Kultūras ministrijas (KM) mājaslapā lasām, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis šodien piedalās kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam darba grupas sanāksmē. Izklausās gana nopietni, lai sāktu interesēties, kāpēc neviens no muzeju nozares nevaldības organizācijām nav aicināts piedalīties. Īpaši zinot KM piesardzīgo attieksmi pret darba grupu izveidi. Piemēram, kad pirms nu jau vairāk kā gada Creative Museum ierosināja, ka muzeju pārvaldes reformas izstrādei nepieciešama darba grupa, KM diezgan argumentēti iebilda, ka darba grupu izveide ir laika kavēšana un “pētījumu” bez konkursa pasūtīja KM pietuvinātai NVO. Tai diemžēl nebija iekšēja resursa pētījuma veikšanai, ne arī liela entuziasma pētījuma rezultātus aktīvi virzīt īstenošanai, jo tas apdraudētu pašu labi uzbūvēto, bet neizbēgami novecojušo pārvaldes sistēmu. Pieaicinātā eksperta salīdzinošais ziņojums par Baltijas valstu muzeju pārvaldības formām skaidri uzrādīja Latvijas publisko muzeju pārvaldības modeļa zemo efektivitāti plānošanas perioda 2014-2020 noslēgumā, kurš vienlīdz Eiropas un nacionālo valstu līmenī bija mērķēts uz pārvaldes ietvaru liberalizāciju un demokratizāciju. Bet nu neko, valsts kultūras institūciju pārvaldes reformu, kuru tie paši igauņi pamanījās īstenot aizvadītajā periodā, mēs, iespējams, īstenosim gaidāmajā!
Tāpēc jo īpaši liels pārsteigums šoreiz, kad sākot strādāt pie kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kur paredzami nepieciešama visu nozaru un nozaru NVO iesaiste, pirms nedēļas neoficiāli uzzinām, pie tam no vairākiem avotiem vienlaicīgi, ka Nauris Puntulis 15 kultūras nozares profesionāļus aicina uz tikšanos 18. oktobrī, lai uzklausītu redzējumu par kultūras lomu mūsdienu sabiedrībā un valsts attīstībā, kultūras politikai izvirzāmajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Un, kā jau minēts, KM mājaslapā publicētajā informācijā par darba plānu 18. oktobrī nepārprotami teikts, ka ministrs “piedalās kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam darba grupas sanāksmē”. Tātad tomēr darba grupa, nevis pirmā no paredzami daudzajām fokusgrupām vai ekspertu sanāksmēm. Vai šie eksperti būs tie, kas izstrādās kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam? Ja jā, tad pēc kādiem kritērijiem šie eksperti tikuši atlasīti? Kur šajā darba grupas procesā palicis nozaru pārstāvniecības samērīgums utt.?
Protams, var gadīties, ka tā ir tikai viena no darba grupām? Bet vai tādā gadījumā KM komunikāciju nodaļai nav bijis jākomunicē skaidrāk? Un, protams, vietā jautājums, kad paredzēta tikšanās ar citām “darba grupām” un vai arī tajās laiku piedalīties atradīs ministrs?
Jādomā vien, ka tas ir komunikācijas misēklis, nevis vēlēšanās daudzus mūs, kam ir viedoklis par nozares pašreizējo stāvokli un attīstību, izslēgt no spēles.
Tāpat gribu ieteikt, lai nākamās darba grupas kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam izstrādei tiktu veidotas tikpat starpdisciplināras, kā šī pirmā. Tajā labprāt redzētu muzeju, bibliotēku un arhīvu, kino, teātra, dizaina, arhitektūras utt. pārstāvjus vienkopus, nevis tipisko nozaru “vārīšanos savā sulā”. Un, protams, ministra piedalīšanos visās, ne tikai pirmajā sanāksmē ar pārspīlēti nopietno uzsaukumu.
Ar to, ko šīs darba grupas vai grupa izstrādās, dzīvosim turpmāko plānošanas periodu! Būtu jāsāk ar bilanci – kas īstenots, kas palicis neīstenots “Radošās Latvijas” septiņos gados.
Attēls: medium.com