Vai esat pamanījuši, ka, gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, kā viena no iniciatīvām tiek īstenota “Latvijas skolas soma”?
Tās mērķis ir valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības un kultūrtelpu.
Pagājušajā gadā Kultūras ministrijas (KM) paspārnē strādāja starpdisciplināra darba grupa, meklējot un diskutējot iespējami labākos modeļus Latvijas skolas somas saturam un ieviešanai. Muzeju nozari šajā darba grupā pārstāvēja KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
Savukārt, šī gada maijā KM nāca klajā ar pašreizējā kultūras institūciju piedāvājuma skolēniem un jauniešiem apkopojumu. Jāatzīmē gan, ka diemžēl tikai grūti pārskatāmu Excel tabulu formā.
Paralēli tam šobrīd jau notiek pilotprojekti skolās, kur skolotāji izvērtē kultūras institūciju piedāvājumu, un tiek plānoti vairāki informatīvi pasākumi arī kultūras institūcijām. Skolas somas projektu plānots ieviest 2018. gadā. Vai un cik kvalitatīvi projekta ietvaros sevi pieteiks Latvijas muzeji, šķiet, lielā mērā ir atkarīgs no pašiem muzejiem un to spējas pieteikt sevi ar kvalitatīviem "Stundas muzejā" piedāvājumiem un pozīcijas “bezmaksas ieeja ekspozīcijā skolēniem” aktīvas uzturēšanas, negaidot lēmumus no augšas.
Sākoties jaunajam mācību gadam, ir īstais laiks runāt par Latvijas skolas somas projekta aktualitātēm un tā sasaisti ar Latvijas muzejiem, tāpēc 1. septembrī tikāmies ar Kultūras ministrijas Izglītības un jauniešu projektu vadītāju Aiju Tūnu.
Ineta Zelča Sīmansone: Sākumā der īsi atgādināt, kas tad ir Latvijas skolas soma un kā tas attiecas uz muzejiem.
Aija Tūna: Sākotnēji saukts par Kultūras skolas somu, tas ir ilgi auklēts projekts, kura ideja ir bijusi darīt pieejamu skolēniem – bērniem un jauniešiem –, to kultūras bagātību, kas Latvijā ir, ar ko mēs pamatoti lepojamies, un vienlaikus veicināt kultūras izpratni plašākā nozīmē – ne tikai teātrus, koncertus, izstādes, bet arī kultūrainavu, valsts attīstību utt. Tā kā šī iniciatīva ir aktualizējusies valsts simtgades sakarā, tika pieņemts lēmums, ka projekta nosaukums būs Latvijas kultūras skolas soma, saglabājot fokusu uz mākslu un kultūru.
Ļoti veiksmīga ir sakritība, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik strādā pie jaunā mācību satura standarta, kas balstīsies uz kompetenču pieeju un kur atslēgas jēdzieni ir integrēta pieeja mācību saturam un darbošanās prasmju attīstīšana. Arī šajā kontekstā kultūras iepazīšana ir domāta kā interaktīvs process. Tā nebūs mācīšanās no grāmatām, tās nebūs tikai lekcijas vai pasīva kultūras produktu baudīšana, bet ir ļoti svarīgi, lai bērni un jaunieši saprastu, kā top jebkurš kultūras un mākslas darbs, kā veidojusies Latvija kā valsts un tās vēsture, kā attīstījusies mūsu kultūrainava. Tas vairs nav stāsts tikai par latviešu valodas un literatūras, vēstures un sociālo zinību stundām, bet tas ir viss mācību saturs: kino iepazīšana fizikā, glezniecības - ķīmijā, mūzikas - matemātikā utt. Šādā procesā katrs bērns var ieraudzīt sev aktuālus saskarsmes punktus, jo, lai taptu izrāde, mākslas darbs, dizaina priekšmets vai performance, ir vajadzīgas daudzas un dažādas prasmes.
Vairs nebūs tā, ka kultūra un māksla ir domāta tikai tiem, kas labi zīmē, kuriem patīk dejot un kuri spēlē kādu mūzikas instrumentu. Īpaši saistībā ar dizainu, radošajām industrijām, mēs redzam, ka saikne starp dabaszinātnēm, eksaktajām zinātnēm un humanitāro bloku kļūst ikdienai tuvāka un saredzamāka.
IZS: Pastāstiet vairāk par praktiskajiem Latvijas skolas somas projekta ieviešanas soļiem.
AT: Bija ļoti svarīgi saprast, kas uz šo brīdi jau ir pieejams, tādēļ mēs veicām divas lietas. Mēs aicinājām kultūras iestādes iesniegt informāciju par to, kas jau tiek piedāvāts dažādām bērnu auditorijām, sadalot piedāvājumu pa vecuma grupām. Netērējot līdzekļus sarežģītu un viegli navigējamu mājaslapu izveidei, informācija vienkārši tika salikta kopā un publiskota Kultūras ministrijas mājaslapā. Jāņem vērā, ka šī ir pirmā pieredze un šis instruments –apkopotās excel tabulas –, par kurām daži izsakās ar skepsi, pašiem kultūras iestāžu darbiniekiem var kalpot kā mācību līdzeklis, jo tagad iestādes var redzēt savu piedāvājumu salīdzinājumā ar citu piedāvājumiem. Uz šo būtu jāpaskatās ar mazliet distancētu skatu un jāspēj ieraudzīt, vai piedāvājums uzrunā, vai tas ir skaidrs potenciālajai vai iecerētajai mērķauditorijai.
Gatavojoties šai sarunai, kārtējo reizi izgāju cauri šai tabulai un pamanīju, ka dažkārt interesantākais aprakstā ir ieslēpts kaut kur aiz formāliem vārdiem un teikumiem, un, godīgi sakot, to var nepamanīt ne tikai skolēns, bet arī pedagogs. Labā ziņa ir tā, ka informāciju iespējams papildināt un rediģēt, uz ko arī aicinām.
Otrs, ko mēs izdarījām – pašās mācību gada beigās uzrunājām vispārizglītojošās skolas pētījuma ietvaros, ko veica Latvijas Kultūras akadēmija, jautājot par to, kāda situācija ir šobrīd kultūras un citu Latvijas iepazīšanas pasākumu pieejamībā ārpus skolas; kas jau tiek darīts, kādi ir šķēršļi, kas labi izdodas. Dati vēl ir jāanalizē, bet jau uzreiz ieraudzījām, ka, no vienas puses, skolu izvēle ir ierobežota, no otras puses - to visvairāk ietekmē transporta un ieejas biļešu izdevumi, kas nozīmē, ka finansiālās pieejamības aspektā Latvijas skolas somas projekts ir absolūti nepieciešams. Finansiālais aspekts bieži nosaka to, ka skolas izvēlas tuvākos kultūras objektus un pasākumus, kas visumā nav slikti, bet tam nevajadzētu izslēgt iespēju apmeklēt arī nacionālas nozīmes kultūras objektus vai norises citā Latvijas pusē. Izmaksas bieži nosaka arī to, ka skolās ienāk zemākas kvalitātes pasākumi. Tātad apstiprinājās tas, ka pieejamība pašlaik ir ierobežota, kā arī tas, ka vesela virkne jomu, piemēram, arhitektūra un dizains, norisēs parādās mazāk. Tā iemesls varētu būt gan skolotāju izpratne par to, kas tad ir kultūras pasākumi, gan arī reālais piedāvājums, kas ir samērā ierobežots.
Lai saliktu kopā esošo un vēlamo, kā arī izprastu, kā vislabāk varētu darboties Latvijas skolas somas ieviešanas mehānismi, no septembra astoņās skolās trīs Latvijas pašvaldībās sākas pilotprojekti, kur piesaistīto skolu pedagogi mēģinās plašāk izmantot kultūras institūciju piedāvājumu atbilstoši skolēnu vecuma posmiem un mācību programmām.
Latvijas skolas somas ietvaros ir ļoti svarīgi radīt skolēniem iespēju iepazīt un pieredzēt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, iepazīt un izprast Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes; šeit ir ļoti svarīgi iekļaut arī mazāk apgūtās jomas – kino, dizainu, arhitektūru. Vēl viena Latvijas skolas somas saturiskā sadaļa ir zinātnes un inovāciju attīstība Latvijā un, ja mēs to paskatāmies kultūras prizmā, tad tas ir tas, kas, piemēram, ļauj veidot mūsdienīgus mākslas darbus, kas ļauj padarīt mūsu vidi funkcionālāku un cilvēkam atbilstoši dizainētu utt. Tas var palīdzēt skolēnam saprast, kā top filma, kā top teātra izrāde, kā top mākslas darbs, kā ar mākslas līdzekļiem paust emocijas un nodot vēstījumu. Ceturtā satura grupa ir Latvijas daba un kultūrainava, kuras ietvaros mudinām skolēnus pašiem pieredzēt to, kas Latvijā patiešām ir unikāls. Visos šajos saturiskajos blokos ļoti svarīgi ir iekustināt horizontālo pārvietošanos, jo stāsts nav tikai par to, lai visi skolēni nokļūtu kultūras iestādēs Rīgā, bet arī lai pabūtu pretējā Latvijas pusē, lai Rīgas skolēni izbrauktu uz reģioniem utt.
Pilotprojektā skolas mēģinās salikt kopā, kur un kas notiek, kādas ir izmaksas un kā norises saistās ar mācību plāniem. Mēs lūdzam arī pašvaldības identificēt administratīvos šķēršļus, ja tādi pastāv, lai būtu skaidrs, kur ir jāveic kādas izmaiņas, lai tad, kad projekts sāksies pilnā apjomā, viss būtu atrisināts.
IZS: Pilotprojektus pašlaik veic skolotāji. Vai jūs plānojat pilotprojektus arī kultūras iestādēs? Mani šajā gadījumā interesē tieši muzeji. Pašlaik jums ir diezgan haotiska informācija no visiem Latvijas muzejiem, bet, iespējams, būtu vērtīgi izvēlēties trīs Latvijas muzejus, piemēram, Kuldīgā, Rēzeknē, Cēsīs, un veikt pasūtījumu izstrādāt kvalitatīvu Latvijas skolas somas piedāvājumu. Man ir aizdomas, ka tas nemaz tik viegli nebūtu.
AT: Jā, es piekrītu, ka, lai izveidotu kvalitatīvu piedāvājumu, tas prasa domāt un paskatīties uz lietām savādāk. Darba grupā tika runāts par vajadzību pilnveidot piedāvājumu saturu. Ir izskanējusi doma, ka Kultūrkapitāla fondā vai kur citur varētu būt īpaša atbalsta programma, lai sagatavotu šo kvalitatīvo un trūkstošo piedāvājumu. Mums visi, ieskaitot vispārizglītojošo skolu pedagogus, saka, ka ir nepieciešama pedagogu izglītošana šajā jomā. Ļoti iespējams, ka tieši tāpat ir nepieciešama muzejpedagogu un muzeju darbinieku izglītošana. Mēs joprojām tikai pamazām pierodam pie muzeja kā vides, kurā notiek mācīšanās process, bet tas ir ļoti svarīgi.
IZS: Kad tuvosies projekta starts 2018. gadā un muzeji jums sūtīs savus piedāvājumus, vai jūs paredzat kādu kvalitātes kontroles mehānismu, vai arī jūs to atstāsiet muzeju kā jomas profesionāļu ziņā?
AT: Līdzšinējais uzstādījums ir tāds, ka tas paliek profesionāļu ziņā ar cerību, ka patērētājs arī spēs izvēlēties zinoši un pamatoti.
IZS: Ka piedāvājums dabiski atsijāsies...
AT: Jā. Tāpēc es saku, ka šī pašlaik pieejamā vienkāršā tabula jau palīdz saskatīt ne tikai to, kas ir, un to, kā nav, bet arī to, kā informācija tiek pasniegta.
IZS: Varbūt ieskicēsim tīri praktiski, ko paredz Latvijas skolas soma? Kā tas darbosies?
AT: Darbosies tā, ka atbilstoši skolēnu skaitam, tiks izdalīta noteikta naudas summa, kuru mācību gada laikā varēs izmantot iezīmēto satura jomu apguvei.
IZS: Šī naudas summa tiks iedalīta pašvaldībām?
AT: Jā, pašvaldībām. Mēs tagad procesu testēsim pilotprojektā, tāpēc mums ir izvēlēta viena neliela pašvaldība un četras skolas citās lielākās pašvaldībās. Ir svarīgi, lai līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi. Joprojām būs svarīgi, lai pašvaldības iespēju robežās palīdz, sniedz līdzfinansējumu. Tas gan nav uzstādīts kā noteikums, bet tas būtu tikai loģiski. Turklāt gan pašvaldības, gan skolas līmenī vajadzētu skatīties uz to, kā efektīvāk rīkoties. No skolas puses jāskatās, lai pārklājums ir samērīgs.
IZS: Netiek paredzētas kvotas, cik muzeja apmeklējumi, cik izrādes u.tml.?
AT: Tas noteikts netiks, bet mēs to redzam kā matricu, kas darbojas ne tikai mācību gada robežās, bet ilgākā laika posmā. Piemēram, no IZM puses izskanējusi doma, ka trīs gadu periodā katram skolēnam ir jābūt vienam lielam kultūras apmeklējumam. Bet mēs pašlaik raugāmies uz saturu plašāk, un ir svarīgi, lai katru semestri kaut kas notiktu – kaut kas notiks uz vietas skolā, kaut kas būs izbraukumā utt.
IZS: Projekts sāksies 2018. gadā. Šogad jūs veicat minētos pilotprojektus skolās. Vai paredzētas vēl kādas papildus iniciatīvas 2016.–2017. gadā, kas varētu palīdzēt gan kultūras iestādēm, gan skolām šim projektam pienācīgi sagatavoties?
AT: Šajā pusgadā turpinās uzsāktie pilotprojekti. 2017. gadā ir doma raudzīties tieši uz piedāvājuma kvalitāti un daudzpusību, kā arī atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, iespējams, mēs vēl skolās nopilotēsim kādus ieviešanas mehānismus. Noteikti plānotas sarunas ar visām iesaistītajām pusēm – pedagogiem, kultūras darbiniekiem, pašiem skolēniem utt.
IZS: Vai jūs plānojat publisku diskusiju ar atsevišķu kultūras nozaru profesionāļiem vai arī visu nozares spēlētāju publisku apziņošanu, informēšanu?
AT: Tā ir laba ideja. Ir svarīgi, lai runātu un diskutētu tie cilvēki, kuri ir iesaistīti procesā. Tādā vai citādā veidā mēs noteikti uzrunāsim muzejpedagogus. Mums viņu viedoklis ir ļoti svarīgs. Aicinot muzejpedagogus uz sarunu, arī mēs paši jau būsim gatavāki. No vienas puses jāapzinās, ka šī iniciatīva nevienam nepiedāvās milzīgus papildus līdzekļus, bet liels darbs būs izdarīts arī tad, ja mēs jau esošos līdzekļus izmantosim jēgpilnāk un adresātam nozīmīgāk. Bet sarunai par to, kas strādā, kas nestrādā, noteikti jābūt.
IZS: Vai, ņemot vērā, cik Latvijas skolas somā iesaistāmās kultūras institūcijas ir dažādas, jums ir bijusi ideja, ka, piemēram, muzeju pastāvīgās ekspozīcijas varētu būt skolēniem pieejamas bez maksas kā dāvana valstij un sabiedrībai, sākot no 2018. gada?
AT: Tāda doma ir izskanējusi, tomēr neviens tādu solījumu vēl nav devis. Tas, protams, būtu ļoti skaisti, bet tad ir jābūt simtprocentīgai pārliecībai, ka tās nav tikai sienas ar eksponātiem, kuriem mēs ejam garām, bet ka tur patiešām notiek jēgpilns mācīšanās process. Lai par to varētu diskutēt un pierādīt, ka tas ir kas ļoti nepieciešams jebkuras personības attīstībā, nepieciešama ciešāka sadarbība starp muzeju darbiniekiem un pedagogiem. Lai pedagogs, ieejot muzejā, justos nevis kā ciemiņš, bet kā sabiedrotais.
Image: http://www.sparkscience.ca