1757. gada februāris, Sankt-Pēterburga

Meteņus (Maslenitza), kas ir pēdējā nedēļa pirms gavēņa, šeit mēdz noslēgt ar visāda veida izpriecām, kā jau karnevāla laikā. Ap šo laiku Pēterburgā un tās apkārtnē tiek uzcelti daudzi ledus kalni, no kuriem ievērojamākais ir Ohtā, kas atrodas 7 verstis no cietokšņa; tur var redzēt vienkāršos ļaudis laižamies lejā nelielās tāšu kamanāsvedēja vadībā. Krievi, galvenokārt vienkāršā tauta, šajā laikā nododas visāda veida pārmērībām un baudām, un visa gada laikā nevar dabūt redzēt tik daudz piedzērušu cilvēku kā šajā nedēļā, tā ka pa ielām ir pat bīstami iet.

Pēc šīs nedēļas pilsētā var vērot pilnīgu klusumu un sākas gavēnis un notikušo pārmērību nožēlošana. Pirmajā un pēdējā gavēņa nedēļā krieviem aizliegtas zivis, sviests, piens, olas, bet starp tām ļauts ēst zivju ēdienus; un visu šo laiku viņiem jāiztiek ar saknēm, kāpostiem, sēnēm vai šampinjoniem, gurķiem un tamlīdzīgiem zemes augļiem, un tos viņi drīkst baudīt vienīgi aukstā veidā. Tātad krievi gavēnī ir ierobežoti daudz vairāk nekā katoļi.

 

Attēlos februāra atvērums no Creative Museum Planner 2018 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske. 

Edgars Ceske

Dr. hist., Himzela pētnieks un ceļojumu piezīmju tulkotājs