Milāna un Turīna, 1754. gada jūlijs

Milāna

13. jūlijā es ierados Milānā, kas ir liela un biezi apdzīvota pilsēta. Tās apkārtmērs ir 9 itāliešu jūdzes un tās iedzīvotāju skaitu rēķina uz simts tūkstošiem. Pilsētas nocietinājumi ir bez kādas nozīmes, par ko var spriest pēc citadeles, kas atrodas pilsētas priekšā.

No laicīgām celtnēm un pilīm ārzemniekam, kas redzējis Dženovu, Florenci un Romu, neviena neliksies sevišķas uzmanības vērta. Baznīcu, oratoriju un lūgšanu namu Milānā, tāpat kā daudzās citās Itālijas pilsētās, ir liels skaits. Starp pirmajām visnozīmīgākā ir katedrāle. Doma baznīcas mantnīca satur daudz dārgumu, bez tam šai baznīcai pieder dažas relikvijas, starp kurām visievērojamākā ir nagla, ar kuru Kristus tika piekalts pie krusta.

Šī baznīca ir viena no greznākajām Itālijā; no ārpuses tā ietērpta marmorā un arī no iekšpuses to rotā daudz marmora statuju, kas nosaka tās vērtību un ārējo skaistumu. Baznīcas aizmugurējā daļa jau ir pilnībā pabeigta, un tā izskatās lieliski. Fasādes pusi, tāpat kā aizmuguri, ir uzsākuši ietērpt marmorā un tai arī acīmredzot tiks pievienots daudz statuju; un, lai gan ir nodibināts īpašs fonds paplašinātas baznīcas uzcelšanai, tomēr neizskatās, ka ik gadu ienākošā nauda tiktu izmantota šim nolūkam, jo citādi celtniecība risinātos ātrākos tempos.

Milānā ir daudz hospitāļu, no kuriem jo īpaši apmeklēšanas vērts ir Lielais hospitālis. Tajā ir astoņi pagalmi, no kuriem visskaistākais ir četrstūra Lielais pagalms, kuru no visām pusēm ietver segta galerija. Slimnieki, atkarībā no viņu slimības veida, novietoti dažādās zālēs; vienā atrodas drudža slimnieki, kādā citā – ar hroniskām slimībām sirgstošie; viena istaba paredzēta ievainotajiem, kāda cita – venēriskajiem slimniekiem utt.

Šajā hospitālī nodarbināti 8 līdz 9 ārsti un 30 ķirurgi. Par slimnieku dvēselēm rūpējas trūcīgie kapucīņi, kuriem visu diennakti nepārtraukti jādežūrē. Pie šī hospitāļa aptiekas atrodas skaista laboratorija. Šeit ir arī medicīniskais dārzs.

Šajā hospitālī tiek uzņemti arī atradeņi, un pie galvenās ieejas pāris stundas pēc saules rieta tiek atvērta lāde ar atvērumu, kas grozāma no ielas; tā ir ļoti noderīga trūcīgiem ļaudīm, kuri naktīs atnes uz šejieni savus bērnus, ko nespēj pabarot un uzaudzināt, ieliek tos ierīcē, pagriež rokturi, parauj pierīkoto zvaniņu un aši aizsteidzas. Bērns tiek pieņemts un nodots auklei. Šāds ierīkojums ir tikpat uzslavas vērts, cik noderīgs; ar tā palīdzību saglabā dzīvību daudziem nabadzīgo bērniem; citi, kurus netiklas sievietes dzemdē ārlaulībā, tiek pasargāti no ļaunās mātes sliktās ietekmes, un Itālijā gandrīz nedzird par bērnu nogalēšanu, kas Vācijā, kur šādu labu iestāžu trūkst, daudzās pilsētās ir visai ierasta.

Ir apbrīnojami, kā Milānas pilsēta, neskatoties uz daudzajiem un smagajiem kariem, kuri to skāruši, tomēr atkal atdzimusi. Šeit par lētu maksu tiek izgatavotas labas visdažādākās zīda preces, jo sevišķi zeķes. Slavena ir Milānas šokolāde. Klosteros izgatavo ļoti jaukus ziedus no zīda.

Dzīvesveids Milānā ir ļoti patīkams, un iedzīvotāji ir sevišķi laipni pret ārzemniekiem; tie šajā pilsētā, iespējams, var nodibināt pazīšanās ar ietekmīgiem cilvēkiem ātrāk nekā citās Itālijas pilsētās, īpaši, ja ciena kāršu spēli, kas šeit ļoti ir modē; turīnieši un venēcieši šeit ierodas vienīgi tādēļ, lai izmēģinātu savu laimi. Daudzi atgriežas ar vinnestu, citi savukārt azarta spēlēs uz augstām likmēm pilnīgi izposta sevi un savas ģimenes.

 

Turīna ir viena no skaistākajām un vislabāk uzceltajām Itālijas pilsētām. Valdnieka rezidence sastāv no divām lielām ēkām, no kurām jo īpašu uzmanību piesaista viena, kas atrodas Lielajā vai Pils laukumā un kuru apdzīvo Pjemontas hercogs, jo to grezno bagātīgi rotāta, saules apspīdēta fasāde. Otrā celtne ir tā, kurā dzīvo karalis. Visas istabas grezno gleznas, zīda tapetes un brīnišķīgi zeltījumi, un, lai arī daudzās Itālijas un Francijas valdnieku pilīs var atrast vairāk greznības, tomēr man šejienes rotājumi liekas tik jauki un gaume, ar kādu iekārtota lielākā daļa istabu, tik laba, ka es sava ceļojuma laikā starp tik daudz istabām neatceros redzējis tik brīnišķīgas.

Tirdzniecība ar zīdu, pārsvarā Pjemontas zīdu, ir ievērojama. Turīnā tiek izgatavoti ļoti daudzi zīda izstrādājumi, kurus nosūta uz dažādiem Eiropas apgabaliem. Šeit tiek izgatavotas ļoti labas zīda zeķes.

Pjemontas trifeles ir tālu pazīstamas sava neparastā lieluma dēļ.

Tas, kurš jau apceļojis Itāliju un jo īpaši redzējis Neapoli, Milānu un Florenci, meklēs greznību arī šeit – tomēr velti. Galms dzīvo ļoti noslēgti, un viss liecina par taupību. Karalis allaž brauc tikai ar diviem zirgiem un bez diviem sulaiņiem, kas stāv karietes aizmugurē, tam nav citu pavadoņu.

[Turīnas], tāpat arī visas Pjemontas iedzīvotājiem nav atļauts doties ceļojumos uz ārvalstīm bez īpašas atļaujas no Viņa Majestātes. Cēlonis tam ir viegli uzminams – vēlēšanās, lai nauda paliktu valstī.

Muita Pjemontā ir diezgan stingra, un jāsargājas Turīnā ievest nelietotas preces. Šeit un vēl Florencē ir visstingrākās muitas visā Itālijā.

 

Attēlā jūlija atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske. 

Edgars Ceske

Dr. hist., Himzela pētnieks un ceļojumu piezīmju tulkotājs