Kopš 2018. gada maija esmu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Kultūras mantojuma komisijas eksperte un šis darbs man ļoti patīk. Šeit varu ne tikai pievienot savu diezgan plašo pieredzi kultūras mantojuma jomā kopējai ekspertu komandas kapacitātei projektu vērtēšanā, bet arī pati daudz mācos. Šobrīd jau varu daudz pilnīgāk novērtēt savas – muzeju – nozares vietu, profesionalitāti un ambīcijas kopējā kultūras mantojuma spēlētāju spektrā. Redzu, cik ļoti mantojuma nozarei, īpaši muzejiem, jāpilnveidojas, jābūt elastīgākiem, cik daudz vairāk jātīklo, jādalās pieredzē un jātver profesija plašāk radošo ekonomiku laukā. Šajā komisijā strādāšu vēl līdz 2020. gada maijam, un šo laiku uzskatu par ļoti vērtīgu profesionālo pieredzi, tāpat ceru, ka tā būs bijusi noderīga arī šim komisijas sasaukumam kopumā.
Kāpēc mani interesē mērķprogramma “Latvijas skolas somas satura radīšana”? Laikam pat bez manis šeit pievienotā īsā CV, pavērtējot kaut vai tikai domnīcas Creative Museum līdzšinējās darbības prioritātes, kā arī manu personīgo pieredzi pirms tam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un īstenotos projektus kā neatkarīgai muzeju konsultantei, top skaidrs, ka muzeju izglītība un tās pieejamība ir viena no noturīgām manām interesēm.
Tāpēc tad, kad tikko sāku strādāt VKKF un uzzināju par 2018. gada mērķprogrammas “Latvijas skolas somas satura radīšana” izsludināšanu, ieminējos, ka labprāt piedalītos projektu vērtēšanas sanāksmēs. Ja būtu par vēlu pieteikt savu eksperta kandidatūru, tad, ņemot vērā manas intereses, novērotāja statusā. Iespējams, pārāk bikli un neuzstājīgi, bet toreiz kaut kā nesanāca.
2019. gada sākumā, kad tika izsludināta “Latvijas skolas somas satura radīšana” specifiski muzejos, manis pārstāvētā Kultūras mantojuma komisija izvirzīja mani pārstāvēt mūs mērķprogrammas vērtēšanā, kur cita starpā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve, divas Kultūras Ministrijas (KM) Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas pārstāves, skolotāja un divi kolēģi no citām VKKF komisijām. Tā bija interesanta pieredze, īpaši ņemot vērā to, ka projektus vērtēja starpdisciplināra komanda.
Vienīgi jāatzīmē, ka muzeju iesniegtie projekti bija samērā vāji, ar nedaudziem izņēmumiem maz oriģināli un radīja sajūtu, ka mērķprogrammā, kur tos vērtētu kopā ar citu nozaru pieteikumiem, atbalstīto projektu būtu vēl mazāk. Izskanēja pat viedoklis, ka muzejiem un, īpaši, muzejpedagogiem vajadzētu vairāk redzēt ārzemju muzeju piemērus un vairāk savstarpēji dalīties pieredzē – tīklot. Jāatzīst, ka man bija nedaudz neērti par savas nozares līmeni izglītības funkcijas īstenošanā un projektu pieteikšanā, tiešām! Nezinu, vai tas uzreiz korelē ar muzeju izglītojošo darbu ikdienā, ceru, ka nē, bet šie secinājumi tika izdarīti, vērtējot tos 50 plus muzeju izglītības projektus, kuri tika pieteikti. Vai, ņemot vērā, ka komisijā bija arī Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas kolēģes, tas tika vēlāk laipni izskaidrots arī muzejiem un vai notika kāds seminārs par to, kā labāk sagatavot projekta pieteikumu šajā mērķprogrammā, neesmu dzirdējusi. Bet tas noteikti būtu bijis darāms.
Ievērojot augstāk minēto un zinot, ka rudenī tiks sludināts nākamais “Skolas somas” mērķprogrammas projektu konkurss, un, jo īpaši, tāpēc, ka VKKF ekspertu komisijas līmenī tika secināts, ka muzeji visādi jāstimulē uzlabot sniegumu un startēt no jauna, jāatzīst, klusībā cerēju, ka tikšu izvirzīta par eksperti arī nākamajā kārtā. Tomēr nekā. Pirms nedēļas VKKF lapā, lasot ziņu par apstiprinātajiem ekspertiem, savu vārdu neieraudzīju.
Mērķprogrammas “Latvijas skolas somas satura radīšana” nolikuma 7.2. punktā lasu, ka “Komisiju veido trīs Kultūras ministrijas un četri VKKF deleģēti pārstāvji. Komisijas sastāvu apstiprina VKKF Padome.”
Kultūras ministrija darbam komisijā izvirzījusi Simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāju, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāju un Brocēnu vidusskolas skolotāju.
Un tā kā KM kā vienu no saviem ekspertiem ir izvirzījuši kandidātu, kas pārstāv muzeju nozari, VKKF no savas puses nevienu, kas saistīts ar kultūras mantojuma nozari, vairs nevirza, jo viens muzeju eksperts jau komisijā ir.
Protams, tas ir pareizs VKKF lēmums virzīt Tradicionālās kultūras mantojuma, Teātra mākslas, Mūzikas un dejas mākslas, kā arī Dizaina un arhitektūras komisiju ekspertus, lai mērķprogrammas komisija būtu iespējami starpdisciplināra. Šeit es pat varētu savu vēlmi piedalīties mērķprogrammas projektu vērtēšanā nomierināt, atzīstot, ka ekspertu komisijā ir savas jomas profesionāļi un konkurence par vietu tajā ir vērtējama pozitīvi. Par ekspertu nevar kļūt tikai tāpēc vien, ka tevi ne tikai interesē muzeju izglītība un tu seko visam jaunākajam šajā jomā gan Latvijā, gan ārvalstīs, esi praksē izstrādājis duci pedagoģisko programmu, koordinējis un izdevis rokasgrāmatu muzejpedagogiem (2015), vadījis diskusijas par muzejpedagoģijas piedāvājuma kvalitāti (2018, 2019) utt.
Tomēr paliek atklāts jautājums, kāpēc KM virzīja tieši Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāju, bet ne, piemēram, kādu, kas atbild par dizainu, arhitektūru vai par kino? Būtu vērtīgi zināt, pēc kādiem kritērijiem KM izvēlas konkrētās mērķprogrammas ekspertus?
Atkāpei, paredzams, ka tuvākajā laikā uzzināsim arī tos piecus KM virzītos ekspertus, kas pēc mērķprogrammas “Latvijai – 100” nolikumā noteiktās kārtības tiks virzīti vērtēt projektus jaunajā projektu konkursa kārtā. Jautājums par kritērijiem, laikam, būtu aktuāls arī šeit?
Tāpat tikai garāmejot, tomēr šādās reizēs nodarbina jautājums, vai tiešām KM ierēdņiem vienmēr ir jābūt tiem, kam jāizvērtē praktiskais radošais process muzejos projektu konkursos, kur tomēr cita starpā ir vieta arī eksperimentam un jaunradei?!
Kultūras mantojuma nozarē ir vairāki, manuprāt, ļoti piemēroti kandidāti–praktiķi šīs mērķprogrammas vērtēšanai, kuri “zina drēbi”: paši vada darbnīcas muzejpedagogiem, nodrošina kultūras mantojuma izzināšanas seminārus skolēniem un studentiem, konsultē kultūras mantojuma institūcijas dažādu izglītības projektu īstenošanā, organizē eksperimentālus un inovatīvus izglītības pasākumus jauniešiem, ekonomiski aktīvajiem, senioriem utt. Tomēr par ekspertu jaunrades projektu vērtēšanai KM izvēlas paredzamu, lojālu ierēdni. Vai vēstījums būtu tāds, ka varas struktūra ne tikai pēc piekritības nodarbojas ar nozares politikas veidošanu un finanšu instrumentu nodrošināšanu tās attīstībai, bet arī uzskata sevi par lietpratējiem tur, kur sākas praktiķu darba lauks?
Lai kāda būtu atbilde uz jautājumu, šis jālasa kā subjektīvs komentārs. Tikmēr caurredzamāks lēmumu pieņemšanas process KM finansēto mērķprogrammu vērtēšanai virzīto komisijas ekspertu atlasē lieti noderētu šajā un turpmākajos projektu konkursos.
Image: ubuntufitness.com