Elīna Reitere. Vācijā tūlīt, tūlīt būs digitālais sprādziens

Šis ieraksts man jāsāk ar godīgu atzīšanos: Vācija, kur dzīvoju, digitalizācijas un inovāciju jomā nu nebūt nav tā vadošākā valsts Eiropā. Tieši otrādi – šeit pilnīgi ikkatrs raksts, kas vēsta kaut ko par digitalizāciju, vispirms uzsver, cik atpalikusi šajā jomā ir šī tehnoloģiski it kā tik ļoti augstu attīstītā valsts. Tas, ka Vācijā milzu problēma ir pat tik ļoti pašsaprotama lieta kā bezmaksas piekļuve kvalitatīvam bezvadu internetam publiskās vietās – tas ir ticis pieminēts pat CM ierakstos! Jāuzsver gan, kaut ar jēdzienu digitalizācija, atkarībā no tautsaimniecības nozares, kurā darbojas, var saprast pat samērā atšķirīgas lietas, nu jau visiem ir skaidrs, ka digitalizācija nenozīmē tikai ātru internetu vien. Tieši kultūras jomai, ja tā vēlas palikt relevanta saviem apmeklētājiem, kuri visi nu jau lielu daļu laika pavada internetā, un, vēl jo vairāk, uzrunāt jaunas auditorijas, kas varētu pievienoties muzeju cienītāju lokam, kas nepieciešamības gadījumā spētu kultūras jomu aizsargāt laikos, kad, piemēram, atkal tiktu skandēti populistiski saukļi par finansējuma piešķīrumiem kultūras jomai kā naudas izšķērdēšanu, ir nepieciešams iet laikam līdzi un pozicionēties kā nopietnam spēlētājam arī digitālā vidē.

Pētot Bādenes-Virtembergas federālās zemes radošo industriju struktūru un atbalsta mehānismus, mani ceļi atkal un atkal atgriežas pie MFG Innovationsagentur Štutgartē. Kino un mediju atbalsta fonda (saīsinājums MFG) paspārnē izveidotā Mediju un radošo industriju Inovāciju aģentūra ir ļoti būtisks šīs federālās zemes mediju un radošo industriju atbalsta instruments. Viņu centieni iekļaujas Bādenes-Virtembergas federālās zemes uzsaukumā – attīstot savu digitālo stratēģiju, kļūt par līderiem inovāciju jomā. Kultūras pieejamība digitālajā vidē ir definēta kā viens no četriem Bādenes-Virtembergas Zinātnes, pētniecības un mākslas ministrijas digitālās stratēģijas pīlāriem (līdzās nepieciešamajām tehnoloģijām, digitālās pētniecības infrastruktūras nodrošināšanai un digitāliem zināšanu apguves projektiem). Fakts, ka šim tēmu lokam ministrijas līmenī tagad tiek pievērsta tik liela uzmanība, izskaidro arī, kāpēc MFG Inovāciju aģentūra pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par būtisku institūciju muzeju digitālo projektu atbalstam, to iniciēšanai un kultūras institūciju darbinieku treniņiem.

CM Latvijas lasītājiem varētu rasties jautājums, kāpēc gan vispār interesēties par šādu it kā tik birokrātisku iestādi kaut kur otrā Eiropas malā? Ilgāk sekojot līdzi Inovāciju aģentūras darbībai, man likās būtiski izcelt to kā labās prakses piemēru, kā valsts atbalsta mehānisms tieši muzeju nozarē var darboties laikmetīgi, ne tikai reaģējot ar laikmetīgām tēmām, bet arī savā jautājumu risināšanas metodikā izmantojot līdzekļus, kas atbilst 21. gadsimtam.

Kaut MFG Inovāciju aģentūras projekti ir domāti tieši šīs federālās zemes kultūras iestādēm, es gribētu izcelt divus šo projektu aspektus – to pieejamību un ilgtspējību.

Kā pirmais Inovāciju aģentūras projekts jāpiemin 2015. gada vasarā uzsāktais Open Up Museum, kura norises laikā desmit mēnešu garumā muzeju darbinieki tika trenēti apieties ar digitālajiem medijiem. Būtiski uzsvērt, ka šajā tālākizglītības programmā tika izmantota tā sauktā kombinētās izglītības pieeja, kurā tiek apvienotas darbnīcas, kas pieprasa dalībnieku klātbūtni, ar vebināriem jeb interneta konferencēm, kurās nolasītie referāti vēl joprojām ir pieejami YouTube katram interesentam (vācu valodā, protams). Vebinārus vadīja nozares vadošie darbinieki un apskatīto tēmu loks sniedzās no sadarbības ar radošajām industrijām, interaktīviem izglītojošā darba modeļiem, muzeja apmeklētāju līdzdalības līdz sociālo mediju stratēģijai. Te links uz visiem vebināriem.

Šis links, starp citu, ved arī uz blogu, kas pavadīja Open Up Museum projektu un kur tika apkopota visa ar šo projektu saistītā informācija. Projekta noslēgumā tika izstrādāta arī Atvērta muzeja rokasgrāmata, kurā ietvertas tādas tēmas kā digitālā stratēģija, jauni biznesa modeļi digitālajā vidē, digitālie naratīvi un digitālās spēles. Rokasgrāmatas e-publikācija ir pieejama šeit.

Open Up projekta noslēgumā visas projektā iesaistītās puses piekrita, ka šāda muzeju darbinieku trenēšana digitālās vides apgūšanā ir jāturpina, bet jau citā līmenī. Tāpēc 2016. gada rudenī Inovāciju aģentūra ir uzsākusi treniņprogrammu vadošo Bādenes-Virtembergas muzeju darbiniekiem digitālo stratēģiju izstrādei. No sākotnēji plānotajiem trīs muzejiem lielā pieprasījuma dēļ šobrīd tiek koučoti [konsultēti, apmācīti] seši federālās zemes muzeji un to darbinieki, un šis ir viens no iemesliem manam raksta sākumā izteiktajam apgalvojumam, ka tuvāko gadu laikā Vācijas muzeji pilnībā pārtaps tieši attiecībā uz digitālo tehnoloģiju doto iespēju izmantojumu kultūras institūcijās.

Un te nedrīkst nepieminēt vēl kādu citu MFG Inovāciju aģentūras projektu – Open Culture BW (saīsinājums no Bādene-Virtemberga). Tā uzdevums jau kopš 2014. gada ir veicināt šīs federālās zemes OpenGLAM institūciju (Galleries, Libraries, Archives, Museums) kultūras datu digitalizēšanu un to atvēršanu, jo atvērti dati ir tas veids, kā digitalizēto informāciju nodot tālāk izmantošanai tautsaimniecībā. MFG Inovāciju aģentūra, no vienas puses, apmācīja GLAM institūciju darbiniekus, kā veidot atvērtus datus, bet, no otras puses, uzrunāja jaunos IT speciālistus, atbalstot viņu piedalīšanos hakatonos, kuros tika izmantoti atvērtie kultūras institūciju dati.

Hakatoni (saliktenis no vārdiem “hakeris” un “maratons”) ir pasākumi, kuros apvienojas datu apstrādes speciālisti ar citiem interesentiem un noteiktā laika periodā (parasti 1–2 dienās) saprogrammē kādu produktu (Latvijā pirmais atvērto datu hakatons notika jau 2011. gadā). Šajos hakatonos radīto produktu uzdevums ir mērķtiecīgi uzrunāt tā sauktos digital natives jeb tās paaudzes cilvēkus, kas piedzimuši jau digitālo tehnoloģiju laikā. Pirmais Bādenes-Virtembergas atvērto kultūras datu hakatons notika 2014. gada rudenī. Tā viens no uzdevumiem bija pievērst IT sfēras uzmanību atvērtajiem kultūras datiem un, galu galā, tā veicināt kultūras redzamību.

Aktuālā Open Culture BW fāzē uzsvars ir likts uz tā sauktajām serious games – 13 augstskolu studenti, izmantojot 17 šī reģiona kultūras institūciju atvērtos datus, ir uzaicināti veidot datorspēles, kuru galvenais uzdevums ir rotaļīgā formā izglītot to lietotāju par kādu tēmu.

Atļaušos vēlreiz atgriezties pie jautājuma, kāpēc, Latvijā esot, būtu jālasa bloga ieraksts par tālas zemes maznotikumiem. Mana atbilde ir – jo viens no CM mērķiem ir rosināt domāšanu, demonstrējot labākos ārzemju piemērus, un es svēti apsolu, ka pie tēmas par atvērtajiem kultūras datiem un to izmantošanu mēs vēl atgriezīsimies! Cita starpā, jo datu pieejamība atvērtā veidā jau esot viena no Latvijas e-pārvaldes politikas pamatprincipiem 2014.–2020. gada attīstības plānošanas periodā.

LU Matemātikas un informātikas institūta izstrādātās atvērto datu vadlīnijas izlasāmas šeit.

Par palīdzību raksta tapšanā es sirsnīgi pateicos MFG Inovāciju aģentūras Digitalās kultūras sektora vadītājai Haikei Krāmerei un Open Culture projekta vadītājai Jasi Šneitei!

 

Attēls: www.europeana.eu Vinez, boxeur: [photographie de presse] / [Agence Rol] | Agence Rol. Agence photographique

Elīna Reitere

Kino kritiķe un kuratore