Mans 2023. gads sākās Igaunijā ar padomju perioda kolhozu kultūras namu Kobelu un Tsoru apsekošanu un noslēdzās ar putnu un dzīvnieku vērošanu Jeloustonas nacionālajā parkā ASV. 2023. gadā es biju vēsturnieks un zinātnes popularizētājs, bet nedaudz arī urbānists, ģeogrāfs, etnogrāfs, ornitologs, kolekcionārs un pat mazliet psihologs.
Bet nu – par visu pēc kārtas…
Industriālais mantojums
Industriālais mantojums mani interesē ļoti sen, taču iepriekš bija kaut kur fonā un šogad negaidīti izvirzījās priekšplānā. Viss 2023. gads ir pagājis, rakstot manuskriptu par Latgales satiksmes vēsturi un maģistra darbu par Rēzeknes būvvēsturi… visa gada garumā, kad nebiju laukā, meklēju informāciju, lasīju, zīmēju “fotošopā” un klabināju taustiņus, dzenot uz priekšu šos divus teksta blāķus.
Manuskripts, ja vien redaktors būs labvēlīgs, iekļūs nākamajos Kārsavas stāstos. Nākamajiem Kārsavas stāstiem ir sanācis pielikt roku, arī dodoties ekspedīcijās gar dzelzceļu 2022. gada rudenī un 2023. gada pavasarī kopā ar Creative Museum komandu, Inetu Zelču Sīmansoni, Raivi Sīmansonu, Tomu Altbergu, Didzi Grodzu un Regitu Zeiļu.
Novadpētniecība
Tāpat kā ar industriālo mantojumu ar novadpētniecību es koķetēju jau kādus gadus, bet priekšplānā tā iznāca tikai 2022. gada nogalē, kad iestājos vēsturniekos. Radās iemesls sākt strādāt pie Rēzeknes būvvēstures jautājumiem, ko arī kopš 2022. gada septembra aktīvi daru, un tam ir veltīts gan maģistra darbs, gan mans jaunais hobijs – sabiedriskās aktivitātes.
Sabiedrības iesaistīšana
No novadpētniecības hobija izauga neformāls tiešsaistes projekts vārdā “Nezināmā Rēzekne”, kurā es anonīmi rakstīju par dažādiem ar Rēzeknes vēsturi saistītiem jautājumiem. Laika gaitā izauga paprāva auditorija, kuru pamazām sāku iesaistīt – palīdzēt noskaidrot vietu, kurā tapusi fotogrāfija, izlasīt rokrakstu, sabildēt logailas utt. Pavasarī sākām vākties kopā un iet nelielās ekspedīcijās pa pilsētu, apmeklēt rūpnīcas un iestādes, u.c. Bez manis ekspedīcijas vadīja visdažādāko jomu speciālisti un pat skolēni. Ir spontāni izveidojusies arī komanda, un šodien bez vēstures starp mūsu tēmām ir kultūra, ģeogrāfija, bioloģija, veselīgs dzīvesveids un zinātnes popularizēšana.
Zinātnes popularizēšana
Vasaras noslēgumā nolēmu riskēt un izmēģināt formātu, par kuru sapņoju jau sen, – lekcijas. Cilvēki izrādījās ļoti atsaucīgi, ātri tika atrastas lieliskas telpas, un, man par izbrīnu, visi uzrunātie speciālisti bez ilgas domāšanas piekrita dalīties ar savām zināšanām. Gada noslēgumā ar lekcijām un darbnīcām pie mums uzstājās Vladislavs Malahovskis, Ieva Pīgozne, Jānis Krastiņš, Agris Dzenis, Andris Tomašūns, Aldis Pūtelis, Ivars Matisovs, Elīna Gaveiko, Olga Vertjaeva ar Regitu Zeiļu, un pat šo rindu autors izstāstīja par kartogrāfijas vēsturi. Sestdienas tikšanās daudziem ir kļuvušas par tādu pašu rituālu kā sestdienas pirtī vai svētdienas baznīcā iešana (latgalieši sapratīs); cilvēki nāk ar groziņiem, maizītēm, kūkām un nereti izklīst tikai, kad laukā jau iestājusies tumsa. Visi mēs kļūstam nedaudz gudrāki un, cerams, arī labāki cilvēki.
Jāsaka, ka lekcijas es šogad kopumā esmu lasījis vairāk, nekā iepriekšējos gadus kopā ņemot, bez vēstures runājot par koka arhitektūras mantojumu un par psiholoģiju.
Etnogrāfija, urbānisms un tūrisms
Ik pa brīdim “Nezināmās Rēzeknes” tikšanās uz nedēļu vai divām ir jāpārtrauc – šajā laikā mēs neesam Latvijā. Minētie etnogrāfijas un urbānisma jēdzieni šeit nav jāsaprot kā disciplīnas, tā ir tāda mūsu ar sievu diletantiska izklaide – vietās, kur cilvēki taisa selfiju ar eifeļtorni, mēs fiksējam atkritumu urnas, gājēju pārejas, apstādījumus un bezpajumtniekus. Bez minētās Igaunijas šogad bijām Lietuvā, Kiprā, Jordānijā, Polijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Islandē un ASV. Katrā vietā mums bija atšķirīgi mērķi un uzdevumi – Parīzē nodevos urbānistiskām pārdomām, Vācijā meklējām karā kritušā vecmammas brāļa kapu, Jordānijā kāpām laukā no komforta zonas un iepazinām sev līdz šim neizprotamo arābu pasauli, Spānijā gājām kājām uz konferenci, kura notika citā pilsētā, un tad devāmies iepazīt mazāk pazīstamos reģionus, bet ASV 10 000 km garajā ceļā vērojām dabu un dzīvniekus dabas aizsardzības zonās.
Tūrismā sanāca būt ne tikai ņēmēja, bet arī devēja lomā – vasara pagāja, vizinot tūristus burulaivā, bet divas reizes arī izvedu ekskursijās šveiciešu grupas, iepazīstinot ar Latgales reģiona specifiku un pamestām vecticībnieku sādžām.
Kolekcionēšana
Joprojām nepatīk domāt par sevi kā par kolekcionāru – mēs taču pērkam grāmatas, jo mums tās ir vajadzīgas… bet laikam tomēr jāatzīst fakts. Nebūt ne visu mēs lasām, un nebūt ne katra grāmata mūsu bibliotēkā nonāk, jo plānojam to lasīt. 2023. gadā mūsu bibliotēka ir papildinājusies par 132 sējumiem (atskaitot sērijveida izdevumus), vecākie ir no 1677. un 1699. gada, pārsvarā vēsture, etnogrāfija, ģeogrāfija, arhitektūra un māksla.
Ornitoloģija
Ornitoloģija manā dzīvē ienāk arvien vairāk ar katru gadu. Šogad bez regulāriem izbraukumiem uz “putnošanām” Latvijā vēroju arī bišu dzenīšus Kiprā, pupuķus un visdažādākās čakstes un čakstītes – Jordānijā, baltos grifus – Spānijā un baltgalvainos ērgļus un pāri par 50 citām putnu sugām – ASV.
Psiholoģija
Pēc pirmās specialitātes psihologs, no psiholoģijas esmu bijis projām jau vairāk nekā 15 gadus. Tad nu, gatavojoties lekcijai par domāšanas kļūdām, atkal bija iespēja celt augšā grāmatas un atsaukt atmiņā lietas, par kurām gaužām sen nav domāts. Bija vērtīgi…
Uzrakstot šo, saprotu, cik daudz nav pateikts un cik mākslīgs ir dalījums, taču visu svarīgo izstāstīt nemaz nav iespējams, bet šie tad ir mani svarīgākie 2023. gada atskaites punkti, kuri atsauksies arī 2024. gadā. Un, kas ir svarīgākā lieta, – ja kaut kas no tā, ko es esmu darījis, nav padarījis mani par vismaz nedaudz labāku cilvēku, tad tas ir bijis veltīgi izniekots laiks un resursi. Gribētos domāt, ka 2023. gadā esmu kļuvis nedaudz labāks.
Bet 2024. gads jau šobrīd izskatās ne mazāk piepildīts. Vienīgi gribētos mazāk klabināt taustiņus un vairāk pievērsties pagājušajā gadā pilnībā novārtā pamestajai vēsturiskajai fotogrāfijai un citām iepriekš svarīgām lietām.
Foto: Bozovas ciems, Andris Uškāns