Šogad domnīca Creative Museum svin astoņu gadu jubileju. Aicinājām tās biedrus atbildēt uz vienkāršu jautājumu – ko Tev nozīmē Creative Museum un kāpēc esi daļa no tā? Šāds pats jautājums tika uzdots biedrības pirmajā jubilejā, un vairāki atbilžu sniedzēji uz to atbild otro reizi. Vai tajās ir kādas izmaiņas? Skaties 2013. gada svinību video un lasi šodienas viedokļus!
Raivis Sīmansons
Domnīca ar nosaukumu “Radošais Muzejs” varēja rasties tikai noteiktā vietā un laikā. Kad Eiropas parlaments 2013. gada novembrī pieņēma un Eiropas komisija 2014. janvārī uzsāka atbalsta programmu kultūras un radošajām nozarēm “Radošā Eiropa” ar mērķi radīt jaunas darba vietas un stimulēt ekonomiku, mēs jau turpat divus gadus bijām centušies runāt par muzejiem radošo ekonomiku kontekstā. Kultūras pamatnostādnes 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija” tikai apstiprināja izvēlētā kursa pareizību.
Mūs interesēja inovācijas muzeju nozarē. Uzstādījums, kas lika uz sevi paraudzīties kritiski. Tā nav bijusi pateicīga pozīcija, paskaidrojumi šeit ir lieki.
Līdzīgi kā Eiropas institūcijām un Kultūras ministrijai arī domnīcai šogad jāizvērtē laiks, ko esam pavadījuši “Radošās Eiropas”, “Radošās Latvijas” un “Radošā muzeja” zīmē.
Ja raugāmies uz elementāro līmeni, izmaiņas ir acīmredzamas. Naturālā saimniecība kā vispārpieņemtais saimniekošanas veids muzejos ir gājis mazumā. 2020. gadā būtu grūti iztēloties, piemēram, ka nacionālas nozīmes muzeja štata mākslinieks par pašizmaksu veidotu jaunu ekspozīciju ar būvniecības veikalā iegādātiem materiāliem.
Ir notikusi darba dalīšana, tātad – profesionalizācija. Arhitektūras, dizaina, digitālo risinājumu biroji, reklāmisti u.c. piedalās konkursos ar arvien labāk noformulētu darba uzdevumu un saņem pasūtījumus, ko īsteno pieejamo līdzekļu ietvaros. Protams, samaksa par profesionāļu veidotu ekspozīcijas kvadrātmetru Latvijā joprojām nesasniedz līmeni, lai būtu pamats runāt par kādu industrijas standartu līdzīgi citām nozarēm. Runāt par muzeju industriju kā tādu joprojām ir piedauzīgi. Gan ne tāpēc, ka mums nāktos saskarties ar kādu galēji kreisu ideju inspirētu patērnieciskuma kultūras kritiku, bet vienkārši banālas inerces dēļ. Kas šo inerci var koriģēt? Iespējams, to sekmēs terminētie darba līgumi muzeju direktoriem, līdz kam “Radošās Latvijas” septiņos gados gan tikuši neesam. Šeit arī nebūtu īstā vieta izvērst polemiku par likumdošanu, taču ir skaidrs, ka bez liberālākas pārvaldības modeļa ieviešanas, muzeji konkurētspējīgāki nekļūs.
Otra tēma, kura mūs ir pavadījusi visu šo laiku, ir muzeju vēsture. Domnīca sevi nestilizē kā metamuzeoloģijas guru. Nešķiet, ka vispārinoša muzeju teorija mūsdienās vairs ir lietderīga. Muzeoloģija ir par muzeju praksi, tās pamats – vēsturiskā muzeoloģija. Ir skandalozi, ka mēs tik maz esam paveikuši Latvijas un Baltijas muzejniecības vēstures laukā, kuriem šī tradīcija pieder. Himzela muzeja 250. gadu jubileja nav aiz kalniem. Vismaz sakopsim Hāberlanda veidoto Rīgas bibliotēkas un muzeja ēkas fasādi Jaunielā. Varbūt nākamajā septiņgadē?
Danuta Grīnfelde
Man Creative Museum joprojām ir domubiedru grupa, ar kuru nav vienmēr jābūt vienās domās. Es izbaudu to, cik dažādi esam un kā mūs vieno līdzīgas vērtības: cieņa pret mantojumu, pārliecība par tā pieejamības nepieciešamību, atvērta dialoga nozīmīgums, vajadzība pēc konstruktīvas kritikas. Man Creative Museum ir nozīmīga iespēja saglabāt saiti ar muzeju pasauli periodā, kad pati nevienā muzejā nestrādāju.
Baiba Vanaga
Man Creative Museum galvenais ir cilvēki, ar ko diskutēt un arī strīdēties par muzeju nozares aktualitātēm un ar ko kopā kalt ambiciozus muzeju vides attīstīšanas plānus.
Agnese Neija
Gadu gaitā šis jautājums man jau ir uzdots un esmu uz to dažādi atbildējusi, tāpēc šoreiz negribu īpaši akcentēt personīgo. Teikšu tikai, ka šī ir ļoti liela iespēja pašizglītībai. Otrkārt, tā ir iespēja būt kopā ar seniem draugiem, jauniem draugiem un topošajiem draugiem, tas veido dzīves kvalitāti. Protams, tas viss tā ir, taču šoreiz īpaši vēlos saistīt darbošanos nevaldības organizācijā ar ētiku un demokrātiju. Tā ir iespēja līdzdarboties tajā, kam tici, kas ir tava pārliecība. Patiesībā nevaldības organizāciju attīstība man Latvijā šķiet esam tikai savā sākumposmā. Tā ir iespēja ietekmēt demokrātiskos procesus tiem cilvēkiem, kas nesaredz savu vietu politiskajās partijās. Tā piedāvā pietiekami daudz iespēju, lai katram ar vai bez savas draugu kopas būtu sava biedrība. Protams, atsevišķu biedrību kapacitāte ietekmēt lielas lietas ir ierobežota, tādēļ īpaši nozīmīgas ir biedrību spējas apvienoties, piesaistīt cilvēkus atsevišķiem projektiem, veidot dažāda līmeņa un struktūru apvienības, pie tā mums vēl jāstrādā.
Darbošanās Creative Museum ir aizraujoša arī tādēļ, ka ir iespēja vērot zīmola attīstību, nostiprināšanos, vērtības un kapacitātes pieaugumu. Ir iedvesmojoši redzēt, kā gadu gaitā tikai ar savu enerģiju, profesionalitāti un idejām varam pārvarēt dažādus šķēršļus, darboties bez atbalsta, darboties izolācijā un tomēr turpināt radīt, strādāt, iegūt jaunas pieredzes, izaicināt sevi, vienmēr sākt atkal no jauna un jau citā līmenī.
Daina Auziņa
Creative Museum saistās ar pulsāciju. Ritmisku. Aritmisku. Komanda nav liela, bet gana daudzveidīga. Tāpat kā muzeju kopiena Latvijā. Tas, kas mūs vieno, ir stabila interese par nozari un zināms ideālisms attieksmē pret profesionalitāti, atklātību, brīvību. Jā, un, nenoliedzami, arī darba tikums un spars pilsoniskai līdzdalībai!
Lolita Tomsone
Muzeju pasaule ir līdzīga pasaulei mums visapkārt – tajā ir iedvesmojoši cilvēki, ir stiprie un izturīgie, ir gudrie un klusie ūdeņi, gadās pa revolucionāram un anarhistam, bet vienmēr ir aizmirstie cilvēki, kuriem pārāk bieži aizmirstam pateikt paldies.
Kad ienācu Latvijas muzeju pasaulē, biju pilnīgs iesācējs, nevienu tur nepazinu. No pirmās direktoru sanāksmes es gribēju bēgt, jo nebija skaidrs, kā lai šos kolēģus uzrunā un iepazīst. Tur tālumā uz muzeja kāpnēm stāvēja Cilvēks Rundāle un kā spožs mēness apspīdēja muzeja debesjuma zvaigznes. Lancmaņa kungam kā dievībai tika pienestas dāvanas, kādi sarūpēti lauku labumi, tikko izdotas grāmatas. Tā bija pasaule, kuru apbrīnot, bet uz kuru tu neredzi ceļu, jo tev aizmirsuši iedot karti.
Creative Museum radīja koleģiālu vidi, kurā satikties ar muzeja profesionāļiem no Latvijas un Eiropas. Nebija svarīgi, ka es vēl nevarīgi šļupstēju muzeja definīcijas (un to ir nolāpīti daudz). Svarīgākais muzejā ir cilvēki – tie, kas ziedo tam laiku, un tie, kas to apmeklē.
Creative Museum man ir devis iespēju satikties ar kolēģiem no citiem novadiem, no lieliem un maziem muzejiem, un nepagurt mācīties. Viena no svarīgākajām tikšanās reizēm ir bijusi ar Liverpūles muzeja leģendāro direktoru Deividu Flemingu. Viņa sociāli atbildīgais un atvērtais redzējums, savāda kaislība, ar kādu iespējams mīlēt muzejus, ko tādu pirms tam nebija nācies sastapt.
Un, ja par svarīgāko, pateicoties Creative Museum, man izdevās satikt pašu Lancmaņa kungu, kurš māk ironizēt un sarunāties arī ar mums, muzeja pasaules strādniekiem, turklāt ar vieglumu un vīna glāzi rokās. Creative Museum ir devis pārliecību, ka mēs visi esam līdzvērtīgi sarunu biedri, un strīdos dzimst, ja ne patiesība, tad noteikti vēlme būt labākam muzeja profesionālim. Creative Museum ir devis drosmi reizēm celties kājās un paust mazākuma viedokli, uzdrīkstēties iebilst, jo mēs visi taču gribam vienu – satriecošus muzejus un Rīgas pili, kurai uguns un ūdens neskādē.
Elīna Kalniņa
Creative Museum man nozīmē brīvību. Domnīca sniedz iespēju paust savus uzskatus un gūt atgriezenisko saiti profesionālajā jomā. Domubiedri rada pleca sajūtu.
Līga Lindenbauma
Creative Museum pievienojos 2012. gada rudenī, pusgadu pēc tā dibināšanas. No 2011. gada septembra biju Tukuma Mākslas muzeja vadītāja un pēc gada ilga darba šajā amatā biju sākusi ilgoties pēc domubiedriem. Darbs muzejā sākumā bija kultūršoks, jo pirms tam biju darbojusies laikmetīgās mākslas vidē, kas ir domāšanā brīva, darbībā aktīva un nereti ar starptautisku vērienu. Muzejā, turklāt vēl reģionā, no tā bija ļoti maz. Kontrasts no iepriekšējās dzīves bija dramatisks. Creative Museum veidotāji uz vispārējā muzejnieku fona izcēlās kā īlens no maisa. Uz manu vēlmi piebiedroties sekoja tūlītējs – jā, un sākās draudzība nu jau astoņu gadu garumā.
Mana aktivitāte biedrības darbā ir bijusi viļņveidīga – te tieši pieslēdzoties konkrētiem projektiem vai aktivitātēm, te aizejot brīvsolī. Vienmēr mani ir saistījusi Creative Museum dalībnieku spēja skatīties plašāk, kā arī interese par muzeju nozari kopumā. Vēl man ir svarīga domu apmaiņa un drosme nebaidīties ne no sava viedokļa, ne citu izteiktas kritikas, pat ja tā ir nepatīkama. Esmu mērķu cilvēks un nevaru darboties bez rezultāta. Kas gan ir labākie ceļa stabiņi virzienā uz vēlamo kā iespēja izteikt savu viedokli, uzklausīt citu pārdomas un beigās veikt brīvu izvēli, kurām norādēm sekot?
Ineta Zelča Sīmansone
Mans CM esat jūs – Daina, Baiba, Agnese, Raivi, Marta, Līga, Danute, Edvard, Anatolij, Lauri, Lolita, Didzi, Elīna, Kaspar, Zane, Arti, Sigita, Paul un visi citi jūs – garā jaunie, spurainie un diplomātiskie, revolucionāri un dārznieki. Neatkarīgi no laika, ko esam vadījuši kopā ar katru no jums, novērtēju drosmi līdzdarboties un mērķtiecīgi veidot atvērtas domapmaiņas kultūru.
Tie ir bijuši spraigi astoņi gadi. Turpinām!
Kamēr gaidām CM8 ballīti klātienē, daži kadri no #creativemuseum1 Jāņa Akuratera muzejā 2013. gadā. Foto Agnese Neija
Titulbildes dizains: Edvards Percevs