Mēs devāmies pie galda, un tur es ievēroju daudz interesanta un noderīga šī laipnā zinātnieka mājas dzīvē. Pirmajā ēdienā mums tika pasniegta ļoti liela bļoda ar zemenēm un pienu.
Nepieciešamību pēc šāda ēdiena noteica gadījums: pirms daudziem gadiem arhiaterak[ungs] cieta no spēcīgām podagras sāpēm, tā ka viņš nekur nevarēja rast sev miera – lēkmes ilga no 6 līdz 7 dienām. Tad viņa laulātā draudzene pasniedza tam spirdzinājumam krietnu devu zemeņu; pēc tam viņš iemiga saldā miegā. Sāpēm atkārtojoties, viņš atkal izlīdzējās ar zemenēm, kuru sezona tieši tolaik bija, un sāpju lēkmes no jauna nomainīja dziedinošs miegs, līdz beidzot sāpes bija pilnībā uzveiktas. Tā kā Ulrihsdālē tieši pēc gada arhiatera kungu no jauna piemeklēja podagras sāpju lēkme un karaliene to uzzināja, tā jokojot viņam teica: “Nu viņam kā ārstam jāpalīdzot pašam sev”, kam viņš arī piekrita – ja tikai [..] viņu ar zemenēm katru dienu varētu nodrošināt.
Nelaimīgais barons Horns, kas tajā laikā bija galma maršals, saņēma karalienes pavēli katru dienu iepirkt bagātīgu krājumu šo ogu arhiatera k[ungam]. Tas vairākas dienas pēc kārtas lietoja šo ēdienu, un viņa ienaidnieks laimīgā kārtā atkal ar to tika padzīts. No tā laika līdz pat šim brīdim arhiatera k[ungs] jau daudzus gadus, pateicoties pastāvīgam zemeņu (kuras šeit Upsalā atrodamas lielā vairumā – lielas un ļoti aromātiskas, jo īpaši meža zemenes) lietojumam diendienā, ir izvairījies no lēkmēm.
Attēlos augusta atvērums no Creative Museum Planner 2018 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.
Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.