Elīna Reitere. Kurzemes hercogiene flirtē ar hakatonu

Kultūras informācijas sistēmu centra 2017. gada 2. novembra preses relīzē par projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” īstenošanu cita starpā norādīts, ka projekta ietvaros “tiks publicētas vairākas atvērto datu kopas, t.sk. saistīto atvērto datu kopas.” Šobrīd gan nezinot, vai tas attieksies arī uz Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga datiem, šajā ierakstā iepazīstināšu ar atvērto kultūras datu hakatonu Coding Da Vinci kā labās prakses piemēru, kura līdzinieku, cerams, kādreiz būs iespējams sarīkot arī Latvijā.

Coding Da Vinci ir Vācijā lielākais atvērto kultūras datu hakatons, kas notiek jau kopš 2014. gada. Jēdziens “hakatons” ir radies, apvienojot angļu vārdu “to hack” (uzlauzt) ar vārdu “maratons”. Taču tā nebūt nav kriminālo aprindu tikšanās vieta, bet gan pasākumu formāts, kurā īsā laika posmā no dažādām jomām nākuši cilvēki (programmētāji, datu analītiķi, žurnālisti, kultūras darbinieki, dizaineri un citi interesenti), izmantojot atvērtos datus, ģenerē jaunas idejas to izmantošanai. Ļaudis, kas piedalās hakatonā, to dara brīvprātīgi un bez atlīdzības, atbalstot ideju, ka atvērtiem un brīviem datiem ir jākalpo sabiedrības vajadzībām. Savukārt atvērtie dati ir bez maksas iegūstami dati, kuru atkalizmantošanai nav uzlikti nekādi ierobežojumi un kuri ir veidoti mašīnlasāmā formātā (vairāk par to var izlasīt Datu skolas rakstā “Kāpēc datu publicēšana nav to atvēršana?”)

Atvērtos kultūras datus Coding Da Vinci hakatonam iesniedza dažādas kultūras institūcijas – arhīvi, bibliotēkas, muzeji –, bet tos ar savām datu kopām papildināja arī dažādas valsts institūcijas. Tā Coding Da Vinci Ost, kas aprīļa vidū startēja Leipcigā un kurā piedalās Austrumvācijas kultūras institūcijas, kā datu sniedzējs darbojas arī Vidusvācijas transporta uzņēmumu tīkls.

Jau kopš pirmā Coding Da Vinci, kas notika 2014. gadā Berlīnē, šiem hakatoniem ir līdzīga struktūra: vispirms divu dienu ilgā pasākumā datu iesniedzēji prezentē savus iesniegtos datus, veidojas projektu darba grupas un tiek ģenerētas pirmās idejas, ko ar šiem datiem varētu iesākt. Tam seko sešu nedēļu ilgs laika posms, kurā iecerētās idejas tiek realizētas un finālā, protams, ir labāko apbalvošana. Kā uzsver Coding Da Vinci organizētāji, kultūras datu hakatona atšķirība no tradicionālajiem hakatoniem ir šīs sešas nedēļas, kuru laikā projekti tiek realizēti, jo programmētaji un kultūras jomas darbinieki tomēr pārstāv divas ļoti atšķirīgas sabiedrības grupas – viņu veiksmīgai sadarbība ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai viens saprastu otra domāšanas veidu un pieeju problēmu risinājumiem.

Ārkārtīgi būtisks posms veiksmīgai hakatona norisei ir aizkulišu darbs, kas jāiegulda, gan lai sagatavotu atvērtos datus, gan noskaidrotu konkrētā faila tiesisko situāciju. Daļai hakatonam iesniegto datu objektiem darba autortiesības ir beigušās (pagājuši 70 gadi pēc autora nāves) un tas ir nonācis publiskajā īpašumā, un arī tos digitalizējot nav radīts jauns autortiesību objekts. Bet liela daļa no kultūras institūciju digitalizētajiem materiāliem, kas ir pieejami kādā no atvērto datu formātiem, ir licencēti ar kādu no radošās komūnas (creative commons) licencēm, kuras ir jāuzlūko kā rīks, lai, aizsargājot digitalizācijas procesā radušās autortiesības, vienlaicīgi atvieglotu šo datu izmantošanu. Atšķirībā no Latvijas, Vācijā radošās komūnas licences ir spēkā un ļoti atvieglo digitalizētā kultūras mantojuma izmantojamību un pieejamību. Ar atvērtajiem licences līgumiem ir licencēti ne vien hakatonam iesniegtie kultūras dati un to metadati, bet arī hakatona ietvaros izveidoto jauno aplikāciju pirmkoda programmatūra. Katrā ziņā, ja esam patiesi ieinteresēti digitalizētā kultūras mantojuma popularizēšanā un pieejamības nodrošināšanā, tad radošās komunūnas licenšu esamība tam ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem.

Līdz jūnija vidum notiek darbs pie 26 Coding Da Vinci Ost pieteiktajiem projektiem. Viens no tiem, piemēram, izmantos Saksijas Pavalsts, Valsts un Universitātes bibliotēkas digitalizētos, ar divriteni saistītos datus, apvienos tos ar dažādiem WikiSourse lapā ievietotajiem divriteņu maršrutu aprakstiem, lai radītu bezmaksas aplikāciju, kurā vēsturiski Leipcigas divriteņu maršruti tiks papildināti ar dažādiem citādiem datiem par vēsturiskajām vietām, kas atrodas (vai kādreiz atradās) konkrētajā maršrutā.

Kā redzams, kultūras mantojuma digitalizācija vairs nenotiek tikai pašmērķīgas digitalizēšanas dēļ. Tagad uzmanības centrā ir izvirzījusies prasība padarīt digitalizētos arhīvu, muzeju un bibliotēku datus izmantojamus un pielietojamus (bez maksas!) jebkuram interesentam, izdomājot aizvien jaunus veidus, kā tos izmantot ne vien izklaidei, bet arī tautsaimniecībai. Bet tas tad ietver arī laikmetīgu pieeju autortiesību jautājumu risinājumam.

Šis mans Creative Museum ieraksts vistiešākajā veidā gūst labumu no Coding Da Vinci, jo raksta ilustrēšanai izmantoti Posteršteinas pils (Burg Posterstein) muzeja īpašumā esošie mākslinieka Ernsta Velkera (Ernst Welker, 1784/88–1857) zīmējumi, kas ir publicēti WikiCommons mājaslapā un licencēti ar CC-BY-SA 4.0 International (Atsaucoties-Nemainot licenci) licenci. Ernsts Velkers zīmējis ironiskus Kurzemes hercogienes Annas Šarlotes Dorotejas fon Bīronas viesu, kas apmeklēja viņas salonu Lebihau pilī netālu no Posteršteinas pils, portretus.

 

P.S. Lūk, pāris no Coding Da Vinci Ost kultūras institūciju šogad iesniegtajām datu kopām: Leibnica Ģeogrāfijas institūts piedāvā digitalizētas un ģeoreferencētas 17. un 18. gadsimta Eiropas kartes, Leipcigas pilsētas muzejs – Hermana Fogela kolekcijā iekļautās fotogrāfijas, kas rāda Leipcigu ap 1899. gadu, Vācijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības un šriftu muzejs piedāvā vācu grāmatnieku portretus, bet Berlīnes Dabas muzejs – putnu balsu ierakstusCoding Da Vinci lapā pie katras no datu kopām ir norāde gan par pieejamajiem datu formātiem, gan par to, ar kādu licenci dati un to metadati ir licencēti.

 

Attēls: Ernsts Velkers “Kurzemes hercogiene”. Museum Burg Posterstein CC-BY-SA 4.0 International

Coding Da Vinci projekta mājaslapa, kurā ir ievietotas vairāk nekā 100 dažādu kultūras institūciju atvērtās un brīvi licencētās datu kopas: https://codingdavinci.de/

Elīna Reitere

Kino kritiķe un kuratore