Top muzeju nozares stratēģija, šogad svinam 250 gadus pirmajam publiskajam muzejam Baltijā (Himzela muzejam), tāpēc likās svarīgi tikties ar Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieku kultūrpolitikas jomā Uldi Zariņu un īsi parunāt par aktualitātēm nozarē.
Ineta Zelča Sīmansone: Šobrīd top muzeju nozares stratēģija, un Latvijas Muzeju padomes [LMP] sēdē janvārī par to diskutēja. Ir uzmetums no nozares spēlētājiem, bet tas ne tuvu vēl nav gatavs. Cik nozīmīgs, tavuprāt, vispār ir šis dokuments?
Uldis Zariņš: Stratēģija, pirmkārt, ir nozīmīga pašai nozarei, vai vismaz tā būtu jābūt. Galvenos rīcības virzienus kultūrpolitikā nosaka Nacionālais attīstības plāns, Kultūrpolitikas pamatnostādnes un pamatnostādņu rīcības plāns. Visi galvenie nozares uzdevumi ir noteikti šajos dokumentos. Bet Kultūras ministrijai [KM] ir arī prakse, ka katra nozare gatavo savu attīstības stratēģiju, redzējumu par nozares attīstību nākamajos gados. To KM ir lūgusi izdarīt visu nozaru padomēm.
Nav gan noteikta termiņa, līdz kuram stratēģijas jāiesniedz, tāpēc katra nozare strādā savā tempā, atbilstoši savai kapacitātei un iekšējai degsmei. Ir atsevišķas stratēģijas, piemēram, dizaina nozarē, arhitektūras nozarē, ko ministrs jau ir apstiprinājis; vairākas stratēģijas ir finiša taisnē, piemēram bibliotēku stratēģija. Muzeju nozares stratēģija šobrīd top.
IZS: 27. janvārī Latvijas Muzeju padome beidzot skatīja muzeju stratēģijas variantu, ko iepriekšējais padomes sastāvs atstāja mantojumā jaunajai valdei, kurai, vērtējot sastāvu, daudz pieredzes šādu dokumentu izstrādē diemžēl nav. Un tu minēji, ka ministrs šo dokumentu paraksta, kas tam formāli dod svaru.
UZ: Jā, protams, ministrs paraksta visas stratēģijas. Šīs stratēģijas primāri, protams, mēs redzam kā ceļa kartes nozarei, bet tām ir arī formāls svars. Piemēram, stratēģijās jābūt vismaz tiem nozares jautājumiem, kas ierakstīti pamatnostādnēs, arī valdības rīcības plānā. Viens tāds piemērs būtu lielie infrastruktūras projekti. Piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs – ir ministrijas apņemšanās līdz noteiktam datumam panākt to, ka ir pieņemts lēmums par šī muzeja uzsākšanu.
IZS: Priecē, ka arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja projekts un ekspozīcija Rīgas pilī ir ierakstīta muzeju stratēģijas uzmetumā.
UZ: Tam, protams, tur ir jābūt, jo šis uzdevums ir arī valdības rīcības plānā, un tam ir piešķirts finansējums ekspozīcijas izveidei šogad, tā ka gaidām budžeta apstiprināšanu, lai nauda parādītos mūsu kontos. Bet skaidrs, ka jebkurai nozarei, arī muzeju nozarei, ir gana daudz problēmjautājumu vai, drīzāk, attīstības jautājumu, kur, iespējams, nav nepieciešama tik liela ministrijas iesaistīšanās, bet kur pati nozare un nevalstiskās organizācijas redz, kas būtu darāms nozares attīstībai. Un tas ir katras nozares ziņā.
IZS: Stratēģijas uzmetumā, ko mēs kā NVO decembra beigās saņēmām no savas pārstāves LMP (par uzmetumu es to saucu, jo tur bija tikai darāmie darbi, bez nosauktām atbildības institūcijām, nerunājot jau par kāda finansējuma iezīmēšanu), bija divi domnīcu interesējoši punkti, kas attiecas uz pirmā publiskā muzeja Baltijā 250 gadu jubileju un [Nikolausa fon] Himzela gada starptautisku atzīmēšanu. Vai šajā kontekstā Kultūras ministrija ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam [RVKM] deleģējusi pirmā publiskā muzeja Baltijā izstādes veidošanu?
UZ: Ministrija nemēdz dot tās muzejiem konkrētus uzdevumus. Mēs ļaujam muzejiem pašiem veidot savu darba kārtību un iesaistāmies tad, kad nepieciešams papildu atbalsts vienas vai otras ieceres īstenošanai. Ja muzejs ir iekļāvis savos darba plānos Himzela jubilejas atzīmēšanu – būsim tikai gandarīti.
IZS: RVKM savā Facebook kontā ir izsludinājis, ka 22. februārī ir muzeja 250. dzimšanas diena. Vai tur nav nekāda valsts pasūtījuma?
UZ: Protams, 250 gadu dzimšanas diena ir nozīmīgs pasākums arī valsts mērogā, esam runājuši ar muzeju un arī pieprasījuši budžeta prioritātēs šim pasākumam papildu finansējumu, lai viņi var godam šo notikumu nosvinēt.
IZS: Izstādei, vai ne?
UZ: Jā.
IZS: Bet tas nozīmē, ka pirmā publiskā muzeja Baltijā gads šobrīd, raugoties no KM pozīcijām un neskaitot šo nelielo izstādi RVKM, paliks vispār nepamanīts?!
UZ: Tas atkarīgs no muzeja paša kapacitātes, vēlmes izcelt šo notikumu un veida, kā šis notikums tiks prezentēts, – vai fokuss būs uz muzeja 250 gadiem vai Himzela lomu. Par saturu neesam detalizēti runājuši, tas ir muzeja ziņā.
IZS: Jā, tā ir pirmā publiskā muzeja Baltijā 250 gadu jubileja un zīmīgs nozares notikums. Mēs, Creative Museum, septembrī organizējam konferenci vai lasījumus – Himzela detektīvs –, atzīmējot šo zīmīgo gadu un arī stāstot par Himzela dienasgrāmatu tulkojuma progresu. Vai mēs arī varam pretendēt uz kādu papildu finansējumu no ministrijas?
UZ: Nē, tas diemžēl tā nestrādā. Papildu finansējumu, ja tāds ir nepieciešams, mēs varam piešķirt tikai tiem muzejiem, kas ir mūsu padotības iestādes. Nevalstiskajām organizācijām vienīgais veids, kā saņemt finansējumu, ir caur Kultūrkapitāla fondu, bet atsevišķos gadījumos, kad organizācija pilda valsts funkciju, piemēram, glabā nacionālo krājumu, – ar deleģējuma līgumu ar KM.
IZS: Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir situācija ap un par Stūra māju. Ir kāds komentārs?
UZ: Droši vien var komentēt tikai tā, ka ir iezīmējies risinājums – atsevišķs likums par Stūra māju. Šī situācija, protams, nav jauna. Ko darīt ar Stūra māju, tiek diskutēts jau gadiem. Var jau saprast Valsts Nekustamo īpašumu pozīciju – viņu skatījumā Stūra māja ir tikai izdevumu pozīcija, kas nes zaudējumus, mājai kopumā nav saimnieka. Savukārt ministrijai, kas vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka šī ēka vēsturisko notikumu dēļ ir tik svarīga, lai to saglabātu valsts īpašumā, nevis privatizētu, līdz šim nav izdevies rast nepieciešamo finansējumu, lai atjaunotu visu ēku.
IZS: Un kā KM vērtē Valtera Nollendorfa teikto, ka būtu nepieciešams Publiskās vēstures institūts un tas, iespējams, varētu būt tieši Stūra mājā?
UZ: Ir bijušas vairākas labas idejas. Bet jebkuras idejas īstenošanai vispirms ir vajadzīgi pamatīgi finanšu līdzekļi, lai šo ēku atjaunotu, lai tā būtu piemērota jebkurai iestādei, kas tur strādātu. Okupācijas muzejs ir situācijas ķīlnieks. No vienas puses, ir solījums, ka muzejs varēs strādāt šajās telpās neatkarīgi no tā, kāda būs ēkas nākotne. No otras puses, muzejs šobrīd tika nostādīts situācijā, kurā turpināt darbu vairs nav iespējams, un skaidrs, ka muzejam nevar prasīt finansēt ēkas vai tās daļu atjaunošanas darbus, kas tieši neattiecas uz viņiem. Ceru, ka jaunais likums radīs pietiekamu politisko vilkmi arī finansējuma jautājumam, lai tālāk jau atrastu jēgpilnu pielietojumu šim īpašumam kopumā.
IZS: Kas notiek ar KM pakļautībā esošo muzejnieku algām? Pakāpeniski, ļoti lēni tiek celtas?
UZ: Jā, darbinieku atalgojums kultūras sektorā jau vairākus gadus pēc kārtas ir galvenā prioritāte. Un arī šogad – gan ne tik lielā apmērā, kā mums gribētos, bet tomēr ir izdevies panākt nelielu palielinājumu kultūras nozarē strādājošajiem. Tas, protams, tiešām attiecas uz KM padotības iestādēm. Par pārējo muzeju (gan valsts, gan pašvaldību) darbinieku atalgojuma palielinājumu diemžēl jācīnās to dibinātājiem. Protams, publiski vienmēr izskan ziņa, ka kultūras mantojuma nozarē atalgojums tiek pacelts, kam neizbēgami seko vilšanās, saprotot, ka tas attiecas tikai uz KM muzejiem. To ir grūti paskaidrot sabiedrībai, arī nozarē strādājošajiem, ka atšķirībā no, piemēram, izglītības sektora, kurā valsts maksā skolotāju algas, KM nemaksā visiem kultūras darbiniekiem – tikai savām iestādēm. Algas citu dibinātāju muzejos mēs gribēdami nevaram ietekmēt. Taču man gribas ticēt pašvaldību godaprātam un arī cerēt, ka viņiem ir tam rocība, lai, reaģējot uz algu pieaugumu KM muzejos, celtu algas arī savos muzejos; ka KM rīcība savā ziņā rada spiedienu arī uz pārējo muzeju dibinātājiem, sūta signālu, ka muzeju un kultūras nozarē kopumā atalgojums nav gluži adekvāts un būtu palielināms. Iespējams, rada arī darbinieku spiedienu uz saviem dibinātājiem – redziet, tajos muzejus pacēla algas, mēs arī būtu pelnījuši. Varbūt naivi, bet tāda ir mana cerība.
IZS: Noslēdzot un atgriežoties pie nozares stratēģijas – vai ir kaut kāds termiņš, kad stratēģija būtu jāapstiprina? Tu teici, ka dažas nozares jau ir apstiprinājušas…
UZ: Termiņa nav, bet mēs noteikti gribētu ar to tikt galā šī gada laikā.
Titulbilde ekrānšāviņš no izdevuma "Muzeji 2025". Grafiskais dizains: Edvards Percevs