Nav nejauši, ka laikā, kad pietrūcis iespēju jauniem iespaidiem muzeju laukā, līdzīgi kā mani kolēģi esmu pievērsusies muzeju vēstures izpētei. Atskaitot ievērojamo personību piemiņas muzeju skaitu, novadpētniecības muzeji ir otra plašākā muzeju grupa, kas veido reģionu muzeju tīklu Latvijā. Pieļauju, ka daļai no tiem jābūt ar vērā ņemamu pagātni un tradīcijām. Nav noslēpums, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, pēdējām Muzeju likuma izmaiņām un Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanu reģionu muzeji potenciāli var piedzīvot dažādas pārmaiņas jau tuvākajā nākotnē, ieskaitot to, ka atsevišķi muzeji varētu pretendēt uz reģionālo muzeju statusu un tādejādi uzņemties ne tikai metodiskā darba, bet arī novadpētniecības darba koordinēšanu savā administratīvajā teritorijā. Kāds ir novadpētniecības muzeju attīstības ceļš un kāda ir novadpētniecības kā vēstures pētījumu virziena nākotne? Kādas problēmas uzrāda aktuālā šodiena? Šie ir jautājumi, kuriem pievērsīšos šajā ierakstu sērijā.
Lai arī novadpētniecības muzeji masveidīgi sāka dibināties pēc Otrā pasaules kara, šodien tikai daļa no tiem ir saglabājusi šo nosaukumu. Tie ir pārauguši lielākos vai mazākos pašvaldību muzejos un savos nosaukumos novadpētniecības vārdu vairs nelieto, kaut arī ar novadpētniecību vairāk vai mazāk nodarbojas. Ir daļa muzeju, kuri saucas par novadpētniecības muzejiem un arī nodarbojas ar novadpētniecību, un daļa tādu, kas saglabājuši novadpētniecības vārdu savos nosaukumos, bet to publiskā darbība liek domāt, ka ar novadpētniecību tie nodarbojas maz, kaut arī komplektē novadam piederīgos materiālus.
Novadpētniecības kontekstā lielākā problēma, kā var saprast, ir pati pētniecība, jo daudziem reģionu muzejiem nav profesionālās kapacitātes pētniecības procesa veikšanai, ar pētniecību šeit saprotot vēsturisku notikumu, vietu, tradīciju, personāliju u. c. izpēti un interpretāciju, nevis krājuma priekšmeta aprakstīšanu vai, labākajā gadījumā, materiālu un liecību vākšanu. Un, kaut arī ar novadpētniecību arvien biežāk nodarbojas arī bibliotēkas, arī vairākumam no tām trūkst speciālistu pilnvērtīgai šī darba veikšanai.
Cita maz risināta problēma ir novadpētniecības materiālu un pētījumu rezultātu digitalizācija, kas cita starpā ļautu saprast, cik lielā mērā un kurš ar novadpētniecību nodarbojas un kādi ir rezultāti. Tādas vienotas novadpētniecības datu bāzes nav. Pārsvarā novadpētniecības materiāli tiek publicēti muzeju tīmekļa vietnēs, ja vispār tiek publicēti, bet pētījumu rezultāti iznāk atsevišķos izdevumos. Šeit nedrīkstētu nepieminēt vēsturnieka Valtera Grīviņa iniciēto informācijas vietni historia.lv, kuras viens no mērķiem ir “kļūt par novadpētnieku sadarbības platformu vietējās vēstures izpētē un satura publicēšanā”, kas tiecas apvienot visu publicēto saturu novadpētniecības kontekstā un ir iniciējusi arī novadpētniecības rokasgrāmatas izdošanu (pieejama tīmeklī PDF formātā).[1]
Jāsaka, ka presē novadpētniecības muzeju vēsture nav aplūkota ne tuvu tik krāšņi un daudzveidīgi kā personību piemiņas muzeju vēsture. Vairākums ziņu ir par jaunu novadpētniecības muzeju dibināšanu, un tās pārsvarā attiecas uz 50.–60. gadiem. Trūkst muzeju kritikas, netiek akcentēti atsevišķu personību nopelni, nepastāv inteliģences vai – plašākā nozīmē – sabiedrības ieinteresētība novadpētniecības muzeju darbā, ir daudz ideoloģijas, kaut gan novadpētniecības muzeji padomju okupācijas periodā daudz vairāk nekā mūsdienās tiek uztverti kā zinātnes/pētniecības centri. Nav vērojama arī varas pretestība pret to dibināšanu, kāda bija pret personību piemiņas muzejiem. Ja personību piemiņas muzeju dibināšanu dažkārt varēja raksturot kā stihisku kustību, tad novadpētniecības muzeju dibināšana ir plānveidīga, mērķtiecīga un visumā atbilstoša sava laika teritoriālajam iedalījumam. Tieši novadpētniecības muzeji ir palikuši Latvijas kultūrainavā un attīstījušies par vairāk vai mazāk veiksmīgiem pašvaldību muzejiem reģionos. Šobrīd to attīstības perspektīva ir īpaši interesanta.
Rakstu sērija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grafiskais dizains: Edvards Percevs