Edgars Ceske. Nikolauss fon Himzels Holandē (1752)

1752. gada 3. jūnijā es ar pasta karieti devos prom no Hannoveras. Es braucu cauri Osnabrikai un Deventerai, no kurienes ar kuģi caur Kampenu un Zeiderzē nonācu Amsterdamā; tur es laimīgi ierados pulksten 11 vakarā. Pretvēja dēļ es uz jūras biju spiests pavadīt 3 dienas, bet parasti var pārcelties 24 stundās. Šajā jūrā kuģot var droši, un ir tikai daži gadījumi, kad kuģi, kas vienmēr ir pārpildīti, piedzīvojuši avārijas.

Amsterdama

Viena no lielākajām tirgotāju un tirdzniecības pilsētām, kur māju skaitu rēķina uz 33 000, neskaitot tā sauktos kaktus, un iedzīvotāju ap 400 000, no kuriem 20 000 rēķina ebreju.

Ielas Amsterdamā ir pa lielākai daļai diezgan šauras, un gar mājām ved krietnu olekti platas, ar ķieģeļiem bruģētas ietves (kādēļ pa ielām var pastaigāties ar tādām pašām ērtībām kā pa istabām). Māju rotājumi no ārpuses nav nekas sevišķs; toties jo vairāk greznības un komforta atklājas iekšpusē.

Tas, ka holandieši mīl tīrību, ir vispārzināms; tomēr šajā virzienā viņi pārspīlē, un ierodoties es ar pārsteigumu ieraudzīju, kā, piemēram, divas meitenes zivju kaula krinolīnos ilgāk kā stundu ņēmās, mazgādamas trepes, kas atradās durvju priekšā. Bija sestdienas vakars, un tas izskaidroja meiteņu čaklumu un viņu īpašās rūpes par tīrību un kārtību. Šis gadījums mani pārliecināja par kāda drauga izteikuma pareizību, kad viņš teica, ka jaukās sievietes Holandē kopumā pusi savas dzīves izlietojot nelietderīgi, jo rūpējoties par pārspīlētu tīrību.

Spēļu nami, kas Amsterdamā ir tik ļoti slaveni, nav nekas cits, kā m. m.[1] paveids, kur trīs reizes nedēļā, kā ierasts, redz duci meiču, ko dēvē par mīlas māsām, dejojam ar matrožiem un laiviniekiem pie violu un cītaru skaņām.

Amsterdamā ērti pārvietoties īrētās karietēs. Tām nav riteņu, kulba tām nostiprināta uz sliecēm un to velk tikai viens zirgs. [..] Kamanas ir ļoti tīras un gandrīz viscaur apsistas ar skaistu plīša audumu – par stundas braucienu jāmaksā 10 stīveri. Tā kā bruģis ir gluds, brauciens rit pavisam labi, daudzās citās vietās tas nebūtu iespējams.

Amsterdamā tiek paciestas visas reliģijas un sektas. Valdošā reliģija ir reformāti. Luterāņiem ir 2 baznīcas un tās var atšķirt vienīgi pēc zvaniem, kuri tomēr kalpo tikai kā greznojums, jo nekad netiek kustināti.

Katoļiem, kvēkeriem un visām pārējām sektām nav publisku ēku, kur noturēt dievkalpojumus, un tiem savas sanāksmes jānotur noteiktās mājās norobežotos kvartālos, kur katrs var piedalīties viņu dievkalpojumos. Mani ļoti izbrīnīja tas, ka ebrejiem ir publiskas ēkas, kur tie notur savus dievkalpojumus. Portugāļu, tāpat kā vācu ebrejiem ir pašiem savs templis, kurš ir skaisti uzcelts un ļoti jauki izrotāts no iekšpuses. Vācu ebrejiem, kuru skaits ir nesalīdzināmi lielāks, ir dažādi tempļi. [..]

Ievērības cienīgi objekti

Daudzie retumi un ievērības cienīgie objekti, kādus var sastapt Amsterdamā, manu uzmanību pamodināja jo vairāk arī tāpēc, ka tos man izrādīja un paskaidroja to mīļotāji un erudīti.

Amsterdamā var atrast dažādus gleznu, gravīru, konhīliju[2], kukaiņu utt. kabinetus. Tomēr lielākā daļa no tām vāktas vienīgi paša īpašnieka intereses apmierināšanai bez tā, ka tiem būtu īstas zināšanas par eksponātiem.

Šloitera (Schloitersche) konhīliju kabinets ir pelnījis, lai to apskatītu. Tāpat apskates vērta ir arī Brankama (Brankam) kunga gleznu kolekcija, kas izvietota 7 istabās, kur savāktas slavenāko holandiešu mākslinieku izmeklētākās un izcilākās gleznas (izņemot dažas, kas pieder vācu meistariem). Tur var atrast Adriāna Ostades un Dāvida Tenīrsa visāda veida komiskas ainas, zemniekus, kāzas & Rembranta jūras ainavas, dažādas Rubensa, Paula Potera (Paul Potter), Hansa Venigsa (Hans Wenigs), Sneidersa, Slingelanda (Slingeland), Rotenhammera (Rottenhammer), P[ētera] v[an] d[er] Hooha (Peeter van der Hooch), [..] G[abriela] Metsū (Gabriel Metsu) [un citu ainavas un sadzīves ainas]. Kopējā šo gleznu vērtība tiek lēsta uz 100 000 dālderu.

Botāniskie dārzi, kuru direktors ir doktors Burmana (Burmann) kungs un kur viņš rīko publiskus demonstrējumus, ir lieli un tajos valda skaistums un kārtība. Tur var atrast retākos un vislabākos augus, kuru skaits gadu no gada tiek pavairots. Tur ir arī visāda veida kukaiņu un dzīvnieku kolekcija, tomēr tā ir maza un tajā nevalda sevišķi laba kārtība.

Amsterdamas birža ir viena no skaistākajām Eiropā, tomēr Londonas biržai parasti dod priekšroku, jo tā esot pārdomātāka un greznāka. [..]

Kā ap Amsterdamu, tā arī pilsētā paša gar kanāliem ir skaistākās pastaigu vietas, kā, [piemēram,] gar Ķeizara, Kungu un Prinču kanāliem; šeit atrodami arī visskaistākie nami, kuru īpašniekiem nereti pieder miljoni.

Admiralitāte. Lai apmeklētu šo ēku, ceļotājam jāiegūst īpaša atļauja no admiralitātes kolēģijas, kura tad norīko tam līdzi sūtni, kurš to visur pavada. Man palaimējās – tirgotājam, kuram es tiku ieteikts, bija paziņa [..], kurš mani aizveda uz admiralitāti un ļāva apskatīt visu, ko vien es vēlējos.

Admiralitātes ēka ir liela un ievērojama celtne, tās iekārtojums ir ļoti skaists un viss tiek uzturēts vislabākajā kārtībā. Šeit atrodas liels krājums visa tā, kas nepieciešams krietna skaita kara kuģu un matrožu apbruņošanai, un tas tiek uzturēts labā kārtībā; tas paredzēts 25 kuģiem. Blakus admiralitātes ēkām atrodas kara kuģi, skaitā ap 40, un tie visu laiku tiek turēti kaujas gatavībā. Lielākajam kara kuģim ir 70 līdz 72 lielgabali, un tā komandā ir 500 vīri; mazākajam kara kuģim, uz kura ir 20 lielgabali – 150 vīru. [..] Uz lielākajiem kara kuģiem ir proporcionāli mazāk nelielo, bet jo vairāk smago lielgabalu. Vidējā kara kuģa komandā ir 300 vīru un 50 līdz 60 lielgabalu. Lielā kara kuģa uzbūvēšana un pilnīgs ekipējums maksā 200 000 dālderu, mazāka – 150 000. Gada izdevumi pirmā uzturēšanai sasniedz 100 000 dālderu, otrajam – mazākais, 6000, tādējādi katra kuģa uzturēšanas gada izmaksas sastāda pusi no tā uzbūvēšanas izdevumiem. [..]

Rīvju nams ir viens no briesmīgākajiem šejienes cietumiem. Ļaudīm, kas tur ieslodzīti, pa diviem jāsarīvē 80 U[3] cietā Indijas krāskoka. [..] Ja kāds neizpilda uzlikto normu, tad sākumā tiek sodīts ar rīkstēm; ja tās nepalīdz, tad viņu iesloga pagrabā, kur tam bez pārtraukuma jāpumpē [ūdens], ja negrib noslīkt. Zagļi ļoti baidās no Rīvju nama, jo tāds, kas vienreiz tur nonācis, reti no turienes iznāk. Tiesa, tur iesloga tikai uz dažiem gadiem, bet tas ir tas pats, kas mūža ieslodzījums. [..]

Sociālā aprūpe

Holande kopumā sociālajai aprūpei izdod 20 miljonus holandiešu guldeņu, Amsterdama turpretī 50 000 tūkstošus dienā, kas, zināms, ir ievērojama summa.

Nabagu atbalstīšanai Holandē un jo īpaši Amsterdamā tiek daudz darīts – un dažādi bagāti iedzīvotāji šajā pilsētā liek ēdināt un apkopt nabagus uz sava rēķina. Pazīstamais Korvers (Corver), kas pieder pie bagātas ģimenes, pie Kungu kanāla licis uzbūvēt nelielu, skaistu māju un pie tās ierīkot dārzu. [..] No šiem slavenajiem un atdarināšanas vērtajiem piemēriem redzams, cik ļoti šajā pilsētā tiek domāts, lai arī privātpersonas varētu rūpēties par daudziem nabagiem un savu vārdu iemūžināt uz visilgāko laiku.

Starp hospitāļiem un aprūpes iestādēm sava labā iekārtojuma, skaistā izskata un visur valdošās tīrības dēļ ievērojami ir: Lielais hospitālis, bez tam Uzraudzības nams un Mēra nams, kas atrodas ārpus pilsētas un kurā slimnieki tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti un apkopti; tā notiek arī tā saucamajā Lācara patversmē.

Veco ļaužu patversme, līdzīgi kā das Proveniez-Haus, ir labi uzceltas; tie ir sabiedriskie nodibinājumi, kur vecos ļaudis atbilstoši viņu gadiem uzņem par zināmu summu un tie pavada atlikušo dzīves laiku, būdami nodrošināti ar visu, kas tiem nepieciešams. Katram ir sava atsevišķa istaba, kas gan ir neliela, toties tīra. Ēdiens šeit ir ļoti labs, un katrā tikšanās reizē pie galda var novērot vislielāko kārtību un vienprātību, par ko rūpējas virsuzraugs, kurš nekārtību gadījumā uzliek noteiktus sodus. [..] Pie šīs patversmes pastāv arī neliels dārziņš, kas tiek atbilstoši uzturēts. [..]

Zārdama un Zārdeina

Zārdama[4] atrodas nepilnas stundas brauciena attālumā no Amsterdamas, un uz turieni katru dienu iet divi kuģi – viens no rīta un otrs vakaros. [..] Zārdama ir slavena tur dzīvojošo bagāto zemnieku dēļ, no kuriem daudziem pieder vairāk nekā miljons dālderu. Stundas attālumā no Zārdamas atrodas Zārdeina[5] – uz turieni pie Honiga k[unga] mani pavadīja mans Amsterdamas draugs B. k[ungs]. Tas [Honigs] mani vispirms pacienāja ar labām brokastīm un pēc tam aizveda uz savām papīrdzirnavām, kuras pelna, lai tās apskatītu to skaistā, pilnīgā un pamatīgā iekārtojuma dēļ; grūti iedomāties, caur cik daudzām rokām papīram jāiziet, pirms tas beidzot sasniedz gatavību. [..] Minētajam H. kungam pieder 2 šādas dzirnavas, no kurām katra (tā man šķiet) varētu maksāt kādus 400 000 Holandes dālderu un abās tiek nodarbināti 100 cilvēki. Atkarībā no darba rakstura, katru mēnesi tās ienes 15 000 dālderu, ierēķinot izdevumus strādnieku darba algām. No tā var spriest par abu šo manufaktūru nozīmīgumu. [..]

Gan Zārdamā, gan 3 tuvumā esošajos ciemos darbojas daudz un dažādas dzirnavas[6], kā koka, papīra, eļļas, graudu, pelnu utt.[7], un pavisam šajos 4 ciemos rēķina 900 dzirnavu; īpaši Zārdeinā atrodas daudz [dažādu] dzirnavu, kā arī eļļas spiestuvju, tādējādi lielākā daļa iedzīvotāju savu iztiku iegūst no savām dzirnavām, uzkrādami ievērojamas bagātības. Zārdama bez tam ir slavena arī savu kuģu būvētavu dēļ.

Hārlema un Leidene

26. jūnijā es ar satiksmes kuģi caur Hārlemu devos uz Leideni, kas atrodas 6 stundu brauciena attālumā no Amsterdamas.

Hārlema – skaistākā pilsēta Holandē – ir samērā liela un labi uzbūvēta. Ievērības cienīga ir skaistā zvanu spēle galvenajā baznīcā, kā arī lieliskās ērģeles, kam līdzvērtīgu nav visā Nīderlandē. Tās tiek spēlētas 3 reizes nedēļā no 12 līdz 1 – un “cilvēka balss”[8] ir neparasti dabiska.

Leidenē es uzturējos dažus mēnešus, jo tā man sniedza izdevību pavairot manas zināšanas botānikā un dabas zinātnē; tādēļ komunikācija ar dažādiem šīs slavenās akadēmijas zinātniekiem man nevarēja būt citāda kā vienīgi ļoti noderīga.

Visās fakult[ātēs] šeit māca ļoti izglītoti vīri, Medicīnas [fakultāte] sastāv no 5 [profesoriem], no kuriem 4 – proti, Gambiuss (Gambius), van Roijens (van Royen), de Vinters (de Winter) un Albinuss (Albinus) – ir čakli lielā Būrhāves[9] skolnieki. Akadēmija pēc Būrhāves un slavenā Vitriārija[10] nāves ir neparasti panīkusi[11], un, ja kādreiz Būrhāves kolēģijās varēja saskaitīt vairāk nekā 100 klausītāju, tad tagad slavenos akadēmijas profesorus klausās labi ja puse no šī skaita, un tie paši pa lielākai daļai ir holandieši – lai arī šis mūzu mājoklis reiz bija satikšanās vieta svešām un tālām nācijām. Iespējams, ka Leidenes pagrimumu – īpaši attiecībā uz medicīnu – ne mazā mērā veicinājusi Getingenas Akadēmija, kuru, pateicoties neaizmirstamā Hallera lielajai slavai, iecienījuši tik daudzi svešzemnieki.

Anatomija ir neliela celtne un tajā glabājas daudzi Rīgša (Rügsch) preparāti, no kuriem daži ir ļoti vērtīgi. Tur var apskatīt arī dažādu dzīvnieku skeletus un vairākus citus retumus.

Bibliotēka ir pavisam maza, un, izņemot daudzus manuskriptus, šeit nav nekādu citu ievērojamu darbu. Grāmatas gandrīz visas ir vecas un slikti sakārtotas. D[oktors] Gronoviusa (Gronovius) kungs[12], kura pārziņā tā atrodas, man apzvērēja, ka grāfs fon Bentings (von Benting), kurš ir akadēmijas direktors, esot iecerējis veikt nepieciešamos pasākumus, lai to [grāmatu krājumu] pavairotu un piešķirtu tam lielāku spožumu.

Leidenē atrodami dažādi skaisti kabineti, starp tiem apskates vērti jo īpaši ir profesora Gronoviusa un viņa dēla kunga kabineti. Jaunā d[oktora] Gronoviusa kunga vietējo zivju kolekcija, pie kuras jaunais zinātnieks sācis strādāt tikai kopš 1744. gada, jau ir krietni bagāta. Visas zivis ir izžāvētas, sapresētas un tiek uzglabātas kā herbārijs. D[oktora] k[ungs], kurš pielicis daudz pūļu un balstījies uz labākajiem autoriem – Linneja un Artedi[13], kuri, bez šaubām, ir izcilākie no visiem, kas izdevuši rokasgrāmatas par ihtioloģiju, – izmantojot viņu sugu [ģinšu?] dažādības determināciju, tagad ir pārņēmis citzemju zivju kolekciju, ko d[oktors] Gesnera k[ungs] no Šveices atsūtījis viņa tēvam. Viņš turpina to papildināt un iesācis jau veidot Austrum- un Rietumtindijas zivju krājumus. D[oktora] k[unga] skaistais konhīliju krājums aptver 40 kastes, kurās ir ļoti daudz retu un vērtīgu eksemplāru no Austrum- un Rietumindijas, samērā liels un nenovērtēts nautil-papirac[14], kā arī ievērojama kolekcija, kas savākta Leidenes tuvumā esošajos ciemos – Katvīkā (Catwick) un Nordvīkā (Nordwick)[15], kuri abi ir jau pietiekami aprakstīti.

La Kūra (La Court) kunga gleznu kolekcijā atrodas daudz Holandes vecmeistaru darbu. [..] Prof. Mušenbrēka[16] kunga dažādu fizikālu instrumentu krājumam līdzīgu pilnīguma ziņā reti iespējams atrast. [..] Arī prof. Alamānam[17] ir ievērojama fizikas instrumentu kolekcija, ko viņš pa daļai iepircis Anglijā, pa daļai mantojis no sava skolotāja Gravehanda (Gravehand), kā, piemēram, magnēti, dažādi mikroskopi, misiņa saldējamā mašīna, dažādi mehāniski, hidrauliski un hidrostatiski instrumenti, lieliska angļu prizma, ar kuras palīdzību 7 krāsu staru kūli var sakopot vienā; šo eksperimentu es nekur agrāk vēl nebiju redzējis; termometru kolekcija, no kuriem skaistākie ir Fārenheita, un Reomīra no Parīzes [..].

Blakus minot, Leidene ir klusa pilsēta, tur gandrīz nav tirdzniecības, un to, kā arī lielāko daļu no tās iedzīvotājiem, uztur universitāte. Pastaigu vietas alejās ap pilsētu, ko dēvē par Ziegel, ir neparasti patīkamas; tāda pati ir arī tuvākā apkārtne, kur var uziet izcilus dārzus. [..]

Hāga un Delfta

Hāga – viena no skaistākajām Holandes pilsētām, kas atrodas brīnišķīgā apkārtnē, un to var apbraukt pussotras stundas laikā. Hāgā var ieraudzīt daudzas skaistas celtnes un mājas[18], no kurām viena no greznākajām pieder ebreju baronam de Švarcam.

Dzīvesveids Hāgā ļoti atšķiras no tā, kas valda pārējā Holandē. Iedzīvotāji ir patīkami, un es atzīstu, ka pat pūļa rupjība šeit ir mīkstinājusies. Sievietēm piemīt dzīvīgs saprāts un skaistums – to palīdz izcelt ģērbšanās stils, kas tuvs franču modei, un pat franču valoda, ko visās sabiedrībās uzskata par labo toni, panāk to, ka šīs pilsētas daiļais dzimums kļūst nesalīdzināmi patīkamāks un komunikācija ar viņām līdz ar to – jaukāka un valdzinošāka.

Hāgā iespējams viegli nodibināt patīkamākās pazīšanās, jo īpaši abu sūtņu namos, kuri patlaban šeit uzturas, – krievu ķeizarienes sūtņa grāfa Golovskina[19] un spāņu galma sūtņa marķīza del Puerto (del Puerto) nami ārzemniekiem allaž atvērti un tiem tiek izrādīts daudz laipnību, kā, piemēram, man, kam tika parādīts gods tikt stādītam priekšā grāfam Golovskinam un pusdienot pie viņa galda.

Hāgas apkārtne ir skaistākā visā Holandē. [..]

Delfta atrodas apmēram stundas brauciena attālumā no Hāgas, un pusceļā no tās pa labi paliek Risvīkas (Ryswyk) ciems, kurš ir slavens tur 1697. gadā noslēgtā miera līguma dēļ. [..]

Delfta ir neliela, klusa un ne visai biezi apdzīvota pilsēta. Tur atrodamas daudzas skaistas ēkas. Veco un jauno baznīcu ir vērts apmeklēt dažādo skaisto kapu pieminekļu dēļ. [..] Jaunajā baznīcā atrodas Orānijas prinča Vilhelma I kapenes. Tornis slēpj sevī brīnišķīgas zvanu spēles, ko uzskata par skaistākajām visā Holandē.

Delftas arsenāls ir liela celtne un tajā atrodams viss vajadzīgais, lai apbruņotu prāvu karaspēku – ap 50 000 vīru šeit viegli varētu apgādāties ar ieročiem. Delftas arsenāls ir izcilākais visā Holandē.

Porcelāna fabrikā tiek izgatavoti labi ikdienā lietojami trauki, ko var iegādāties par zemu cenu. Delftā atrodas arī dažas vadmalas fabrikas, tomēr šejienes vadmala nav ne tuvu tik laba kā slavenā Leidenes.

Roterdama

Roterdama atrodas 2 stundu attālumā no Delftas, tā ir skaista pilsēta, kas bagāta ar iedzīvotājiem, kuru attīstītās tirdzniecības dēļ var nosaukt par mazo Amsterdamu.

Lielākā daļa māju no ārpuses izskatās slikti, toties jo skaistāks ir to iekšējais iekārtojums un istabas ir mājīgas, tīras un bieži grezni mēbelētas. [..] Baznīcās, kuru celtniecības stils nav nekāds sevišķais, nav nekā ievērības cienīga. Angļiem, kuri veido lielāko daļu no Roterdamas tirgotājiem, ir divas jaukas baznīcas. Arī ebrejiem ir labi uzbūvēta sinagoga, kas atrodas pie Māsas.

Starp izcilākajiem apskates cienīgajiem objektiem Roterdamā atrodas visāda veida retumu kolekcijas, kas pieder brāļiem Bišopiem (Bischop). Ja kaut kur ir zeme, kur cilvēks ar čaklumu un pūlēm var sakrāt sev lielas bagātības, tā, zināms, ir Holande, un to starp daudziem citiem piemēriem visspilgtāk apstiprina gadījums ar abiem brāļiem, kuriem viņu tēvs, kā viņi paši atzinās, atstājis mantojumā 50 stīverus[20] un 30 no tiem – parādos, tā ka šo tirgotāju lielo bagātību aizsākums esot bijis viens Holandes guldenis. Viņu tirdzniecības prece esot bijuši linu diedziņi, ar kuriem tie nopelnījuši tik nozīmīgas naudas summas, ka viņu bagātību vērtē uz pāris miljoniem. [..]

Viņu unikālais kabinets, kam dažādības, skaistuma un pilnīguma ziņā nav līdzvērtīga visā Holandē, tiek vērtēts uz 600 000 Holandes dālderu. Tas izvietots 5 istabās, kas ir mazas, toties grezni mēbelētas un, ja satiekot šos abus vecos vīrus, kuri pēc apģērba drīzāk līdzinās trūcīgiem amatniekiem, grūti ir iedomāties par greznību, kāda valda viņu dzīvojamās istabās – cik tad reizes grūtāk ir stādīties sev priekšā tās bagātības, kādas glabājas viņu lādēs. Vecākais brālis – jo otrais nevarēja atrauties no savām darīšanām – man vispirms kādā nelielā apakšstāva istabā parādīja šķirstu, pilnu ar Austrumindijas porcelānu un vēl otru, kurā glabājās visāda veida mākslīgi slīpētu glāžu kolekcija, no kurām skaistākās bija izgatavojis Roberts no Leidenes. [..] Augšstāva istabā es redzēju skaistu gleznu kolekciju, no kurām ļoti daudzas savas īpašās vērtības dēļ tiek uzglabātas riekstkoka lādēs. Tur bija lieliski Metsū darbi, Bredas ainavas no Brabantes, dažādi un sevišķi iecienītie van der Burga no Dortas darbi, kurš izcili labi pratis atveidot dabu. Viņa darbu vērtība ir ļoti augsta, jo Bišopa kungs par vienu no minētā mākslinieka gleznām samaksājis 12 000 dālderu; tālāk Jans van der Vinne (van der Vinne), ziedu gleznotājs no Hārlemas, kurš mēģina līdzināties lielajam van Hulsenam[21], bet kuram vēl daudz pietrūkst no viņa pilnības. [..] Saksijas porcelāns, ar ko pildīts vesels šķirsts, ir ļoti vērtīgs; tas ir smalkākais un skaistākais, kāds jebkad izgatavots Saksijā.

Pēdējā istaba svarīgākā un pilna ievērības cienīgiem retumiem. Vienā šķirstā redz visāda veida Japānas, Ķīnas, Saksijas un Delftas porcelānu, otrā – vēl citus porcelāna traukus, jaspisu, ahātu un dažādus no tiem pagatavotus dzeramos kausus, dozes utt., ģipša priekšmetus un retu, kā arī visāda veida ievērojamus antīkās mākslas priekšmetu kopijas, daudziem no kuriem oriģināli gājuši bojā. Kādā citā šķirstā glabājas ķīniešu zelta un sudraba trauki, nelielas bļodiņas, kas izgatavotas ziedu formā, un tik daudz dārgumu, ko nav iespējams aprakstīt, bet vienīgi apskatīt, un bez kuriem ceļotājs nevar teikt, ka būtu kaut ko patiesi dārgu Holandē redzējis. [..]

Šīs dažādās kolekcijas, ko es ieteiktu apskatīt entuziastiem un lietpratējiem, ir tik lieliskas un skaistas, ka šaubos, ka kaut kura valdnieka kabinetā iespējams ieraudzīt tik daudz valdnieka cienīgu lietu. Visu, ko šie cienītāji vien spēj dabūt, tie nopērk, bagātīgi samaksādami, jo viņi nav precējušies un bez tuvākiem radiniekiem, un, kā rādās, ar savām lieliskajām kolekcijām vēlas padarīt savus vārdus pazīstamus un neaizmirstamus.

Utrehta un Zeista

Ceļojums pa ūdeni no Amsterdamas līdz Utrehtai ir patīkamākais visā Holandē, jo ceļotājam allaž acu priekšā ir visskaistākā apkārtne un tik daudz brīnišķīgu izpriecu vietu; un iztālīm Utrehta izskatās līdzīga lielam pasaku dārzam. Jau pusstundas brauciena attālumā no pilsētas ceļu ieskauj skaisti koki, kas sastādīti pēc stingrākās kārtības, veidojot brīnišķīgākās pastaigu vietas; tā kā no vienas puses redzams ūdens, kas apņem pilsētu, no otras – lieliskākie dārzi. [..] Šis greznojums ir arī pilsētas lielākā bagātība, jo katru koku rēķina 50 Holandes dālderu vērtībā. Pirms daudziem gadiem, kad provincei trūka skaidras naudas, bija ienācis priekšlikums šos kokus nozāģēt un pārdot, kas iedzīvotājos sacēla lielu satraukumu. [..]

Gaiss un ūdens Utrehtā ir labāks, nekā visā [pārējā] Holandē. Tur vispār ir tikai divi kanāli, kas abi satur tekošu ūdeni, tā ka vasarās nekas nepūst, nevis kā citās pilsētās – Hāgā un jo īpaši Amsterdamā. Jaunais kanāls, ko dēvē arī par Jauno grāvi, ir Reinas atteka.

Utrehtā ceļotājam ir iespēja nodibināt patīkamākās pazīšanās. Dzīvesveids šeit ir jauks un patīkams, un ārzemnieku laipni uzņem slēgtajās sabiedrībās, kas sapulcējas jo īpaši aristokrātu namos. Arī komunikācija ar šejienes mācītajiem ļaudīm ir patīkama.

Bez tam aiz Amsterdamas vārtiem atrodas priekšpilsēta, kur var apskatīt v[an] Molmsa (Molms) kunga zīda fabriku un brīnišķīgus dārzus. [Fabrikas] otrajā stāvā atrodas viens vienīgs liels rats, kuru darbina ūdens, un tas liek kustēties visām tītavām un spolēm. 8 līdz 9 tītavas uzrauga viena meitene, kurai gadījumā, ja pavediens notrūkst, tas no jauna jāsasien, lai neapstātos pārējās tītavas. Minētais rats, tā man šķiet, darbina arī visas strūklakas dārzos un grotās. [..]

Divu stundu brauciena attālumā no Utrehtas, Zeistā, īpašumu iegādājušies hernhūtieši. Van Zeista (van Seyst) kungs, kuram tas faktiski pieder, arī ir hernhūtietis un uzcēlis tur brīnišķīgu māju, pie kuras ir arī skaists dārzs. Abās pusēs dzīvojamai mājai atrodas divas skaistas un lielas ēkas, no kurām vienā dzīvo brāļi, otrā – māsas. Pirmajiem ar otrajām nav nekādas saskares, un tie viens otru redz vienīgi baznīcā. Brāļi nodarbojas ar visāda veida amatniecības darbiem, viņi ir kurpnieki, skroderi, zvejnieki, un tātad iztiku katrs nopelna ar savu roku darbu. Ja pie viņiem kaut ko pasūta, tas gan izmaksā dārgi, toties ir daudz labāks un kalpo ilgāk nekā tas, ko izgatavo citi amatnieki. [..] Precētajiem brāļiem ir atsevišķa mītne. Starp māsām sastopamas skaistas un bagātas meitenes; pie brāļiem [apmeklētāji] drīkst iet viņu istabiņās, pie māsām tas nav atļauts.

Es vēl piebildīšu, ka neviens ebrejs Utrehtā nedrīkst palikt pa nakti, ja viņam nav pilsoņa tiesību.

Par Holandi kopumā

Grāvjos stāvošā un pūstošā ūdens dēļ gaiss ir neveselīgs un smirdīgs, tādēļ Holandē arī lietus ūdens tiek tik rūpīgi uzglabāts un par dārgu naudu tirgots.

Iedzīvotājiem ir bāla un neveselīga sejas krāsa, un vasarās pūstošā ūdens izgarojumi, ko pavairo siltums, ir sevišķi kaitīgi, jo izraisa karstu un bīstamu drudzi.

Tējas un kafijas dzeršana Holandē ir ļoti izplatīta, un, ja mīļais sieviešu dzimums iegūst neveselīgu un vāju ķermeņa uzbūvi, tas tā notiek, pateicoties šim samaitājošajam paradumam. Katra kalpone uz laukiem iebauda savu rīta tēju vai kafiju. Lielais patērētais ūdens daudzums nevar nenovājināt māgu, un tādēļ var novērot tik daudz slimību, kuru cēlonis ir aizkavēta un nepilnīga gremošana.

Nav nepareizi aprakstos sastopamie apgalvojumi, kuri spriedumus par elementiem pavada ar sekojošiem vārdiem: “La Hollande est un pais, ou les quatre elemente ne valent rien, et ou le demon de l'or, couronne de tabac, est assis un trone de fromage”[22].

Holande, zināms, ir zeme, kur netrūkst naudas un bagātības[23] un kur, pateicoties šai laimīgajai satversmei, var ieraudzīt tirdzniecību tās uzplaukumā un mākslas un zinātnes to attīstībā.

Saskarsmē ar holandiešiem maz ir patīkama.[24] [..] Lielākajā daļā sanākšanu tiek runāts ļoti maz vai arī nemaz. Starp vīriešiem vispārpieņemts laika pavadīšanas veids ir tabakas smēķēšana, un bieži man ir vajadzējis apbrīnot flegmatisko holandiešu saietus, kuri vai nu mīl pilnīgu klusumu un nodarbināti vienīgi ar savām pīpēm, vai arī, tām pa pusei nodziestot, caur žāvām izdveš pāris vārdu. [..]

Ceļojumi ar pasta kuģiem šajā zemē ir patīkama ērtība, kas ļauj acis pastāvīgi mielot, skatot izkoptu vasarnīcu apkārtni un alejas. Šadā veidā var izbraukt cauri gandrīz visai Nīderlandei. Ja kādam uz kuģa esošā sabiedrība nav pa prātam, tas piemaksā dažus stīverus un dodas lejup kajītē, kuru piedāvā viņam vien.

Kuģi velk viens zirgs, kuram pastāvīgi jārikšo, un ik pēc divām stundām viņu nomaina. Ceļotājs gandrīz visu laiku brauc cauri vieniem vienīgiem dārziem[25], kas izceļas ar savu karaliskumu – dzīvžogi ir skaisti apcirpti un veido patīkamu baudījumu acīm. Par Holandi kopumā var teikt, ka tā ir viens vienīgs izpriecu dārzs – jo pilsētā nenonāk citādi kā vienīgi, izbraucot cauri alejām, kam abās pusēs plešas visskaistākās pļavas.

Attēli

1. Holandiešu Ostindijas kompānijas kuģu būvētava 18. gs. vidū.

2. Kornēlijs Trosts (Cornelis Troost, 1696 - 1750). Trīs Amsterdamas ķirurgu ģildes vecākie.

3. - 4. Ievērojamu vietu Nikolaja Himzela  ceļojumu dienasgrāmatā ieņem dažādu dabas objektu un retumu kolekciju apraksti. Eksponāti no holandiešu farmaceita un zoologa Alberta Sebas (Albertus Seba, 1665 - 1735) kolekcijām. Uz to pamata pasaulslavenais zviedru botāniķis un zoologs Kārlis Linnejs (Carl Linnaeus, 1707 - 1778) vēlāk veidoja savu dzīvo organismu taksonomiju.

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske