Liela un labi uzbūvēta pilsēta, tai ir platas un labi izbruģētas ielas, no kurām visskaistākā ir Miljonu iela. Šo pilsētu grezno daudz lielisku celtņu, kas tagad gandrīz lielākoties uzceltas no akmens, lielas un majestātiskas pilis, kuras ir ērtas un patīkamas arī iekšējā iekārtojumā. [..]
Ziemas mēneši ir tie, kuros ārzemnieks šeit var apskatīt visvairāk ievērības cienīga. Daudzie svētki, kas tur notiek, ir sevišķi vērti, ka tos apmeklē, un varbūt nekur citur nevar dabūt redzēt tādu greznību un spožumu kā šejienes galmā. Tāda šeit ir tikpat ierasta, cik citos galmos reta. – Atzīmējot tronī kāpšanas gadadienu, Viņas Majestāte vakariņo kopā ar gvardi, kas sastāv no 300 vīriem.
18. decembrī ir Viņas Majestātes dzimšanas diena, kuru tā šoreiz svinēja Carskoje Selo [pilī], un lielkņazs savā Oranienbaumas pilī arī svinēja šos svētkus.
Jaunā gada dienā Viņas Majestāte mēdz pusdienot publiski, bet šogad tas nenotika. Vakarā bija balle galmā, tāpat kā iepriekšējos svētkos, un alejas galā, kura ved no pils uz Admiralitāti, bija skatāma krāšņa uguņošana. Arī starp visām pārējām uguņošanām, kas notiek šajā pilsētā, ļoti skaista ir tā, kas notiek pie Kadetu korpusa un nekur to nevar redzēt skaistāku kā šeit. [..]
6. janvārī šeit notiek ūdens svētīšana un uz ledus Viņas Maj[estātes] pils priekšā tiek uzcelta ar zeltījumiem un ikonām greznota kapela, kurā parasti notur publiskus dievkalpojumus; pie tam Pēterburgā izvietotie pulki, kas, nostādīti tai abās pusēs, salutē no lielgabaliem. Aukstums [šogad] bija par šķērsli, lai Viņas Maj[estāte] un lielkņaza ģimene piedalītos šajās svinībās.
T.s. Meteņus (Maslenitza), kas ir pēdējā nedēļa pirms gavēņa, šeit kā jau karnevāla laikā vēl mēdz noslēgt ar visāda veida izpriecām. Ap šo laiku Pēterburgā un tās apkārtnē tiek uzcelti daudzi ledus kalni, no kuriem ievērojamākais ir Ohtā, kas atrodas 7 verstis no cietokšņa; tur var redzēt vienkāršos ļaudis laižamies lejā nelielās tāšu kamanāsvedēja vadībā.
Krievi, galvenokārt vienkāršā tauta, šajā laikā nododas visāda veida pārmērībām un baudām, un visa gada laikā nevar dabūt redzēt tik daudz piedzērušu cilvēku kā šajā nedēļā, tā ka pa ielām ir pat bīstami iet. Pēc šīs nedēļas pilsētā var vērot pilnīgu klusumu un sākas gavēnis un notikušo pārmērību nožēlošana. Pirmajā un pēdējā gavēņa nedēļā krieviem aizliegtas zivis, sviests, piens, olas, bet starp tām ļauts ēst zivju ēdienus; un visu šo laiku viņiem jāiztiek ar saknēm, kāpostiem, sēnēm vai šampinjoniem, gurķiem un tamlīdzīgiem zemes augļiem, un tos viņi drīkst baudīt vienīgi aukstā veidā; tātad krievi gavēnī ir ierobežoti daudz vairāk nekā katoļi. Pat Viņas Maj[estātei], ja tikai viņas veselība atļauj, šajā laikā jāievēro vislielākā mērenība. Starp krieviem vēl ir paraža, ka pirmajā gavēņa pirmdienā vīri kopā ar savām sievām iet pirtī un pēc šķīstīšanās viņiem jebkādi sakari, kas izriet no to laulības stāvokļa, ir aizliegti.
Lepnība un greznība šeit ir ļoti liela, lai gan kopš kāda laika kļuvusi nedaudz mērenāka. Lielos svētkos pie ķeizarienes pils redzamas visgreznākās ekipāžas (jo katrs no galminiekiem brauc sešjūga karietē) un vēl lieliskākā tērpā, kas ir neparasti dārgs, kā es redzēju oberjēgermeistaru gr.[āfu] Razumovski un ģenerālfeldmaršalu gr.[āfu] Šuvalovu braucam apģērbā, kas maksā 100 tūkstošus rubļu, jo briljanta pogu garnitūra vien jau maksā ne mazāk kā 70 tūkstošus rubļu. Šie kungi jau to var atļauties pie saviem ievērojamajiem ieņēmumiem; tomēr greznība, kas šeit ieviesusies, prasa pārāk daudz līdzekļu un nodara zaudējumus tirgotājiem, jo viņi izšķērdē vairāk, nekā spēj samaksāt. Daudzi tomēr – un tādu galmā ir vairums –, neraugoties uz saviem līdzekļiem, maksājumos ir nolaidīgi, un tādēļ nav jābrīnās, ka Pēterburgā viss ir ļoti dārgs; jo tirgotājiem bieži jāgaida vairākus gadus, pirms tie saņem samaksu. Tirgotājiem tie ir ārkārtīgi lieli zaudējumi, jo visas jaunās preces, īpaši galantērijas priekšmeti, kopš ierīkotas muitas, pa lielākai daļai ir jānogādā kabinetā, lai Viņas Majestāte starp tiem varētu izmeklēties sev tīkamākos. Tur tie paliek guļam veseliem mēnešiem, pat gadiem, pirms tiek nosūtīti pircējiem, un tā nu varbūt daudzi tirgotāji, kas šīs preces izdevīgi nopirkuši, piedzīvo lielus zaudējumus, jo šīs preces pēc tam vairs nav iespējams realizēt – gan tāpēc, ka tās izgājušas no modes, gan tāpēc, ka sabojājušās.
Iepriekš minētais grāfs Razumovskis, vecākais no brāļiem, tiek uzskatīts par bagātāko visā impērijā – ir zināms, ka viņš ir visbagātākais ar naudu, kamēr kambarkungs grāfs Šeremetjevs ir visbagātākais ar zemniekiem. Pirmajam agrāk gada ienākums sastādīja 200 tūkstošus rubļu; tagad viņš turpretim saņem tikai pusi no ievērojamās pensijas. Pēdējam pieder ne mazāk kā 130 tūkstoši zemnieku, un nevienam no krievu augstmaņiem nepieder tik liels skaits zemnieku kā šim kungam. [..]
Pašlaik iepretim ķeizariskajai Ziemas pilij tiek celta akmens pils, lai turienes koka pili pēc tam nojauktu. Tā būs ļoti plaša un izcila celtne, kas prasīs daudz laika, bet arī lielus līdzekļus. Šīs ēkas gatavo daļu jau ir iesākuši rotāt ar statujām, kuras izskatās ļoti labi. [..] Plašo laukumu jaunās celtnes priekšā rotās Pētera I statuja no metāla, kas jau ir gatava; tikšot ierīkotas kokiem apstādītas alejas un ejas, kas no dažādām pusēm vedīs uz laukumu; pa tām šī lielā ķeizara statuju zirgā varēs redzēt jau iztālēm.
Attēlā decembra atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.
Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.