Laikā, kad muzeju pasaulē esam uz noturīga nesenās vēstures un laikmetīgās mākslas popularitātes viļņa, nemaz nav tik pašsaprotami interesēties par kādu Apgaismības laikmeta rīdzinieku, pat ja viņš būtu Latvijas, varbūt pat – viens no Baltijas muzejniecības tradīcijas iedibinātājiem. Bet tieši tāpēc par Himzelu ir vērts interesēties, jo ko darīt ar viņa atstāto mantojumu pētniekiem, tulkiem, projektu vadītājiem, izglītotājiem un zīmolvežiem būs atliektiem galiem vai līdz pat 2023. gadam, kad Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā gaidāma 250 jubileja.
15. gadsimta Eiropā līdz ar grāmatu iespiešanas tehnikas attīstību izplatās arī ceļojumu literatūra. Popularitātes virsotnes tā sasniedz Apgaismības gadsimtā, kura atslēgas vārds ir brīvas, patstāvīgas domāšanas kā katra sevi cienoša džentelmeņa vizītkartes izkopšana. Pārbaudīts līdzeklis tās apgūšanā pilsoniskajās aprindās ir Grand Tour – kā likums vairākus gadus ilgs izglītojošs ceļojums pa Eiropu, ar nolūku sagatavoties praktiskai dzīvei.
18. gadsimta vidū savā Grand Tour dodas arī Rīgas ārsts, enciklopēdists un kolekcionārs no turīgās Rīgas vāciešu Martini-Himzeļu dzimtas – Nikolauss fon Himzels (Nikolaus von Himsel, 1729–1764). Piecu gadu laikā (1752–1757) viņš apceļo lielu daļu tā laika Eiropas valstu, apmeklējot kolekcionārus un viņu kabinetus, piedaloties sociālajā dzīvē, pētot medicīnas attīstību un sabiedriskās norises un fiksējot savus iespaidus piezīmju burtnīcās – dienasgrāmatās.
Tikai pāris gadus pirms Himzels uzsāk savu ceļojumu Londonā iznāk pirmais un sava laika populārākais Grand Tour ceļvedis – Tomasa Nugenta (Thomas Nugent, ca. 1700–1772) The Grand Tour – containing an exact description of most of the cities, towns and remarkable places of Europe (London, 1749). Mūsu varonim, kas Lielbritānijā pavada 10 mēnešus (no 1755. gada maija līdz 1756. gada martam), šis bestsellers nav varējis paiet secen.
Nav izslēgts, ka, lasot un iespaidojoties no populārajiem Grand Tour ceļvežiem, Himzels pats būs sapņojis par sava ceļojumu apraksta izdošanu – ne velti mēdz teikt, ka pat vispersoniskākās dienasgrāmatas autors neviļus domā par iespējamo lasītāju. Tomēr atšķirībā no Nugenta izdotā ceļveža, kas no 1749. līdz 1778. gadam piedzīvo trīs metienus, Himzela ceļojumu manuskripts trijos sējumos, kam ekspertu vērtējumā enciklopēdiskuma ziņā nav līdzvērtīgu ne tikai sava laika Baltijā, bet pat gandrīz visā Eiropā, vēl tikai gaida izdošanu: pārcietis vēstures peripetijas, tas laimīgā kārtā ir saglabājies un tiek glabāts Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.
Likumsakarība vai nejaušība, bet tieši šobrīd rīdzinieka Nikolausa fon Himzela 18. gadsimta Eiropas apceļošanas pieredze no jauna šķitusi nozīmīga Latvijas muzejniecībai. Ar piesardzīgu optimismu raugoties, par tādu šī pieredze var pārskatāmā nākotnē kļūt arī plašākai sabiedrībai, jo, atšķirībā no mūsdienu sociālo inženieru sacerētajiem naratīviem, tā bez patosa, lietišķi un no pieredzes sniedz dziļuma perspektīvu Baltijas reģiona piederībai Eiropas kopējā kultūras, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Vienkāršā patiesība ir tāda, ka ceļojumu apraksta autors, stāstot par novēroto, nereti atklāj vairāk par savu pasaules redzējumu, nekā par pašu aprakstāmo priekšmetu. Šeit ir vietā citēt Himzela pētnieku un ceļojumu piezīmju tulkotāju, Dr. hist. Edgaru Ceski:
“Tiešā, teorētiskā veidā Apgaismības idejas gan Himzeļa ceļojumu aprakstā parādās maz [..], tomēr tās transformējas kā attieksme (autora izcēlums) pret vienu vai otru sociālu vai ekonomisku parādību un politiskās iekārtas formu, līdz ar to norādot ne vien uz paša autora politiskajiem un sabiedriskajiem uzskatiem, bet arī uz tām sociālajām un politiskajām simpātijām, kādas, acīmredzot, valdīja tajā vidē, kur auga un veidojās viņa personība.”
Savukārt projekta “Nilolausa fon Himzela ceļojumu aprakstu digitalizācija, tulkošana un zinātniskā apstrāde, sagatavojot manuskriuptu izdošanai” idejas autors – izdevējs un muzejnieks Artis Ērglis – par priekšā stāvošā apjomīgā darba nepieciešamību saka:
“Īpaši aktuāli un nozīmīgi ir atklāt šos senos kontaktus mūsdienās, kad pēc 20. gadsimta otrās puses izolācijas Latvija atkal ir iekļāvusies un turpina intergrēties Eiropas kopējā telpā. Caur Himzela aprakstiem varam redzēt, kā Eiropas ietekmes ienāk mūsu zemē ne tikai mūsdienās, bet sasniedz to daudz senāk.”
Kā zināms, Rīgas rātei testamentā novēlētā Himzela-Martini dzimtas plašā dažādo priekšmetu kolekcija kļuva par Himzela muzeja pamatu, kas no 1773. gada ir atvērts publiskai apskatei un faktiski ir viens no vecākajiem sabiedrībai pieejamiem muzejiem Eiropā.
Nikolauss fon Himzels tālab pamatoti ir uzskatāms par Latvijas muzeju tradīcijas iedibinātāju un dažādās Latvijas kultūras mantojuma institūcijās, pēc dažādām aplēsēm, mūsdienās glabājas līdz pat 100 muzejisko priekšmetu no Himzela Rīgai novēlētās Martini-Himzelu kolekcijas: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Dabas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā u.c.
Līdztekus tam, ka Himzela ceļojuma apraksti līdz šim ir parādījušies vien dažu autoru pētījumos, pie tam galvenokārt tikai pieminējuma veidā, bet līdz šim nav pilnībā pārtulkoti, analizēti, izdoti un bijuši pieejami sabiedrībai (ja vien tikai atsevišķu fragmentu formā), arī par šo samērā plašo Latvijas muzejniecības kodola kolekciju šībrīža zināšanas ir sadrumstalotas, nesistemātiskas un visai paviršas. Tālab Himzela ceļojuma aprakstu vairākvalodu izdevuma projekts ar zinātniskiem komentāriem par mērķi izvirza vienlīdz Martini-Himzelu dzimtas vēsturiskā apraksta sastādīšanu, kā arī mēģinājumu apzināt visas zināmās Latvijas atmiņu institūcijās glabājošās šīs dzimtas kultūrvēsturiskās liecības (priekšmetus un dokumentus).
Paralēli pamatprojekta realizācijai ieplānota virkne satelītprojektu ar mērķi iniciatīvu popularizēt un piesaistīt atbalstītājus. Vistuvākais no šiem satelītiem ir klikšķa attālumā – tā ir Creative Museum jaunās mājaslapas sadaļa Himzels, kur turpmāk publicēsim ar projektu saistītās aktualitātes un – atkarībā no sadarbības partneru pretimnākšanas – nebijušā kvalitātē darīsim pieejamus Himzela kolekcijas priekšmetus, kuri taču jau sākotnēji tikuši novēlēti publiskai apskatei, vai ne?
Cits satelītprojekts ir Creative Museum ikgadējais plānotājs, kurš 2017. gadā tematizēs Himzela Grand Tour, izceļot mūsu subjektīvajā skatījumā divpadsmit zīmīgas tā pieturvietas.
Visbeidzot – last but not least – ar nelielu atsauci uz Himzela izkopto dienasgrāmatas žanru, jaunās Creative Museum lapas blogu sadaļa līdz ar šo tiek pārdēvēta par dienasgrāmatu, jo katrs tomēr klusībā vēlas, lai kāds to izlasa.
Artis Ērglis (2016) “Nikolausa fon Himzela ceļojumu aprakstu digitalizācija, tulkošana un zinātniskā apstrāde, sagatavojot manuskriptu izdošanai”, projekta iesniegums KKF.
Edgars Ceske (2013) “Eiropa vācbaltiešu acīm: Ceļojumu literatūras liecības (1750–1815)”. Promocijas darbs. Rīga, Latvijas Universitāte.