Atsaucoties ICOM Latvija aicinājumam, domnīca Creative Museum (CM) atbild uz ICOFOM aptaujas jautājumiem un piedāvā savu viedokli par ICOM muzeju definīcijas jauno redakciju. Vairāk par šo jautājumu ICOM biedri aicināti diskutēt ICOM Latvija gada kopsapulcē 17. janvārī.
PAR PAŠREIZĒJO DEFINĪCIJU (2007)
ICOM: Kāda ir pašreizējās ICOM muzeja definīcijas loma jūsu sociālajā un profesionālajā vidē (darbā)?
CM: Definīcija summē muzeja profesijas kodolu un ir noderīga ikdienas darbā kā mērķorientieris.
ICOM: Vai tā ir iekļauta valsts vai vietējā likumdošanā? (Ja atbilde ir “jā”, precizējiet)
CM: Jā, Muzeju likuma 7. pantā “Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas un misija”.
JAUNĀ DEFINĪCIJA (2019)
ICOM: Kāds ir jūsu uzskats par jauno definīciju, kuru ierosināja ICOM Administratīvā valde 2019. gada jūlijā? Precizējiet, kurus piedāvātā teksta noteikumus jeb terminus jūs vēlētos aizstāt, kurus dzēst un kurus atstāt. Ja nepieciešams, precizējiet, kāpēc:
Saraksts: demokrātiju veicinošs, iekļaujošs, polifonisks, kritisks dialogs, pagātnes, nākotnes, pašreizējie konflikti un izaicinājumi, artefakti, paraugi, sabiedrības uzticēts, aizsargāt, atmiņas, vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīga pieeja, kultūras mantojums visiem cilvēkiem, bezpeļņas, līdzdalību veicinošs, caurskatāms, daudzveidīgas kopienas, vāc, saglabā, pēta, interpretē, eksponē, veicināt pasaules izpratni, cilvēka cieņa, sociālais taisnīgums, globālā vienlīdzība, globālā labklājība.
CM: Ar boldu izcelti jēdzieni, kuriem vistiešāk var tikt piemērota atsauce uz ANO 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26./27. pantu, kas attiecīgi ļautu šos jēdzienus iekļaut ICOM muzeja definīcijā, saskaņā ar zemāk piedāvāto metodoloģiju.
Domnīcas Creative Museum piedāvātais definīcijas variants:
A museum is a non-profit, permanent institution in the service of society and its development, open to the public, which acquires, conserves, researches, communicates and exhibits the tangible and intangible heritage of humanity and its environment for the purposes of education, study, sustainable development, enjoyment, and guarantee of equal rights and equal access to heritage for all people.
Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama bezpeļņas institūcija, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas iegūst, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces un vides mantojumu, lai sekmētu sabiedrības izglītību, pētniecību, ilgtspējīgu attīstību, un sniegtu emocionālu baudījumu, garantējot vienlīdzīgas tiesības un pieejamību kultūras mantojumam visiem cilvēkiem.
Ar boldu izcelti 2 piedāvātie papildinājumi aktuālajai 2007. gada definīcijai kā tieša atsauce uz:
- ANO 2015. gada rezolūciju par ilgtspējīgu attīstību (Dienaskārtība 2030) ar 17 mērķiem;
- ANO 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26./27. pantu.
Creative Museum paskaidrojumi
Ņemot vērā ICOM (dib.1946) formālo saistību ar UNESCO (dib.1945), attiecīgi – ANO, ICOM muzeja definīcijas ģenēze vērtējama ciešā saistībā ar starptautisko tiesību vēstures evolūciju pēc Otrā pasaules kara.
ICOM definīcijas attīstības metodoloģija skaidri uzrāda principu: tā allaž tikusi paplašināta, reaģējot uz augstākajā starptautiskajā līmenī (ANO un UNESCO) pieņemtajiem tiesību aktiem – rezolūcijām un deklarācijām.
Pēdējais šāds precedents notika 2007. gadā, kad reaģējot uz 2003. UNESCO “Deklarāciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”, ICOM muzeja definīcija tika papildināta ar nemateriālā kultūras mantojuma jēdzienu, tā ievērojami paplašinot muzeja kā tradicionāli ar materiālo kultūru saistītas institūcijas darbības areālu.
Šībrīža ICOM muzeja definīcijas redakcija ir ne vairāk ne mazāk kā visas pēckara starptautisko tiesību regulējuma dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas laukā summa, fokusējoties uz muzeja kā institūcijas tiešajiem pienākumiem.
Kā pareizi atzīmē ICOFOM, 2019. gadā piedāvātā alternatīvā definīcija iezīmē radikālu kursa maiņu metodoloģijas lietojumā. Atsakoties no teksta redakcijas pārmantojamības principa ar skaidru, gadu desmitos nostabilizējušos struktūru un katra atsevišķā jēdziena pamatojumu saistībā ar konkrētām starptautisko tiesību normām, tā nevajadzīgi devalvē virkni progresīvu jēdzienu, kuriem katram tomēr var atrasties pielietojums, piemēram, atsevišķu muzeju statūtos vai misijas formulējumā.
Izsverot ICOM muzeja definīcijas vēsturisko ģenēzi (ciešā saistība ar UNESCO un ANO) un teksta redakcijas metodoloģiju (vienmēr atsaucoties uz starptautisko tiesību normām), Raivis Sīmansons kā ICOFOM biedrs un uz konsultāciju pamata ar nevaldības organizācijas Creative Museum biedriem, definīcijas tālākā izstrādē piedāvā rīkoties saskaņā ar šādu principu:
1. uzturēt definīcijas pamatteksta pārmantošanas tradīciju;
2. labojot vai papildinot spēkā esošo definīciju ar jaunu jēdzienu, vienmēr atsaukties uz starptautisko tiesību normu, kas pamato konkrētā jēdziena lietošanas plašāku kontekstu.[1]
Šībrīža globālā aktualitāte bez šaubām ir planētas ilgtspējīgas attīstības problēma. Nav pārsteigums, ka 2019. gada alternatīvā ICOM muzeja definīcija piedāvāja iekļaut virkni jēdzienu, kuri ir aktīvā šīs plašās starptautiskās diskusijas apritē, tomēr bez sasaistes ar konkrētu starptautisko tiesību aktu.
Šis tiesību akts ir 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā vienbalsīgi (!) pieņemtā rezolūcija Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam vai “Dienaskārtība 2030”. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība (ekonomika, sociālie aspekti un vide) būtu ilgtspējīga.
Ja starptautiskā muzeju kopiena vēlas sevi pozicionēt 21. gadsimta globālās ilgtspējas problemātikas laukā un turpināt attīstīt muzeju kā atvērtu publisko telpu sabiedrībās, kur tie darbojas, jaunajā desmitgadē (2020-2030) tai nepieciešami būs jāreaģē uz ANO “Dienaskārtību 2030”.
Sekojot ICOM muzeja definīcijas tradīcijai (ģenēzei un metodoloģijai), ekonomiskākais un efektīgākais veids kā to panākt, ir tiešas atsauces iekļaušana centrālā jēdziena formā jaunajā definīcijā līdzīgi kā tas tika īstenots 2007. gada redakcijā saistībā ar UNESCO 2003. gada deklarāciju.
Attiecīgi:
- ICOM muzeja definīcija primāri ir papildināma ar ilgtspējīgas attīstības jēdzienu, kas tieši atsauktos uz ANO 2015. gada rezolūciju un sniegtu plašu kontekstu, kura izvērsums un detaļas pa punktiem (IAM) jau meklējamas pašā rezolūcijā līdzīgi kā agrākajos definīcijas paplašināšanas gadījumos.
- Tā arī, ievērojot pieaugošās nevienlīdzības problēmu pasaulē, uzskatām par lietderīgu 21. gadsimta ICOM muzeja definīcijā reljefāk izcelt vienlīdzīgu tiesību aspektu jautājumā par katra indivīda izglītības un kultūras tiesībām. Šīs tiesības pamato un plašāku to interpretācijas kontekstu sniedz jau 1948. gadā pieņemtā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.
MUZEJU KOPIENA
ICOM: Vai līdz šim jūs esat piedalījies ICOM vadītajā jaunās muzeju definīcijas izstrādes procesā? Ja jā, lūdzu, aprakstiet, kādā veidā jūs piedalījāties. Ja jūs nepiedalījāties procesā, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc?
CM: Sekojam starptautiskajām diskusijām, komentējam.
- Muzeologs Raivis Sīmansons moderēja domnīcas Creative Museum 2019. gada 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēto konferenci “Demokratizējot muzejus. Pārvaldība un publiskā kvalitāte”, kuras ietvaros intervēja Prof. Deividu Flemingu – ICOM Administratīvās valdes locekli un vienu no ICOM alternatīvās muzeja definīcijas izstrādātājiem – par definīcijas izstrādi un iespējām tikt pieņemtai Kioto ģenerālajā asamblejā. Iespējams, šī bija vienīgā reize 2019. gadā, kad Latvijas muzejniekiem bija iespēja tikties klātienē ar kādu no tiešajiem alternatīvās definīcijas autoriem (drīzāk – koordinētājiem), uzdot jautājumus un paust argumentētu viedokli.
- Nacionālā līmenī definīcijas izstrādē aicināti un iesaistīti netikām. Par izvērtēšanas sapulci pirms Kioto, ja tāda notika, informēti nebijām.
ICOM: Būdams ICOFOM biedrs, sakiet, kādai vajadzētu būt šīs komitejas lomai debatēs par jauno 21. gadsimta definīciju? (aizpilda ICOFOM biedri, ja uzskata par nepieciešamu)
CM: ICOFOM biedrs Raivis Sīmansons:
“Kā līdz šim, ICOFOM uzdevums ir reaģēt uz laikmeta prasību nemitīgi modernizēt muzejus, piedāvājot izsvērtus un starptautiski izdiskutētus risinājumus, kas muzejiem palīdz definēt savu vietu sabiedrībā un attīstīties, tai pat laikā pamatojot tradīcijas pārmantošanas nepieciešamību, kas ir muzeja profesijas pamatā.
Ceru, ka manis līdzdibinātās nevaldības organizācijas ietvaros panāktais konsenss par augstāk minēto principu ievērošanu – definīcijas teksta redakcijas pārmantošana un ekonomiska papildināšana, atsaucoties ar starptautiskajām tiesību normām – sekmēs laikmeta garam atbilstošas un starptautiskajās tiesībās balstītas ICOM muzeja definīcijas izstrādi.”
Creative Museum viedokļus apkopoja:
Raivis Sīmansons PhD
Domnīcas Creative Museum līdzdibinātājs un valdes loceklis
Rīgā 28.12.19
Viedoļus izteikuši ICOM biedri: Līga Lindenbauma, Daina Auziņa, Sniedze Kāle, Lolita Tomsone, Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons
[1] Piemēram, nemateriālā mantojuma jēdziena lietojums aktuālajā ICOM muzeja definīcijā (2007) saistībā ar muzeja kā institūcijas pienākumiem ir skatāms UNESCO deklarācijas (2003) kontekstā.
Attēli: iccaworld.org pkc.gov.lv