Latvijas Dabas muzejs ir iconic. Tajā ir bijis gandrīz katrs cilvēks, un Muzeju naktī tur ir vislielākās rindas, bet – vai viss tur ir tiešām tik piemērots un Latvijas dabu aizstāvošs?
Muzeja telpas ir labi iekārtotas, tajās nav nekā par daudz un nekā par maz, lielākajā daļā istabu ir labi atrodams un nolasāms iekšā atrodamais. Vienīgi mineraloģijas ekspozīcijā šāda uzraksta nebija, un nācās krietni pameklēt, lai to atrastu uz kādas no informācijas lapiņām. Telpās ir arī laba gaisa temperatūra, jo dažos muzejos esmu ievērojusi, ka vietām ir bišķīt par vēsu vai siltu. Kā iekārtojuma mīnuss ir garderobe, kurā kopumā nebija tik slikti, izņemot faktu, ka nespēju savu somu iedabūt skapītī bez spēka pielietošanas, tādēļ ar skolas somu tur neiesaku doties.
Manas mīļākās vietas visā muzejā šoreiz bija mineraloģijas jeb dažādu skaistu akmeņu un kristālu ekspozīcija un palentoloģijas jeb dinozauru ekspozīcija. Man ļoti patika kristālu ekspozīcijā, jo to tur bija daudz un dažādi. Varēju pat ievērot to atšķirības, un, protams, mani piesaistīja visu kristālu, akmeņu un minerālu skaistums. Tur bija pat atsevišķi plaukti ar tādiem minerāliem, kas spīdēja tumsā. Sākumā pat biju diezgan izbrīnīta, jo nekādi akmeņi mani iepriekš nav piesaistījuši. Savukārt dinozauru ekspozīcija man vienmēr ir patikusi, un, manuprāt, tā ir mīļākā ikkatram muzeja apmeklētājam! Jau kopš bērnības tā bija pirmā vieta, kur muzejā devos, jo dinozauri likās tik mistiski un tāli.
Neaizmirsīšu pieminēt, ka muzejā ir arī brīnišķīga kafejnīca vārdā “Zaļais gurķis” ar speciāli pagatavotiem veģetāriešu ēdieniem. Nekad iepriekš to nebiju pamanījusi un nenožēloju, ka aizgāju.
Bet arī Dabas muzejam šoreiz es pamanīju mīnusus un aizķeršanās vietas. Manuprāt, vienīgais stāvs, kurš patiešām muzejā iederas, ir augšējais, kurā stāstīts par dabas aizsardzību. Pārējos stāvos gandrīz uz katra stūra ir kāds izbāzenis, un, manuprāt, tādam muzejam kā šis ir jābūt par dzīvnieku aizsargāšanu, nevis to izbāšanu. Nekad agrāk par to tiešām nebiju aizdomājusies, jo pārsvarā uz Dabas muzeju devos, kad biju maziņa, un vai nu man tad nebija sirds, vai arī nekad neienāca prātā, ka tie tik tiešām ir bijuši īsti dzīvnieki! Piemēram, putnu ekspozīcija sastāv tikai no izbāzeņiem. Vienalga, vai tie bija jau miruši dzīvnieki, vai nošauti speciāli, šis man nešķiet pareizi.
Saistībā ar savām jaunajām pārdomām šajā Dabas muzeja apmeklējuma reizē ieguvu ne tik pozitīvu iespaidu. Bet Dabas muzejs tik un tā ir iconic :)
Attēls: www.delfi.lv