavas muzejs, DoM 13331
Vaira Vīķe-Freiberga (LR prezidente 1999–2007) un viņas radiniece Zelma Melbārde “Rencelēs”, Zirņu salā (tagad Rīgas HES applūdinātā). Otrā pusē teksts: ““Renceles” tantei par piemiņu no mana apciemojuma, sestdien, 1969. gada 9. augustā. Vaira”. Daugavas muzejs, DoM 13319
Bez iepriekš minētajiem Latgales Kultūrvēstures muzejs starp nozīmīgākajiem perioda jaunieguvumiem izcēlis arī Latgales patriota, vietējā mākslinieka Jura Gaigala (05.04.1931.–18.08.2018.) 30 gleznas, kur ainavās tiek iemūžināta viņa lielā mīlestība uz savu novadu, latviešu tautas dziesmu ilustrācijas ar gadskārtu un cilvēka dzīves rituma atspoguļojumu, kas saglabā unikālo tautas mantojumu, kā arī fotogrāfijas un personīgos dokumentus (mākslinieksdzimis Rēzeknes apriņķa Ružinas pagasta Kovaļevkas sādžā, sarīkojis vairākas personālizstādes (Rēzeknē, Ludzā un Maltā), piedalījies gan republikas mēroga pašdarbības mākslinieku, gan arī profesionālo mākslinieku izstādēs Rīgā un Latgalē, tostarp Latgales mākslinieku izstādē “Rudens” Rēzeknē); pazīstamā Latgales keramiķa Evalda Vasilevska (1953.28.10.–2018.09.08.) pēdējo keramikas trauku grupu (Evalds Vasilevskis kopā ar saviem skolniekiem nodibinājis Latvijas Kultūras fonda kopu “Pūdnīku skūla”, tagad – Tradicionalūs Zineibu Tureituoju bīdreibys “Pūdnīku skūla”, kas savā darbā izmanto senās keramikas apdedzināšanas metodes un paņēmienus, apdedzinot traukus bedres tipa ceplī svēpējuma tehnikā, aktīvi iesaistījies nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumos “Tradicionālo prasmju skola” un “Satiec savu meistaru”, bijis aktīvs tautas lietišķās mākslas izstāžu un personālizstāžu veidotājs un dalībnieks); tradicionālās izstādes “RUDENS–2018” komisijas izvirzītos darbus: keramiķes Lības Ločmeles keramikas priekšmetu grupu, kas kolekcijā raksturo jaunas mūsdienu modernās keramikas attīstības tendences, I. Linartes-Ružas un D. Pudānes tekstildarbu “Saulriets I”, I. Griezānes gleznu “Pūdercukurs”.
.jpg "32400_Gaigals (1).JPG")
Juris Gaigals. Ieliņa Rēzeknē. 2004. Foto: Aleksandrs Bondarenko. Latgales Kultūrvēstures muzejs, LgKM 32400
Evalds Vasilevskis. Krūze. 2018. Foto: Aleksandrs Bondarenko. Latgales Kultūrvēstures muzejs, LgKM 32555:4
Lība Ločmele. Keramika. 2018. Foto: Aleksandrs Bondarenko. Latgales Kultūrvēstures muzejs, LgKM 32559:2
Rakstniecības un mūzikas muzejs bez iepriekš minētajiem izceļ vēl vairākus 2018. gada jaunieguvumus: Viktora Eglīša, Ievas Rozes, Jura Kunnosa un Imanta Ziedoņa rokrakstus, Leonīda Vīgnera arhīvu, Beatrises Vīgneres, Baumaņu Kārļa, Gunāra Priedes un Dziesmu svētku kolekciju papildinājumus, kā arī daudz citu vērtīgu priekšmetu.
-priede_gunars_c8574.jpg "RTMM_843939(00)-Priede_Gunars.jpg")
-priede_gunars_bd7f9.jpg "RTMM_843939(1)-Priede_Gunars.jpg")
Gunāra Priedes dienasgrāmata Nr. 68. 1968. gada 6. februāris – 20. augusts (Rīga). Rakstniecības un mūzikas muzejs
Ir droši paredzams, ka Latvijas muzeju kolekcijas 2018. gadā kopumā papildinātas ar ļoti lielu krājuma vienību skaitu. Precīzi dati pašlaik tiek apkopoti, taču prognozes ļauj izdarīt iepriekšējo gadu statistika, kas atspoguļojas KM publiskajos pārskatos, piemēram, 2016. gadā Nacionālais muzeju krājums audzis par 76 342, bet 2017. gadā – par 85 939 vienībām. Šis raksts, kaut tikai fragmentāri, ļauj atšifrēt ciparu abstrakciju. Tāpēc liela pateicība visiem, kas atsaucās un sniedza detalizētas atbildes. Tās vairo prieku un lepnumu par kolēģu darbu un mūsu Nacionālā muzeju krājuma bagātībām. Es joprojām ceru, ka nākotnē Latvijas muzeji daudz biežāk izvēlēsies publiskot informāciju, kas saistīta ar krājuma komplektēšanas darbu, attīstot arī ciešāku savstarpējo sadarbību, kur kā lielisku paraugu varam ņemt Somijas praksi.
Personīga pateicība Ventspils muzeja krājuma nodaļas vadītājai Maijai Štrumfai un krājuma speciālistei Inesei Aidei, RMM direktores vietniecei krājuma darbā Inetai Antonei, LNMM direktores vietniecei krājuma darbā Ivetai Derkusovai, Ventspils muzeja krājuma speciālistei Inetai Dinsbergai, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenajai krājuma glabātājai Laimai Garajai, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krājuma glabātājai Dacei Grants, LR KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājai Anitai Jirgensonei, Rundāles pils muzeja galvenajai krājuma glabātājai Līvai Klaberei, Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenajai krājuma glabātājai Inārai Krancānei, Žaņa Lipkes memoriāla krājuma speciālistam Rolandam Krutovam, Pāvilostas Novadpētniecības muzeja vadītājai Irinai Kurčanovai, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenajai krājuma glabātājai Zanei Melānei, Alūksnes muzeja krājuma glabātājai Ilzei Miķelsonei, Limbažu muzeja krājuma glabātājai Rasmai Noriņai, Valkas Novadpētniecības muzeja galvenajai krājuma glabātājai Aijai Priedītei, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājai Ancei Pudānei un vecākajai krājuma glabātājai Inesei Rezgoriņai, Kuldīgas novada muzeja galvenajai krājuma glabātājai Elitai Pūrītei, Daugavas muzeja krājuma glabātājai Dainai Rutkai, Rīgas Stradiņa universitātes muzeja krājuma glabātājai Ivetai Skripstei, Tukuma muzeja galvenās krājuma glabātājas p.i. Dacei Valdmanei!