Roma vairs nav tā, kas bija Cēzara laikā; toreiz tā bija ievērojama pilsēta ar lielu platību, ko apdzīvoja liels skaits cilvēku; kur nu palikušas iepriekšējo daudzo iedzīvotāju bagātības, ja starp lielāko daļu no tagadējiem valda acīm redzama nabadzība. Tagadējā pāvesta apgabala labākā zeme, kas kādreiz deva lieliskākos augļus, tagad ir tik slikti apstrādāta, ka ceļotājs jūtas šokēts, veselām jūdzēm redzot tik daudz pamestu lauku un neapstrādātu tīrumu. Zemnieks vairāk rūpējas par to, lai varētu dzīvot bez darba, nekā pakļauj sevi nogurdinošai zemes kopšanai, jo viņa nodevas pēc lauku uzlabošanas pieaugtu tik ļoti, ka viņam par savām pūlēm nekas pāri nepaliktu.
Lai arī vecajā Romā bija dažādas lielas un greznas celtnes, tomēr arī daudzas tagadējās lieliskās pilis un baznīcas pelnījušas apbrīnu; un Sv. Pētera baznīca[1] pārspēj visu, ko vien cilvēks var iedomāties skaistuma un dārguma ziņā.
Spāņu laukuma apkārtnē mēdz apmesties lielākā daļa ārzemnieku, daudzi no tiem – tīrā gaisa dēļ, ko šajā pilsētas daļā tās augstākā novietojuma dēļ blakus Pintija kalnam uzskata par ļoti veselīgu.
Karstākajās vasaras dienās tveice šajā pilsētā gan kļūst ārkārtēja. Arī pusdienas laikā, kad saule atrodas visaugstāk, neviens labprāt nerādās uz ielas; un šeit mēdz teikt, ka, ja kāds tomēr esot redzams, tas esot vai nu suns, vai francūzis. Visi vai nu guļ, vai atpūšas pēc ieturētas pusdienu maltītes, un vizītes un darījumi no jauna atsākas tikai pret vakaru.
Roma ir labi izbruģēta, tomēr ielas ir ļoti netīras. Vakaros un nakts laikā tās nekad netiek apgaismotas, kas ir liela neērtība. Kārtība šajā pilsētā visumā ir slikta. Dīkdieņu un ubagu pūļiem nav skaita, un, cik ļoti tie Parīzē tiek ierobežoti, kad viņi galvenajās ielās lūdz dāvanas, tik daudz brīvības viņiem ļauts šeit; tie bezkaunīgi uzmācas, īpaši ārzemniekiem, gan uz ielām, gan kafejnīcās vai baznīcās – lielākā daļa lūdz žēlsirdību Sv. Dievmātes vārdā, pie tam mēdz skūpstīt piedurkni vai svārku stūri.
Izlaidīgo un pērkamo sieviešu lielais skaits, kuras Romā piekopj savu kaunpilno amatu, kā arī daudzie bordeļi, ir temats, kas izraisa pārdomas, jo īpaši tāpēc, ka jo mazāk savienojams ar Svētā Krēsla rezidenci.
Dzīvesveids Romā arī neizceļas ar pārlieku saviesīgumu; un pat starp dižciltīgajiem viņu saietos valda samērā saspīlēta gaisotne. Daiļais dzimums atklātībā parādās ļoti reti, un tas nav nekāds brīnums, jo daudzas ģimenes savas meitas tur klosteros līdz nobriedušam vecumam.
Manufaktūru trūkumu Romā kompensē tirdzniecība, kas ar nelieliem izņēmumiem ieved visu, ko vien var sarūpēt svešas zemes. Cimdi, pomādes, mākslīgie ziedi no krāsainām spalvām un līdzīgi nelielie sīkumi, ko šeit izgatavo, pat tiek eksportēti uz citām valstīm.
Pāvests ir Romas katoļu baznīcas galva, kam vienādi pieder gan laicīgā, gan garīgā vara, un šī autoritāte, īpaši garīgajās lietās, sniedzas tālu (lai arī agrākos laikos tā sniegusies vēl tālāk, jo tad pāvestam pakļāvās pat kronētas galvas, un izslēgšana no baznīcas nebija nekas neparasts). Tagadējo pāvestu visbiežāk var ieraudzīt tad, kad viņš pāris stundas pirms saules rieta karietē apbraukā pilsētu. Daudzi ārzemnieki tiek pielaisti pie pāvesta, lai noskūpstītu viņa kurpi.
Romā operas un komēdijas atļautas vienīgi karnevāla laikā. Tās sākas jau dažas nedēļas pirms karnevāla, bet tā laikā, kas ierobežots ar 8 nedēļām, skatītāju zāles ir neparasti pilnas. Šoreiz bija atvērti divi operas un 5 komēdijas teātri.
Izcilākās izrādes Romā uzved aristokrāti, kuri paši uzņemas visus izdevumus.
Kastrāti Romā ir visai iecienīti un ļoti labi apmaksāti. Ir zināms, ka daudzi šādi sakropļoti radījumi spēj pacelties augstu laimē un [iegūt valdnieku] labvēlību. Farinelli, kurš patlaban uzturas Spānijas galmā, pratis kļūt monarham tik ļoti iemīļots, ka groza tā prātu pēc savas patikas un ar viņa palīdzību var visu panākt pie karaļa.
Romā neviena sieviete nedrīkst parādīties uz teātra skatuves. Sieviešu lomas tēlo vīrieši. Operā tie ir kastrāti, kurus viņu apģērba un uzvedības dēļ bieži notur par sievietēm – īpaši ārzemnieki.
Pēc karnevāla iesākas gavēnis, kura laikā ir iespēja baznīcās noklausīties daudz labi izpildītu skaņdarbu, tomēr pašā Lieldienu nedēļā tie ir vēl biežāki.
Vatikāna pils pelna, lai to apskatītu skaisto Rafaēla gleznojumu dēļ. Tiek teikts, ka tajā ir 12 tūkstoši pieci simti istabas. Jāpieņem, ka šis skaitlis ir ticams, jo ārzemnieka rīcībā nav [pietiekoši] daudz laika, lai apgalvojumu pārbaudītu.
Ārzemniekus Romā, tāpat kā Itālijā, uzņem ļoti labprāt, īpaši tad, ja viņi izdod daudz naudas; un tādēļ nav nekāds brīnums, ka angļi šeit ir tik iemīļota nācija. Arī vāciešus un frančus, lai gan tie sava pieticīgā dzīvesveida dēļ tērē mazāk, labprāt šeit ieredz viņu patīkamā rakstura dēļ.
Attēlā februāra atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.
Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.