Es biju Raiņa un Aspazijas mājā, kuru viņi laikam bija nopirkuši neilgi pirms Raiņa nāves un tagad tur ir uztaisīta tāda māja. Man ļoti patika, ka tur lejā ir bibliotēka. Tikai es neko nesapratu, kas tur ir rakstīts, jo viss bija vācu, krievu un ne-latviskās valodās. Man tas ļoti patika, bet man nepatika tas, ka nebija latviešu valodā. Vēl mēs bijām Aspazijas kabinetā, kur bija uztaisīts tāds efekts it kā tur staigātu Aspazija. Un es uzzināju to, ka Aspazijai ļoti patikuši kaķi. Man arī ļoti patīk kaķi, bet ne jau tā kā viņai.
Tad vēl es biju istabā, kur Aspazija spēlēja klavieres. Tā istaba man patika vislabāk, jo tā bija ļoti skaista, gandrīz varētu teikt kā pilī. Vēl man ļoti patika tas, ka bija uztaisīts vēl viens tāds ēnu efekts, kur Rainis it kā dzer tēju un lasa avīzi. Tas man arī ļoti patika.
Tad mēs vēl aizgājām pie skapīšiem – tie nav muzejam, bet vienkārši, kur ielikt mantas –, un virsū uz skapīšiem ir Raiņa un Aspazijas dzejoļu tēli. Man ļoti patika vārdi Magone un Saulstarīte, jo par Magoni es laikam esmu lasījusi, bet Saulstariņš man tāds mīļš vārdiņš liekas, man patīk.
Man ļoti patika tas, ka bija tāda istaba tuvu bibliotēkai, kur bija uztaisīts galdiņš un krēsliņš un virsū bija burtiņi. Tas man ļoti patika, jo tā bija vārdu spēle un man patīk vārdu spēles un visādas spēles.
Man nepatika uzminēt kaut ko par nāvi, un tāpēc es īpaši neklausījos, bet es uzzināju, ka Rainim bijis draugs, kurš viņus abus dažādos gados ir gleznojis. Un viņam ļoti smuki sanāca uzgleznot Aspaziju (glezna stāv Aspazijas istabā) un Raiņa portretu. Aspazijas istabā man patika galdiņš un tur vēl bija saglabājušās senas grāmatas un piezīmju blociņi, kur viņa rakstīja. Un tur vēl bija skaņa, it kā viņa to darītu tagadnē. Tikai viņas tur nebija, izņemot viņas ēnu.
Es ieteiktu šo muzeju arī citiem, viņš ir labs un viņā var daudz ko uzzināt. Un vēl – ja kas, es zinu vienu Raiņa un Aspazijas dzejoli.
Rudens
Ko tā gaisma tik nespoža,
Ko tik bāla un sāpīga?
Aizgāja, aizgāja vasara.
Ejot, no pirksta vēl pameta
Saules gredzentiņu.
Ko tās lapas tik sarkanas?
Vai gan bijušas meždegas?
Mežiņā staigā rudenis,
Apses pazarē pakāris
Sarkano mētelīti.
Kur tās saldās dziesmiņas?
Skumjas skan circeņu vaimanas!
Kur tas spēlētājs palika?
Grāvja malā guļ nomesta
Ganiņa stabulīte
Kur tas dzīvības uzplūdums?
Kur tas strautiņu straujojums?
Kurpu steidzies, kur palicis viņš?
Žēli tik pussīcis ūdentiņš
Pelēkām actiņām skatās.
Migla, ne saukta, ne gaidīta,
Migla kā pamāte atnāca.
Zeme, ak, mīļā zemīte
Dienu tev nespīd vairs saulīte,
Nakti i zvaigznīšu nava.