No 17. līdz 19. novembrim Karalienes Elizabetes II konferenču centrā Londonā norisinājās Eiropas reģistratoru 2018. gada konference (pēc skaita vienpadsmitā). Tajā šogad piedalījās arī pieci Latvijas pārstāvji, radot turpmāk veicināmu pieredzes apmaiņas precedentu Latvijā nedefinētajā muzeju un galeriju reģistratoru darbā, kas aptver ne vien kolekciju, bet arī izstāžu praktisko menedžmentu.
Eiropas reģistratoru konferences tiek organizētas reizi divos gados un pirmā no tām divdesmit gadus atpakaļ arī notika Londonā, toreiz Nacionālās galerijas paspārnē, piedaloties 200 jomas speciālistiem. To savā atklāšanas runā pieminēja leģendārais Tate muzeja direktors (1988–2017) sers Nikolass Serota, pievēršot uzmanību tam, cik strauji šajos gados attīstījusies nozare un cik dramatiski pieaudzis reģistratoru pienākumu loks. To apliecināja arī plašā konferences programma ar 3 vai 4 paralēlām sesijām un skaitliski rekordlielo apmeklējumu – 850 dalībnieki no 39 pasaules valstīm (turklāt zināms, ka, neskatoties uz dalības maksu, vietas konferencē tika izpirktas zibenīgi, daudzus interesentus atstājot uz rezervistu soliņa). Galvenā konferences auditorija bija starptautiskā sadarbībā aktīvi iesaistītu mākslas muzeju darbinieki, taču atsevišķas tēmas bija veltītas arī citu profilu muzejiem un mantojuma institūcijām, pievēršoties jautājumiem par kolekciju digitalizāciju, priekšmetu pakošanu uzglabāšanai krātuvēs, liela izmēra objektu pārvietošanu, muzejisku priekšmetu potenciāli „bīstamajām” (indīgām, uzliesmojošām, eksplozīvām) sastāvdaļām u.c. Pasākuma vēriens tā organizētājiem – Lielbritānijas reģistratoru grupai – bija ļāvis atlasīt interesantākos un potenciāli vērtīgākos uzstāšanās pieteikumus, bet dalībnieku lielākais izaicinājums bieži izrādījās izvēles izdarīšana starp paralēlo sesiju piedāvājumu. Tas gan deva pamatu aktīvai savstarpējai komunikācijai kafijas un pusdienu paužu laikā, aptaujājot kolēģus par dzirdēto.
Konferences programmas trīs vadmotīvi bija „attīstīt, atjaunot, sadarboties”, un kā iedvesmotāji ar atklāšanas runām bija aicināti uzstāties Tristrams Hants (šobrīd Viktorijas un Alberta muzeja direktors), sers Nikolass Serota (šobrīd Lielbritānijas Mākslas padomes vadītājs) un Suzanna Petersone (šobrīd Zviedrijas Nacionālā muzeja direktore). Viņi savās uzrunās uzsvēra reģistratoru nozīmīgo lomu laikā, kad muzeji kļuvuši ne vien par nozīmīgiem savu pilsētu un valstu ekonomiskajiem spēlētājiem, bet arī par medijiem ar skaidru intelektuālo un sociālo viedokli.
Konferences dalībnieki varēja izvēlēties, vai apmeklēt praktiskās sesijas, piedalīties tematiskās diskusijās, vai klausīties un mācīties no profesionāli izaicinošu pieredžu stāstiem.
Nozīmīgākā atziņa, kas izkristalizējās šajās dienās, ir saistīta ar nepieciešamību nemitīgi mācīties un attīstīt kontaktus. Reģistratoru darbs kļūst arvien sarežģītāks gan no juridisko zināšanu, gan budžeta pārvaldības, gan tehnoloģiju attīstības un sadarbības partneru dažādības viedokļa. Bagātākās institūcijas jau ilgāku laiku veicina darbinieku specializēšanos, nodalot pienākumus izejošo deponējumu reģistratoriem un ienākošo deponējumu reģistratoriem, kolekciju digitalizācijas nodaļām u. tml., taču mazāka mēroga institūcijās visus šos pienākumus veic vieni un tie paši darbinieki. Atsevišķās valstīs tāpēc izveidotas studiju programmas, kas ļauj apgūt strauji augošās profesijas pamatus, sākot ar atskatu vēsturē un profesionālās terminoloģijas apguvi, turpinot ar tādām tēmām kā efektīva plānošana, budžetu sastādīšana, juridiskie un ētiskie pamati, kolekcijas priekšmetu inventarizēšana, datu bāzes, izstāžu menedžments, deponējumus pavadošā dokumentācija (no pieprasījuma līdz līgumam), priekšmetu saglabātības pārbaudes un kurjerēšana, priekšmetu pakošana, transportēšana, muitošana, priekšmetu apdrošināšana, objektu preventīvās aizsardzības nosacījumi, krātuvju organizēšana, drošības pasākumu ieviešana un uzraudzība, kolekcijas priekšmetu provenanses pētījumi, ilgtspējība un autortiesības. Kā noteicošās reģistratoru kvalitātes šajā milzīgajā kompetenču pārvaldībā tiek uzskatīta plānošana, fleksibilitāte, uzmanība pret detaļām, riska menedžments, saskarsmes kultūra u.c.
Šobrīd par sakārtotāko jomu nozarē tiek atzīta transportēšana, kur ciešā sadarbībā ar muzeju speciālistiem panākta augstu profesionālo standartu ievērošana. Par vissmagnējāko atzīta apdrošināšana (neskatoties uz valsts garantu, kas ieviests lielākajā daļā Rietumu valstu, muzeji joprojām apdrošināšanai tērē milzīgas summas). Eiropas reģistratoru grupa šobrīd aktīvi strādā pie vienotu deponēšanas principu un iepirkumu nosacījumu izstrādes, un, iesaistot zinātniekus, pārskata klimata parametrus.
12. Eiropas reģistratoru konference plānota 2020. gada novembrī Strasbūrā; līdz tam Rietumu pasaulē lielākais reģistratoru saiets notiks 2019. gada novembrī Filadelfijā, kur mākslas muzejā reģistrācijas darbu, starp citu, vada latviete.
Paldies manai darba vietai – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam –, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam par iespēju piedalīties Eiropas reģistratoru 2018. gada konferencē!