Daina Auzina. 2019. gada aktualitātes Latvijas muzeju krājuma darbā. 2. daļa

Infrastruktūras projekti un krātuvju aprīkojums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” tīmekļa vietnē publiskotajā projekta aprakstā lasāms: “Baltijā unikālas topošās muzeja krātuves uzdevums būs nodrošināt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un Rīgas Kino muzeju ar piemērotām telpām kultūrvēstures krājumu uzglabāšanai, atbilstošai uzturēšanai, kā arī klientu nodrošināšanai ar publiskām telpām (lasītavām, izstādēm u. c.), kas sniegs iespēju intelektuāli un kulturāli bagātināt sabiedrību. Projekta rezultātā tiks radīta mūsdienīga muzeju krātuvju kompleksa infrastruktūra, kas nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājumu izmantošanu pētniecībai gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem.” 

01.jpg 

Jaunā Muzeju krātuve Rīgā, Pulka ielā 8. Publicitātes foto, VNĪ

 

2019. gada nogalē šī ilgi gaidītā un vērienīgā būve Rīgā, Pulka ielā 8, ir nodota ekspluatācijā, solot nesalīdzināmi labākus, t. i., atbilstošus, apstākļus nacionālā kultūras mantojuma uzglabāšanai un aprūpei. Kamēr muzeji vēl aprīko glabātuves un organizē ļoti atbildīgo un daudzējādi sarežģīto pārcelšanās procesu, masu medijos jaunā krātuve jau piedzīvojusi plašu un visnotaļ pozitīvu publicitāti. Objekta nozīmība ir neapšaubāma – tas ir viens no lielākajiem valsts kultūrpolitikas sasniegumiem kopš neatkarības atjaunošanas, tomēr jāatzīst, ka godīgam izvērtējumam nepieciešama lielāka laika distance. Svarīgi, ka šī objekta realizācija ir plašākā mērogā aktualizējusi jautājumu arī par citu mantojuma institūciju krātuvēm, sākot ar Latvijas Nacionālo arhīvu un beidzot ar vairākiem muzejiem, piemēram, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Rundāles pils muzeju u. c.

Gatavošanās jurģiem, šķiet, bijusi galvenā aktualitāte visos četros muzejos, kas ar savām kolekcijām pārceļas uz jauno adresi, kā to atklāj Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktores vietniece krājuma darbā Ineta Antone: “Šobrīd muzejā norit ļoti intensīvs darbs saistībā ar krājuma pārvietošanu, un tāds tas būs turpmāko pusgadu. Lai gan esam ieguldījuši darbu visās RMM plānošanas dokumentos paredzētajās krājuma darba aktivitātēs, kā arī gada pirmajā pusē paspējuši veidot vairākas mums nozīmīgas iniciatīvas (tostarp digitālā krājuma izveides iestrādes), prioritāte šajā gadā ir bijusi viena – iespējami labāka sagatavošanās visa muzeja, un jo īpaši krājuma, pārvietošanai uz Pulka ielas ēku, plānošana, piedalīšanās procesā. Šo arī nominējam par 2019. gada galveno krājuma darba aktualitāti.” 

Jāatzīmē, ka visi muzeji, kuru kolekcijas tik plaši un daudzveidīgi izmanto pētnieki un radošo industriju pārstāvji, savlaicīgi un tieši, turklāt ar dažādu mediju starpniecību, savai auditorijai komunicēja ierobežojumus, kas krājuma pārvietošanas laikā attieksies uz pieejamības nodrošināšanu.

2019. gadā atbilstoši finansiālajām iespējām un izvirzītajiem mērķiem lielākus vai mazākus uzlabojumus krājuma priekšmetu uzglabāšanai realizējuši arī vairāki citi Latvijas muzeji. Nozīmīgākais infrastruktūras projekts līdztekus Muzeju krātuvei Pulka ielā, noteikti ir Kuldīgas novada muzeja apgūtā vēsturiskā bankas ēka. Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle stāsta: “2019. gada sākumā Kuldīgas novada muzejam negaidīti radās iespēja pirms diviem gadiem izvirzīta mērķa sasniegšanai – uzlabot muzeja krājuma priekšmetu uzglabāšanas apstākļus un palielināt krājuma priekšmetu pieejamību plašākai sabiedrībai, veidojot nozīmīgu un reprezentatīvu piedāvājumu Kuldīgas vēsturiskajā centrā, kas ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2019. gada janvārī Kuldīgas novada pašvaldība Kuldīgas novada muzejam piešķīra nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu Kuldīgas vecpilsētā – 1931. gadā būvētu bankas ēku, kura 88 gadu laikā ir saglabājusi ne vien eksterjeru, bet arī lielu daļu nozīmīgāko interjera detaļu. Ar Kuldīgas pašvaldību tika panākta vienošanās, ka tiks saglabāta ēkas kultūrvēsturiskā vērtība un nodrošināta tās pieejamība, ēkas otrajā stāvā iekārtojot Kuldīgas bankai veltītu ekspozīciju, kā arī muzeja atvērto krājumu, kas reprezentē Kurzemes centrālās daļas bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Savukārt pārējās ēkas telpas un Saimniecības ēka tika atvēlēta slēgto krātuvju un Krājuma un pētniecības nodaļas darbinieku darba kabinetu iekārtošanai. Kopš ēkas saņemšanas 2019. gada laikā muzejs ir veicis ēkas labiekārtošanu un pielāgošanu krātuvju un darba telpu funkcijām, iegādājies un uzstādījis slēgtajās krātuvēs aprīkojumu un nodrošinājis visu krājuma priekšmetu drošu pārvietošanu uz jaunajām telpām, kā arī muzejā ir noritējis aktīvs atvērtā krājuma konceptuālo plānu izstrādes darbs.”

02.jpg 

Jaunās Kuldīgas muzeja krātuves, 2019

 

Rīgas Porcelāna muzejā 2019. gadā veikti pārbūves un labiekārtošanas darbi, lai 2020. gadā atklātu papildu telpas ar mūsdienu prasībām atbilstoši iekārtotu ieejas mezglu – kasi, labierīcībām, garderobi, suvenīru tirdzniecības vietu, mini ekspozīciju u. tml., savukārt Gulbenes muzejs 2018. un 2019. gadā veicis Stāmerienas pils jumta un fasādes renovāciju.

Daļu krājuma uz jaunām, publiskai apskatei pieejamām un svaigi remontētām telpām muzeja tornī saviem spēkiem pārvietojuši Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja darbinieki, par ko vēsta galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis: “Nopietnākais izaicinājums bija smago etnogrāfijas un amatniecības klāsta koka un metāla priekšmetu pārvietošana. Kopskaitā tas aptver vairākus tūkstošus priekšmetu. Tas notika martā un aprīlī, piedaloties ne tikai krājuma darbiniekiem, bet talkas veidā arī citiem muzeja speciālistiem. Rezultātā šī krājuma daļa ir pieejama apskatei. Etnogrāfiskajiem priekšmetiem, kas iegūti galvenokārt 20. gadsimta 70.–80. gadu etnogrāfiskajās ekspedīcijās, tagad ir uzlabojušies glabāšanas apstākļi, turklāt tie ir kļuvuši ērtāk pieejami arī pētniekiem. Vienlaikus veikta muzeja priekšmetu atputekļošana un signējumu atjaunošana, kā arī esības pārbaude.” 

Olaines Vēstures un mākslas muzejs krājumu pārvietojis uz jaunām muzeja telpām. Priekšmeti izvietoti divās krātuvēs, kas aprīkotas gan ar gaisa mitrumu un temperatūru regulējošām iekārtām, gan jaunām plauktu sistēmām. Viena no telpām veidota kā atklātā tipa krātuve.

03.jpg

Jaunā Olaines Vēstures un mākslas muzeja krātuve, 2019

 

Ceļā uz jaunām krātuvēm ir arī Liepājas muzejs un Ventspils muzejs, kuros 2019. gadā daļa krājuma pārvietota uz pagaidu telpām. Ventspils muzeja krājuma nodaļas vadītāja Maija Štrumfa stāsta: “Jaunās Piejūras brīvdabas muzeja ēkas, kur paredzēta arī plaša krātuve, celtniecība dažādu iemeslu dēļ aizkavējusies. Šobrīd varam cerēt, ka ēka taps gatava 2022. gada decembrī. Piejūras brīvdabas muzeja krājums ir pārnests uz pagaidu telpām un gaida atgriešanos jaunajā ēkā.”

Turaidas muzejrezervātā divās glabātuvēs 2019. gadā iekārtotas jaunas plauktu sistēmas. Talsu novada muzejā iegādāti divi metāla skapji, kuros tiek glabāta reliģiskā literatūra un muzeja krājuma senākās un vērtīgākās grāmatas. Arī Ventspilī – H. Dorbes muzejā – ik gadus krājuma uzglabāšanai tiek iegādāti vairāki jauni skapji, nomainot vecos padomju perioda skaidu plātņu skapjus (nomaiņas process tuvojas noslēgumam). Salacgrīvas muzejā veco plauktu nomaiņa pret metāla plauktiem 2019. gadā pabeigta (tajos glabājas gan lietiskie krājuma priekšmeti gan dokumenti un fotogrāfijas, kas ievietoti kartona kastēs). Divi jauni metāla skapji papildinājuši arī Latvijas Sporta muzeja krātuvju aprīkojumu; dokumenti un faleristikas priekšmeti sagatavoti atbilstošai glabāšanai (vairāki tūkstoši medaļu, nozīmju, diplomu u. c. dokumentu); pie muzeja ieejas uzstādītas videonovērošanas kameras. 

 

Konservācija un restaurācija

Pateicoties Latvijas Restauratoru biedrības 30. jubilejas izstādei “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”, kas no 30. marta līdz 9. jūnijam bija skatāma Mākslas muzejā Rīgas Birža, un visiem pavadošajiem pasākumiem, pacietīgajam un skrupulozajam restauratoru darbam 2019. gadā bija pievērsta pelnītā uzmanība. Jāteic gan, ka tikai daži Latvijas muzeji var lepoties ar savām restaurācijas nodaļām, kur pretī citi atļaujas algot tikai vienu vai divus speciālistus, vai ar restauratori sadarbojas uz projektu pamata. Turklāt restaurācijas procesi ir lēni un sarežģīti, to apzinoties, vēlreiz tiek aktualizēts jautājums par krājuma priekšmetu preventīvo saglabāšanu.

Pilns gada laikā konservēto un restaurēto krājuma priekšmetu saraksts, neapšaubāmi, veidotos garš, taču tikai nedaudzi muzeji ir dalījušies ar savu veikumu šajā jomā, piemēram, Alūksnes muzejā, piesaistot projektu finansējumu, 2019. gadā izdevies restaurēt Leo Kokles gleznu “Terēze”, klarneti un tās futrāli, kā arī 23 arheoloģiskus priekšmetus. Rūpējoties par preventīvo saglabāšanu, muzejs uzsācis sadarbību ar Alūksnes pilsētas pensionāru biedrību “Sudrabs”, kuras biedri palīdz veidot iesaiņojumu krājuma priekšmetiem. Daugavas muzejā restaurētas 48 vienības no dokumentu un sīkiespieddarbu kolekcijas, kā arī nomainīts niedru jumts pamatkrājumā iekļautajai dzīvojamai mājai zvejnieku sētā “Mellupi” muzeja parkā. 

04.jpg

Niedru jumta nomaiņa zvejnieku sētas Mellupi dzīvojamai mājai 2019. gada jūlijā. Daugavas muzeja kolekcija, DoM 7404 

 

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā nozīmīga bijusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu realizētā restaurācija paklājam, kas austs pēc Jūlija Madernieka meta (iegādāts muzeja krājumam 2018. gadā; restauratore Indra Saulesleja). 

05.JPG

Paklājs, austs pēc Jūlija Madernieka meta. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolekcija, GVMM 25557. Restauratore Indra Saulesleja

 

Latgales Kultūrvēstures muzejā 2019. gadā veikta piecu mākslinieka Arvīda Egles gleznu konservācija. 

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs 2018. gada rudenī krājumu papildinājis ar unikālām vēsturiskām liecības, kas saistītas ar holokaustu Latvijā, proti, ar Preiļu ebreju tautības iedzīvotāju iznīcināšanu 1941. gada jūlijā un augustā. Pateicoties VKKF finansiālajam atbalstam daļa no iegūtajiem priekšmetiem – vīriešu, sieviešu, bērnu apavi un to fragmenti – nodoti restaurācijā papīra, ādas un pergamenta restauratorei Ārijai Ubarstei. 

06.jpg

Restaurācijai nodotie holokausta upuru apavi no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolekcijas

 

Rīgas Porcelāna muzejs vairākus gadus restaurāciju veicis nelielam darbu skaitam saistībā ar ekspozīcijas papildināšanu vai aktuālajiem izstāžu darbiem. Restaurācijai nodots liels skaits Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmetu no senākā perioda – 19. gadsimta otrās puses un mijas ar 20. gadsimtu. Galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga stāsta: “Šīs lietas antikvariātos, izsoļu namos u. c. vietās iegādāties nav tik viegli (vairāk priekšmetu ir no 20. gadsimta 20.–30. gadiem, agrāki ir reti un lielākoties ļoti plaša patēriņa priekšmeti, tātad tipu ziņā vienveidīgi un jau apgūti), krājumā tādu bija diezgan, taču visi ļoti sliktā stāvoklī, pārņemti no rūpnīcas muzeja vai nu saplīsuši, trūkstošām detaļām vai līmēti ar brūnu līmi u. tml. Saraksts ar šāda tipa priekšmetiem krājumā tika sastādīts jau agrāk, un plāns bija realizēt restaurāciju pa posmiem, taču 2019. gadā bija iespēja iegūt Rīgas domes finansējumu, lai veiktu restaurāciju lielam priekšmetu skaitam (tiesa, visiem).”

Turaidas muzejrezervātā sadarbībā ar SIA “Intarsija”, SIA “Antiklv”, SIA “Mēbeļu restaurācija”, restauratorēm Lindu Jēkabsoni, Janu Lībieti u. c. restaurēti 39 krājuma priekšmeti: mēbeles, arheoloģiskās senlietas un keramika, dokumenti u. c. 

07_1.jpg

07_2.jpg

Keramikas restauratores Janas Lībietes veiktā keramikas bļodas restaurācija. Turaidas muzejrezervāta kolekcija, TMR 28353

 

Žaņa Lipkes memoriālā nozīmīgākais krājuma saglabāšanas darbs bijusi Lipkes ģimenes sadzīvē lietoto porcelāna trauku restaurācija (seši porcelāna priekšmeti; restauratore Inta Tiltiņa; VKKF finansiālais atbalsts). Šo trauku vēsture ir interesanta arī tāpēc, ka mājās saglabājušies tikai sasistie un līmētie priekšmeti, jo veselie trauki 20. gadsimta 90. gados nodoti lombardā.

08.jpg 

Porcelāna tasīte. Japāna (?). 19. gs. beigas (?). 4,5 x ø 8,5 x 10,6 cm. Žaņa Lipkes memoriāla kolekcija, ZLM-758. Restauratore Inta Tiltiņa. VKKF finansiālais atbalsts

 

Krājuma pieejamība

Ik viena muzeja mērķis un reizē lielākais izaicinājums ir krājuma izmantošana, kas atbild uz retorisko jautājumu, kāpēc konkrētais kultūras mantojums tiek komplektēts un saglabāts. Ar izstādēm un pastāvīgajām ekspozīcijām, kā arī publikācijām un cita veida aktivitātēm muzeji paši nereti ir aktīvākie krājuma priekšmetu izmantotāji. Gadu no gada atskaitēs tiek uzrādīts, cik daudz vienību bijis izstādīts pastāvīgajās ekspozīcijās, izstādēs muzejā, izstādēs ārpus muzeja, cik publicēts, fotografēts, filmēts, izmantots pētnieciskajam darbam u. tml.

 

Ekspozīcijas

Arī atskatoties uz nozīmīgākajām krājuma darba aktualitātēm 2019. gadā, gandrīz katrs muzejs krājuma pieejamības jomā min krājuma priekšmetu izmantošanu ekspozīcijās – pastāvīgajās, mainīgajās, virtuālajās u. tml. Alūksnes muzejā nozīmīgākās bijušas divas – “No miesta līdz pilsētai” un “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”. Balvu Novada muzejs iepazīstina ar visu gada izstāžu programmu, kur krājuma priekšmeti, šķiet, visvairāk izmantoti ekspozīcijās “Brigādes ģenerāļa Valda Matīsa piemiņas istaba” (215 vienības), “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” (2370 vienības), “Balvi senajās fotogrāfijās” (25 vienības), “Balvi” (77 vienības) un “Atmiņas par Sibīriju”(161 vienība). 

09.jpg

Ekspozīcija “Ziemeļlatgale Latvijas neatkarībai”. Balvu Novada muzejs, 2019

 

Daugavas muzejā krājuma priekšmeti izmantoti ekspresizstādē pasākumam “Daugavas muzejam 50” (41 vienība), atjaunotajā pastāvīgā ekspozīcijā “Zvejas rīki Daugavas muzeja krājumā” Daugavas muzeja zvejnieku sētā “Mellupi”, (106 vienības) un izstādē “Arheoloģiskais mantojums Daugavas lejtecē” (38 vienības).

10.JPG

Izstāde “Abi krasti. Daugavas pilsētas un mūsdienu novadi, 1918–2018”. Daugavas muzejs, 2018/2019

 

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja nozīmīgākā krājuma izstāde bijusi “Sargāj savu tēvu zem…”, kas veltīta 100. gadadienai, kopš Gulbene atbrīvota no lieliniekiem. Izstāde veidota sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Latvijas Kara muzeju, Valmieras muzeju un diviem novada kolekcionāriem M. Jurciņu un A. Barkānu. 

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 2019. gadā sagatavotas un eksponētas 27 izstādes, kurās izmantoti 1512 muzeja krājuma priekšmeti, kā arī 21 izstādē ārpus muzeja eksponētas 1785 muzeja krājuma vienības. Muzeja apmeklētājiem bijusi iespēja iepazīt arī muzeja atklātā krājuma krātuves, kurās 2019. gadā uzsvars likts uz priekšmetiem, kas saistīti ar maizi. Krājuma un zinātniski pētnieciskā darba speciālisti piedalījušies jaunās ekspozīcijas “Madonas novada vēsture 14.–21. gadsimtā: zeme un ļaudis, vara, kultūra, reliģija. 1918–1940” izstrādē. 

Latgales Kultūrvēstures muzejs akcentē izstādi pie sadraudzības partneriem Lietuvā – Šauļu Aušros muzejā – “Mākslinieču satikšanās: Sofija Dembovska un Anna Soltane-Romere”, kurai deponēti 46 krājuma priekšmeti. 

Latvijas Okupācijas muzejs gada nogalē uz muzeja pagaidu ēkas sētas atklājis izstādi “Cerību raksti”, dodot iespēju rīdziniekiem un pilsētas viesiem iepazīties ar muzeja krājuma priekšmetu – rokdarbu attēliem. Šie rokdarbi ir radīti ieslodzījumā, nometinājumā un bēgļu nometnēs pagājušā gadsimta 40.–50. gados. 

11.JPG

Izstāde “Cerību raksti”. Latvijas Okupācijas muzejs, 2019

 

Salacgrīvas muzejā, atzīmējot ostas pārvaldes 25 gadu jubileju, 2019. gadā atklāta izstāde “Ostas stāsti”, kurā izmantotas 89 krājuma vienības. 

12.jpg

Izstāde “Ostas stāsti” Salacgrīva muzejā, 2019

 

Turaidas muzejrezervātā atklāta vērienīga, jauna patstāvīgā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā bagātīgi izmantoti oriģināli krājuma priekšmeti, kuri katrs ar savu stāstu iezīmē citādu šķautni ekspozīcijas kopējā vēstījumā. Kultūras centrā “Siguldas devons”, Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbībā izveidota izstāde “Gaujas stāsti audeklos”, kurā eksponēti mākslas darbi no abu muzeju kolekcijām. Sagatavota un eksponēta arī izstāde “Piemineklis lauku sētai. Turaidas pagasta zemnieku saimniecības uzmērojumu zīmējumos”. Pēc izstādes eksponēšanas beigām sagatavota virtuālā izstāde, kurā redzami 110 uzmērojumu zīmējumi par 15 lauku sētām, kas veikti 20. gadsimta 70. gados (autori: arhitekti Vilis Druģis un Zigurds Vītols). Muzejrezervāta interneta vietnē izveidota arī virtuālā izstāde “Segu raksti Turaidas muzejrezervāta krājumā”. Izstādē skatāmas vairāk nekā 40 segas un segu fragmenti no muzejrezervāta krājuma, kas iegūti ekspedīcijās Turaidas, Siguldas, Krimuldas, Lēdurgas, Sējas, Mālpils, Ropažu, Inčukalna un Allažu pagasta teritorijā. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu digitālu izstādi “Kolhozu laiks Zentas Bebrītes fotogrāfijās” izveidojis Valkas muzejs. Pirms fotomateriāla – muzeja krājumā esošo melnbalto fotonegatīvu – digitalizēšanas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu saglabāšanas nodaļas darbinieki veikuši to konservāciju.

13.jpg

Digitālā izstāde “Kolhozu laiks Zentas Bebrītes fotogrāfijās”, Valkas muzejs, 2019

 

Oriģinālu pieeju krājuma priekšmetu eksponēšanai izmantojis Latvijas Lauksaimniecības muzejs, piedaloties Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajos “Ražas svētkos”, kur apmeklētājiem demonstrēts pilns labības kulšanas cikls, izmantojot kuļmašīnu “Imanta” un citus labības apstrādes darbarīkus.

Starp 2019. gadā realizētajām krājuma izstādēm dažas no klātienē redzētajām šķiet īpašas uzmanības vērtas, piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja trīsdesmitās jubilejas izstāde “Redzēts – neredzēts – izredzēts”, kas bija veidota pēc atklātā krājuma principa un saturiski, eksponēto priekšmetu atlasē un aprakstos pievērsās krājuma komplektēšanas jautājumiem, rosinot publisku polemiku. Varētu tikai priecāties, ja polemika būtu aktīvāka gan šīs, gan līdzīga rakstura izstāžu gadījumos, kad auditorija, tostarp konkrētu nozaru profesionāļi, tiek iepazīstināti ar muzeju izvēlēm krājuma komplektēšanā. Būtiski, ka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs bija ieguldījis darbu, sagatavojot anotācijas visiem eksponētajiem priekšmetiem un tādejādi pamatoja muzeja veiktās izvēles, kas reti tiek darīts Latvijas muzeju praksē. Izstādē 11. septembrī tika organizēta diskusija “Dizaina krājuma veidošana: meklējot nākotnes iespējas un stratēģijas”, piedaloties muzeju un dizaina nozares speciālistiem – Ilianai Veinbergai, Veltai Raudzepai, Anitai Meinartei, Ivetai Derkusovai, Inetai Zelčai Sīmansonei un Inesei Baranovskai, kura vadīja sarunu. Daudzie paneļa dalībnieki un ierobežotais sarunas laiks gan neļāva īstenoties diskusijas formātam, tomēr aktualizēja problēmu un ļāva izskanēt dažādiem viedokļiem un jautājumiem. 

Cits pieminēšanas vērts piemērs ir Liepājas muzeja izstāde “Ceļā uz 17.–19. gadsimta interjera muzeju Liepājā”. Topošo muzeju Kungu ielā 24 paredzēts atvērt 2021. gada sākumā, un muzeja speciālisti izstādē demonstrēja rūpīgo priekšmetu atlases un sagatavošanas darbu. 

15.JPG

Izstāde “Ceļā uz 17.–19. gadsimta interjera muzeju Liepājā” Liepājas muzejā, 2019

Nevienmērīgākas bija Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja 75. jubilejas izstādes “Lielākais, senākais, smagākais… muzeja krājumā” un “75 mirkļi mākslas krājumā”. Jāatzīst veiksmīgā priekšmetu atlase pirmajā izstādē, kurpretī atsevišķi eksponāti no mākslas kolekcijas radīja jautājumus par to lomu un nozīmību muzeja krājumā. Uzmanību pievērsa arī atsevišķu priekšmetu sliktais saglabātības stāvoklis un, no drošības viedokļa raugoties, nepiemērotais eksponēšanas veids, kā arī informatīvi nepilnīgās priekšmetu etiķetes. Tomēr, jāatzīst, bija jūtama izstādes veidotāju entuziastiskā pieeja eksponētā materiāla interpretācijā. Abās dominēja izglītojoša pieeja, informatīvajos paneļos stāstot, piemēram, par dažādiem mākslas veidiem un tehnikām vai muzeja darba specifiku. 

17.jpg

Izstāde “Lielākais, senākais, smagākais… muzeja krājumā” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, 2019

 

Kolekciju izpētes jomā starp veiksmīgākajiem 2019. gada projektiem noteikti jāmin izstādes “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un “Neredzamā bibliotēka” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Interesanti, ka pirmās izstādes iniciatori bija nevis muzeju darbinieki, bet režisore Kristīne Želve. Abas izstādes atklāja, cik bagātu un daudzveidīgu materiālu piedāvā mantojuma institūciju kolekcijas un konkrēti krājuma priekšmeti, kas pētnieku sadarbībā ar radošo sektoru un labiem producentiem var tikt komunicēti saistošu, filigrāni izstrādātu izstāžu un publikāciju formātā.

 

Publikācijas

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts “Neredzamā bibliotēka” realizēts gan “pieklājīga” termiņa izstādē (26.08.2019.–01.03.2020.), kas attaisno ieguldītos resursus, gan pētnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfijā, kas nodrošinās apgūtā izpētes materiāla publisko pieejamību arī pēc izstādes beigām. Blakus šim izdevumam jāmin arī Creative museum sagatavotais un Latvijas muzeju vēstures izpētē tik būtiskais rakstu krājums “Muzeologs Himzels un viņa laiks”, kurā ietverti Aijas Taimiņas, Edgara Ceskes, Astras Spalvēnas un Baibas Vanagas pētnieciskie raksti.

Turaidas muzejrezervāts izdevis jau septīto katalogu tematiskajā sērijā, kurā kopš 2012. gada tiek publicēti materiāli par arheoloģiskās kolekcijas senlietām. “Turaidas pils 10.–19. gadsimta keramikas trauki”. Sastādītājas – Ieva Ose, Baiba Dumpe. Katalogā ietvertās senlietas – keramikas trauku fragmenti, kas iegūti Turaidas pils arheoloģisko izrakumu laikā no 1976. līdz 2000. gadam. Sagatavošanā ir vēl trīs krājuma katalogi, kam jāiznāk 2020. gadā. Liela uzmanība krājuma priekšmetiem veltīta Annas Jurkānes sastādītajā katalogā “Ekspozīcija “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā””.

Par citiem muzeju pētnieciskā darba rezultātiem, kas 2019. gadā rezultējušies nozīmīgās publikācijās, visticamāk, būs iespēja uzzināt no nominācijām Latvijas Muzeju biedrības gada balvai.

 

Pētnieciskais darbs

Neapšaubāmi, muzeju kolekcijas ik gadu aktīvi tiek izmantotas visdažādāko nozaru pētījumos, kas sagatavošanas laikā lielākoties tiek turēti teju noslēpumā. Par savu darbu šajā jomā izvēlējies dalīties tikai Porcelāna muzejs, kas kopš 2018. gada (tātad arī visa 2019. gada garumā) gatavo izdevumu – interviju krājumu par porcelāna industriju Rīgā 20. gadsimta otrajā pusē, kam paredzēts nākt klajā 2020. gada aprīlī. Tajā no pirmās personas pozīcijām par savu pieredzi industrijā vēstīs dažāda līmeņa un profesiju personas, sākot no ierindas tehniskā strādnieka līdz pat iestādes direktoram. Tā kā visas šīs personas vēsta par vienu noteiktu tēmu, bet katrs no savas pozīcijas, veidojas fantastisks, izvērsts skats. Intervijas papildinās ilustratīvais materiāls no šo personu privātajiem arhīviem (daļa pēc tam iegūta muzeja krājumam). Muzejs sola, ka šis būs interesants un noderīgs dokuments par Latvijas rūpniecības vēsturi, kurā fakti un dati savijas ar cilvēcisku skatu un emocijām.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rīkoto zinātnisko lasījumu (22.05.2019.) programmā iekļautās tēmas – Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas baltvāciešu izceļošanas kontekstā (Ingrīda Līga Virse), Valsts vēsturiskā muzeja attīstības vīzijas un realitāte 20. gadsimta 20.–30. gados (Toms Ķikuts), Otrā pasaules karā laikā muzejā notikušās muzeja kolekciju pārmaiņas Latvijas PSR Centrālā valsts vēstures muzeja pārraugošo iestāžu dokumentos, 1945–1953 (Līga Ločmele), Muzeja kadru politika, 1944–1954 (Arnis Radiņš), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja gleznu kolekcijas veidošanās, 1944–1959 (Anita Meinarte), Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apmeklētāju dinamika, 1869–2018 (Arnis Strazdiņš) u. c. – atklāj muzeja mērķtiecīgo gatavošanos savai 150. gadadienai. 

 

Digitalizācija 

Metodiskā ziņā viens no nozīmīgākajiem resursiem krājuma pieejamības nodrošināšanai ir muzeju iekšējās krājuma vadības sistēmas un tiešsaistes datubāzes, tostarp Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK), kura papildināšana saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem ir katra akreditēta muzeja pienākums. Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) apliecina, ka 2019. gads bijis īpaši ražīgs – kopkatalogs papildināts ar informāciju par 144 547 priekšmetiem, krietni pārspējot iepriekšējo gadu rezultātus (2018 – 102 090; 2017 – 122 787; 2016 – 78 512; 2015 – 75 723). Kopumā kopkatalogā patlaban ievadīta informācija par 1 357 495 Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem, kas kvantitatīvā ziņā būtiski palielina šīs datubāzes potenciālu tās izmantotājiem. Efektivitātes kāpums saistīts gan ar KISC ieinteresētību tehnisko problēmu risināšanā, piemēram, rūpējoties par datu eksporta funkcijas sakārtošanu, gan atsevišķu muzeju mērķtiecību digitalizācijas procesa paātrināšanā, piemēram, zināms, ka patlaban NMKK ir pieejama informācija par visiem Salacgrīvas muzeja krājuma priekšmetiem. Lai uzturētu sportisko garu, gada nogalē KISC pateicās aktīvākajiem muzejiem. Aktuāls gan joprojām ir jautājums par ievadīto datu kvalitāti un sistēmas lietotāju ērtību, tāpēc 2019. gadā atsāktas atsevišķas ar NMKK saistītas, muzeju speciālistiem orientētas, izglītojošas aktivitātes, kā arī izveidota NMKK pilnveides grupa.

Sadarbojoties Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Kultūras informācijas sistēmu centram 2019. gadā realizēta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Latvijas valsts atbalstītā projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” 1. kārta. Latvijas muzejos kopš 2019. gada 24. janvāra līdz 31. decembrim kopumā digitalizēti 34 533 krājuma priekšmeti. To importu NMKK sistēmā paredzēts veikt 2020. gada pavasarī, paralēli visa gada garumā īstenojot projekta 2. kārtu. Muzeji, kas piedalījušies 1. digitalizācijas projekta kārtā, atzīst, ka tas bijis laikietilpīgs un izaicinošs pasākums, veicot priekšmetu atlasi un informācijas apstrādi, tomēr visi arī ar gandarījumu uzskaita paveikto: Aizputes muzejs digitalizējis 550 priekšmetus, Alūksnes – 1100 priekšmetus, Daugavas – 900 (ārpakalpojumā digitalizējot vēl 500 krāsu filmiņas), Kazdangas – 370, Lauksaimniecības – 600 (pašu spēkiem digitalizējot vēl 1893 krājuma vienības), Liepājas – 1500, Madonas – 2000, Preiļu – vairāk nekā 900 (muzejs atsaucies piedāvājumam palielināt sākotnējās kvotas un tādejādi pilnā apjomā digitalizējis visu mākslas kolekciju, tekstiliju kolekciju, kā arī vienu no lietišķās mākslas krātuvēm).

18.jpg

Gatavojoties projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija”kampaņai Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, 2019

19.JPG

Projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija” kampaņa Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja atklātajā krājumā. Sarkaņi, 2019

 

Vairāki Latvijas muzeji 2019. gadā mērķtiecīgi turpina ar informāciju papildināt savas individuālās krājuma vadības sistēmas un tiešsaistes datubāzes, no tām datus eksportējot uz NMKK. Par savas datubāzes nepieciešamību 2019. gadā izlēmis arī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Sadarbībā ar IT uzņēmumu SIA “E-Synergy” muzeja darbinieki izveidojuši tiešsaistes katalogu, kas kopš 2019. gada 25. augusta visiem interesentiem pieejams muzeja interneta vietnē. Katalogs tiek regulāri papildināts ar jauniem priekšmetu aprakstiem un attēliem (2020. gada sākumā tajā pieejama informācija par 533 krājuma vienībām). Kataloga veidošanas procesā muzejs turpinājis darbu pie krājuma priekšmetu digitalizācijas, pilnībā noslēdzot pamatkrājuma lietisko un vizuālo priekšmetu kolekciju digitalizāciju. Jaunajā datubāzē muzejs aicina sabiedrību iesaistīties priekšmetu aprakstu papildināšanā.

20.jpg 

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja tiešsaistes datubāze. Pieejama: https://www.railwaymuseum.lv/

 

Profesionālā pilnveidošanās

Krājuma speciālista darbs pieprasa plašas un dziļas, turklāt ļoti daudzveidīgas zināšanas, gan jomās, kas saistītas ar konkrētā muzeja tematiku un konkrētiem krājuma priekšmetiem, gan visiem krājuma pārvaldības aspektiem – komplektēšanu, dokumentāciju, esības pārbaudēm, priekšmetu preventīvo saglabāšanu, restaurāciju, digitalizāciju, juridiski korektu dokumentu sagatavošanu u.  tml. Tāpēc teju neizbēgama ir krājuma speciālistu nepieciešamība profesionāli pilnveidoties. Daudz kas atkarīgs no katra personiskās ieinteresētības un prasmes atrast vajadzīgo informāciju, taču būtiski, ka profesionālā vide ir atbalstoša un piedāvā kompetenču paplašināšanas iespējas. 2019. gadā Latvijas muzeju vidē krājuma speciālistiem tādu ir bijis salīdzinoši daudz. Atsaucību guva iniciatīva par Krājuma speciālistu un reģistratoru grupas izveidi, aktivitāšu programmu gan pamatā reducējot uz krājuma darba dažādiem aspektiem. Četras no deviņām tikšanās reizēm tika organizētas semināru formā, apskatot tādas tēmas kā “Ceļā uz jaunām krātuvēm. Krātuvju aprīkojums, priekšmetu pakošana pārvadāšanai un priekšmetu pakošana uzglabāšanai krātuvēs”, “Izstāžu tehniskais menedžments: deponējumu dokumentācija, priekšmetu stāvokļa pārbaudes, transporta un apdrošināšana organizēšana, kurjeri, montāža, topogrāfiju sastādīšana”, “Autortiesības muzeju praksē” un “Efektīva laika plānošana”. Krājuma speciālistu grupā darbojās arī šaurākas fokusgrupas, daloties pieredzē par konkrētiem darba jautājumiem vai attīstot jaunas iniciatīvas. Reģionālā mērogā Kurzemes muzeju krājuma speciālisti uz tikšanos par darba aktualitātēm tika aicināti 24. oktobrī, kur ar ziņojumiem uzstājās Kultūras Ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Krājuma speciālistu grupas un Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāves. 

21.JPG

Krājuma speciālistu grupas seminārs “Autortiesības muzeju praksē”, 2019

 

Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar Muzeju padomi 2019. gadā izveidoja darba grupu NMKK pilnveidei, aicinot tajā piedalīties pārstāvjus no muzejiem, kas ir aktīvākie un pieredzējušākie sistēmas papildinātāji. KISC datorklasē tika organizētas apmācības darbam ar NMKK par tēmām: “Datu ievade un apstrāde NMKK informācijas sistēmā”, “Datu ievade, apstrāde un muzeju administrēšanas pamati NMKK” un “NMKK informācijas sistēmas muzeju administrēšanas pamati”. Kopumā tika izveidotas deviņas grupas, apmācībās piedaloties 77 speciālistiem no dažādiem Latvijas muzejiem. Gada noslēgumā Kultūras informācijas sistēmu centrs saviem ciešākajiem sadarbības partneriem piedāvāja Ilze Kundziņas vadītu semināru “Dizaina domāšanas pamati un pielietojums darbā ar muzeju krājumu”.

Savukārt Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība 2019. gadā organizēja kursus “Muzeja priekšmetu aprakstīšana”, kuros ar zināšanām dalījās atzīti nozaru speciālisti: Ludmila Neimiševa (tēlojošie priekšmeti), Anda Ozoliņa (faleristika, medaļas, nauda, filatēlija), Agita Ančupāne (rakstiskie priekšmeti) u. c. 

Visām mantojuma institūcijām, tostarp muzejiem, saistoša bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotā starptautiskā konference “Kultūras mantojums digitālajā vidē: veidojot sadarbības tīklu Baltijas reģionā”, kas norisinājās 2019. gada 21. un 22. maijā un pētīja ar digitālo mantojumu saistītas tēmas. Vien dažas dienas vēlāk – 24. maijā – lokālā mērogā krājuma tematika bija akcentēta Rundāles pils muzeja rīkotajā konferencē “Nacionālais muzeju krājums – šodienas izaicinājumi, nākotnes iespējas”, kurā blakus Rundāles pils muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Bauskas pils muzeja un Andreja Upīša memoriālā muzeja prezentācijām bija arī divi vispārīgāki, problēmas un risinājumus iezīmējoši ziņojumi.

Cik aktīva bijusi Latvijas muzeju krājuma speciālistu dalība starptautiskos tīklos un aktivitātēs, no veiktās aptaujas nevar spriest. Joprojām vienīgā aktīvā Latvijas pārstāve ICOM starptautiskajā krājuma darba komitejā (COMCOL), kura piedalījās arī ICOM ģenerālajā asamblejā Kioto 2019. gada septembrī, ir Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Savukārt šī kopsavilkuma autore Daina Auziņa kopš 2018. gada iesaistījusies Eiropas Reģistratoru grupā, kas pārsvarā pievēršas ar starptautisko deponējumu apriti saistītām tēmām: vienotu transportēšanas, apdrošināšanas, eksponēšanas nosacījumu un standartu salāgošanu Eiropas muzeju praksē. 

Noslēgumā vēlreiz jāatzīmē, ka šī publikācija nebūt neatspoguļo visas 2019. gada krājuma darba aktualitātes Latvijas muzejos. Paldies kolēģiem, kuri raduši iespēju dalīties: Kristīnei Vizbulei no Aizputes novadpētniecības muzeja, Ilzei Miķelsonei no Alūksnes muzeja, Innai Valutei no Balvu Novada muzeja, Dainai Rutkai no Daugavas muzeja, Juzufai Unzulei no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Zanei Biseniecei no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Aldim Barševskim no Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Ilzei Holštromai no Kazdangas muzeja, Innai Rozentālei no Kuldīgas novada muzeja, Renātei Vancānei no Latgales Kultūrvēstures muzeja, Inesei Rezgoriņai no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja, Anitai Undrestei no Latvijas Lauksaimniecības muzeja, Taigai Koknevičai no Latvijas Okupācijas muzeja, Antrai Brakšei no Liepājas muzeja, Laimai Garajai no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Lienei Linartei-Bokānei no Olaines Vēstures un mākslas muzeja, Rihardam Sisojevam no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, Inetai Antonei no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Ilianai Veinbergai no Rīgas porcelāna muzeja, Ivetai Kalniņai no Salacgrīvas muzeja, Solvitai Lomanovai no Latvijas Sporta muzeja, Onai Kaudzei no Talsu Novada muzeja, Līgai Kreišmanei un Aijai Dzenei no Turaidas muzejrezervāta, Aijai Priedītei no Valkas novadpētniecības muzeja, Maijai Štrumfai no Ventspils muzeja, Rolandam Krutovam no Žaņa Lipkes memoriāla, kā arī Annijai Vucānei no Kultūras informācijas sistēmu centra!

 

Attēlā: Restaurācijai nodotie holokausta upuru apavi no Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja kolekcijas

Daina Auziņa

Mākslas vēsturniece, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora vietniece krājuma un pētniecības darbā