5. septembrī, laikā, kad Latvijas Muzeju padome slēgtā sēdē cita starpā izskatīja jautājumu par situāciju ap Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ēku nomaiņas pēkšņo darījumu, Creative Museum tikās ar Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētāju Ronaldu Neimani, uzklausot VNĪ viedokli šajā jautājumā.
VNĪ viedoklī pārsteidz tas, ka Ronalds Neimanis pilnā nopietnībā uzskata, ka ēkai Mārstaļu ielā 6 ir viennozīmīgi labāka lokalizācija nekā ēkai Pils laukumā 2. Diez vai tam ir pamats, ņemot vērā, ka tieši pāri laukumam atrodas Rīgas pils ar Valsts prezidenta kanceleju un rekonstrukcijā esošo Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), turklāt pāri ielai uz Valdemāra ielas pusi atrodas Latvijas Banka ar Apmeklētāju centru Naudas pasaule un turpat aiz Pils laukuma 2 ēkas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls. Šo visu valsts reprezentācijas ēku un muzeju uzskaitījums vien liek domāt, ka tuvākajā nākotnē šo kvartālu varētu attīstīt un pozicionēt kā vienu no pievilcīgākajām Vecrīgas vietām ne tikai ārvalstu tūristiem, bet arī vietējai sabiedrībai. Ar rekonstruēto RMM Pils laukumā 2 kā tā būtisku sastāvdaļu. Tāpēc nevilšus nākas domāt, vai tomēr VNĪ un arī pats RMM kopā ar Kultūras ministriju (KM) nav padevušies kārdinājumam jautājumu risināt īstermiņā?
Atgādinājumam, ģimenes māja Mārstaļu ielā 6 mēroga ziņā nav salīdzināma ar publiskai vajadzībai projektēto reprezentatīvo ēku kompleksajā Pils laukuma apbūvē.
Ineta Zelča Sīmansone: Kā Jūs nonācāt līdz idejai, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs jāpārceļ no stratēģiski nozīmīgās, izmēros salīdzinoši lielās vēsturiskās ēkas uz mazo namu Mārstaļu ielā?
Ronalds Neimanis: Primāri mēs izvērtējām muzeja ilgstošo dzīvošanu bez pastāvīgas mājvietas kopš 2014. gada. Saprotot, ka muzejs ilgstoši nevar strādāt šādā izbraukuma režīmā, mēs sākām meklēt alternatīvus risinājumus Pils laukuma 2 ēkai. Pils laukuma 2 ēkas gadījumā pašlaik turpinās tiesvedība. Tiesvedības mēdz vilkties no 3 līdz 5 gadiem. Runājām ar muzeju, un tika pieņemts lēmums izskatīt alternatīvus risinājumus. No mūsu īpašumā esošajiem īpašumiem kā atbilstošākā tika izvērtēta Mārstaļu ielas 6 ēka. Ēkai ir ļoti laba lokalizācija, viennozīmīgi labāka nekā Pils laukums – ar labāku tūristu plūsmu, labāku pieejamību. Ēka ir labākā stāvoklī. Par labu šai ēkai ir fakts, ka ir jau izstrādāts tehniskais projekts, tiesa [Latvijas] Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, bet projekts ir saskaņots. Protams, tas jāpielāgo RMM vajadzībām, bet tas īstenojams daudz ātrāk. Runājot par telpu apjoma samazināšanos, jāatzīmē, ka iepriekš bija paredzēts, ka Pils laukumā 2 būs izvietots arī muzeja krājums, taču mēs esam panākuši vienošanos, ka RMM krājums tiks glabāts topošajā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā.
IZS: Pārcelšanās uz Mārstaļu 6 RMM ir pagaidu risinājums?
RN: Tas ir piedāvāts kā pastāvīgs risinājums. Es domāju, ka muzejs tur ļoti labi iedzīvosies, un jau tagad, ar muzeja kolektīvu strādājot, mēs jūtam, ka viņiem tur varētu patikt.
IZS: Bet Jūs saprotat, ka, no muzeju prakses viedokļa raugoties, tas ir skandāls!? Muzeji nemēdz tiesvedības vai finansējuma trūkuma dēļ atstāt savu vēsturisko lokāciju uz visiem laikiem. Ja Jums būtu tiesvedība par, piemēram, Jaunā Rīgas teātra vai LNVM ēku, Jūs arī šīs institūcijas izlemtu neatgriezt pēc rekonstrukcijas viņu vēsturiskajās ēkās?
RN: Jautājums ir par definīciju, kas ir vēsturiskā vide. Cik es zinu, muzejs jau iepriekš atradās vairākās vietās. Pils laukums 2 bija tikai viena no šīm lokācijām.
IZS: Vismaz pēdējos 25 gadus…
RN: Mazāk. Es gan neņemos definēt, vai tas ir skandāls, vai nav. Mēs neesam ne politikas virzītāji, ne muzeja ētikas jautājumu risinātāji. Mēs esam projektu realizētāji, attīstītāji, kas skatās uz muzeju vajadzībām.
IZS: Tad sanāk, ka Jūs uz katru savā apsaimniekošanā esošo objektu raugāties kā uz biznesa plānu? Vai tomēr piemērojat atšķirīgus apsaimniekošanas standartus muzejam kā kultūras mantojuma glabātājam?
RN: Tas nav korekts jautājums mums – VNĪ. Mēs šo ēku piedāvājām kā iespējamu risinājumu. Mēs muzeju nepārceļam. Šī vieta tika piedāvāta kā alternatīva. Muzejs un KM varēja arī nepiekrist. Ja piekrīt, mēs varam šo ēku pielāgot. Ja nepiekrīt, mēs varam turpināt darbu pie Pils laukuma 2. Mēs muzejam piedāvājām 2 scenārijus – pašlaik turpināt tiesāties un pēc tam iet iekšā Pils laukumā 2 vai arī pārskatīt plānus un iet uz Mārstaļu ielu 6.
IZS: Kas notiek ar Pils laukumu 2, ja muzejs uz visiem laikiem aiziet uz Mārstaļu ielu 6?
RN: Pēc tiesvedības mēs redzēsim, kā šī ēka ir vajadzīga valsts funkcijām – vai tā ir kultūras funkcija, vai valsts pārvalde, vai kādas Eiropas struktūrvienības. Pašlaik tas tik sīki nav skatīts. Savukārt Mārstaļu ielas 6 ēkas variants pašlaik tiek virzīts uz Ministru kabinetu, kur arī tas tiks izlemts. Mūsu uzdevums ir piedāvāt variantus.
Inta Plūmiņa (VNĪ Korporatīvās komunikācijas vadītāja): Mūs interesē, lai sabiedrība iespējami drīz atkal tiek pie muzeja.
IZS: Iepriekš Jūs minējāt, ka pirms tam šī ēka Mārstaļu ielā 6 tika piedāvāta Latvijas Fotogrāfijas muzejam.
RN: Jā.
IZS: Sadārdzinoties projekta izmaksām, tika izlemts, ka Latvijas Fotogrāfijas muzejam šis projekts vairs neder…
RN: Jā, arguments tam, lai tur neizvietotu Fotogrāfijas muzeju, ir nepietiekamais finansējums.
IZS: Ar RMM nebūs līdzīgi?
RN: RMM piešķirtais finansējums ir pietiekams, lai muzeju varētu izvietot šajā ēkā.
IZS: Noslēdzot sarunu, vai ir prognozes, kad LNVM atgriezīsies Rīgas pilī?
RN: Strādājot ar tik sarežģītiem objektiem kā LNVM, nākas uzdurties neparedzētiem darbiem – arheoloģiskajiem izrakumiem, atklātiem sienu gleznojumiem, kur brauc speciālisti no Itālijas, Čehijas, kas tos pēta un iesaka labākos risinājumus, jo Latvijā nav šādas pieredzes.
IZS: Prognoze par atklāšanu ir vai nav?
Inta Plūmiņa: Restauratori veikuši slēdzienus un septembra beigās tiek plānota pils padome.
RN: Kurā būs jauni ziņojumi. Jo VNĪ jautājumu par termiņiem nelemj vieni paši, ir pils padome, kur piedalās visi jomas profesionāļi. Svarīgākais ir jautājums, kā to visu atjaunot tā, lai paliek nākamajām paaudzēm.
Attēli no VNĪ arhīva