Raivis Sīmansons, Edgars Ceske. Himzels atkal ceļo

Atzīmējot ievērības cienīgo notikumu, ka Latvijas muzejniecības pamatlicēja Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmata (pirmais no trim manuskripta sējumiem, 1752-1754) šobrīd tiek izstādīta Eiropas vēstures nama tematiskajā izstādē Interactions. Centuries of Combat, Commerce, and Creation, turpinājumā piedāvājam kārtējo fragmentu no Himzela dienasgrāmatas Edgara Ceskes tulkojumā. Tajā aprakstīts ceļotāja piedzīvotais tagadējās Beļģijas teritorijā, īpaši Antverpenē un Briselē.

Jau šobrīd beļģu vēsturnieki ir ieinteresējušies par līdz šim nezināmo avotu. Paredzams, ka Arta Ērgļa vadītais Himzela manuskripta digitalizācijas projekts plašāk atvērs durvis uz tā atpazīstamību ārpus Latvijas.

Tāpat pētījumu sērijas Nikolauss fon Himzels – Baltijas muzejniecības sākums ietvaros, uzsākts darbs pie virknes tēmu ar mērķi vispusīgi atklāt Himzela mantojumu: Nikolausa fon Himzela legāta analīze un Martini-Himzelu dzimtas vēsturiskais apraksts (Dr. philol. Aija Taimiņa), Himzela muzejs – izveide, problemātika, noslēpumi (Dr. art. Baiba Vanaga), 18. gadsimts – laikmeta faktors Nikolausa fon Himzela fenomena veidošanā un Nikolausa fon Himzela historiogrāfija un tās problemātika (Dr. hist. Edgars Ceske). Pētījumu sērija ir solis uz lielo mērķi – Himzela ceļojuma aprakstu vairākvalodu izdevuma sagatavošanu un atmiņas institūcijās glabājošos Martini-Himzelu dzimtas kultūrvēsturisko liecību iespējami pilnīgu apzināšanu.

Ceļojums ir sācies!

 Raivis Sīmansons

 

[1752. gada] 24. septembra vakarā es beidzot ierados Antverpenē.

7 stundas pirms Antverpenes pa kreisi redzama Bergenobzona (Bergenobzoon)[1], kas ievērojama pēdējā kara dēļ, un 3 stundas pirms Antverpenes pabraucām garām Lillanai (Lillan)[2], mazai pilsētiņai, kur ceļotāji tiek pārmeklēti un kura ir pēdējais holandiešu muitas postenis. Stundu pirms Antverpenes atrodas Flīpas (Fliep) miestiņš, kas ir pirmais impērijas[3] muitas postenis un kur komisija ceļotājus pārbauda ļoti stingri kontrabandas dēļ.

27. septembra vakarā es ierados Antverpenē, un cik ļoti labi mani veldzēja zupa, ko ēdu pēc tam, kad vairākas dienas uz ūdens biju pārticis vienīgi no auksta ēdiena, bet pēdējā, izbeidzoties pārtikas krājumiem, vispār biju spiests badoties.

Antverpene no tālienes izskatās ļoti skaisti, sevišķi pateicoties daudzajiem torņiem, no kuriem visskaistākais ir Sv. Dievmātes baznīcas tornis, kurš uzcelts grezni un gaumīgi; sava augstuma dēļ, kas sasniedz 6024 pakāpienus, tas redzams jau no Bergenopzonas. Antverpene ir veca pilsēta, mājas ir mazas un slikti būvētas; tomēr ielas nav šauras, labi izbruģētas, tai pašā laikā ļoti neregulāras un greizas. Tā kā kopš 5–6 gadiem pilsētas rāte vairākas ēkas likusi palielināt, tad šur un tur atrodamas arī skaistas mājas, sevišķi tā saucamajā Jūras ielā, kas ir samērā līdzena un plata.

Antverpene ir diezgan plaša, lielāka nekā Roterdama, bet tomēr ne tik bagāta iedzīvotājiem, un mazāka nekā Brisele; vajadzīgas 2 stundas, lai apietu tai apkārt. Pilsētas panorāma vislabāk apskatāma no Sv. Dievmātes baznīcas torņa, no kura var dzirdēt arī vislīksmākās un tīrākās zvanu spēles.

Baznīcas šeit ir ievērojamas, un pelna, lai tās apskatītu ievērojamāko mākslinieku skaisto gleznu dēļ. Katedrālē jeb Sv. Dievmātes baznīcā var redzēt “Kristus noņemšanu no Krusta”, kuras autors ir slavenais [Pīters Pauls] Rubenss; tālāk Kristus augšāmcelšanos, apbedīšanu un uzkāpšanu debesīs. Pēdējo minēto sižetu attēlo arī Kornēlija Fosa[4] glezna, bet “Apbedīšanu” – arī Quintin Metzie. Gleznotāju akadēmiju pārstāv Kornēlijs Foss. Šeit apskatāmas arī dažas ļoti skaistas Francois un Ambrosio Francken gleznas.

Sv. Jēkaba baznīcā redzami lieliski darbi marmorā. Šeit pat atrodas arī Rubensa kapela, kurš tur apglabāts kopā ar savām 3 sievām un bērniem.

Karmelītu klosterī ir lieliska kapela, jo tur apskates vērtas ir marmora sienas un grīdas, kā arī dažādas statujas, kas visos sīkumos izveidotas marmorā. [..]

Kārtība uz ielām šeit, tāpat kā visur Brabantē, ir slikta. Ubagu skaits ir neticams, un tie bieži sastopami visās ielās. Žēlastības dāvanas tiek pieprasītas uzstājīgi, un, ja kāds atsakās tās dot, tam jānoklausās no viņiem vispēdējie vārdi. Vakaros tumšā laikā uz ielām atrasties ir ļoti nedroši un bīstami, jo, izņemot lampiņas uz ielu stūriem Sv. Marijas attēlu priekšā, kura šeit tiek ļoti godāta, vispārējo ērtību un drošības labad nekas netiek darīts.

Holandiešu kārtība un tīrība šeit atkāpjas. Ielu vidū sakrājušās milzīgas atkritumu kaudzes, kurām grūti pāri tikt, un arī māju iekšpusē tīrīgais holandietis atradīs gana daudz, ko darīt, lai tās savestu kārtībā. Kūdru apkurei šeit vairs neizmanto. Karstie dzērieni šeit nav tik iemīļoti kā Holandē, kur sievietes pie tiem sēž augām dienām, tādēļ arī daiļajam dzimumam ir veselīgāks un možāks izskats.

Šeit, tāpat kā Holandē, sastopams daudz skaistuļu, pie kam tās ģērbjas pēc franču modes, kas tās ļoti atšķir no holandietēm, kas savu sievišķību apslēpj zem tērpiem ar platām piedurknēm, kas atgādina mūsu naktskreklus. [..]

Mehelena atrodas 4 stundu attālumā no Antverpenes un 4 no Briseles, tātad tieši pusceļā, un katru dienu starp abām pilsētām kursē diližanss, kurš atiet pusdienlaikā ap 12. Tomēr ērtāk un vairāk nekā uz pusi lētāk šo ceļu iespējams veikt ar Berufe (?), kas ir mazs kuģītis, kas paisuma laikā 2 reizes 24 stundās atiet no Amsterdamas un ātri pienāk Briselē.

Nauda Antverpenē. Kopš 1749. gada vēl aizvien šeit tiek kalta visāda veida nauda. Vecā nauda sāk jau devalvēties. Biržā, dodoties no A[msterdamas] uz B[riseli], naudu var ērti samainīt. [..]

Brisele no tās puses, no kuras tajā ierados, izskatās ļoti labi. Pa labi pirms Briseles redzamas Versaļa un Marlī, kas ir sabiedriski atpūtas parki, no kuriem pa skaistu aleju stundas laikā var nokļūt Briselē.

B[riseles] pilsēta ir ļoti kalnaina un nelīdzena, tādēļ arī ielas ir nevienādas – te tās ved kalnā, te atkal lejā. Lielāko daļu celtņu jāatzīst par daudz sliktākām nekā Antverpenē.

Starp Briseles baznīcām sevišķu ievērību pelna katedrāle, kas ir lielākā, greznākā un visdārgāk izrotātā.

Mājas Briselē ir sliktas un neregulāri būvētas. Jaunajai pilij, kas ir Orānijas prinča rezidence, ir slikts novietojums, un tai trūkst jebkādas ārējas pievilcības; turpretim Vecajai pilij, kas ir nodegusi, bija labs novietojums. [..]

Arsenāls ir neliels, gandrīz vai šā nosaukuma necienīgs, un, ja pelnījis, ka to apmeklē, tad gandrīz vienīgi hohen Hauptern [Hohenstaufen?] bruņu dēļ, kas izstrādātas brīnišķīgi. Šeit atrodams arī ķeizara Kārļa Piektā šūpulis, kas izgatavots no nekvalitatīva koka un līdzīgs četrkantainai kastei. [..]

Rātsnamā, kas ir mazāks nekā Antverpenes rātsnams, īpaši apskates vērta ir sēžu zāle – tapešu dēļ, kuras izgatavotas tik prasmīgi, ka pa gabalu nav atšķiramas no labas glezniecības. Šeit jāapskata arī tapešu fabrika, kas apmeklētājam sniedz dažas patīkamas stundas.

Medību parks blakus Vecajai pilij ir ļoti liels un tajā uzturas liels daudzums briežu un stirnu, kuru daudzumu rēķina uz pāris simtiem.

Princis Kārlis, kurš ir vietvaldis Austrijas Nīderlandē, tiek godāts kā laipns un žēlīgs valdnieks; slikti tikai, ka viņš pārāk aizrāvies ar medībām un vīnu. Viņa gada ienākumi sasniedz 500 000 Beab. guldeņu, ko viņš saņem kā Nīderlandes pārvaldnieks un kas viņam piešķirti apanāžas vietā. Vēl kādus 20 000 guldeņu [Fl.] viņš ieņem no dažām muižām Lotringā. [..]

Vispār Brisele ir patīkama pilsēta, un iedzīvotāji ir neparasti sabiedriski. Dzīvesveids atbilst franču gaumei, un Briseli jau var nosaukt par mazo Parīzi. Sievietes ir skaistas un patīkamas – arī viņas ģērbjas pēc franču modes. [..]

Toties pūlis Brabantē ir daudz nevaldāmāks nekā Holandē, un ceļotājam jāsargājas ielaisties ar vienkāršo tautu jebkādās domstarpībās, jo viņš nevar piedzīvot neko citu, kā vienīgi nepatikšanas.

Brisele ir viscaur katoliska, un vienkāršās tautas dēļ arī ārzemniekam jāizliekas pa labu katoli, jo, ja tas baznīcā zināmu ceremoniju laikā nemetas ceļos, var sagaidīt no pūļa lielāko īgnumu un tikt ar varu nospiests uz ceļiem, kā gadījās piedzīvot man pašam.

Lielākā ērtība Briselē ir fiakri, par kuriem jāmaksā 4 ggr. stundā, un tālāko ceļu var veikt ar tiem.

Briseles apkārtne ir visnotaļ ļoti jauka, kā arī Brabante kopumā ir viena no skaistākajām zemēm.

Ja apdomā, cik daudz reliģisko nemieru ir šajā zemē izcēlušies, tad varētu iedomāties, ka tai vajadzētu būt gluži izpostītai un līdzīgai tuksnesim, tomēr no tiem nav manāms ne mazāko pēdu. [..]

5. oktobra rītā es caur Monsu, Valansjēnu & [..] uzsāku savu tālāko ceļu uz Parīzi.

Monsa nav liela, un no vienas puses to ietver kalni, no otras – ieleja, un tas ir mazs cietoksnis. Mājas ir labākas un regulārāk būvētas nekā [citur] Brabantē.

 

Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske

Attēlā Eiropas vēstures nama tematiskās izstādes Interactions. Centuries of Combat, Commerce, and Creation ceļojumu sadaļas vitrīna ar tajā izstādīto Nikolausa fon Himzela ceļojumu manuskriptu. Foto: Ineta Sipunova


[1] Holandiski – Bergen op Zoom.

[2] “Tagad Lillo (Lillo) Beļģijā. Pilsētiņa laika gaitā iznīkusi, un no tās palicis vienīgi cietoksnis.” – autora malas piezīme.

[3] Flandrija (tag. Beļģija) toreiz atradās Sv. Romas impērijas sastāvā.

[4] Kornēlijs Foss (Cornelis de Vos, 1584–1651) – ievērojams flāmu baroka laikmeta portretu gleznotājs.

Raivis Sīmansons

Muzeologs

Edgars Ceske

Dr. hist., Himzela pētnieks un ceļojumu piezīmju tulkotājs