Kad 2015. gada maijā tikām uzaicināti izstrādāt Rēzeknes Zaļās sinagogas ekspozīcijas satura koncepciju, zinājām gan to, ka gandrīz nekas no sinagogas autentiskajiem priekšmetiem nav saglabājies, gan arī to, ka līdz šim nav veikti akadēmiski pētījumi par Rēzeknes ebreju vēsturi.
Pirmie mēneši satura koncepcijas izstrādē vairāk līdzinājās detektīva darbam, kad mēģinājām apzināt iespējami plašu avotu klāstu, veidot stāsta pamatlīniju un to pamatot ar akadēmiski precīzām atsaucēm. Sākām ar to, ka Dr.hist. Inesei Runcei uzticējām veikt pētījumu par Rēzeknes ebreju vēsturi no brīža, kad ebreju tautības indivīdi un vēlāk kopiena ienāk Rēzeknes teritorijā līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei. Paralēli veicām materiālu apzināšanu Latgales Kultūrvēstures muzejā, muzejā “Ebreji Latvijā” Rīgā, Rēzeknes ebreju draudzes arhīvā un citur.
Stāsts
Pakāpeniski veidojās stāsts par ebreju Rēzekni – ebreju tradīciju, vēsturi, kultūras mantojumu; kas viņi bijuši, kas viņi ir un ko mēs par viņiem zinām.
Katram stāstam ir svarīgs nosaukums, īpaši ekspozīcijai. Mūsu stāsta nosaukums radās jau pētniecības sākuma posmā, kad, apzinot Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumos esošās lietas, kas saistītas ar ebrejiem Rēzeknē, uzgājām mapi ar nosaukumu “Еврейское Резекне” (Ebreju Rēzekne). Mapē glabājās maršruta apraksts ar nozīmīgākajām vietām, kas saistītas ar ebrejiem, – veikaliem, dzīvojamajām mājām, banku, sinagogu, kapiem, piemiņas vietām utt. Šo maršrutu ilgākā laika posmā bija veidojušas divas draudzenes – Latgales Kultūrvēstures muzeja ilggadējā krājuma glabātāja Silvija Ribakova un Rēzeknes ebreju draudzes bijusī priekšsēdētāja Rašela Kukļa. Nosaukums ekspozīcijai bija rokā! Vēl jo vairāk, maršruts kļuva par vienu no ekspozīcijas motīviem, ko sadarbībā ar abām autorēm un vēsturnieku Kasparu Strodu pilnveidojām, precizējām, papildinājām un izmantojām ne tikai ekspozīcijā, bet arī šāda paša nosaukuma mobilās aplikācijas izveidē.
Priekšmeti
Katrā ekspozīcijā ir svarīgi priekšmeti – laikmeta liecības. Un, lai gan jau projekta sākumā tika izlemts, ka tā būs virtuāla ekspozīcija, katrs unikālais priekšmets un tā stāsts mums bija no svara.
Sākot strādāt pie sinagogas satura koncepcijas izstrādes, Rēzeknes ebreju draudzes priekšnieks Ļevs Suhobokovs zināja stāstīt, ka vienīgais autentiskais priekšmets, kas saglabājies sinagogā, ir Toras fragments metāla futlārī. Eksperti gan atzina, ka tas ir Esteres grāmatas tīstokļa fragments, bet tas nekādā ziņā nemazināja priekšmeta unikalitāti. Tieši pretēji, jo, kā zināms, Esteres grāmata līdzās Torai ebreju reliģiskajai kopienai allaž ir bijis viens no populārākajiem Vecās Derības tekstiem. Tradicionāli to lasa sinagogā Purima svētkos, pieminot ebreju izglābšanos no iznīcināšanas Persijas impērijas laikā, 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Klausīties Esteres grāmatas lasīšanu ortodoksālajiem ebrejiem ir svarīgs bauslis.
Tālab, ievērojot, ka šis 19. gadsimta nogalē – 20. gadsimta sākumā uz pergamenta rokrakstā radītais tīstoklis ir vienīgais saglabātais Rēzeknes ebreju kopienas rituālais priekšmets, tas tika izstādīts sinagogas lūgšanu telpā īpaši šim nolūkam veidotā Toras skapī kā unikāla sinagogas vērtība. Arī paša priekšmeta atrašanas stāsts ir ne mazāk brīnumains, gluži kā sinagogas atdzimšanas stāsts kopumā – 20. gadsimta 90. gados tas tika uziets sinagogas bēniņos.
Par ekspozīcijas priekšmetiem runājot, jāmin arī vēl kāds pilnīgi negaidīts pavērsiens projekta attīstībā. Uz Latgales Kultūrvēstures muzeju tika atnests depozīts ar pirmskara Rēzeknes ebrejiem piederējušām mantām – M. S. Kuzņecova porcelāna fabrikā ražotu tējas servīzi un sudraba galda piederumiem ar jūgendstila motīviem. Nekavējoties nolēmām to integrēt ekspozīcijā, un tā radās ekspozīcijas sadaļa “Priekšmets kā pierādījums”.
Ebreju tradīcija caur personiskiem stāstiem
Jau sākumā zinājām, ka sinagogas ekspozīcijā stāstīsim ne tikai vēstures, bet arī ebreju tradīcijas stāstu. Kā izstāstīt par tradīciju, lai tas būtu saistoši gan zinātājiem, gan arī viesiem? Veidojot sadaļu par ebreju tradīciju, aicinājām projektā iesaistīties trīs dažādu paaudžu ebreju kopienas pārstāvjus – Rēzeknes ebreju draudzes priekšsēdētāju Ļevu Suhobokovu, agrāko priekšsēdētāju Rašelu Kukļu un Rīgas muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski, kuri katrs no sava redzespunkta un pieredzes pasniedza ebreju tradīcijas stāstu. Ekspozīcijā šo liecību video tiek projicēts uz sinagogas lūgšanu telpas sienas.
Rezultāts
Vēsturiski ēka ir kalpojusi kā sinagoga. Šobrīd tā ir pārtapusi par Rēzeknes ebreju vēstures un tradīcijas ekspozīciju, koka arhitektūras mantojuma restaurācijas un ebreju kopienas Rēzeknē saieta centru.
Ar pietāti pret ēkas sākotnējo funkciju, pirmā stāva lūgšanu telpā izzinām ebreju tradīciju: kas ir Tora, kādi ir ebreju reliģiskie svētki un kā šī tradīcija ebreju Rēzeknē tikusi pārmantota?
Lūgšanu telpai piegulošajā sinagogas agrākajā mācību telpā iepazīstam sinagogas kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa atjaunošanas stāstu.
Otrajā stāvā, kas vēsturiski kalpojusi par sieviešu lūgšanu telpu, liekam kopā Rēzeknes ebreju vēstures mozaīkas sastāvdaļas – virtuālajā ekspozīcijā izsekojam ebreju vēstures Rēzeknē pieciem gadsimtiem. Priekšmetu vitrīnā ar personisku stāstu un trauslu pagātnes liecību palīdzību atklājam izšķirošu epizodi veselas nācijas vēsturē, kur priekšmets kalpo par liecinieku vienai no tumšākajām mūsu kopīgās vēstures lappusēm. Savukārt “Ebreju Rēzeknes” kartē rādām, cik daudz vai maz no ebreju mantojuma pilsētā saglabājies, un mudinām ar mobilās aplikācijas palīdzību “Ebreju Rēzeknes” maršrutam izsekot pilsētvidē.
Šis noteikti nav pabeigts stāsts. Rēzeknei un īpaši tās nelielajai ebreju kopienai tas ir jauns sākums – pētniecībai, tradīciju un stāstu apzināšanai un, iespējams, arī ebreju Rēzeknes atdzimšanai.
Domnīcai Creative Museum šis projekts savukārt nozīmē pieteikumu vēsturiskās atmiņas pētniecības laukā. Tēmas izvēle un rezultāts nepārprotami apliecina mūsu pārliecību par dialoģisku atmiņas kultūru kā ceļu uz priekšu eiropeiskā sabiedrībā.
Lasi vairāk rakstu krājumā Ebreju Rēzekne, nopērkams Etsy un NicePlace Telpa
Skaties sižetu no rakstu krājuma atklāšanas Latgales Reģionālajā televīzijā
Klausies sižetu no rakstu krājuma atklāšanas Latvijas Radio 1
Photo: Ansis Starks