Tā ir saprātīgākā rīcība. Creative Museum saruna ar KM Valsts sekretāri Daci Vilsoni

13. septembrī notikusī saruna ar KM Valsts sekretāri Daci Vilsoni tika plānota kā noslēdzošā viedokļu apkopojumā par situāciju ap Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM). Ejot uz sarunu, zinām, ka esam mazākumā, pastāvot uz to, ka RMM atteikšanās no reprezentatīvās ēkas Pils laukumā 2 ir kļūda. To, ka uz to brīdi esam vienīgie, kas ir iebilduši pret šādu soli, apstiprina arī Dace Vilsone, sakot, ka RMM pāreju uz Mārstaļu ielu 6 atbalsta gan Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Kultūras ministrija (KM), gan pats muzejs, gan arī Latvijas Muzeju padome (LMP), kas formāli konsultē KM muzeju nozares stratēģijas jautājumos. Kad saku, ka mēs – domnīca – tam nepiekrītam, Valsts sekretāre jautā, kas ir mūsu alternatīvais scenārijs, piebilstot, ka KM skatījumā tā ir saprātīgākā rīcība.

Tomēr, kamēr Kultūras ministrijai un muzeju nozarei LMP pārstāvju personā šķiet, ka viss ir kārtībā un RMM pāreja no Pils laukuma 2 uz Mārstaļu ielu 6 ir saprātīgākā rīcība, tiek izteikti arī citi viedokļi.

Jau pēc sarunas Kultūras ministrijā saņemam Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja, Dr.Arch. Jura Dambja viedokli, kas lielā mērā apstiprina mūsu bažas par situācijas divdomību. Cita starpā Juris Dambis uzsver, ka Vienkāršota un tik strauja muzeja mājas nomaiņa rada pārsteigumu.

Gaidām arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka viedokli, kurš sola raksturot situāciju pēc atgriešanās no komandējuma. 

Tiekoties ar KM Valsts sekretāri, jautājam arī par citām aktualitātēm muzeju nozarē – muzeju pārvaldes reformu, muzeju piedāvājumu Latvijas skolas somas projektā, kā arī prognozes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rekonstrukcijas termiņiem, kuri gan joprojām netiek nosaukti. 

Tomēr lielākais sezonas jaunums un kārtējais trieciens muzeju nozarei ir apstāklis, ka no 1. oktobra KM Muzeju nodaļa tiek likvidēta. Proti, notiks Muzeju nodaļas apvienošana ar Bibliotēku un arhīvu nodaļu. Un atkal – šo faktu, ja neskaita kuluāru sarunas, uzzinām jau pie izslēgta diktafona, kad uzdodam jautājumu, kad tiks sludināts amats uz vakanto Muzeju nodaļas vadītāja amatu, jo, kā zināms, nozares administratīvās un izglītības sistēmas faktiskais izveidotājs Dr. Jānis Garjāns no 1. oktobra dodas pensijā. 

Arī par šo faktu muzeju nozare, domājot LMP un lielo muzeju direktorus, pagaidām klusē. LMP viedoklis nav jautāts un, kā pierāda situācija ap RMM, tāds KM izrādās arī nav nepieciešams. Iespējams, jātic KM Valsts sekretārei Dacei Vilsonei, ka bažām nav pamata. Tomēr jau pašlaik ir skaidrs, ka muzeju nozare tiek marginalizēta. Pirms 8 gadiem vieglprātīgi necīnījāmies, kad tika nolemts likvidēt Muzeju Valsts pārvaldi, šobrīd klusējam, kad tiek likvidēta arī Muzeju nodaļa. Iespējams, tas nav nepareizs lēmums, tomēr veids, kā tas tiek darīts, rada bažas par labu pārvaldības praksi, ko KM bieži piemin savā publiskajā komunikācijā. Vai esam iepazīstināti ar muzeju nozares attīstības scenārijiem, veicot šādu reformu? Vai esam dzirdējuši alternatīvus risinājumus, vai ir notikusi nozares ekspertu diskusija?

Reaģējot uz nozares marginalizācijas draudiem, 2. oktobrī plkst. 11:00 NicePlace TELPĀ domnīca Creative Museum, piedaloties Latvijas Muzeju biedrībai un biedrībai ICOM Latvija, kā arī Latvijas Muzeju padomei, organizē diskusiju Kas notiek muzeju nozarē? Runāsim par nozares pārvaldības modeli, īpaši par NVO un LMP lomu tajā. Tiekamies!

 

Ineta Zelča Sīmansone: Ņemot vērā dažādos viedokļus par situāciju Rakstniecības un mūzikas muzejā un to, ka izskatās, ka lēmums jau ir pieņemts un šobrīd notiek saskaņošana, jautājums par to, kāda ir procedūra RMM ēku maiņai?

Dace Vilsone: Tiesību akts, kas paredz muzeja telpu maiņu, ir starpinstitūciju saskaņošanā. Ja visas puses to saskaņos, Ministru kabinetā tiks apstiprināts lēmums un, atbilstoši, tiks īstenots dzīvē.

IZS: Var sagaidīt, ka tas notiks vēl septembrī?

DV: Mēs sagaidām, ka mēneša laikā tam vajadzētu notikt.

IZS: Jūs teicāt, ja tiks saskaņots. Vai ir kādi apstākļi, kāpēc šis lēmums varētu netikt saskaņots?

DV: Jebkura veida tiesību akta saskaņošana ietver ne tikai lietas būtību, bet arī tehniskos parametrus. Tiek saskaņoti visu pušu viedokļi. Tikai tad lēmums tiek pieņemts.

IZS: Bet jautājums par RMM pārcelšanos vai nepārcelšanos uz ēku Mārstaļu ielā 6 vairs netiek diskutēts. Pašlaik tās ir vairs tikai tehniskas detaļas?

DV: Pēc būtības, jā. Jums ir zināms gan Latvijas Muzeju padomes, gan paša muzeja viedoklis, arī Kultūras ministrijas viedoklis. Par šo jautājumu mēs esam konceptuāli panākuši vienotu nostāju, kā tam jānotiek, un tieši tā tas pašlaik tiek virzīts.

IZS: Ņemot vērā, ka LMP viedoklis nav ministrijai šoreiz saistošs, pat ne ierastās konsultatīvās funkcijas izpratnē, jājautā, kā jūs vērtējat apstākli, ka vairāku lielo muzeju direktori ir neoficiāli pauduši, ka viņi šādā situācijā paši noteikti nebūtu piekrituši mainīt muzeja atrašanās vietu. Protams, publiski tas nekur neparādās.

DV: Latvijas Muzeju padomē ir vairāku lielo muzeju direktori, un LMP šāds viedoklis no viņiem neizskanēja.

IZS: Tad mēs paliekam pie tā, ka tas ir korekts lēmums?

DV: Pie visiem apstākļiem, ar kādiem mēs operējam, un visām sakritībām tā ir saprātīgākā rīcība no visām iespējamām.

IZS: Ja visi apstākļi ir izdiskutēti un visa Latvijas muzeju kopiena saka, ka tas ir pareizi, arī mēs – domnīca – to pieņemam, pat ja neuzskatām par pareizu.

DV: Kādas jūs šai situācijai redzētu alternatīvas?

IZS: Pirmkārt, mēs uzskatām, ka muzejam nav jāatsakās no ēkas Pils laukumā 2 gaidīšanas.

DV: Cik gadus jums šķiet profesionāli saprātīgi gaidīt? Muzejs savu ekspozīciju gaida kopš 1991. gada. Cik ilgs var būt šis profesionāli pieņemamais gaidīšanas laiks?

IZS: Ja mēs pieminam 1991. gadu un sakām, ka RMM nav bijis ekspozīcijas jau kopš tā laika, tad tas ir nesamērīgi. Bet tad, iespējams, jautājums ir vēl daudz sarežģītāks, un ir pamats runāt par RMM identitāti un to, ko tas nozīmē muzeja attiecībām ar lietotāju.

DV: Mūsu mērķis ir panākt, lai muzejs beidzot var izstrādāt ekspozīcijas koncepciju un to mērķtiecīgi īstenot – beidzot uzņemt apmeklētājus. Dot muzejam iespēju restartēties. Tas ir iemesls, kāpēc mēs rīkojamies šādi.

IZS: Alternatīva tomēr būtu gaidīt būvniecības tiesvedības izlīgumu un pagaidām muzejam piedāvāt atbilstošas telpas tieši publiskajai darbībai – ekspozīcijas veidošanai.

DV: Mums nav pagaidu telpu šādai funkcijai.

IZS: Izmantojot iespēju, ka esam tikušās, gribētos uzzināt, kā jūs vērtējat situāciju, ka vēl cita Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotā objekta – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Rīgas pilī – rekonstrukcijas beigu termiņi vairs netiek nosaukti?

DV: Es restaurācijas procesu un ekspertu darbus, kas saistīti ar pils restaurāciju, nevaru komentēt.

IZS: Ko mums kā nozarei nozīmē tas, ka iepriekš minētais termiņš – 2021. gads – ir atlikts un jauni termiņi vairs vispār netiek nosaukti?

DV: Es domāju, ka mums tas jāvērtē ļoti pacietīgi, jo mēs nestrādājam ar jauna objekta būvniecības projektu, bet ar vēsturiskas ēkas arheoloģisko izpēti un pārbūvi. Pils telpās ir atklāti unikāli, seni sienu gleznojumi – tā ir kultūrvēsturiska vērtība, kas jāsaglabā un jāatjauno. Arī tam būs vajadzīgs laiks. Un LNVM tā saucamais pagaidu uzturēšanās laiks ir diezgan korekti risināts. Manuprāt, atrašanās vieta ir ļoti laba. Mēs esam ļoti priecīgi par LNVM izveidoto simtgades izstādi – Latvijas gadsimts.

IZS: Kā jūs vērtējat Latvijas muzeju piedāvājumu Latvijas skolas somas ietvaros?

DV: Latvijas skolas somas ietvaros muzeju piedāvājumu mēs adekvāti varēsim vērtēt pēc šī pusgada rezultātiem. Tikko ir sākusies projekta praktiskās ieviešanas puse. Pusgada beigās mēs varēsim novērtēt, cik skolas, pedagogi un audzēkņi ir izvēlējušies kādu no muzeju izglītības programmām. Es domāju, ka pats svarīgākais ir sagaidīt rezultātus un redzēt, kā paši lietotāji vērtē piedāvājumu.

IZS: Un arī to, cik konkurētspējīgs šis piedāvājums izrādīsies.

DV: Jā, protams. Bet jāuzsver, ka muzeji ir cītīgi gatavojušies šim projektam.

IZS: Pagājušajā sezonā mēs tikāmies vienā no diskusiju cikla sarunām par muzeju pārvaldes reformu. KM pašlaik īsteno muzeju pārvaldes reformu, kā piemēru ņemot Rundāles pils muzeju. Cik tālu ir pārvaldes reformas ieviešana?

DV: Mēs esam dokumentu izstrādes stadijā. Notiek dažādu aspektu skaņošana ar dažādām institūcijām, jo šis ir diezgan sarežģīts jautājums. Mēs vēl neesam vērsušies valdībā ar konkrēto variantu un risinājumu. Pakāpeniski strādājam un ceram šo mērķi sasniegt.

IZS: Kas ir jūsu Latvijas simtgades muzeju nozares spilgtākais notikums?

DV: Manuprāt, spilgtākais notikums ir Latvijas muzeju kopizstāde – Latvijas gadsimts – LNVM pagaidu telpās. Tas ir resurss, kurš ir neizsmeļams, īpaši muzejpedagoģiskajā darbā, jo katrs eksponāts šajā ekspozīcijā paver ļoti plašu diskusiju loku daudziem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri ir mācījušies padomju laika skolās, dodot iespēju atklāt Latvijas vēstures nianses no jauna.

 

Attēls: zurb.com

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, projektu vadītāja un konsultante | Museologist