Netaisnības muzejs

Es apmeklēju Žaņa Lipkes memoriālu, kas atrodas Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 9. Tas ir uzbūvēts par godu Žanim Lipkem, kurš Otrā pasaules kara laikā glāba geto ieslodzītos, nāvei nolemtos ebrejus. Žanis izglāba apmēram 55 ebrejus, ar ģimenes palīdzību slēpjot viņus no nacistiem dažādos bunkuros.

Man ļoti patika šī muzeja izkārtojums. Tas bija veidots tā, lai apmeklētāji sajustos kā vienā no glābšanas bunkuriem. Visas sienas un grīdas bija veidotas no koka dēļiem, nekur nebija atrodami logi, un visur valdīja pustumsa, tā ka tikko varēja saskatīt, kur ej. Žanis, slēpjot ebrejus, izmantoja gaismu kā signālu – ja kāds no Lipkes ģimenes to izslēdza, tas nozīmēja, ka tuvojas svešinieks. Tādēļ arī muzejā daudzās vietās ieslēdzās un izslēdzās, mirguļoja vārgas gaismiņas. Sākumā man tur ļoti patika, un es tur pat gribēju dzīvot. Bet tur vasarā bija diezgan smacīgi, un, ja tu paliec pilnīgā tumsā vairāk par divām dienām, tu vari palikt akls! Izstādes pagrabstāvā bija arī izveidots kaut kas līdzīgs kādam no Žaņa Lipkes bunkuriem. Diemžēl tur nevarēja ieiet, jo uz tā rādīja projekciju. Bet arī no augšas varēja saprast, ka tur bija saspiesti, jo vienā bunkurā kopā dzīvoja apmēram 8–12 ebreji.

Man ļoti patika arī šī muzeja tēma, jo tā atspoguļo to, kas notika pagātnē, un atgādina par cilvēkiem, kas palīdzēja. Līdzīgas situācijas ir arī manās mīļākajās grāmatās „Harijs Poters” un „Bada spēles”. „Harijā Poterā” Fēniksa ordenim bija jāslēpjas no nāvēžiem Fēniksa ordeņa ēkā jeb Siriusa mājā, bet „Bada spēlēs” visus vienkārši gribēja netaisnīgi nogalināt. Varbūt rakstnieki iespaidojās no vēstures notikumiem, rakstot šīs grāmatas.

Žaņa Lipkes dzīvē bija arī jautri notikumi. Žanim Lipkem bija sieva, daudz bērnu un „cūka”. Kaimiņi pamanīja, ka Žaņa Lipkes sieva katru dienu iet uz malkas šķūnīti (kur atradās bunkurs) ar ēdienu; kaimiņiem tas likās dīvaini, un viņi jautāja, kas notiek. Sieva sameloja, ka viņai tur atrodas cūka, jo cūkas nebija atļauts turēt mājās, bet tas bija mazāks noziegums par ebreju slēpšanu, un to kaimiņi paglabāja. Tā starp kaimiņiem izplatījās ziņas, ka Žanis pavasarī kaus cūku, un viņiem bija jānopērk īsta cūka.

Memoriālā bija iespēja pārvietoties ar audiogidu, kā arī ar dzīvu gidu. Mums par notikumiem stāstīja gide, viņa bija ļoti jauka un prata labi pastāstīt. Es šo muzeju ieteiktu apmeklēt arī citiem.

 

Foto: Maija Meiere, Žaņa Lipkes memoriāls

 

Totoro

6. klases skolniece