Šis ir laiks, kad paveras iespēja pārskatīt arhīvus un atrādīt īstenotus muzeju krājumu un interjerus popularizējošus projektus.
Creative Museum gadījumā, kā vienu no interesantākajiem projektiem, kas veidots sadarbībā ar Rundāles pils muzeju, tā iepriekšējo direktoru Imantu Lancmani un dizaina kompāniju H2E, jāmin Rundāles pils plānotāju 2015. gadam. To veidojām kā Rundāles pils vizītkarti Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē gadā un tā galvenā mākslinieciskā vadlīnija bija Rundāles pils interjers caur šajās telpās esošajiem spoguļiem. No tā arī plānotāja nosaukums "Rundāles pils - skats aizspogulijā".
Šo projektu papildināja arī Imanta Lancmaņa 12 garāki interjeru video stāsti (ar subtitriem var noskatīties arī krievu, angļu un franču valodās), ko var atrast Creative Museum youtube kanālā.
Šeit piedāvajam 12 Imanta Lancmaņa fotografētus pils interjerus un īsus stāstus. Tāpat papildus varat lasīt Imanta Lancmaņa ievadu 2015. gada plānotājam, piebilstot, ka tas tapis 2014. gadā, kad tika svinēta Rundāles pils pusgadsimta jubileja kopš pils atdzimšanas pasākuma, kas aizsākās 1964. gadā.
Baudām Rundāles pili attālināti! #ĒKultūra #PaliecMājās #MāciesMājās
RUNDĀLES PILS – SKATS AIZSPOGULIJĀ
2014. gada 24. maijā, Rundāles pils pamatakmens likšanas gadadienā, tika atzīmēta pusgadsimta jubileja kopš pils atdzimšanas pasākuma, kas aizsākās 1964. gadā.
1736. gadā tika ielikts pils pamatakmens Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētajai pilij Rundālē, ko cēla Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorītam Ernstam Johanam Bīronam. Tobrīd neviens nevarēja iedomāties šīs celtnes dīvaino likteni, kas bija pilns ar negaidītiem pavērsieniem, ar strauju ritma maiņu. Kā ar burvju nūjiņas palīdzību uzcelta divos gados, nākamos divos gandrīz nobeigta arī iekšpusē, pils pēc Bīrona aresta 1740. gadā iegrima miegā uz diviem gadu desmitiem, lai Rastrelli vadībā viss atkal atsāktos 1764. gadā. Pils tika pilnībā pabeigta 1768. gadā, bet hercogu laika galma dzīves spožumu 1795. gadā nomainīja ilgs miega periods, kam 20. gadsimtā sekoja posts un nolaistība.
Pils restaurācija nenozīmēja tikai ēkas arhitektūras atjaunošanu, itāļu gleznotāju Frančesko Martini un Karlo Cuki gleznojumu, Berlīnes tēlnieka Johana Mihaela Grafa stuka veidojumu restaurāciju. Bija nepieciešams tukšajām telpām atgriezt to saturu, atkal piepildīt ar gleznām, mēbelēm, porcelānu, pulksteņiem, lustrām. Mēs nekad neuzzināsim, kā izskatījās katra pils telpa pēc interjeru galīgās pabeigšanas 1768. gadā, jo vairāk tāpēc, ka tā laika trauksmainā galma dzīve nepieļāva kādu vienu sastingušu pils iekārtojuma variantu.
Tagad, atbilstoši telpu kādreizējai funkcijai, ziņām par hercogu Bīronu mākslas kolekcijām un priekšstatiem par 18. gadsimta gaumi, tika radīta jauna versija par interjeru iespējamo sākotnējo izskatu, sava veida nosacīts un harmonizēts hercogu vasaras rezidences veidols.
Šis garais hercoglaiku vides atdzimšanas process vienlaikus lika iztēlē vērties Aizspogulijā, lai censtos izsaukt sen izgaisušos tēlus, pietuvināt pagātnes vīzijas un darīt tās ticamas. Gandrīz katrā pils parādes telpā ir spoguļi, kas raida realitātes spoguļapgrieztu attēlu. Varbūt, ka tas arī ir īstais veids, katru telpu ieraudzīt it kā caur Aizspogulijas stikla sienu, kas visam piešķir atsvešinātu, nedaudz maģisku eksistences formu.
Imants Lancmanis
Austrumu puses kāpņu telpa (video)
Austrumu puses kāpņu telpa – viens no nedaudzajiem pils pirmā celtniecības perioda reliktiem, tika pabeigta jau 1739. gadā. Toreiz nepabeidza Rastrelli projektētos spoguļu logus, kas bija tikai uzzīmēti uz sienas un gaidīja līdz 1979. gadam, kad iecere tika īstenota un telpa ieguva to spēcīgo optisko paplašinājumu, ko dod viens otram pretī stāvoši spoguļu logi.
Zelta zāle (video)
Zelta zāle, hercoga audienču un troņa zāle, ir greznākā pilī. Uz mākslīga marmora pamata liktais zeltītais dekors attāli iespaidojies no Versaļas pils Spoguļu galerijas noskaņām. Sešiem spoguļu logiem pretī pakārtas lustras, kas viena otrai pretī raida bezgalīgus lustru atspulgus, svinību laikā vairojot sveču gaismas mirdzumu.
Porcelāna kabinets (video)
Blakus Zelta zāles greznībai, kas atspoguļo valdnieka varas ideju, gaišais un priecīgais Porcelāna kabinets rāda Rastrelli spēju uz pretstatiem un pārsteigumiem. Šī telpa apvieno rokoko laikā iemīļoto porcelāna un spoguļu kabineta tipu.
Baltā zāle (video)
Baltā zāle, hercoga laika deju zāle, tika pabeigta jau 1768. gada jūlijā, bet 1770. gadā vēl papildus tika izveidoti pieci spoguļu logi. Acīmredzot hercogam šķita, ka jau tā mirdzošā telpa ar spoguļu palīdzību jādara vēl gaišāka. Balles laikā spoguļi dubultoja krāšņi ģērbto galma publiku, kas izcēlās uz zāles baltā fona.
Spoguļu kabinets (video)
Miniatūrais spoguļu kabinets pie Baltās zāles bija domāts dāmām, kas balles laikā varēja sakārtot savu frizūru un apģērbu. Tur ir ne tikai viens liels spogulis sienas vidū, bet arī daudzi rombveida spoguļstikli aizpilda šauros panno laukumus telpas trīs sienās, ļaujot apskatīt telpā stāvošo cilvēku no visām pusēm.
Rožu istaba (video)
Rožu istaba veltīta pavasara un ziedu dievietei Florai. Viņa attēlota griestu gleznojumā, kur dievietes pavadones un bērni nes ziedu vītnes, bet gar sienām ziedi nokarājas garās izkrāsotu veidojumu kompozīcijās. Praktiskai lietošanai domāto telpu vidū Rožu istaba izceļas kā īpatnēja mākslinieciska abstrakcija, kam ornamenta sudrabojums piedod īpaši nereālu noskaņu.
Hercoga guļamistaba (video)
Hercoga guļamistaba atrodas pils pašā centrā uz simetrijas ass, gluži kā Versaļā. Šeit saduras divi celtniecības periodi – Dancigas krāsnis ar kobalta zilo gleznojumu un parkets no dažādu koku šķirnēm tika pabeigts līdz 1740. gadam, bet griestu gleznojums un zeltītiem kokgriezumiem rotātā gultas niša tapusi 18. gadsimta 60. gados. Divi spoguļu pāri, abpus alkova nišai un starp logiem, rūpējas par tiem pretī nolikto svečturu lielāku gaismas starojumu, jo lustras šajā telpā nekad nav bijis un nav arī tagad.
Hercoga pieņemamā telpa (video)
Vīna sarkanās damasta zīda tapetes nosaka hercoga pieņemamās telpas svinīgo noskaņu. Hercoga Pētera portrets spoguļa atspīdumā pazūd aiz Voltēra bistes, kas stāv uz konsoļgalda spoguļa priekšā, bet spogulim piestiprinātais Luija XVI stila bronzas pulkstenis šķiet lidojam gaisā, pasvītrojot netveramo robežu starp “šaipus” un “otrpus”.
Hercoga ēdamzāle (video)
Hercoga ēdamzāles divi spoguļi savulaik atspulgojuši hercoga ģimenes lokā ieturētos mielastus, vēlāk – kņaza Platona Zubova franču pavāra mākslu. 1812. gada franču-krievu kara laikā spoguļi tika izsisti un nevarēja vairs redzēt ne Pirmā pasaules kara lazareti, ne graudu noliktavas pēc Otrā pasaules kara, ne tam sekojošās skolas fizkultūras nodarbības. Bija jāgaida līdz 1995. gadam, lai spoguļi atkal varētu vērot atjaunoto zāli ar garo ēdamgaldu vidū.
Hercoga darba kabinets (video)
Hercoga darba kabinetā ir divi spoguļi. Kā parasti, viens ir starp logiem, bet otrs, daudz lielāks, vainago kamīnu. Spoguli ietver sudraboti brā, kuru vijīgie zari iestiepjas atspīduma plaknē, tā vairojot telpas apgaismojumu, ko slāpē tumši sarkanās tapetes un hercoga Ernsta Johana gaumei atbilstošās klusās dabas ar medību trofejām.
Hercogienes buduārs (video)
Hercogienes Benignas Gotlības buduāram tēlnieks Johans Mihaels Grafs izvēlējies īpaši rotaļīgu ieceri – hercogiene varēja diendusā snaust milzu gliemežvāka veidotā nišā un sildīties pie krāsns, kas vienīgā pilī bija rotāta ar stuka dekoru. Sevi hercogiene varēja apskatīt ne tikai inkrustētajā spogulī uz tualetes galda, bet arī starplogu spogulī, ko ietvēra koku lapotne un ziedu vijas.
II Hercoga darba kabinets (video)
Spogulī virs kamīna atspīd telpa, kuras apdare, šķiet, neatbilst tās uzdevumam. Tas ir viens no diviem hercoga darba kabinetiem, taču sienu gleznojums ar lielajiem rokaju ornamentiem telpai piešķir aukstu svinīgumu; tā vairāk domāta parādei, nevis darbam. Kamīns ļāva telpu ātri iesildīt, ja hercogam radās vēlēšanās sēsties pie sava rakstāmgalda.
Attēli un teksts no Creative Museum sadarbībā ar Rundāles pils muzeju un dizaina biroju H2E tapušo Rundāles pils plānotāju 2015. gadam; titulbilde: Didzis Grodzs, no Rundāles pils mobilās aplikācijas atklāšanas pasākuma Tinto, 2015. gada jūnijā