1754. gada marts, Neapole

Neapolē patērē ievērojamu daudzumu ledus, un ne tikai vasarās, bet arī ziemās šeit dzer a la glace, un šur un tur sastopami ļaudis, kuri uz ielām uz svara tirgo ledu un sasaldētu sniegu, ko tie tur zem apsega, un mārciņa maksā pāris grani.

Visās viesībās mēdz pasniegt rinfrischi ingianzati – krējumu, limonādi, apelsīnu dzērienu u.c. Ja šīs lietas arī mēdz būt ļoti patīkamas un atsvaidzinošas vasarās, baudot tās ar mēru, tad tas, ka tās lieto arī ziemā, pie tam šajā gadalaikā pat vēl vairāk nekā vasarā, mani ļoti izbrīna; arī Venēcijā tās sastopamas biežāk ziemā, bet vasarā toties vairāk dzer kafiju un šokolādi. Minētos gardumus vislabāk sagatavo šeit, kā arī Dženovā un vēl Florencē. Vasarās no šo augļu svaigi spiestas sulas mēdz izveidot dažādu augļu formas – ābolus, bumbierus, ķiršus, aprikozes utt. Garša ir pavisam dabiska; krāsu un formu izdodas atveidot ļoti labi, un tos mēdz izrotāt ar šo koku lapām.

 

Attēlos marta atvērumi no Creative Museum Planner 2018 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske. 

Edgars Ceske

Dr. hist., Himzela pētnieks un ceļojumu piezīmju tulkotājs