To, kā, atskatoties uz Latvijas muzeju nozari kopumā, tiks vērtēts 2019. gads, manuprāt, redzēsim vidējā termiņā. Pēc gada sākumā notikušās neviennozīmīgi vērtējamās Rakstniecības un mūzikas muzeja izšķiršanās atteikties no stratēģiskās vietas Rīgā, Pils laukumā 2 gada noslēgumā nozari iepriecināja četru muzeju krātuvju nodošana ekspluatācijā Rīgā, Pulka ielā 8. Šie ir ar nacionālas nozīmes muzeju infrastruktūru saistītie lielākie notikumi pagājušajā gadā.
Latvijas Okupācijas muzejs ticis pie jaunas direktores un ekspozīcijas veidotājiem. Gada beigās Kultūras ministrijā izsludināts konkurss uz vakanto Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja vietu, rezultāti zināmi, bet tikai 2020. gadā redzēsim, vai pašai KM ir redzējums, kāda un vai vispār ir šīs nodaļas kopējā stratēģija nu jau gandrīz divus gadus pēc mantojuma institūciju pārvaldes apvienošanas. Tāpat 2019. gadā notikušas diskusijas par ICOM muzeju definīciju, kā arī rosinātas izmaiņas Muzeju likumā, kuras diemžēl nepilnīgi atbild uz nepieciešamību modernizēt valsts muzeju pārvaldības formu un ignorē pašvaldību muzeju vajadzības.
Domnīcai aizvadītais gads bijis gana darbīgs. Intensīvs publiskās darbības maratons, dalība starptautiskos projektos, konsultācijas un pētniecības projekti.
Piedāvājam īsu atskatu uz Creative Museum 2019. gadu, atklājot dažus 2020. gada plānus un ieceres.
2019
2019. gadu sākām ar pasākumu sēriju “Muzeju publiskā kvalitāte”. Martā–aprīlī notika četras diskusijas:
- “Muzeji simtgadei. Izstāžu izvērtējums” (diskusijas dalībnieki – Kaspars Vanags, Elīna Kalniņa, Līga Lindenbauma, Raivis Sīmansons, Leonarda Ķestere, diskusijas vadītāja – Ineta Zelča Sīmansone);
- “Akreditācija – muzeju kvalitātes nodrošināšanas mehānisms?” (diskusijas dalībnieki – Māris Gailis, Jānis Garjāns, Žanete Grende, Ieva Pētersone, Gundega Dreiblate, diskusijas vadītāja – Ineta Zelča Sīmansone);
- “Skolas soma un izglītības reforma” (diskusijas dalībnieki – Aija Tūna, Ieva Timčenko, Elizabete Pavlovska, Inga Krišāne, Elīna Bērziņa, diskusijas vadītāja – Ineta Zelča Sīmansone);
- “Mediju telpa un atmiņu politika” (diskusijas dalībnieki – Deniss Hanovs, Lolita Tomsone, Mārtiņš Kaprāns, Kaspars Zellis, Uldis Neiburgs, diskusijas vadītājs – Raivis Sīmansons).
Pēc katras diskusijas domnīcas mājaslapā tika publicēts Agneses Neijas veidots kopsavilkums. Visas diskusijas tika transkribētas – pilnapjoma materiāls arī pieejams CM mājaslapā.
Aprīlī Žaņa Lipkes memoriālā tika atklāts sadarbībā ar Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīklu (NEMO) tapušais izdevumu Museums and Creative Industries. Case studies from across Europe. Piedalījāmies industriālā mantojuma konferencē Pērnavā (Igaunija), prezentējot Alūksnes bānīša ekspozīcijas un Kārsavas dzelzceļa pētniecības projektus.
9.–10. maijā, noslēdzot pasākumu sēriju “Muzeju publiskā kvalitāte”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska konference “Demokratizējot muzejus: pārvaldība un publiskā kvalitāte” (piedalījās: KM Valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, Liverpūles Cerībuuniversitātes (Liverpool Hope University) profesors Deivids Flemings (David Fleming), Igaunijas Jūrniecības muzeja (Eesti Meremuuseum) direktors Urmass Dresens (Urmas Dresen), Borisa Jeļcina muzeja (Музей Б. Н. Ельцина, Krievija) direktore Dina Sorokina (Дина Сорокина), moderators – Raivis Sīmansons) un Deivida Fleminga meistarklase “Līderība 21. gadsimta muzejā” Žaņa Lipkes memoriālā (moderators Raivis Sīmansons).
Svinot Starptautisko muzeju dienu, maijā domnīcas vadītāja Ineta Zelča Sīmansone, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse un KM Valsts sekretāres vietnieks Kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš piedalījās Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”, diskutējot par muzeju pārvaldes reformu.
Visa gada garumā turpinājām vadīt NEMO darba grupu “Museums and Creative Industries”, tādēļ jūnijā devāmies studiju vizītē uz Kazaņu (Krievija) un piedalījāmies starptautiskā konferencē Museums and Creative Industries. Savukārt novembrī NEMO ikgadējā konferencē Tartu (Igaunija) domnīca Creative Museum vadīja darba grupas sesiju/diskusiju Museums and Creative Industries. Sharing Estonian recipe for a better future un piedalījās NEMO dalībvalstu kopsapulcē. Gada beigās uzsākta un 2020. gadā tiks turpināta interviju sērija ar Eiropas muzeju asociāciju vadītājiem par muzejiem un radošajām industrijām.
Augustā domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajā diskusijā par muzeju studiju modeļa nākotni, par kuru diemžēl skaidrības nav joprojām un LKA komunikācijas veids liek vēlēties ko profesionālāku.
Septembra sākumā domnīcas Creative Museum pārstāvji piedalījās ICOM Ģenerālās asamblejas sanāksmē, PhD muzeja studijās Raivis Sīmansons Muzeoloģijas komitejā prezentēja ziņojumu “Iztēlotais muzejs”, kas vēlāk publicēts izdevumā The Future of Tradition in Museology (ed. Kerstin Smeds, 2019).
Septembrī domnīcas vadītāja Ineta Zelča Sīmansone piedalījās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja diskusijā “Dizaina krājuma politika”, bet Memoriālo muzeju apvienības rīkotajā konferencē “Viena personība – vairāki muzeji” nolasīja referātu “Deviņas idejas mūsdienīga muzeja veidošanā”. Savukārt Raivis Sīmansons moderēja Rīgas Domes Pieminekļu aģentūras konferenci “Sakrālās kultūras mantojums pilsētvidē”.
Septembrī tika saņemta ziņa, ka apstiprināts septiņu valstu Erasmus+ projekts, kurā Creative Museum ir viens no partneriem. Oktobrī tika parakstīts trīs gadu sadarbības līgums un domnīca piedalījās pirmajā darba sanāksmē Kopenhāgenā (Dānija) un Kristianstadē, uzsākot dalību Erasmus+ septiņu valstu – Latvijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Ungārijas, Horvātijas, Itālijas – sadarbības projektā CREMA (2019–2022).
Novembrī domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone ar prezentāciju Museums and Creative Industries piedalījās Ungārijas Muzeju izglītības un metodoloģijas centra organizētā seminārā What to make of our museums.
Domnīcas komanda novembra sākumā, atbildot uz VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ielūgumu, kopā ar būvniekiem un VNĪ pārstāvjiem apmeklēja Muzeju krātuvi Pulka ielā.
Visa gada garumā turpinājās domnīcas pētniecības projekts “Nikolauss fon Himzels – Baltijas muzejniecības sākums”. 18. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Himzela lasījumi un tika prezentēts rakstu krājums “Muzeologs Himzels un viņa laiks”, savukārt, svinot Nikolausa dienu, decembra sākumā LU Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklātas Himzela ceļojumu dienasgrāmatu iedvesmotas piezīmju burtnīcas.
Visa gada garumā sērijā “Muzeju publiskā kvalitāte” publicists Pauls Bankovskis piedāvāja deviņus rakstus par Latvijas muzejiem – 1. “Mēmās lietas”, 2. “Laikmetīgās fantāzijas”, 3. “5 muzeji, kas atstājuši uz mani vislielāko iespaidu”, 4. “Brīvā dabā, zem klajas debess”, 5. Atmiņu šūplādes”, 6. “Krūzīte, krekliņš un magnēts”, 7. “Varas varā”, 8. “Nogrimušie dārgumi”, 9. “Dāvinātam karam acīs neskatās”.
Paula Bankovska Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstādes “Latvijas gadsimts” recenzija “Varas varā” atzīta par plašāko šīs izstādes kritiku, un decembrī autors tika aicināts piedalīties izstādes izvērtēšanas seminārā LNVM.
2020
Iezīmējot tikai dažus svarīgākos 2020. gada domnīcas plānus, jau tagad iesakām plānotājos atzīmēt četrus marta un vienu aprīļa trešdienas vakaru, jo no 4. marta līdz 1. aprīlim piedāvāsim īso kursu muzeoloģijā jeb lekciju sēriju “Muzeju tradīcijas nākotne”. Pieteikšanās līdz 17. februārim.
Arī šogad visa gada garumā piedāvāsim “skatu no malas” uz muzeju nozari – šā uzdevuma veikšanā publicistam Paulam Bankovskim šogad pievienosies žurnāliste un arhitekte Ieva Zībārte. Sērijā “Muzeju ilgtspēja” gan Pauls, gan Ieva katrs piedāvās desmit “skatus no malas”. Savukārt muzeju kritiku piecu rakstu sērijā izstrādās filozofs Artis Svece.
Ja viss notiks, kā plānots, tad maija pēdējā nedēļā muzeju kolēģus aicināsim uz starptautisko vasaras skolu “Pakalpojumu dizains muzejos”, kuru organizējam sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzēju Ilzi Kundziņu un biedrību “Kuldīgas mākslinieku rezidence”. Detalizēta informācija tiks publiskota jau drīz.
Rudenī paredzēta piecu diskusiju sērija “Muzeju ilgtspēja”, aktualizējot jautājumus par muzeju ekspozīcijām – esošajām un topošajām – un to izvērtēšanas nepieciešamību. Diskusijas dalībnieki – muzeju ekspozīciju veidotāji, arhitekti, dizaineri, vēsturnieki, mākslas zinātnieki, muzeju piedāvājuma lietotāji.
2020. gadā turpināsies pētniecības projekts “Nikolauss fon Himzels – Baltijas muzejniecības sākums”, proti, sadarbībā ar animatoru Kārli Vītolu tiks veidota animācijas īsfilma; izdošanai tiks gatavota rakstu krājuma angļu valodas versija; turpināsies darbs pie Himzelam veltītas starptautiskas konferences plānošanas; notiks gatavošanās 2023. gada izstādei Mākslas muzejā “Rīgas Birža” un ceļojošajai izstādei sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Šajā gadā tiks īstenota arī pētniecības projekta “Kārsavas stāsti” otrā kārta – “Kārsavas stāsti. 20. gadsimta otrā puse”.
Pie 2020. gada pētījumiem noteikti minama arī NEMO darba grupas Museums and Creative Industries veiktā interviju sērija ar Eiropas muzeju asociāciju vadītājiem un par muzejiem atbildīgajiem ministriju ierēdņiem – uzsākta 2019. gada beigās, tā turpināsies līdz 2020. gada aprīlim. Intervijas tiks publicētas NEMO un Creative Museum mājaslapās, kā arī tiks izstrādāts noslēguma ziņojums un rekomendācijas, kas tiks publicētas drukātā izdevumā.
2020. gadā jaunākais Creative Museum izaicinājums būs Erasmus+ projekts CREMA – jau tagad darba kārtībā ir ne tikai interneta vietnes izveide un atklāšana februārī, rekomendāciju izstrāde un testēšana, bet arī grupas semināri un tikšanās aprīlī Zagrebā (Horvātija), bet septembrī Boloņā (Itālija).
Par vairākām citām iecerēm ziņosim kādā no turpmākiem ierakstiem.
Foto: no CM arhīva, Didzis Grodzs, Inese Kalniņa, Paulis Jakušonoks; Himzela izdevumu un CREMA grafiskais dizains: Edvards Percevs