9. augustā rīta agrumā es devos pie sava laipnā labvēļa Linneja k[unga], kam nodevu daudz iespiestu gravīru lapu ar Ēreta[1] k[unga] augu ilustrācijām, kā arī citus dabas vēst[ures] retumus no viņa Londonas draugiem. Cik patīkami es tur pavadīju visu dienu līdz pat vēlam vakaram! Vispirms mēs aplūkojām lieliskos lielos herbārijus, kādi Linneja k[ungam] pieder neparasti lielā skaitā un sakārtoti pēc viņa sistēmas. Tad mēs skatījām viņa fosīlijas, pie tam viņš atmaskoja un atspēkoja daudzu dabas zinātnieku aizspriedumus un nepamatotus apgalvojumus.
Pēc tam arhiatera kungs man parādīja jau [iespiešanai] sagatavotu sava sacerējuma manuskriptu, kurā iekļauts daudz izcilu jaunu atklājumu un norādīts uz atšķirībām noteiktos dabisko objektu veidos. [..]
Ar to arī priekšpusdiena noslēdzās. Mēs devāmies pie galda, un tur es atkal ievēroju daudz interesanta un noderīga šī laipnā zinātnieka mājas dzīvē. Pirmajā ēdienā mums tika pasniegta ļoti liela bļoda ar zemenēm un pienu. Nepieciešamību pēc šāda ēdiena noteica gadījums: pirms daudziem gadiem arhiatera k[ungs] cieta no spēcīgām podagras sāpēm tā, ka viņš nekur nevarēja rast sev mieru – lēkmes ilga no 6 līdz 7 dienām. Tad viņa laulātā draudzene pasniedza tam spirdzinājumam krietnu devu zemeņu; pēc tam viņš iemiga saldā miegā. Sāpēm atkārtojoties, viņš atkal izlīdzējās ar zemenēm, kuru sezona tieši tolaik bija, un sāpju lēkmes no jauna nomainīja dziedinošs miegs, līdz beidzot sāpes bija pilnībā uzveiktas.
No tā laika līdz pat šim brīdim arhiatera k[ungs] jau daudzus gadus, pateicoties pastāvīgam zemeņu, kuras šeit Upsalā atrodamas lielā vairumā – lielas un ļoti aromātiskas, jo īpaši meža zemenes –, lietojumam diendienā, ir izvairījies no lēkmēm.
Pēcpusdienā mēs devāmies uz botānisko dārzu, kas ir neparasti liels un kurā atrodas skaistas siltumnīcas un liels skaits stādu, kuru [sugu?] skaits sastādot pāri par 8000, un nav nekāds brīnums, ja šeit sastopams tik daudz svešzemju stādu, jo arhiatera kungs, pateicoties savai plašajai korespondencei, sēklas saņem no visām malām un, vēl vairāk pateicoties viņa zināšanām dārzkopībā, stādi šeit laimīgi attīstās.
Starp siltumnīcām dārzā iekārtota auditorija un no turienes var nonākt nelielā istabā, kur lādēs glabājas gan konhīlijas, gan dzīvnieki un kukaiņi, zivis un putni. [..]
Apskatījuši lielāko daļu no augiem, mēs atstājām šo skaisto kolekciju un brīnišķīgo dārzu, kur tā atradās; pēc tam mēs sākām aplūkot koraļļus, uz ko mūs pamudināja Ellisa Londonā izdotais darbs; šim nolūkam es lietoju mikroskopu, kuru Ellisa k[ungs] izmantojis savos pētījumos un kuru jau no Londonas pastāvīgi vadāju sev līdzi. Zem Ellisa mikroskopa mēs apskatījām ievērojamu daudzumu koraļļu, ko arhiatera kungs saņēmis no Kamčatkas vai arī tam prof[esors] Kalma k[ungs] atsūtījis no Amerikas. Daudzi bija ļoti līdzīgi tiem, ko Elliss attēlojissavā darbā, citi tomēr, kā likās, bija gluži atšķirīga veida.
Cik lieliski gan būtu, ja saskaņā ar pagājušajā gadā iznākušo arhiatera Linneja k[unga] disputu ar nosaukumu “Censura medicamentorum simplic vegetabilium” no aptiekām pilnībā tiktu izņemti daudzi nederīgie [ārstniecības] līdzekļi, kas vēl šodien tur tiek uzglabāti un kuru lietojums bieži[2] nodara tik daudz ļaunuma, un tiktu aizvietoti ar daudzām citām derīgākām zālēm, ko iesaka šis ceļvedis.
10. augusts.
Tā kā mēs vakar pie pusdienas saules paspējām apskatīt tikai daļu no arhiatera kunga koraļļiem, tad šo rītu mēs nolēmām veltīt pārējo apskatei. [..]
Pēcpusdienā es aplūkoju vēl arhiatera k[unga] minerālu krājumu, kas sakārtots pēc viņa sistemātiskā kārtojuma, un atradu tur daudz lielisku dažādu metālu iežu. Starp dažām fosīlijām, ko aplūkoju pēc tam, es atradu arī Nummum Brattenburgensem, kam ir miroņgalvas attēls.
11. augusts.
Šīs zemes taureņu un kukaiņu kolekcija, kas arī pieder arhiatera k[ungam], ir samērā liela un pilnīga un liecina par īpašajām pūlēm, kādas [Linneja] k[ungs] ieguldījis tās savākšanā.
Es labprāt būtu ilgāk baudījis man tik ļoti patīkamo un pamācošo Linneja k[unga] sabiedrību, ja nebūtu bijis spiests sekot savam rūpīgi izplānotajam ceļojuma grafikam, kurš mani mudināja doties tālāk, lai apskatītu slavenās un visā Zviedrijā ievērojamākās kalnraktuves un īsu laiku tajās uzkavētos.
Tā nu es 12. augustā atstāju Upsalu un uzsāku ceļu uz Zālbergenu, kuras, tāpat kā Fālunas apmeklējumam, es no arh[iatera] Linneja k[unga] saņēmu daudz padomu un ieteikuma vēstuļu. Zālbergena, kuru parasti sauc par Zālu, atrodas 7 jūdzes no Upsalas.
Attēlā augusta atvērums no Creative Museum Planner 2017 Designed by H2E, foto Didzis Grodzs.
Fragments no Nikolausa fon Himzela ceļojumu dienasgrāmatas, kas glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tulkojis Edgars Ceske.
[1] Ērets, Georgs Dionīsiuss (Georg Dyonisius Ehret, 1708–1770), vācu botāniķis un entomologs, viens no visu laiku izcilākajiem augu zīmētājiem.
[2] “Medica simplicia, imprimis heroica ab externis & barbarus nationibus multorum fructu echtata in nostra pharmacopola introduci debant.” – Autora margināla piezīme.