Personisks muzeju 2018. gada kopsavilkums. Prieki, vilšanās, perspektīva

2018. gads man atmiņā paliks ar pēcgaršu, ka muzeju nozarei bijušas lielas iespējas sevi parādīt kā līdzvērtīgu spēlētāju Latvijā tradicionāli ar lielāku spozmi apveltītajām kino, mūzikas un skatuves mākslas industrijām. Dažādu apstākļu dēļ šīs iespējas diemžēl īstenotas nepilnīgi, un muzeji šķiet palikuši nedaudz ēnā.

 

Prieks: Kino

Mans 2018. gada lielākais prieks ir Latvijas kino. Kino nozares ambīcijas un varēšanu no sirds apbrīnoju. Ar skaudību domāju, cik daudz nozares redzējumam var dot personības (Dita Rietuma).

Gada kopsavilkuma kontekstā šīgada kino “produkcijai” tomēr ir kāds sakars arī ar muzejiem: Mērijas ceļojumsTēvs NaktsHomo NovusIevainotais jātnieks, arī Lustrum un citām šogad tapušajām filmām gan tematiski, gan saturiski vairāki izejas punkti meklējami tieši muzejos. Tēvs Nakts ideja pat nepastarpināti radusies sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu, savukārt Kristīne Želve Mērijas ceļojuma filmas ideju esot izdomājusi, apmeklējot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sadarbībā ar dizaina biroju H2E veidoto izstādi 10 lietu stāsti par cilvēku un varu Stūra mājā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā.

Gandarījuma sajūtu pastiprina tas, ka, svinot kino uzvaras gājienu, apzināmies, cik nozīmīgs izziņas avots, lai rastos ideja un tiktu īstenota lieliska filma, ir muzejs un tā krājumā esošie materiāli.

 

Prieks: Teātris muzejā

Muzejs pārtop teātrī. Piesaistot papildu finansējumu, Žaņa Lipkes memoriālā tika īstenota pārbūve, lai šeit varētu notikt profesionālas teātra izrādes un uzņemti skatītāji. Bilingvālais teātra projekts Persiešu valodas stundas, manuprāt, veiksmīgi un inovatīvā veidā veicināja starpkultūru dialogu par Latvijas sabiedrībā joprojām sensitīvo holokausta tēmu.

 

Prieks: Lipke

Nav noslēpums, ka Žaņa Lipkes memoriāla komandas mērķtiecīgais darbs pie kritiskas sabiedriskās domas veicināšanas ir bijis mans prieka avots ne tikai aizvadītajā gadā. Tomēr pašā gada nogalē muzejs paspēja sarūpēt vēl vienu nelielu, bet ļoti cilvēcisku pārsteigumu. Līdzās skaļajiem Tēvs Nakts filmas panākumiem un Ineses Zanderes bērnu grāmatas Puika ar suni projektam, tika izdota arī grāmata – Cilvēkglābējs Žanis Lipke. Par neizbazūnētu ikdienas varonību, risku un cilvēkmīlestību. Noteikti izlasiet!

 

Prieks: Ziedonis. Visas taisnības

3 dienas, 2500 apmeklētāju. Agra un auksta pavasara dienā apmeklējot Ziedoņa muzeja projektu Visas taisnības Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Arhitektūras un mediju centrā, vēl nemaz nenojautu, ka muzeja veidotā 3 dienu izstāde par Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa satikšanos 20. gadsimta 70. gados un to pavadošie 3 koncerti kļūs par vienu no maniem 2018. gada prieka un muzeju nozares radošās varēšanas apliecinājumiem. Ārpus muzeja, profesionāli, iedvesmojoši un uzrunājuši.

Ar nepacietību gaidu jauno 2019. gada pieteikumu Sporta ielā, uz kurieni muzejs pārceļ savu darbību.

 

Prieks: Manifests un muzeju pārstāvniecība THE ARTS+ inovāciju samitā Frankfurtē

Oktobrī Frankfurtes grāmatu tirgus ietvaros notika inovāciju samits THE ARTS+, kurš šogad kļuva par platformu kopējam Eiropas vadošo kultūras un radošo sektoru organizāciju paziņojumam. Runa ir par manifestu inovāciju atbalstam kultūras un radošajos sektoros – European Manifesto on supporting innovation for the cultural and creative sectors.

Manifesta tapšanā piedalījās 14 organizācijas, arī Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīkls NEMO ar tā darba grupu Museums and Creative Industries, ko vada domnīca Creative Museum. Ne tikai grāmatu izdevēju, bet arī muzeju un citu kultūras un radošo industriju pārstāvniecība starptautiskajos tirgos uzrāda jaunu tendenci. Tās mērķis – saliedētāk un robustāk ietekmēt Eiropas politiku kultūras un radošo ekonomiku laukā.

 

 Vilšanās: No Pils 2 uz Mārstaļu 6

9. janvārī Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina uz preses pasākumu, kurā piedāvās apskatīt topošo mājvietu Mārstaļu ielā 6. Šī gada jūnijā uzzinājām, ka RMM atteicies no vēsturiskās ēkas Pils laukumā 2. Iemesls – ieilgušais Valsts nekustamo īpašumu (VNI) strīds ar būvnieku. Tikmēr gada noslēgumā izskanējusi informācija, ka, kolīdz RMM ir piekritis atteikties no ēkas Pils laukumā 2 un pārcelties uz Mārstaļu ielu 6, tā arī strīds ar būvnieku tuvojoties atrisinājumam. Oficiāli apstiprināts tas gan vēl nav.

Ja izskanējusī versija apstiprināsies, tas tikai nozīmēs, ka ticis izmantots RMM menedžmenta naivums, zināmā mērā arī izmisums, gaidot uz ēkas rekonstrukciju un nepārdomāti pieņemot piedāvājumu uz visiem laikiem pārcelties no stratēģiskā Pils laukuma (kuram pārredzamā nākotnē ir viss potenciāls kļūt par Rīgas centrālo Muzeju kvartālu – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī, LNMM izstāžu zāle Arsenāls, Latvijas Bankas zināšanu centrs Naudas pasaule un ne tik tālu aiz stūra LNMM Mākslas muzejs Rīgas Birža) uz Mārstaļu ielu 6. Tas arī diemžēl nozīmēs Kultūras ministrijas (KM) spēlēšanu uz ātrākā scenārija kārti, konsultējot muzeju pieņemt VNĪ piedāvājumu.

Taču vēl lielākā mērā tas signalizēs, ka VNĪ, kuri apsaimnieko lielu daļu valstij piederošo kultūras mantojuma institūciju nekustamos īpašumus, šajā darījumā būs izrādījies neuzticams partneris un iedragās tā reputāciju.

Lielākā vilšanās visā šajā epopejā gan bija tas, ka, pirmkārt, jau septembrī atklājās, ka Latvijas Muzeju padomes (LMP, formāli – konsultatīvas padomes pie KM) viedoklis šāda jautājuma izlemšanā KM nav saistošs, otrkārt, kad tomēr pēdējā brīdī LMP viedoklis tika prasīts, padomes locekļi, lai gan diplomātiski izvairīgi, tomēr visu izlemšanas procesu atstāja RMM direktores ziņā.

 

Vilšanās: Muzeju nodaļas likvidēšana

2018. gada septembrī uzzinājām, ka KM no 1. oktobra tiek likvidēta Muzeju nodaļu. Atkal LMP par šādu soli tika informēta pēdējā brīdī. Tiesa gan, 2018. gada nogalē apvienotās Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Latvijas Muzeju biedrības sanāksmē lepni vēstīja, ka apvienošana nozīmējot lielāku spēku nodaļai. 2019. gads rādīs!

 

Vilšanās: Muzeju nozares reakcija uz Valsts pārvaldes reformu plānu 2020

2018. gads sniedza iespēju katram nozares spēlētājiem reaģēt uz 2017. gada augustā klajā nākušo Valsts pārvaldes reformu plānu 2020. Tā trīs galvenie virzieni – ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumiem) un efektivitāte (ieguldīt gudri) – ar mērķi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jau sāk īstenoties. Aizvadītais gads bija arī laiks, lai muzeju nozare pārvaldes reformu plānu izvērtētu nevis kā draudu, bet iespēju modernizēt muzeju pārvaldību.

Domājams, ka tiešā atbilde uz to no KM Muzeju nodaļas puses bija KM padotības iestādei – Latvijas Kultūras akadēmijai – pasūtīt auditorijas pētījumu Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība, kurš tika prezentēts decembrī.

Taču, kaut arī pētījuma mērķis cita starpā bija izstrādāt metodiku muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei, jau pētījuma ievadā autori atrunā, ka pētījums neapskatīs muzeju pārvaldības un krājuma veidošanas jautājumus. Līdz ar to pētījums diemžēl neatbild pasūtītājam uz galveno šībrīža problēmjautājumu valsts reformu plāna kontekstā – kā modernizēt muzeju pārvaldību, lai stiprinātu muzeju konkurētspēju un nodrošinātu ilgtspēju.

Savukārt CM reakcija uz 2017. gada augustā prezentēto Valsts pārvaldes reformu plānu, bija diskusiju cikls un rekomendācijas Muzeju efektivitāte, kuras kā galveno risināmo jautājumu nosauca Muzeju pārvaldes reformu, kā arī muzeju vietu Mediju telpas un izglītības reformas ietvaros un lielāka uzsvara likšanu uz muzeju potenciālu radošo industriju laukā.

Lai arī prezentēts Latvijas Muzeju padomes sēdē un KM ierēdņiem, šķiet, aizvadītajā gadā tas vēl palicis bez ievērības. Laiks rādīs, kādus pārsteigumus Valsts pārvaldes reformu plāns vēl sagādās nozarei “no augšas”, ja pašiem nav ideju.

 

Vilšanās: Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs

Šis bez plašāka komentāra.

Lai gan oktobrī Kultūras informāciju sistēmu centra komandu atstāja ilggadējā Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) projekta vadītāja, atklātu konkursu uz amata vietu, kur nu vēl aicinājumu uz kopkataloga izvērtēšanas pasākumu, nemanīju.

Cita starpā, CM rekomendācijās iestrādāts punkts par NMKK izvērtējumu un revitalizāciju. Visas iespējas, KM un KISC koordinējot kvalitātes uzlabošanu, NMKK kļūt par mūsu visu prieka avotu 2019. gadā, vismaz jau tiecoties uz lietotāja pieredzes paaugstināšanu pēc Europeana parauga.

  

Prieks: Dizaina centra izveide un dizaina gada balvas profesionalitāte

Latvijas Dizaina gada balva ar katru gadu uzņem apgriezienus. Likumsakarīgi, ka tam seko 2018. gada nogalē izskanējušais paziņojums, ka KM iniciē Latvijas Dizaina centra izveidi. Malači, radošie!

Paralēli tam it kā dzirdam, ka arī muzeji ir izdarījuši lielu profesionālu izrāvienu, sevi pierādījuši, apmeklētāju skaits aug, ekspozīcijas un izstādes top, starptautiskas izstādes notiek, taču, kad nonākam līdz LTV Kultūras ziņu 2018. gada tendencēm, neviena vārda par muzejiem. Tikmēr Latvijas Muzeju biedrības gada balva mēģina aizpildīt vakuumu. Iespējams, 2019. gads būtu piemērots brīdis, lai muzeju nozare un KM atgrieztos pie jautājuma par KM atbalstītu Latvijas Muzeju gada balvu nozares prestiža celšanai? Līdzīgi kā Latvijas Dizaina gada balvas gadījumā, arī muzeju publisko kvalitāti izceļošas balvas pasniegšanas organizēšanu vajadzētu uzticēt neatkarīgam radošam spēlētājam.

  

Perspektīva: Muzeja sudiju centrs?

Iespējams, 2019. gadā, apsverot scenārijus, kā sekmēt un kāpināt muzeju nozares kopējās kapacitātes – atpazīstamību, tālākizglītību, starptautisko sadarbību, pētniecību utt. –, visas nozares interesēs būtu sākt diskusiju par Muzeja studiju centra izveides nepieciešamību. Redzot, ka Latvijas Kultūras akadēmija, kur savulaik notika aktīvs muzeju teorijas un prakses pētniecības darbs, šobrīd neuzrāda līderības pazīmes specifiski muzejniecības līnijas izkopšanā, iespējams, jāmeklē jauns risinājums.

  

P.S. Par simtgades izstādēm šeit nerakstu. Skatītās Rīgā nav raisījušas spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, drīzāk, atbilstoši gaidītajam, pārdomas par sadarbības ar radošajām industrijām kvalitāti. Līdzīgi ir ar uzsākto Latvijas skolas somas projektu. Laba ideja paviršā mārketinga iesaiņojumā. Bet par to, iespējams, kādā citā ierakstā.

 

Attēls: lv100.lv

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, projektu vadītāja un konsultante | Museologist