Abrahams Edelmans. 20. gadsimts. Vēstule

Domnīca Creative Museum sadarbībā ar Abrahamu Edelmanu 2020/2021. gadā realizējusi “Kārsavas stāstu” satelītprojektu, sagatavojot un izdodot grāmatu “Abrahams Edelmans. 20. gadsimts. Vēstule”. 

Turpinot apjomīgos pētījumus “Ebreju Rēzekne” (2017) un “Kārsavas stāsti I” (2018/2019.), domnīca izdevusi Kārsavā dzimušā, holokaustu pārdzīvojušā un pašlaik Izraēlā dzīvojošā Abrahama Edelmana atmiņas par dzimtas dzīvi Kārsavā un viņa paša pieredzi 20. gadsimta gaitā Kārsavā, Rīgā, Maskavā. 

Abrahama Edelmana stāsts ir īpašs daudzos aspektos. Dzimis 1938. gadā Rēzeknē, pirmos dzīves gadus pavadījis Kārsavā. Viņa dzimta, neskatoties uz sarežģīto laiku un emigrāciju uz Padomju Krieviju, spējusi saglabāt dzimtas vēstures pierakstus (ieskaitot dokumentus un fotogrāfijas, sākot no 19. gadsimta beigām). Tas viss Abrahama stāstam piešķir nopietnu pamatu un, pateicoties viņa stāstnieka talantam, padara to par interesantu lasāmvielu.

Personīgas vēstules formātā Abrahams Edelmans mūs izved cauri 20. gadsimtam, kur liela loma ir vietai, no kuras nāk viņa dzimta – Kārsavai.

Grāmata papildina “Kārsavas stāstu” pētniecības sēriju, caur cilvēku stāstiem un vēstures liecībām palīdzot saprast mūsu kopīgo neseno vēsturi.

Grāmata izdota krievu, latviešu un angļu valodā.  

 

Teksts: Abrahams Edelmans

Sastādītāja un projekta koordinatore: Ineta Zelča Sīmansone

Ievada autors: Iļja Ļenskis

Zinātniskais redaktors: Dr. hist. Uldis Neiburgs

Tulkojums no krievu valodas: Artis Ērglis, Jānis Balodis

Literārās redaktores: Sigita Kušnere, Laine Kristberga, Jana Taperte

Grafiskais dizains: Edvards Percevs

Attēli no Abrahama Edelmana ģimenes arhīva

Atbalsta:

Frīdriha Eberta fonds, īpašs paldies Pēram Krumrejam un Kristam Šukevičam

Fonds Uniting History, īpašs paldies Elīnai Škļarai

 

Grāmatas zinātniskais redakotrs, Dr. hist. Uldis Neiburgs par Abrahama Edelmana stāstu

“Abrahama Edelmana ģimenes vēstures stāsts, ietērpts vēstuļu, atmiņu un fotouzņēmumu formā, ir atklāts un daudzšķautņains mikrovēstures piemērs, kas ļauj labāk izprast dažādu tautību cilvēku — ebreju, latviešu, krievu, vācu u. c. — dzīves pieredzi sarežģītā laikā gandrīz visa 20. gadsimta garumā. Latvijas mazpilsēta Kārsava starp diviem pasaules kariem, atmiņas par nacistu īstenoto ebreju holokaustu, Otrā pasaules kara gadi evakuācijā Vidusāzijā, pēckara dzīve Padomju Savienībā, repatriācija uz Izraēlu, skatīta caur Edelmanu dzimtas prizmu, vienlaikus atklāj daudzas interesantas nianses un sniedz virkni cilvēcisku pārdzīvojumu attiecīgā laikmeta varas, sabiedrības un indivīdu pieredzes mijiedarbībā.”

 

Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis par Abrahama Edelmana stāstu

Ja 20. gadsimta nogale bija laikmets, kad Latvijas, un arī citu Austrumeiropas zemju, sabiedrība mēģināja apzināt un apjēgt okupāciju traģēdijas un iespēju robežās dziedēt to cirstās rētas, tad šodien, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, aug interese arī par ikdienas vēsturi, tostarp par padomju okupācijas otro posmu. 

Arī šis teksts – 1938. gadā dzimušā Abrahama Edelmana atmiņas – lielā mērā ir šāds te “mazā cilvēka” stāstījums, turklāt tajā Otrā pasaules kara traģiskie notikumi lielā mērā tiek atspoguļoti ar atsauci uz citu stāstīto, jo pats autors bija vēl bērns un atzīst (kas notiek nebūt ne vienmēr!), ka daudz ko vienkārši neatceras. 

Tomēr viņš uzskata par svarīgu izstāstīt gan kara laika epizodes no savas ģimenes vēstures, gan dažos vārdos to, ko zina par notikumiem Kārsavā šajos gados. Jaatzīmē, ka autors faktiski izvēlas nerunāt par Holokausta notikumiem, pieminot vien epizodes, kas attiecas uz viņa radinieku un paziņu likteņiem. Tā kā viņa radinieku loks ietver arī Bankoviču ģimeni, tad par viņiem viņš stāsta personības raksturojošas detaļas, nevis to, kā Alfrēds Bankovičs nacistu okupācijas gados izglāba no nāves vairākus ebrejus. Gandrīz neko viņš nepasaka arī par savu radinieku pieredzi Sarkanās Armijas vienībās. 

Stāstījums loģiski iedalāms vairākos posmos – ģimenes vēsture, evakuācija uz PSRS iekšieni nacistu iebrukuma sākumā, dzīve Kārsavā uzreiz pēc kara, dzīve padomju Rīgā, dzīve padomju Maskavā. Katru no šīm epizodēm mēs varētu nosaukt par diezgan tipisku Latvijas ebreju pieredzei, tomēr katrs stāsts dod mums dziļāku un daudzšķautņaināku skatījumu.

It īpaši interesantas ir divas sadaļas. Pirmā ir tā, kas attiecas uz ģimenes “evakuāciju” (faktiski bēgšanu) no Kārsavas pēc nacistu iebrukuma un dzīvi vispirms Gorkija (Ņižņijnovgorodas) apgabalā, bet vēlāk Vidusāzijā. Lai gan evakuācijas/bēgšanas pieredze skāra diezgan daudzas Latvijas ebreju ģimenes, tomēr vēl joprojām trūkst šīs problemātikas sistemātiskās izpētes, un katrs memuārā rakstura teksts ir svarīgs. Edelmans runā ne tikai par fiziski pieredzēto – dzīves apstākļiem, attiecībām ar kaimiņiem – bet arī mēģina pieskarties cilvēku emocijām.

Otra ļoti svarīga sadaļa ir iepriekšējās turpinājums – par atgriešanos Kārsavā pēc kara un dzīvi 1945.–1946. gadā. Kopumā šis jautājums ir izpētīts vēl mazāk par pašu evakuācijas procesu un dzīvi evakuācijā un atspoguļojas galvenokārt memuāru literatūrā. Kārsava bija viena no vietām, kur līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem pastāvēja zināmas “ebreju dzīves” paliekas. Ir interesanti salīdzināt, piemēram, autora piefiksēto reliģiskās dzīves atsākšanu ar situācijas atspoguļojumu akadēmiskajā pētījumā, kas palīdz mums kontekstualizēt bērna acīm ieraudzīto. Tāpat interesants ir arī Kārsavā pavadīto vasaru apraksts, kas parāda arī pilsētnieka reakciju uz mazpilsētas, pat kaut kāda ziņā lauku, dzīvi.

Aprakstot savu dzīvi padomju Rīgā un vēlāk Maskavā, autors vairākkārt pieskaras arī antisemītisma – gan ikdienas, gan institucionalizēta – tematam, bet, šķiet, viņam šī pieredze nav noteicoša. Tieši otrādi, viņš ar lielu siltumu atceras cilvēkus, kuri viņu šajās epizodes atbalstīja.

Kopumā Abrahama Edelmana atmiņas varētu nosaukt par ārkārtīgi interesantu mūsu laikabiedra atskatu uz savu dzīves gājumu – ar sirsnīgu interesi un cieņu pret savu pagātni, satiktiem cilvēkiem, bet bez pārliekas nostalģijas, un noteikti ar visu notikumu vērtējumu šodienas acīm.

Grāmatas atklāšana paredzēta 9. septembrī muzejā "Ebreji Latvijā", 10. septembrī Kārsavas Pilsētas bibliotēkā, 11. septembrī Ludzā un Rēzeknē.

edelmans_ielugums_1.jpg

edelmans_ielugums_2.jpg

edelmans_ielugums_3.jpg

edelmans_ielugums_4.jpg

Grāmata lasīšanai pieejama Kārsavas pilsētas bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

Grāmata par ziedojumiem pieejama Rēzeknes Zaļajā sinagogā.

Grāmata nopērkama, sazinoties ar domnīcu Creative Museum ineta.simansone@creativemuseum.lv

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora vietniece attīstības darbā | Museologist, Deputy Director of the Medicine History Museum