Pēdējais ielēciens vilcienā. Creative Museum saruna ar Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga administratoriem

Kopš pagājušā gada nogales ir strauji aktivizējusies Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga lieta – darbojas jauna aktīva komanda Kultūras informācijas sistēmu centrā, kas atbild par NMKK un digitalizāciju, izveidota KISC un Latvijas Muzeju padomes koordinēta darba grupa NMKK darba uzlabošanai. Kā paši KISC pārstāvji atzīst, ir pēdējais brīdis, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus NMKK uzlabošanai.

Domnīca tikās ar KISC direktora vietnieci Sandru Ozoliņu, Datorsistēmu un datortīklu administratoru Artūru Matuli, projektu koordinatori Anniju Paulu Vucāni un projekta vadītāju Jāni Ziediņu, lai runātu par NMKK un digitalizācijas aktualitātēm.

 

Ineta Zelča Sīmansone: Ir zināms, ka Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK), precīzāk muzeju krājuma digitalizācijai ir rasts papildu finansējums. Vai tas nozīmē arī NMKK lietotāju pieredzes uzlabošanu, vai tomēr tie būs tikai tehniski uzlabojumi? Ko jaunumi nozīmē muzejniekiem un ko gala produkta lietotājiem (pētniekiem, kuratoriem, interesentiem)?

Jānis Ziediņš: Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) īsteno projekta par kultūras mantojuma satura digitalizāciju pirmo kārtu. Pirmās kārtas partneriem – Latvijas Nacionālajam arhīvam, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC) – katram ir jāveic zināmas aktivitātes. KISC nodrošina Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, nemateriālā kultūras mantojuma un muzeju digitalizāciju.

Viens no pirmās kārtas mērķiem ir veikt visu kultūras iestāžu informācijas sistēmu izpēti, to iespējamo savietošanu, datu apmaiņu, infrastruktūras uzlabošanu. Projekta ideja ir izstrādāt skaidras vadlīnijas kvalitātei un panākt, ka LNB digitālo objektu pārvaldības sistēma jeb DOM zina visu par digitalizēto, nodrošinot, lai digitalizējamās vienības neatkārtotos. Risināsim autortiesību jautājumu, kas nozīmē, ka katram šim digitalizētajam objektam varēsim iegūt autortiesību informāciju. Būs atsevišķa sistēma, kas to visu pārvaldīs. Šis viss kopums pēc otrās kārtas pabeigšanas radīs digitālā mantojuma izplatīšanas platformu.

IZS: Pirmā kārta, kas ir pašlaik īstenošanā, paredz tikai tehniskos uzlabojumus un izpēti?

JZ: Jā, mēs pirmajā kārtā gribam paveikt sistēmu integrāciju – gan datu nodošanu uz DOM, datu saņemšanu atpakaļ, gan autortiesību informācijas nodošanu, autorību datu izlīdzināšanu, jo katrā no sistēmām šobrīd autorību dati tiek aprakstīti savādāk. Tas palīdzēs sakārtot visu datu kopumu.

Taču jāatzīmē arī tas, ka 50% no šīs kārtas budžeta aiziet tīrai digitalizācijai – gan periodika, gan muzeju priekšmeti, gan Latvijas Radio un televīzija, audio, video ieraksti.

IZS: Runājot par muzeju priekšmetiem, digitalizējamais skaitlis ir…

Annija Vucāne: 70 000.

JZ: Tas ir mūsu projekta rezultatīvais rādītājs. Un mēs to arī izdarīsim.

IZS: Beidzot ir atrisināts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja datu pārnešanas no Meandra uz NMKK jautājums…

Artūrs Matulis: Decembrī mēs šim jautājumam pieķērāmies. No savas puses sistēmu salabojām un janvāra vidū labojumus uzstādījām.

Tad mēs sapratām, ka mēs šādi operatīvi varam risināt arī citus NMKK jautājumus, bet mums ir vajadzīgi muzeju pārstāvji, ar kuriem runāt. Nāca ideja, ka mēs no savas puses definējam tās problēmas, kuras mēs redzam, savukārt Latvijas Muzeju padome (LMP) no savas puses saorganizē darba grupu.

14. februārī bija pirmā darba grupas tikšanās. Tehniskie jautājumi ir tie, kurus mēs gribam risināt primāri. Pēc tam ķersimies klāt arī metodiskajiem un autortiesību jautājumiem.

Sandra Ozoliņa: Manuprāt, darba grupa šobrīd ir ļoti veiksmīgi izveidota, jo tur ir pārstāvniecība gan no tiem muzejiem, kuri bija sākotnējās NMKK izstrādes ekspertu darba grupās, gan arī muzeju pārstāvji, kuriem šis darbs ir pilnīgi jauns. Es biju ļoti pārsteigta par to, cik daudz bija jautājumu par sistēmu. Un varētu teikt, ka tas bija pēdējais ielēciens vilcienā, jo reāli to darīt vajadzēja ātrāk.

AM: Vēl par darba grupas izveidošanu. Pēdējos divus gadus mēs pēc savas lietotājsistēmas redzējām tos muzejus, kuri pieteica problēmas, un varēja just, ka ir ieinteresēti un ir izpratne. Mēs iedevām sarakstu ar šiem aktīvajiem cilvēkiem, un tad LMP priekšsēdētājs Jānis Garjāns no savas puses izvērtēja informāciju un ieteica dalībniekus. Mums abām pusēm bija svarīgi, lai darba grupā nevis laužam šķēpus un neko neizdarām, bet lai konstruktīvi risinām jautājumus un virzāmies uz rezultātu. Gribu piebilst, ka tieši no muzeju vides sagaidām iniciatīvu. Mēs esam tehniskie cilvēki.

SO: Bet, piedaloties šajā sanāksmē, kļuva skaidrs, ka tieši metodika ir vājais posms un tās ļoti trūkst.

JZ: Jāpiezīmē, ka metodikas problēmas sastāda lielu daļu no sistēmas darbības problēmām. Mēs varam atrisināt jebko, bet, ja metodika un priekšmetu aprakstīšanas veids ir neatrisināts, tad ir problēma. NMKK sistēma vienmēr strādā. Bet, ja muzejiem ir katram sava izpratne par to, kā jāievada informācija, mēs nevaram katram muzejam iemācīt, kā to dara pareizi.

IZS: Jūs tikko teicāt, ka ielēcāt vilcienā pēdējā brīdī. Tajā pašā laikā NMKK darbojas jau 11 gadus, un problēma visu laiku ir pastāvējusi. Tādēļ varētu secināt, ka KISC šī gada lielākā aktualitāte ir tā, ka, nomainoties personālam, kas atbild par muzejiem, šis jautājums pēkšņi ir sācis aktualizēties.

SO: Tā īsti gluži nav.

AM: Mēs redzam NMKK problēmas. Kā iestāde KISC pēdējo divu gadu laikā ir mainījusi uzsvarus. Pirms tam mēs uzskatījām, ka esam tehniskie cilvēki un satura jautājumos paļaujamies uz muzeju nozari. Savukārt tagad esam sapratuši, ka bieži, kad ir sistēmas metodoloģiskās nepilnības, tās raisa lietotājos izpratni, ka sistēma ir slikta. Kas ir izstrādātājs sistēmai? KISC, tātad KISC ir slikts. Mēs jau nedefinējam biznesa (satura) prasības, tās definēja muzejnieki. Tāpēc mēs pašreiz uzņemamies iniciatīvu un esam rosinājuši darba grupu.

SO: Tā arī ir tā ielekšana vilcienā.

JZ: Mēs arī esam sākuši uzsvērt, ka, ja konkrētos metodiskos jautājumus neatrisinās, sistēma nestrādās vai strādās ļoti slikti.

Šobrīd NMKK ir ievadīti 1,2 miljoni priekšmetu, bet muzejiem, atšķirībā no bibliotēkām, ir izplūdis lauku kopums, ko viņi katrs vada par šiem priekšmetiem, sistēmai tas sāk palikt sarežģīti. Sākotnēji esam ņēmuši vērā katra muzeja vajadzības, un šīs katra muzeja vajadzības desmit gadu laikā, audzējot informācijas bāzi, audzēja arī sistēmas vājās vietas, kuras, protams, mēs novērojam. Bet to nevar atrisināt, ja nav metodiska lēmuma. Mēs atrisināsim tehniski.

SO: Bet izskatījās, ka darba grupā šis viedoklis ļoti labi tika saprasts.

IZS: Bet darba grupa nenoklāj visus Latvijas muzejus. Un, iespējams, ka darba grupā pat ir progresīvākie NMKK administrētāji… Tāpēc kārtējo gadu ir jautājums par jūsu komunikāciju ar nozari. Kā pārējie muzeji uzzinās par to, kas tiek runāts un lemts darba grupā, lai uzlabotu NMKK? Kāds ir jūsu plāns šo visu komunicēt? Reizi mēnesī informācija Latvijas Muzeju biedrības (LMB) mājaslapā?

AM: Darba grupā vēl neesam izrunājuši komunikācijas jautājumus ar nozari, to izdarīsim nākamajā darba grupas sēdē martā. Mēs no savas puses gatavojam darba grupu sēžu protokolus, varam sagatavot informāciju ziņas formātā, bet, manuprāt, ir svarīgi, lai muzeja speciālisti nepastarpināti komunicētu savā starpā – darba grupas muzeju speciālisti ar pārējiem nozares speciālistiem. Nebūtu pareizi, ja tehniskie cilvēki kļūtu par starpniekiem muzeju speciālistu komunikācijā.

IZS: Tagad gan jūs nonākat pretrunā, jo teicāt, ka agrāk neko nedarījāt, jo bijāt tikai tehniskie izpildītāji, bet tagad esat ķērušies pie uzlabojumiem. Taču nu jau vairāku gadu secinājums ir par to, ka komunikācija starp KISC un muzejiem ir viens no vājākajiem projekta posmiem. Ieviešot uzlabojumus, jūs šo nedrīkstētu ignorēt. Citādi uzlabojumus manīsiet pie tiem padsmit, kas ir darba grupā, bet pārējie kārtējo reizi darīs kā pratīs.

AM: Precizēšu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mēs nodrošinām sistēmas darbību un uzturēšanu, drošības pārvaldību, lietotāju pārvaldību un lietotāju apmācības. Biznesa turētāji ir nozare, tā ir muzeju sistēma.

Mēs šobrīd esam mainījuši savu iesaistes formu projektā – esam aktīvi problēmu aktualizētāji, piedāvājam dažādus iespējamos problēmu risinājumus, veicinām diskusiju darba grupā un lēmumu pieņemšanu, uz kuru pamata tad varam veikt risinājumu izstrādi un ieviešanu, tādējādi uzlabojot sistēmu un mazinot lietotāju neapmierinātību.

Komunikācija nozares ietvaros tomēr būtu pašas nozares jautājums, bet mēs no savas puses esam atvērti sadarbībai. Attiecībā uz komunikācijas uzlabošanu savas kompetences ietvaros mēs martā/aprīlī plānojam apmācības NMKK administratoriem, esošiem un jauniem lietotājiem. Gada otrajā pusē plānojam piedāvāt video apmācības, kā arī tiešsaistes apmācību sesijas.

IZS: Bet mans jautājums bija daudz vienkāršāks. Ir darba grupa, kas kaut ko izlemts un tiks veikti uzlabojumi. Kā jūs informēsiet pārējos muzejus, kuri nav darba grupā?

SO: Kas būtu šis kanāls?

IZS: Manuprāt, Latvijas Muzeju biedrības mājaslapa. Muzeji maksā LMB dalības maksu, LMB tiešais uzdevums ir muzejus informēt par pamatfunkciju aktualitātēm. Un biedrībai līdz šim nav pārslodzes ar materiāliem un aktualitātēm, ko publicēt.

AM: Mēs to izrunāsim. Bet arī būtu svarīgi, lai paši muzeji savukārt komunicētu ar gala produkta lietotājiem un identificētu lietotāja problēmas.

IZS: Kā šis projekts, visdrīzāk jau tad, kad tiks īstenota arī projekta otrā kārta, uzlabos lietotāja (pētnieka, kuratora, interesenta) pieredzi? Kurā brīdī šos uzlabojumus varam gaidīt?

JZ: Digitalizācijas projektā visticamāk, ka, tieši no lietotāja pieredzes viedokļa raugoties, uzlabojumu sistēmai nebūs. Bet šodien mēs arī vēl nezinām, kāds būs šis gala produkts platformai. Protams, ka NMKK kā sistēma paliks un darbosies, bet, iespējams, piekļuve šiem digitālajiem objektiem būs centralizēta, apvienojumā ar citiem digitālajiem resursiem, un tad lietotāja pieredze būs pavisam cita. Šobrīd veidojam arī izplatīšanas stratēģiju.

Nemaz tik viegli neiet arī, piemēram, Europeana ar viņu 75 miljoniem priekšmetu. NMKK ir ļoti liels priekšmetu apjoms.

Šī gada galvenais uzdevums ir sakārtot iekšējo vidi un veikt darbinieku apmācību. Šogad mēs arī plānojam pielāgot NMKK mobilajām ierīcēm. Tāpat mēs gribam sakārtot priekšmetu attēlošanas lapu. Tie ir mazi uzdevumi, kas uzlabos arī lietotāja pieredzi. 

IZS: Tas nozīmē, ka, piemēram, iespēju NMKK apmeklētājiem veidot savas izstādes vai priekšmetu kolekcijas kopkatalogā jūs pašlaik neattīstīsiet?

AM: Šāda iespēja lietotājiem jau pašlaik ir, bet tā ir tik nepievilcīga un ieslēpta stūri, ka neviens to īsti neizmanto.

Gribētu mazliet precizēt esošo funkcionalitāti:

1) “Aplūkot izstādes” – muzeju veidotās izstādes. Plānotas kā virtuālās izstādes, bet šobrīd funkcionalitāte tiek izmantota kā paziņojumu dēlis par izstādēm;

2) Manas izlases – publiskā lietotāja iespēja veidot savas priekšmetu izlases bez iespējas tās publicēt pārējiem publiskajiem lietotājiem.

Šobrīd lietojamība abām funkcionalitātēm ir zema. Nākotnē jāpilnveido abas funkcionalitātes, lai padarītu tās atraktīvākas un redzamākas – jānodala paziņojumi par izstādēm no virtuālām izstādēm, jāļauj publiskiem lietotājiem publicēt virtuālās izstādes.

Atgriežoties pie iepriekš runātā, šī gada galvenais uzdevums ir uzlabot iekšējā lietotāja pieredzi. Var jau uztaisīt jaunu dizainu lapai, bet, ja tas bardaks, kas ir šobrīd, tiks pārnests uz jaunu dizainu, būs tāds pats bardaks. 

IZS: Bardaks ir radies muzeju kā pasūtītāju un metodisko materiālu trūkuma dēļ?!

AM: Ideja ir tāda, ka to sākam pakāpeniski kārtot. Publiskais portāls nav tikai dizains. Tas ir arī datu pasniegšanas veids. Piemēram, ja publiskajā daļā mēs pašlaik atveram kolekcijas, tur ir haoss. Jautājums, vai katrs muzejs ir pareizi sapratis, kas ir kolekcija? Mums ir jāveic padziļinātā izpēte par to, kā šos datus vēlamies pasniegt ārējam lietotājam. Dizainu pēc tam pielāgosim.

AV: Atšķiras izpratne par publicējamo datu daudzumu. Vispirms svarīgi to saprast iekšēji – muzeju vidē.

AM: Arī autortiesību lauciņi.

IZS: Šis viss gan nav nekas jauns, par šo runājam katru reizi, kad tiekamies ar KISC. Arī par to, ka daudzi muzeji jau sākotnēji nobloķējuši attēlu lietošanu, baidoties no mistiskām kolekciju attēlu zādzībām un izmantošanām. Šoreiz šķiet, ka beidzot pēc 11 gadus ilga NMKK panīkuma sākas diskusijas par problēmu risinājumu gan no muzeju, gan KISC puses.

JZ: Mēs vairākas lietas uzlabosim tīri ar tehniskiem līdzekļiem un ātri, piemēram, automātiskā attēlu kvalitātes palielināšana. 

IZS: Par to gan runājām jau pirms gada…

JZ: Mums ir mainījušies kolēģi. Bet mēs ejam uz priekšu ar darbiem.

AM: Mazliet precizēšu savu domu – mani, pirmkārt, interesē attēli. Tie darbojas kā uzmanības piesaistītāji. Priekšmeta apraksti ir svarīgi, bet publiskajam lietotājam sekundāri. Ja attēlā attēlotais priekšmets man kā lietotājam ir interesants, tad es attiecīgi papildus izlasu saistošo informāciju par priekšmetu. Neviens muzejs taču klātienes izstādēs neizstāda tikai priekšmetu aprakstus, un apmeklētāji nenāk uz muzejiem lasīt tos.

Portāls ir kā pastāvīga izstāde, tikai virtuālā vidē, līdz ar to pret portālā publicētiem datiem izvirzāmas tādas pašas prasības kā pret klātienes izstādi. Apmeklētājam ir līdzvērtīgas intereses gan klātienes, gan tiešsaistes muzeja apmeklējumā.

IZS: Darba grupai ieteikums varētu būtu ne tikai fokusēties uz kvantitāti (ievadīto vienību rekordi), bet arī uz kvalitāti.

AV: Jā, arī šajā digitalizācijas projektā mēs lūdzām muzejus izvēlēties papildināt jau esošos ierakstus ar attēliem, lai tieši attēlu kolekcija veidojas lielāka.

AM: Šo gadu mēs uztveram kā laiku, lai mēs saprastu sadarbības formas ar muzejiem un iekšēji sakārtotu procesus, un saprastu, kā mēs gribam izskatīties uz ārpusi. Beidzot ir jāizstrādā arī datu kvalitātes vadības sistēma, kuras pašlaik vispār nav. Cilvēciskais faktors vienmēr darbosies un kļūdas būs, tāpēc nepieciešama sistēma, kura kļūdas izķer. Publisko portālu atstājam uz nākamo gadu. Lai jaunajā portālā ir daudz attēlu, kvalitatīvs saturs un funkcionalitāte. Lai viss ir smuki. 

IZS: Kāpēc šādai lielai sistēmai nav redaktora?

AM: Šī ir vēl viena lieta, kas arī mums pašlaik liekas nepareiza. Ir jābūt satura redaktoram. Mums jāveido kvalitatīvs saturs, lai lietotāji gribētu atgriezties.

JZ: Muzejiem arī būtu jāreklamē NMKK. 

IZS: Viņiem, iespējams, ir kauns par pašreizējo produktu. Kurators tur ieiet, neko nevar atrast, kāpēc lai viņš šo sistēmu reklamētu? Šķiet, ka par to, ka paši muzeji īsti nepieņem NMKK kvalitāti, liecina tas, ka atsevišķiem muzejiem ir savas individuālās krājuma sistēmas: Rakstniecības un mūzikas muzejam, Rundāles pils muzejam un nu jau jaunu sistēmu veido arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs. Esošā sistēma viņus neapmierina.

AV: Varbūt pirmsākumos sistēma bija neparocīga, un muzejiem ir tas sākotnējais negatīvais viedoklis. Taču, jo lielāks skaits muzeju priekšmetu no viena muzeja būs iekšā, jo funkcionālāka sistēma katram individuālajam muzejam kļūs, jo varēs izmantot aktus, atskaites. To nevar īsti līdz galam izdarīt tikmēr, kamēr lielākā daļa priekšmetu tur nav savadīti. Sanāk riņķa dancis.

Par atsevišķu muzeju sistēmām runājot, vieni uzskata, ka labāk ir vienota muzeju sistēma, kas ir multifunkcionāla un kurā strādā visi muzeji, citi uzskata, ka labāk ir savas krājuma sistēmas un uz vienoto sistēmu dati tiek importēti. Un otrajā gadījumā var pat izrādīties, ka niansēs šī individuālā sistēma ir ērtāka, jo radīta tieši šim muzejam. Vienas īsti pareizas sistēmas pašlaik nav.

IZS: Šeit gan jūs nonākat pretrunā. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs tiek no valsts uzturēts, un ir paredzēts, ka tajā laika gaitā tiek ievadītas visas Nacionālā muzeju krājuma vienības. Un es kā lietotājs šim produktam varu uzticēties tieši tāpēc, ka tas ir nacionālas nozīmes.

SO: Jā, un tur tiek lietoti valsts līdzekļi.

JZ: Mēs desmit gadus sistēmai uzticamies un darbinām. Ir sasniegti 1,2 miljoni ierakstu. Es nevaru atbalstīt, ka muzeji taisa savas sistēmas.

AM: Vienā brīdī izstrādātājs pazudīs, un kas notiks ar šī muzeja sistēmu?

JZ: Mums ir valsts finansējums un mēs darīsim visu, lai sistēma darbotos, mūsu pieejamība ir 99,7%. Ja desmit minūtes sistēma nestrādā, mēs to redzam savā monitoringā, bet muzeji mums jau zvana. Tas nozīmē, ka viņi sistēmu lieto. Tas arī mūs dzen uz priekšu. Mēs nodrošinām drošības pārbaudi. Muzeju sistēma ir valsts informācijas sistēma. Tas uzliek vēl vienu svarīguma pakāpi, tas ir svarīgi valstij kopumā.

IZS: Problēma ir tā, ka visu šo lielo labo darbu, ko jūs pašlaik uzskaitāt, labākajā gadījumā redz muzejnieki, kuri ar to nodarbojas, bet to noteikti neredz visi muzeju darbinieki un tiešām ne lietotājs no malas.

AM: Darba grupā bija ierosinājums, ka nākamgad NMKK jātaisa rebrendings, jo pašlaik tas ir ar tādu negatīvu pieskaņu. Tas bija attiecībā uz NMKK publisko vidi.

Attiecībā uz iekšējo vidi un muzeja darbiniekiem – uzskaitītais lielais labais darbs lietotājam ir pašsaprotams un ikdienišķs – tas ir normāli, un nav mērķis to mainīt, jo, piemēram, diez’ vai, atverot kādu ziņu portālu, mēs ikdienā iedomājamies par to darbu, kas tiek ieguldīts, lai portāls darbotos. Svarīgākais šobrīd ir novērst tos iemeslus (bieži vien sīkos iemeslus), kas bojā lietotāja pieredzi un līdz ar to viedokli par sistēmu.

JZ: Mēs arī ļoti labi redzam no visām sistēmām, ka, jo vairāk ir brīvības, jo sarežģītāk ir ar sistēmas vadību. NMKK muzejiem ir diezgan liela brīvība – ar formām, lauku izvēli, izvades formām.

IZS: Varbūt par sarežģītu?

JZ: Iespējams, ir. Mēs citas sistēmas sākam izlīdzināt. Muzeju gadījumā mēs negribētu būt tie, kas pieņem lēmumu, ka formai jāizskatās tieši tā, bet mēs varam pateikt, ka formai būtu labi izskatīties vienkāršāk un tas uzlabotu muzeju lietotājdarbību. Ir jāpieņem kopējais lēmums, un tas ir jāizziņo. Bet labāk iet lēnām uz izlīdzināšanu, tā ir mūsu pozitīvā pieredze.

IZS: Pēdējais jautājums Sandrai, kura nesen ir sākusi darbu LMP. Cik aktuāls NMKK jautājums un digitalizācija ir LMP locekļiem? Pie visa klāt LMP darba plānā ierakstīts, ka jūs un Jānis Garjāns LMP esat atbildīgi par šiem jautājumiem.

SO: Plānā tas ir. Arī akreditācijas process krājuma digitalizāciju skata kā vienu no muzeju darbības kvalitātes lietām. Nav tā, ka intereses vispār nav.

IZS: Vai jūs kā LMP pārstāve redzat iespēju kvantitātes/kvalitātes jautājumu ietekmēt?

SO: Es domāju, ka jābūt līdzsvaram. Bet, lai ietekmētu kvalitāti, ir jābūt metodikai. Tādas šobrīd nav. Līdz ar to pat akreditācijas komisijai ir tikai subjektīva pieeja.

 

Attēls riverbed.com

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, projektu vadītāja un konsultante | Museologist