Viena no lielākajām tirgotāju un tirdzniecības pilsētām, kur māju skaitu rēķina uz 33 000, neskaitot tā sauktos kaktus, un iedzīvotāju ap 400 000, no kuriem 20 000 rēķina jūdus.
Ielas Amsterdamā ir pa lielākai daļai diezgan šauras un gar mājām ved krietnu olekti platas, ar ķieģeļiem bruģētas ietves (tādēļ pa ielām var pastaigāties ar tādām pašām ērtībām kā pa istabām). Māju rotājumi no ārpuses nav nekas sevišķs; toties jo vairāk greznības un komforta parādās iekšpusē.
Tas, ka holandieši mīl tīrību, ir zināma lieta; tomēr šajā ziņā viņi pārspīlē, un, man ierodoties, es ar pārsteigumu ieraudzīju, kā, piemēram, divas meitenes zivju kaula krinolīnos ilgāk kā stundu ņēmās, mazgādamas trepes, kas atradās durvju priekšā. Bija sestdienas vakars, un tas izskaidroja meiteņu čaklumu un viņu īpašās rūpes par tīrību un kārtību. Ar šo gadījumu bija gana, lai es pārliecinātos par kāda mana drauga izteikuma pareizību, kad viņš teica, ka jaukās sievietes Holandē kopumā pusi savas dzīves izlietojot nelietderīgi, jo rūpējoties par pārspīlētu tīrību.
Rātsnama smaile slēpj sevī tik brīnišķīgu zvanu spēli, kādai nav līdzīgu un kuru tās lieliskā celtniecības stila dēļ var uzskatīt par skaistāko Eiropā. Virs durvīm redzami jaukākie rotājumi, uz kādiem spējīgs tēlnieka kalts, un skaistās statujas, tāpat kā gleznas (starp kurām sevišķi piesaista uzmanību Rembranta gleznas), kas atrodamas istabās, un to vērtība, kas tiek vērtēta ļoti augstu, jo tās radījuši ievērojamākie meistari, piesaista lielu pazinēja uzmanību.
Admiralitātes ēka ir liela un ievērojama celtne, tās iekārtojums ir ļoti skaists un viss tiek uzturēts vislabākajā kārtībā. Šeit atrodas labs krājums no visa tā, kas nepieciešams, lai apbruņotu krietnu skaitu kara kuģu un matrožu, kas paredzēts 25 kuģiem, un tas tiek uzturēts labā kārtībā. Blakus admiralitātes ēkām atrodas kara kuģi, skaitā ap 40, un tie visu laiku tiek turēti gatavībā. Lielākajam kara kuģim ir 70 līdz 72 lielgabali un tā komandā ir 500 vīri; mazākajam kara kuģim, uz kura ir 20 lielgabali, – 150 vīru.
Vīļu nams (das Raspel Haus) ir viens no briesmīgākajiem šejienes cietumiem. Ļaudīm, kas tur ieslodzīti, pa diviem jāsarīvē 80 U[1] (?) cietā Indijas krāskoka. Ja kāds neizpilda uzlikto normu, tad sākumā tiek sodīts ar rīkstēm; ja tās nepalīdz, tad viņu iesloga pagrabā, kur tam bez pārtraukuma jāpumpē [ūdens], ja negrib noslīkt. Zagļi ļoti baidās no Vīļu nama, jo tas, kas vienreiz tur nonācis, reti no turienes iznāk. Tiesa, tur iesloga tikai uz dažiem gadiem, bet tas ir tas pats, kas mūža ieslodzījums. [..]
Starp hospitāļiem un aprūpes iestādēm sava labā iekārtojuma, skaistā izskata un visur valdošās tīrības dēļ ievērojami ir: Lielais hospitālis, bez tam Uzraudzības nams (das Siehen Haus) un Mēra nams (das Pest Haus), kas atrodas ārpus pilsētas un kurā slimnieki tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti un apkopti; tā notiek arī tā saucamajā Lācara patversmē.
Veco ļaužu patversme (Oude Mann Huys), līdzīgi kā Uzraudzības nams, ir tik labi uzcelti; tie ir sabiedriskie nodibinājumi, kur vecie ļaudis atbilstoši viņu gadiem tiek uzņemti par zināmu summu un pavada atlikušo dzīves laiku, būdami nodrošināti ar visu, kas tiem nepieciešams. Katram ir sava atsevišķa istaba, kas gan ir neliela, toties tīra. Ēdiens šeit ir ļoti labs, un katrā tikšanās reizē pie galda var novērot vislielāko kārtību un vienprātību, par ko rūpējas virsuzraugs, kurš nekārtību gadījumā uzliek noteiktus sodus. Pie šīs patversmes pastāv arī neliels dārziņš, kas tiek atbilstoši uzturēts.
Attēlā jūnija atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.
Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.