Ineta Zelča Sīmansone. Komentārs par Mērijas balvu

Kad pirms neilga laika Latvijas muzeju biedrība izziņoja papildkategoriju – Mērijas Grīnbergas balvu – pie visādi citādi pieticīgās Muzeju gada balvas (Muzeju nozarei vienīgajai nav valsts deleģējuma balvas organizēšanai, atšķirībā no spilgtajām Arhitektūras, Dizaina, Dejas, Kino, Teātra balvām) un pieteica, ka tā tiks piešķirta par konkrēta muzeju speciālista ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, jāatzīst sapriecājos, domājot, ka tas būs DROSMĪGS jauninājums un, iespējams, pat dzinulis jaunajiem, talantīgajiem, drosmīgajiem muzeju nozares kolēģiem! Ka tiks izvirzīti inovatīvu, arī valstiski nozīmīgu vai sabiedrisko domu veicinošu projektu autori.

Taču izrādījās, ka Latvijas Muzeju padome un Latvijas Muzeju biedrība šo balvu noreducēja uz mūža ieguldījumu. Nepārprotiet, ļoti cienu Annu Jurkāni un priecājos, ka nozare novērtē viņas mērķtiecīgo darbu Turaidas muzejrezervāta vadīšanā. Ja Mērijas balva ir par mūža ieguldījumu, tad es to noteikti piešķirtu arī Rundāles pils muzeja ilggadējam direktoram un, jā, arī izveidotājam tādā veidolā, kā to redzam pašlaik, Imantam Lancmanim un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktorei Klārai Radziņai. Vēl es balvu piešķirtu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ilggadējai mākslas zinātniecei Edvardai Šmitei. Viņi to neapšaubāmi ir pelnījuši!

Tomēr, kad izsludināja Mērijas balvu, es to uztvēru kā balvu par drosmi izdarīt ko tiešām apbrīnojamu, nebijušu, inovatīvu muzeju nozarē Latvijā vai ārpus tās. Un ar cerībām gaidīju arī pašu piešķīrēju drosmi pašiem nenobīties no pieteikuma un izvirzīt JAUNUS, iespējams, pat nedaudz provocējošu projektu īstenotājus. Tādus, kas tā vai citādi maina mūsu un sabiedrības attieksmi pret muzejiem un pašiem sevi!

Tāpēc mani Mērijas balvas kandidāti būtu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts par izstādi “Latvijas gadsimts”, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone par domājošas un kritiskas sabiedriskās domas veicināšanu, Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Elvīra Bloma par radošumu un eksperimentiem literatūras popularizēšanā, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” Cēsīs idejas autore un kuratore Elīna Kalniņa par uzņēmību un Raivis Sīmansons par nozarei sagādāto pirmo doktora grādu muzeju studijās Lielbritānijā. Tā ir mana šī gada Mērijas balvas liste. Par drosmi, uzņēmību un mērķtiecību!

P.s. Ierosinājums Latvijas Muzeju biedrībai nākamgadam: pasniedziet 2020. gadā balvu visiem uz to laiku pensijas vecumu sasniegušajiem muzeju vadītājiem – par mūža ieguldījumu – un, sākot no 2021. gadu, varēs sākt piešķirt balvu pēc būtības – par inovatīvu un būtisku ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā!

 

Viedoklis sākotnēji publicēts facebook privātā kontā, bet tā kā tas ticis no privātā konta pārpublicēts la.lv, tad ievietojam ierakstu arī Creative Museum lapā.

Attēls: arterritory.com

Ineta Zelča Sīmansone

Muzeoloģe, projektu vadītāja un konsultante | Museologist