Turpinot izgaismot viedokļus par situāciju saistībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja atrašanās vietu, piedāvājam literatūrzinātnieces un ilggadējas RMM speciālistes Māras Eņģeles viedokli.
Māra ir tieša un viņas tiešumu var labi saprast. Pēdējos gados RMM nav gājis viegli - direktoru maiņa, tiesvedības procesi muzeja rekonstrukcijas gaitā, ieilgušais un nu jau iestrēgušais darbs pie Pils laukuma 2 rekonstruētajai ēkai paredzētās ekspozīcijas. Un tam visam klāt arī pēdējā mēneša jaunums - piedāvājums muzeju pārcelt no Pils laukuma 2 uz Mārstaļu ielu 6.
Fakts, ka Rakstniecības un mūzikas muzejam (RMM) nav cerību atgriezties ēkā Pils laukumā 2, ir šokējošs un sāpīgs, pirmajā brīdī pat neticams. Taču vēl šokējošāka un grūtāk izprotama ir muzeja vadības samierināšanās ar šo faktu, jūsmīgā trallināšana par jaunajām, gandrīz uz pusi mazākajām telpām Mārstaļu ielā 6, čalošana par piepildīto dzīvi uz pārmijām, čivināšana par ceļojošām izstādēm kā mūsu lielo iespēju. Vārdu sakot, pavisam normāli, viss kārtībā, vai gandrīz kārtībā!
Pa to laiku muzeju masveidā pamet darbinieki, t.sk. jauni, zinoši, perspektīvi cilvēki. No Pils laukumā 2 iecerētās ekspozīcijas “Dziesma” autoriem muzejā palicis viens.
Šo 24 gadu laikā cik ir iztērēta nauda vairākos ēkas pārbūves projektos, cik darba un naudas ieguldīts divu ekspozīciju izstrādē? Kā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) varēja pieļaut, ka tiek pazaudēts Eiropas finansējums? Kāds taču par to atbild!
Es domāju, ka muzejam ir jāstāv uz barikādēm cīņā par ēku Pils laukumā 2, lai arī tas vienam otram iezvanītu trallināšanas laika beigas.
Māra Eņģele, 05.09.2018.
Attēls: infrastruktura.ldz.lv