Ierakstā sniegtas pārdomas un atziņas pēc vispārējās iepazīšanās ar Igaunijas muzeju krājuma kopkatalogu, kura iespējas muzeja pieredzes apmaiņas brauciena laikā izrādīja Kaie Jesser, Tartu pilsētas muzeja galvenā krājuma glabātāja un cilvēks, kas bija līdzās Igaunijas muzeju krājuma informācijas sistēmas (MUIS) izveidē. Jāatzīmē gan, ka šīs sistēmas administrēšana pieejama tikai igauniski, tāpēc apskatīšu tikai dažas no lietotāju iespējām MUIS.EE publiskajā portālā, salīdzinot tās ar Latvijas Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga vietnes NMKK.LV funkcionalitāti.
Igaunijas muzeju joma
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Igaunijā ir lielākais muzeju skaits uz 100 000 iedzīvotājiem. Tur pavisam ir ap 250 dažādu muzeju, no kuriem 30 ir valsts muzeji; ir vairāki pilsētu un universitāšu muzeji, kā arī privātās muzeju kolekcijas, kas pieder dažādām institūcijām un aģentūrām. Tomēr Igaunijā nav muzeju akreditācijas.
Par kopkatalogu sistēmām
Jau kopš 1997. gada Igaunijas muzejos tiek izmantotas digitālās muzeju krājuma sistēmas, taču līdz ar informācijas laikmeta prasībām bija nepieciešamība radīt vienotus muzeju priekšmetu kataloģizācijas principus un e-vidi kolekciju administrēšanai un ātrākai apstrādei, kā arī resursu, kas ļautu visiem interesentiem un pētniekiem piekļūt muzeju krājumu priekšmetiem digitālā veidā jebkurā laikā un vietā. Tas ir svarīgi, jo muzeji veido daļu no sabiedrības informācijas sistēmas un ir vieni no “galvenajiem spēlētājiem” mūsdienu informācijas sabiedrībā.
Sadarbojoties muzeju un IT nozares speciālistiem, darbs pie Igaunijas muzeju krājumu informatīvās sistēmas MUIS izveides tika uzsākts 2005. gadā, bet 2010. gadā sistēma tika padarīta publiska. Par MUIS mērķiem izvirzīja: administratīvu muzeju priekšmetu apstrādi, muzeju krājumu kataloģizāciju un klasifikāciju, muzeju ekspozīciju un izstāžu priekšmetu apkopošanu, ar muzeja lietotāju pieprasījumiem saistītas informācijas apstrādes laika samazināšanu, statistiska rakstura informācijas iegūšanu un zinātniskajai priekšmetu izpētei nepieciešamās informācijas nodrošināšanu.
Šobrīd MUIS satur informāciju par 2 700 000 priekšmetiem no 65 Igaunijas valsts muzeju krājumiem; ap 600 000 priekšmetiem ir pieejami attēli. Sistēma ikdienu tiek papildināta un ietver sevī administratīvo saskarni un publisko portālu, kas pieejams trīs valodās. MUIS ļauj veikt visu ar muzeju kolekcijas administrēšanu saistīto darbu digitālā vidē, tajā pašā laikā neveicinot elektronisko dokumentu papīra kopiju veidošanu, un tādā veidā samazinot administratīvos izdevumus. Muzeju speciālisti ievada informāciju par priekšmetiem vairākos līmeņos, piedāvājot visplašāko zinātniskās informācijas apjomu par priekšmetu, tā vēsturi un izmantošanu.
Veidojot MUIS sistēmu, vērā ņemtas piecas lietotāju grupas:
- Kuratori un muzeju speciālisti, kas vēlas savienot visu ar priekšmetu izpēti un administrēšanu saistīto informāciju.
- Krājumu glabātāji un restauratori, kas ievada detalizētu informāciju par priekšmetu stāvokli un veiktajiem konservācijas un restaurācijas darbiem.
- Pētnieki, kas vēlas atrast pārbaudītu un pēc iespējas precīzāku kultūrvēsturisko informāciju par muzeju priekšmetiem.
- Muzeju apmeklētāji, kas vēlas iegūt tiešsaistes informāciju un īsu aprakstu par muzeja priekšmetiem vairāk nekā vienā valodā.
- Studenti un bērni, kas ir ieinteresēti izglītojošā un izklaidējošā informācijā.
Tādā veidā sistēma ir pielāgota visplašākajam lietotāju lokam.
Latvijā Nacionālo muzeju krājuma kopkataloga veidotāji un uzturētāji ir Kultūras informācijas sistēmu centrs. Lietotājiem sistēma padarīta pieejama 2008. gadā, izmantojot interneta vietni NMKK.LV. 2014. gadā kopkataloga vietne ieguva pievilcīgāku izskatu, tika ieviestas pilnīgākas meklēšanas iespējas un interaktīvs piedāvājums. Vēlāk tika panākts arī kompromiss ar autortiesību aizsardzības aģentūru AKKA/LA par priekšmetu attēlu publicēšanu. Pēc NMKK sniegtās informācijas 2016. gadā sistēmā iekļauts 121 Latvijas valsts, pašvaldības un akreditēts privātais muzejs, kura krājumā pavisam ir 6 076 967 priekšmeti, no tiem sistēmā ir ievadīti 955 881 priekšmeti jeb 15,73 %. Tik neliels digitalizēto muzeju priekšmetu apjoms Latvijā varētu būt skaidrojams ar cilvēku resursu trūkumu. Pagaidām Latvijas Nacionālais muzeju kopkatalogs paliek nozīmīgs vien muzeju iekšējā vidē – kataloga piedāvātās iespējas nav pietiekami popularizētas sabiedrībā, it īpaši izglītības jomā.
Kopkatalogu publiskie portāli un to meklētāji
MUIS.EE sistēmas publiskā portāla vizuālais risinājums ir nedaudz novecojis, taču tā izkārtojums un meklēšanas rīks paredz vienkāršību un sniedz iespēju apskatīt digitalizētos muzeju krājumus un to kolekcijas, bet priekšmetu apraksti sniedz lietotājam īsu pamatinformāciju. Savukārt NMKK.LV portāls piedāvā komplicētākas meklēšanas iespējas, vietne ir arī vizuāli pievilcīgāka, tomēr, lietojot to ikdienā, diemžēl ir pamanāms būtisks meklētāja ierobežojums, proti, nav iespējams atlasīt apskatei vairāk kā 200 ierakstu. Piemēram, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja fotogrāfiju kolekciju veido 3480 priekšmeti, taču apskatīt visas šīs kolekcijas fotogrāfijas sistēmā vienuviet nemaz nav iespējams, jo sistēma lūdz precizēt meklēšanas kritērijus. Nav arī skaidrs, pēc kāda principa tiek atlasītas apskatei piedāvātās 200 vienības. Pārējos ierakstus var atrast tikai, meklētājā ievadot atslēgas vārdus vai muzeju uzskaites apzīmējumus, kas būtībā samazina iespēju nejauši uziet kādu interesantu muzeja krājuma priekšmetu, izšķirstot visus krājuma kolekcijas ierakstus. MUIS sistēmā gan šāda problēma nav novērota.
Priekšmetu attēli
Sāpīgs ir arī jautājums par muzeju priekšmetu attēliem Latvijas Nacionālā muzeju kopkataloga sistēmā. Par attēliem, ko aizsargā autortiesības, viss pamatā būtu skaidrs. Ja priekšmetu aizsargā autortiesības, tad portāla lietotājam attēls nav pieejams, izņemot dažus gadījumus, kad redzams sīkattēls. Tā ir NMKK priekšrocība, jo MUIS sistēmā ar autortiesībām aizsargāto priekšmetu attēli lietotājiem publiskajā vietnē nav pieejami vispār. Izmantojot meklētāju, tur var atlasīt atsevišķi tikai tos priekšmetus, kam ir attēli. Igaunijas muzeju kopkataloga sistēmā attēliem netiek liktas ūdenszīmes, arī to kvalitāte ir pieņemama. Ieminēšanās par ūdenszīmēm uz kopkataloga attēliem igauņu kolēģos izraisīja nesapratni, kāpēc attēls šādā veidā “jāsabojā”, un šajā jautājumā viņiem var tikai piekrist. Kāds var teikt, ka ar lielajām NMKK ūdenszīmēm apzīmētie priekšmetu attēli ir lietojami, taču tas nekādi neliecina par labās prakses piemēru pasaules muzeju krājuma digitalizācijas jomā, un igauņi šajā ziņā ir praktiskāki.
Lietotāju atsauksmes
Vēl viena saistoša MUIS.EE vietnes piedāvātā funkcija ir iespēja katram reģistrētam sistēmas lietotājam pievienot savu stāstu, atmiņas vai atsauksmi par kādu no muzeja priekšmetiem. Portāls nav atbildīgs par lietotāju sniegtajiem rakstiem vai komentāriem, tomēr tiem jāatbilst vispārējām morāles un ētikas normām, pretējā gadījumā tie tiek dzēsti. Publicētie lietotāju teksti ir pieejami visiem un nodrošina papildus informāciju par tradīcijām, ieražām un pieredzi, kas saistīta ar konkrēto muzeja priekšmetu. Vērts atzīmēt, ka lietotāju sniegtā informācija kļūst par muzeja intelektuālo īpašumu, ar ko tas var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
NMKK savukārt piedāvā veidot savas priekšmetu izlases, e-pasta vēstules veidā ļauj nosūtīt draugam kādu no muzeju krājumos pieejamajām apsveikuma kartiņām vai arī apskatīt virtuālo izstādi vietnes interaktīvajā sadaļā. Noteikti būtu jāpārņem igauņu pieredze un jāpadara mūsu kopkatalogs vēl draudzīgāks, ļaujot apmeklētājam veidot savu saturu un daloties atsauksmēs par muzeja priekšmetiem.
Iespējas uzlabot
Abu valstu muzeju krājuma kopkatalogu sistēmu publiskajiem portāliem ir savas priekšrocības un arī trūkumi. Tartu pilsētas muzeja kolēģi aizrautīgi stāstīja par MUIS palīdzību gan muzejnieka darbā ikdienā, gan muzeja krājuma pieejamības nodrošināšanā. Arī savu kolēģu vidū Latvijas muzejos gribētos redzēt tikpat lielu iedvesmu attiecībā uz darbu ar NMKK un iespējām šo sistēmu uzlabot, tā lai kopkatalogs būtu saistošs arī visplašākajam cilvēku lokam ārpus muzeju vides.
Kārtējo reizi apstiprinās tas, ka pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem ir rosinoša un vērtīga.
Attēls: metsmerizedonline.com
