Domnīcas Creative Museum (CM) darbības programmu 2023. gadam veidoja gan nozares aktuālo procesu pētniecība un analīze, gan refleksija par vēsturi un sasaiste ar mūsdienām, svinot 250 gadu jubileju kopš pirmā publiskā muzeja Baltijā atklāšanas.
Būtisks domnīcas darba lauks ir nesenās muzejniecības vēstures izpēte, lai spētu labāk reflektēt par mūsdienu procesiem.
Muzeju nozares procesu vēstures izpēte un aktualizācija
- Nikolauss fon Himzels un pirmajam publiskajam muzejam Baltijā – 250 gadi.
- Reģionālās vēstures izpēte.
- 30 neatkarīgas muzejniecības gadi.
- Personības piemiņas biedrības Latvijā 20. gadsimta 20.–40. gados u. c.
Aktuālie blogi, viedokļu un interviju sērijas
- Intervijas ar pašvaldību vadītājiem un diskusijas ar kultūrpolitikas veidotājiem.
- Diskusijas, sarunas, intervijas, kas reaģē uz aktualitātēm pasaulē un to ietekmi uz muzeju nozari.
Bez mums pašiem (CM biedriem) 2023. gadā mums pievienojās vairāki jauni blogeri, un ar dažiem no viņiem – Lauru Melni, Laumu Lancenieci, Kasparu Strodu, Andri Uškānu, Martu Leimani – nu jau turpinām strādāt arī citos, ilgstošākos projektos. 2023. gadā turpināja rakstīt arī Natālija Jevsejeva un Maija Meiere-Oša. Un, protams, paldies visiem CM, kas raksta samērā regulāri un daži pat ļoti ražīgi, – Līgai Lindenbaumai, Raivim Sīmansonam, Lolitai Tomsonei, Agnesei Neijai. Milzīgs paldies mūsu literārajai redaktorei Austrai Celmiņai-Ķeirānei, grafiskajam dizainerim Edvardam Percevam un fotogrāfam Didzim Grodzam.
Publiskā darbība
- Ar lekcijām 2023. gadā neaizrāvāmies, bet reaģējoši, nozares lomu analizējoši pasākumi notika. Galvenais no tiem bija pašvaldību vadītāju interviju sērija, kas centās analizēt un saprast pašvaldību un to vadītāju kopējo redzējumu par muzeja lomu un nozīmi. Šī sērija apvienoja ne tikai intervijas ar pašvaldību vadītājiem, bet arī vairākus rakstus, intervijas ar Kultūras ministrijas un Latvijas Muzeju padomes pārstāvjiem un diskusiju ar esošiem un nu jau arī bijušajiem pašvaldību muzeju pārstāvjiem. Lieki atgādināt, kas ierosināja un lika mums reaģēt uz aktualitātēm, – tas bija Daugavpils un, īpaši, Ogres gadījums, kaut gan zināmas tendences virmo gaisā ne vienā vien pašvaldībā.
- Gada pirmajā pusē turpinājās darbs pie interviju sērijas “30 neatkarīgas muzejniecības gadi”, bet gada otrajā pusē vairāk pievērsāmies Himzelam un industriālajam mantojumam.
Himzels un muzejniecības 250 gadi
Šis projekts, ko veido vairākas atsevišķas iniciatīvas un kas, manuprāt, veiksmīgi iesākts ar Himzela dienasgrāmatu tulkojuma projektu un rakstu krājuma izdošanu 2018. gadā (un lielisku komandu), 2023. gadā parādīja, un ne bez lepnuma, kas ir Himzela pētniecības un komunikācijas projekta “turētāji”. Protams, atkārtošu, ka līdztekus visiem iesaistītajiem pētniekiem un sadarbības partneriem ilgstošākais un stratēģiski svarīgākais partneris šim projektam ir Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka. Tāpat liels prieks, ka 2023. gadā esam ieguvuši vēl vienu nozīmīgu stratēģisku partneri, proti, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūtu un tā paspārnē esošo Anatomijas muzeju.
Par partneriem runājot, jāatzīmē, ka 2023. gadā sadarbojāmies un komunicējām ar visām līdz šim zināmajām Himzela mantojumu glabājošajām institūcijām – Latvijas Nacionālo dabas muzeju, Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, kas taustāmā veidā bija vērojams nelielajā, bet ekselentajā “Himzela detektīva” izstādē (Edvarda Perceva dizains). Starp citu, šo nelielo izstādi piecu dienu laikā apmeklēja 680 interesenti. Paldies arī Žaņa Lipkes memoriālam par tik iederīgajām vitrīnām. Cerams, ka turpinājums sadarbībai sekos.
Vēl dažas lietas saistībā ar Himzelu
Konference “Himzela detektīvs” oktobrī pulcēja ne tikai visus iesaistītos Himzela pētniekus, bet arī prāvu skaitu interesentu. Zīmīgi, ka šo konferenci rīkojām tieši Himzela dzimšanas dienā un pēc konferences šaurākā lokā svinējām Himzela dzimšanas dienu. Referāti pieejami CM vietnē un YouTube kanālā. Konferencei bija arī tiešraide, un tāpēc milzīgs paldies par kvalitāti nu jau regulārajiem mūsu sadarbības partneriem – filmētājiem Kasparam un Klāvam ar kompāniju.
Starp citu, Himzela publiskos pasākumus 2023. gadā ar šo konferenci mēs būtu arī noslēguši, vismaz tā bijām plānojuši. Bet, ar Aiju Taimiņu, Baibu Vanagu, Baibu Uburģi, Raivi Sīmansonu un Diānu Jaksebogu konferences noslēguma dienā apskatot Himzela un Fosa kolekciju priekšmetus, Aija tik aizrautīgi stāstīja par bibliotēkas mantojuma glābējiem, ka radās ideja decembra sākumā sarīkot vēl vienu publisku semināru "Mantojuma glābēji", kurā būtu trīs mantojuma institūciju glābšanas stāsti – pa vienam no katras institūcijas – muzejiem, arhīva, bibliotēkas. Arī šīs lekcijas skatāmas CM YouTube kanālā.
Strādājam pie Himzela otrā rakstu krājuma, ko tā arī sauksim – “Himzela detektīvs”.
Paralēli esam piesaistījuši Vācijas fonda naudu Himzela rakstu krājuma publicēšanai angļu valodā. Protams, kā vienmēr – ne visu, bet tipogrāfijai pietiek (pārējo, cerams, piesaistīsim).
Vienlaikus ļoti sekmīgi un ar milzu sparu top gan “Studija Kokles” animācija “Ziemeļu zvaigzne” par Himzelu ģimenēm (daži laimīgie tīzeri jau redzējuši), gan vēl viens projekts bērniem vai, drīzāk, jauniešiem. Marta Leimane kopā ar rakstnieci un žurnālisti Lauru Melni, māksliniekiem Katrīnu Ģelzi un Daniilu Vjatkinu veido trīs sēriju komiksu grāmatu bērniem vieglajā valodā.
Industriālais mantojums
2022. gada novembra sākumā uzsāktais pētniecības projekts “Kārsavas–Maltas dzelzceļa iecirkņa izpēte” turpinājās 2023. gadā. Saturs gatavs, 2024. gadā atliek piesaistīt naudu redakcijai, dizainam un tipogrāfijai.
Rezultāts: trīs nozīmīgi pētījumi, visu iecirkņa objektu foto dokumentācija, vairāk nekā 25 intervijas ar stacijas darbiniekiem (esošajiem un bijušajiem) vai pie stacijām dzīvojušajiem cilvēkiem, vēsturisko fotogrāfiju apkopojums un mūsdienu skatījums uz šiem objektiem – mākslinieka un jauna fotogrāfa redzējums. Tādi top nosacītie “Kārsavas stāsti III”, bet pareizāk šoreiz tos būtu saukt par pārnovadu stāstiem. Tie būs industriālā mantojuma stāsti, kas pārklāj gan Rēzeknes, gan Ludzas novadu, bet būs par pierobežu – tās vēsturi, iespējām un izaicinājumiem, par industriālo mantojumu un dzelzceļa vēsturi, cik mums tas rūp. Un par cilvēkstāstiem, jo tie ir visspēcīgākie.
Starptautiskā sadarbība
Sanācis jau gana daudz, tāpēc šoreiz minēšu tikai dažas īsas lietas.
- Vasarā ar Raivi Sīmansonu vadījām lekcijas Preiļu un Panevēžas muzeju kolēģiem Panevēžā, kas organiski turpināja jau pirms diviem gadiem uzsākto projektu “Muzejs 2025”.
- Lielākais profesionālais gandarījums saistībā ar muzeju projektiem bija Humbolta foruma apmeklējums, kas mani ļoti iedvesmo arī kontekstā ar manu disertāciju par Himzela mantojuma komunikāciju.
- Liels prieks par mūsu CM biedriem Lolitu Tomsoni un Raivi Sīmansonu no Žaņa Lipkes memoriāla, kuri uzsākuši jaunu izglītības projektu sadarbībā ar Vācijas kolēģiem.
- Septembrī ar profesoru Juri Salaku (pateicoties viņa rosinājumam) piedalījāmies konferencē “Medicīna un izglītošana. Medicīnas ceļojumi un zināšanu transformēšana. 18. gs.–20. gs. pirmajā pusē” Polijā. Profesors referēja par Justu fon Loderu (Justus Christian Loder), es – par Nikolausu fon Himzelu.
Lai radošs un sociāli atbildīgs 2024. gads!
Titulbilde: Himzels. Māksliniece: Katrīna Ģelze