Ceļojums pāri Alpiem un Šveice. 1754. gada septembris

Es tagad atrodos kalnu ielenkumā, un nesalīdzināmie Alpi ar savām sniega un ledus klātajām virsotnēm, kas pastāvīgi smaida man pretim, ir manas novērošanas un sajūsmas objekts. Tie man sniedz tikpat daudz vielas tūkstoškārtīgām piezīmēm, cik patīkami ir pārdzīvot pārmaiņas, kad kalni pa laikam pazūd skatienam un ir iespējams atvilkt elpu pēc to nogurdinošās šķērsošanas. No Turīnas caur Senī kalnu es devos uz Ženēvu un šo grūto ceļojumu nekad neaizmirsīšu. Viens no stāvākajiem kalniem, šaurais un bieži neiestaigātais ceļš pāri tam, jājiens ēzeļa mugurā, stipri sajūtamais aukstums – tādi bija iespaidi, ko nav iespējams nepieminēt, runājot par ceļojumu pāri Senī kalnam. No Ženēvas es caur Lozannu, Gerdonu un Neišateli uzsāku ceļu uz Berni. 

Ceļojums no Turīnas caur Šamberī uz Ženēvu.

Šo ceļojumu var veikt gandrīz vienīgi nesamajā vai segtā braucamkrēslā, kas kustas uz diviem riteņiem; tā priekšā iejūgti divi zirgi un tajā ir vietas diviem pasažieriem. Karietē pa šauriem ceļiem bieži nav iespējams izbraukt un tā var iegūt sīkus bojājumus. Tiesa, šo ceļu līdz Šamberī var veikt arī pasta ratos tikpat labi kā nesamajā krēslā; tomēr, šķērsojot daudzos kalnus un braucot pa akmeņainajiem ceļiem, kur, īpaši aiz Senī kalna, jābrauc ļoti lēni, ievērojot ārkārtēju piesardzību, saprātīgāk izvēlēties nestuves, jo ceļojums ar pasta ratiem ir tikai nedaudz ātrāks, toties izdevumi ir nesalīdzināmi lielāki.

No Novalesas līdz Lielajam Krustam ir četras jūdzes šeit ceļa grūtākais posms jau ir aiz muguras. [..] No Lielā Krusta atkal ir četras jūdzes līdz Ramasai, kādai apdzīvotai vietai kalnos; šejienes viesnīcās ārzemniekiem ļoti jāuzmanās no neparasti labā sviesta un treknā krējuma, jo to nevar lietot nesodīti – vājākām personām tas ātri var izraisīt sliktas sekas nepārvaramu vēdergraižu veidā. No Ramasas, kur ceļotāji, īpaši angļi, ziemās laižas lejup ragavās (arī mēs vairākas reizes atkārtojām šo izpriecu), vēl paliek divas jūdzes vai viena stunda līdz Lanebūrai un no turienes aizsākas ceļš lejup. To nepilnas stundas laikā var veikt nesamajā krēslā.

Laika apstākļi, šķērsojot kalnus, bija mums labvēlīgi, un mēs pavadījām jauku un skaidru dienu. Tomēr aukstais un asais vējš, kāpjot augstāk kalnos, kļuva jo jūtamāks un bieži pat apgrūtināja elpošanu; tas man kaitēja vēl jo vairāk arī tāpēc, ka nebiju tik piesardzīgs, lai ietītos apmetnī. Raugoties uz sniegiem klātajām kalnu galotnēm, kas slienas visapkārt, liekas, ka jau iestājusies ziema.

Decembrī, bet jo īpaši janvāra un februāra mēnešos, ceļojumu apgrūtina ne vien stiprais sals, bet arī spēcīgās sniega vētras un lavīnas, kas to padara bīstamu. Apsaldētos locekļus sasilda pie uguns, pēc tam apmazgā ar siltu ūdeni, tādējādi mēģinot atjaunot sala skarto daļu jūtīgumu. Degvīns tiek lietots iekšķīgi.

No Lanebūras ceļš nonāk Bramanā. Aiz Bramanas ir viena nogāze un pirms Modanas, kas atrodas divu stundu brauciena attālumā no tās, – otra. Aiz Modanas ceļš no jauna strauji ved kalnup. Aiz Sanmišelas, kas atrodas 6 stundas no Modanas, ceļš izved patīkamā līdzenumā, kam visapkārt atrodas kalni.

Kalnos vienas līdz divu stundu brauciena attālumā no Senžanmorjēnas (kas atrodas divu stundu brauciena attālumā no Sanmišelas) atrod labus un dzidrus kristālus, ko eksportē uz Ženēvu un citām pilsētām, un nav brīnums, ka Ženēvā par lētu naudu tirgo sprādzes un citas lietas, kas rotātas ar kalnu kristāliem.

Apkārtne no Lašambras līdz Aigue Bello ir neparasti patīkama, un to ieskauj lauki un koki, paceldamies pusloka veidā. [..] 

Lieliskais un pārdomātais pārvaldes veids, kādu es atradu Bernē un kurš pēc manas svētākās pārliecības pārspēj to, kāds valda Ženēvā, bieži nodarbinājis manu uzmanību. Nav brīnums, ka Šveices iedzīvotāji, pastāvot tik gudrai un labai pārvaldei, dzīvo pastāvīgā labklājībā.

Kas attiecas uz dzīvesveidu Bernē, tad tas ir neparasti patīkams un gandrīz vai brīvākais no visām pārējām pilsētām Šveicē. Šeit dzīvo pēc franču paradumiem, un jaunā mode, kas parādās Francijā, ļoti drīz pēc tās parādīšanās tiek ievesta un ieviesta arī šeit; tomēr zeltu un sudrabu[1], kā arī mežģīnes, tāpat kā pārējā Šveicē, arī šeit nēsāt aizliegts. Kādreiz greznību šeit pazina ļoti maz. Sievietes kādreiz bija čaklas mājasmātes un par taupību domāja vairāk nekā tagad; tas, ko par viņām rakstīja iepriekšējos gadsimtos, vairs nav spēkā.

Bernes iedzīvotāji gandrīz visi ir pārtikuši cilvēki; tādēļ tie vairās no darba, cik vien iespējams, tomēr labprāt nododas dažādām izklaidēm un izpriecām, kādām vien spēj piekļūt.

Bernes sievietes tiek uzskatītas par skaistākajām visā Šveicē; šis uzskats ir jo īpaši vietā, runājot par zemniecēm, no kurām dažas ir skaistas kā gleznas, lai gan arī citās Šveices vietās tādas ir sastopamas vairāk nekā citās zemēs.

Šafhauzenas iedzīvotāji piekopj samērā dīku dzīvesveidu, par darbu zina maz, toties gandrīz katru dienu gan še, gan tur tiek rīkoti saviesīgi vakari vai asamblejas. Tēja, kafija, vīns un dažādi cepumi, kuros sievietes cenšas viena otru pārspēt, tiek piedāvāti plašā izvēlē. Ap septiņiem vai astoņiem sabiedrība izklīst un atgriežas atkal uz vakariņām. Bieži visi kopā dodas uz viesnīcu, kur kopīgi ietur vakariņas, klausīdamies vijoles spēli un pavadīdami visu nakti dejās līdz pat nākamās dienas rītam. Tiesa, dejas, kā visur Šveicē, tā arī šeit, ir aizliegtas pat karnevāla laikā. Tomēr šo aizliegumu prot pārspēt, samaksājot 8 reihsdālderus, kas nonāk pilsētas kasē.

Ja kāds paņēmis uz viesībām sev līdz kādu ārzemnieku, tad rīkotāji var no soda pavisam atbrīvoties, ja pierāda, ka izpriecas sarīkotas, lai viņa uzturēšanos šeit padarītu tīkamāku. [..]

Tiesa, Šveicē atrodams viss, ko vien ceļotājs pieprasa, arī apkalpošana viesnīcās ir ļoti laba; tomēr par visu ir pietiekami dārgi jāmaksā.

 

Attēlā septembra atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.

 



[1] Acīmredzot, domāts zelta un sudraba brokāts.

Edgars Ceske

Dr. hist., Himzela pētnieks un ceļojumu piezīmju tulkotājs