Latvijas kultūras identitāti veido tās kultūras vērtības un kapitāls, tostarp Latvijas kultūrainavai raksturīgie muižu ansambļi, kuri veidojušies dažādu vēsturisko periodu laikā un uzņēmuši sevī Eiropas kultūras ietekmes. Muižas ir bijušas Latvijas lauku teritoriju strukturālais pamats.[1] Tās bija gan pārvaldes un saimnieciskās darbības institūcijas, gan vesels kultūras slānis ar arhitektūras un mākslas darbiem, mēbelēm, grāmatām un dokumentiem, gan arī Latvijas ainavas sastāvdaļa.
Tādējādi esošās muižas lauku teritorijās var dēvēt par vietējām atmiņu institūcijām un “dzīviem” vēstures lieciniekiem, kuri “stāsta” par kādreizējo muižkungu ilgtspējīgo saimniekošanu. Ik uz soļa Latvijas laukos līdz pat mūsdienām redzam vai nojaušam, kur stādīti un kopti muižu parki ar retām koku un augu sugām, kur būvēta kultūrvide – muižu ansambļi ar staļļiem, klētīm, graudu noliktavām utt. To eksistence diemžēl daudzos gadījumos par spīti mūsdienu tehnoloģiskajām un citām iespējām ir apdraudēta, tie nav apsaimniekoti un pakāpeniski degradējas, veidojot arvien pamestāku un depresīvāku apkārtējo vidi. Degradēto teritoriju atjaunošanas procesu bieži vien kavē zināšanu, pieredzes, kā arī kopīgas izpratnes trūkums par ekonomiskām, sociālām un vides priekšrocībām, ko sniedz degradētās vides sakārtošana. Turklāt Latvijas attālākie lauku reģioni, tostarp Latgale, sastopas ar vairākiem sociālekonomiskiem izaicinājumiem – lauku iedzīvotāju sastāva maiņu un migrāciju, demogrāfiskajām un darba tirgus pārmaiņām, zemu atalgojumu, lielu ilgstošo bezdarbnieku skaitu un infrastruktūras trūkumu.
Joprojām reti, taču pēdējos piecos gados vērojama cerīga tendence – Latgales lauku teritorijās, balstoties uz publiskā vai privātā sektora finansējumu, pamazām tiek atjaunots un atdzimst muižu mantojums (Rēzeknes novada Lūznavas muiža, grāfu Plāteru pils komplekss Krāslavas novadā, Preiļu muiža Preiļu novadā, Lielbornes muiža Augšdaugavas novadā, Arendoles muiža Preiļu novadā u. c.), kas var kalpot kā potenciāls konkrētas vietas reģenerācijai. Vārda “reģenerēt” (no latīņu valodas regenerare – radīt un tikt radītam atkal) nozīme uzsver sarežģītu sistēmu spēju pašām atjaunot zaudētās īpašības vai kvalitātes, ja radīti tam labvēlīgi apstākļi. Reģenerācija ir process, kura laikā tiek veidota dzīvīga, aktīva un pielāgoties spējīga dzīvesvide. 21. gadsimta sākumā reģenerācija tiek definēta kā integrēta, ilgtermiņa skatījumā balstīta pieeja teritorijas fizisko, vides, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai. Taču ilgtspējīgas, tieši kultūrvēsturiskajā mantojumā balstītas reģenerācijas pieejas ir salīdzinoši jaunas. Šo pieeju centrā ir vēsturiski nozīmīgas ēkas, kas tiek atjaunotas un pielāgotas mūsdienu vajadzībām, kalpojot par bāzi inovāciju īstenošanai, kopienas stiprināšanai, sociālo un kultūras, dabas un ekonomisko vērtību mijiedarbībai.
Strādājot jau sesto gadu atjaunotajā Rēzeknes novada Lūznavas muižā, varu secināt, ka reģenerācijas idejas, ja vien konkrētā mantojuma vieta ir atvērta sadarbībai un partnerībai starp dažādiem dalībniekiem, nav utopiska teorija. Taču jāatzīst godīgi, ka 2015. gada pavasarī, kad apmeklēju Lūznavas muižas atklāšanas pasākumu un kā skatītāja tiku virzīta pa gaumīgi atjaunotajām un absolūti tukšajām telpām, kuras piepildīja vien klavesīniste Ieva Saliete ar senās mūzikas skaņām, manī bija apbrīna un neticība, kā šis atjaunotais mantojums spēs darboties. Pat nenojautu, ka pusgadu vēlāk sākšu šeit pati strādāt – bez vēsturnieka izglītības, taču ar ilggadēju darba pieredzi jaunatnes darbā, kur viss balstās galvenokārt uz līdzdalīgu izglītošanu.
Ir 2021. gads, Lūznavas muiža bija un ir joprojām vienīgā līdz mūsdienām tās oriģinālajā veidolā saglabājusies jūgendstila muiža Latgalē, valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ir apritējuši 110 gadi kopš Lūznavas muižas kungu mājas būvniecības, vairāk nekā pieci gadi – kopš atjaunotais mantojums aktīvi darbojas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā ar iedzīvotāju skaitu līdz 600 cilvēkiem, un nu jau divi gadi – globālās pandēmijas “plosīšanās” ēnā. Arī lauku teritorijā turpinām radoši strādāt un meklēt jaunus risinājumus muižas parka teritorijas efektīvākai izmantošanai (pastaigu un atpūtas vietu, dīķa platformu, piknika vietu, velostatīvu, šūpoļu un bērnu rotaļu laukuma izveide, sikspārņu āra klases projektēšana u. c.), digitalizācijas iespēju pilnveidošanai (multimediālās pastāvīgās ekspozīcijas tapšana, audiogidu izveide) un sabiedrības izpratnes vairošanai par kultūras mantojuma un tā potenciāla izmatošanas sociālo un ekonomisko nozīmīgumu.
Piecu gadu nogrieznis ir vērā ņemams posms un atskaites punkts plānotajām un īstenotajām iecerēm. Muižas vēsturiskās saknes (kuru pamatā ir lietuviešu izcelsmes poļu muižkungu Kerbedzu dzimtas veiksmīgā saimniekošana), inovatīvas inženierzinātnes un mākslai atvērtas telpas veidošana 20. gadsimta sākumā ilgtermiņā ir kalpojušas, lai mūsdienās šeit varētu turpināt radoši strādāt.
Atgriežoties 2015. gadā – sākām rīkot kopīgas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un ieinteresētajām pusēm, lai atjaunoto muižas mantojumu visi vispirms apjaustu kā kopīgu resursu. Koprades un izglītojošajos semināros, dizaina domāšanas darbnīcās, tiekoties ar vietējo kopienu, uzņēmējiem, biznesa ideju autoriem un jaunajiem komersantiem, studentiem un pētniekiem, māksliniekiem, radošo industriju, nevalstisko sektoru un pašvaldības pārstāvjiem un citiem interesentiem, veidojot mērķauditoriju aptaujas, kopā nonācām pie galvenajiem muižas stratēģijas atslēgvārdiem, jaunu pakalpojumu idejām un risinājumiem. Tādējādi muižas attīstības koncepcijas pamatā likām muižas unikālo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un apzināšanu un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanu, kur prioritāšu sarakstā ir gan daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras izpausmes, gan koprades telpa sabiedrībai un platforma uzņēmēju atbalstam – inovatīvai un sociāli atbildīgai ekonomiskajai attīstībai. Veidojot Lūznavas muižas attīstības stratēģiju 2018.–2028. gadam, mums šķita svarīgi īstenot Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas prioritāti “Kultūras telpas saglabāšana, mijiedarbība un bagātināšana”.
Varbūt skan teorētiski, bet skaitļi un fakti runā paši par sevi. Saistībā ar muižas rīkotajiem kultūras un citiem notikumiem piecu gadu laikā (980 notikumi) uz Rēzeknes novadu atbrauca vairāk nekā 700 ekskursiju grupu, vairāk nekā 82 000 tūristu no 42 valstīm, kuri izmantoja arī citus tūrisma pakalpojumus, tostarp naktsmītnes, ēdināšanu, dabas objektu apskati, viesošanos pie amata meistariem utt. Lūznavas muižas sadarbības partneru vidū ir 63 organizācijas, biedrības, mazi un lieli uzņēmēji. Veicot vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas (2019. gadā – 344 respondenti), 92 procenti no aptaujātajiem atzina, ka atjaunotā Lūznavas muiža ir uzlabojusi viņu darba iespējas un dzīves kvalitāti, stiprinājusi piederības un lepnuma sajūtu. Jāpiemin arī, ka 2021. gada pavasarī pirmo reizi Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras” kategorijas “Kultūrvieta” apbalvojums ceļoja uz Rēzeknes novadu, jo tieši publikas balsojums bija noteicošais, lai draudzīgā konkurencē pārspētu gan Liepājas teātri, gan Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šis rezultāts sākumā šķiet pārsteidzošs, kaut vai aptverot lielo pilsētu un minēto iestāžu auditoriju. Taču es ļaujos ticēt, ka nominācija “Kultūrvieta” Lūznavas muižai ir kas vairāk un tā balstās mūsu kopīgi definētajās un realizētajās vērtībās – kultūrvēsturē, kvalitātē, kopradē, sadarbībā.
Protams, bieži vien nonākam arī diskusiju krustugunīs par to, ka esam pašvaldības budžeta iestāde, kas saņem finansējumu. Tieši tāpat kā pašvaldību muzeji, mēs kā mantojuma institūcija saņemam finansējumu pastāvēšanai – ar uzsvaru uz vārdu “pastāvēšanai”, proti, telpu uzturēšanai un mūsu gadījumā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmu darbinieku atalgojumam. Balstoties uz šo finansējumu, mēs varētu strādāt astoņu stundu darba dienu režīmā, atverot un aizverot durvis apmeklētājiem, kuri vienu reizi atbrauktu apskatīt atjaunoto muižas mantojumu un, visticamāk, vairs neatgrieztos. Taču, lai izpildītos iepriekšminētās vērtības un rezultāti, ik dienu notiek nemitīgs papildu projektu rakstīšanas un atbalsta iespēju meklēšanas darbs. ELFLA, NVA, VKKF, Creative Europe, Erasmus, LAT LIT, LAT RUS, British council, USA embassy, Francijas institūts Latvijā utt. mums nav svešvārdi, bet gan jaunas iespējas veicināt kultūras, sociālo, vides un ekonomisko ilgtspēju lauku teritorijā, kurā atrodamies. Veidojot katru Lūznavas muižas attīstības projektu, mēģinām atbildēt uz jautājumiem – vai tas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti, vai veicinās līdzdalību, iekļaušanu? Turklāt, pieņemot ikvienu lēmumu, mēs ņemam vērā, ka muižas atrašanās vieta ir ārpus maģiskā “Rīga + 100 km” rādiusa un ka katrs mūsu viesis ir patiesi īpaši gaidīts un atbrauks vien tad, ja ceļojumam uz Latgali saredzēs kādu pievienoto vērtību savai izaugsmei un pieredzei.
Lūznavas muiža piecu gadu laikā ir sekmīgi atradusi savu vietu plašajā Latgales reģiona un visas Latvijas kultūras piedāvājumā kā saistoša kamerkoncertu un vasaras festivālu kultūrvieta. Tā ir ieguvusi nominācijas “Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2016”, “Labākais jaunais tūrisma objekts Latgalē 2016”, “Latvijas ainavu dārgums 2017” un latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”. Viens no šo rezultātu stiprajiem balstiem ir soli pa solim realizētie koprades pasākumi – kopradē veidotas aktivitātes un pakalpojumi, piemēram, vides izziņas spēle “Muižas sikspārņa Mūža misija”, 100 ozolu meža stādīšana un ikgadējā talkošana muižas parkā, vietējo uzņēmēju izveidotie “tapešsuvenīri”, blakus esošā viesu nama “Svilpaunieki” idejas dzimšana un īstenošana, degradēto ēku vīziju veidošana (no malkas šķūņa par Kulturys škiuni, vīzija par sociālo uzņēmēju mājvietu vecās koka skolas vietā), kopienas mākslas projekti un radošuma kvartāls Mākslas pikniku laikā, mākslas plenēri, vides objekts “Mūza”, vides deju festivāli, ekspedīcijas (kurās apkopoti nostāsti par Lūznavas un Zosnas muižu, izzinātas vietējās tradīcijas un kolorītie cilvēki), kopienas dārza veidošana u. c. Saskatot sociālās uzņēmējdarbības pievienoto vērtību lauku reģionos, Lūznavas muiža ir uzņēmusies arī sociālās uzņēmējdarbības vēstnieka lomu, aicinot uz iedvesmojošiem un izglītojošiem semināriem cilvēkus ar kustību traucējumiem, uzņēmējus un biedrības, kuras jau šobrīd dara lietas, kas varētu tikt pārvērstas uzņēmējdarbībā ar sociālu mērķi (piemēram, iesaistot darbiniekus no sociāli mazaizsargātāko personu grupām vai veicinot atbildīga un videi draudzīga patēriņa paradumus). Sadarbībā ar muižas brīvprātīgajiem jauniešiem 2021. gadā tiek īstenots sociāli iekļaujošs projekts – sadraudzības pasākumu cikls “Mūzu meklējot”, kurā piedalās Rēzeknes novada speciālās pamatskolas bērni un pusaudži.
Darbīga mantojuma un vietas reģenerācijas saskares punkti ir saistīti ne tikai ar paplašinātām ekonomiskajām iespējām, bet arī ar cilvēka identitāti, pašrealizāciju, kopības sajūtu, jēgpilnu eksistenci, labbūtību. Vienlīdz lielos svaru kausos varam likt “Kultūrvietas” nomināciju un sadarbību ar vietējo kopienu – novada jauniešu brīvprātīgo līdzdarbošanos kultūras aktivitātēs, kopīgu dekorāciju veidošanu ar pagasta aktīvākajām seniorēm rokdarbniecēm vai zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona palīdzību muižas vēsturiskā parka sakopšanā. Kā lielākā uzticēšanās zīme mūsu darbam ir vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās muižas vēstures izziņā. 2020. gadā Sandra Štekele (dz. Bikoviča) atnesa muižai vērtīgu dāvinājumu – savas dzimtas sieviešu paaudžu paaudzēs mantotu 20. gadsimta sākuma Lūznavas muižkundzes Eugēnijas Kerbedzas veļas kreklu, kuru eksponējām kā smalku jūgendstila apģērba paraugu.
Muižas vēstures izpēte ir arvien dzīvs process, kas prasa jaunas, laikam atbilstošas pieejas mantojuma interpretācijā. Tieši divu gadu pandēmijas laikā ritēja darbs pie unikālas ekspozīcijas, kuras avots un iedvesma ir 19. gadsimta inženieris Staņislavs Kerbedzs, dzelzceļa būvju inženieris, cieši saistīts ar Lūznavas muižu un realizējis daudzu inženierbūvju projektus Eiropā. Jau 2021. gada decembrī Lūznavas muižas pagrabstāvā tika atklāta interaktīvā ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, kas aicina apmeklētājus vienviet satikties ar kultūru, vēsturi, zinātni un digitalizāciju. Skolēni šeit var praktiski piedzīvot, ko nozīmē STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātne, matemātika) pieeja, tāpat dizains un uzņēmējdarbība, konstruējot savus tiltus, bet skolotājiem tas ir resurss, no kā veidot kompetencēs balstītu mācību priekšmetu apguvi. Zīmīgi, ka ekspozīcijas koncepta autors Didzis Jaunzems ar savu komandu vienlaicīgi realizēja divus projektus: Kerbedzam veltīto izstādi Lūznavas muižā un Latvijas stendu pasaulē vērienīgākajam kultūras un biznesa šovam EXPO 2020 Dubaijā, tādējādi apliecinot, ka pasaule ir tik tāla vai tuva, cik nu kurš spēj saredzēt.
Šādiem atjaunoto muižu objektiem ir “reģiona magnētu” loma, potenciāls sekmēt vietējās kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanu un konkrēto Latvijas lauku teritoriju reģenerāciju kopumā. Lūznavas muiža varētu spert vēl vienu soli uz priekšu un pētīt esošās teorijas un prakses par muižu mantojuma lomu, iespējām un izaicinājumiem lauku teritoriju atdzimšanā, skatot plašāk Eiropas piemērus. Kas zina, varbūt pētījums varētu palielināt informētību Latvijas sabiedrībā, arī starp lēmumpieņēmējiem, muižu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, par Latvijas muižu kā atmiņu institūciju lomu lauku teritoriju reģenerācijā.
Bet pagaidām varu analizēt Lūznavas muižas datus un, faktos balstoties, teikt, ka mantojums var būt lauku teritorijas reģenerācijas vadošais virzītājspēks, bet šajā procesā izšķiroša nozīme ir ciešai sadarbībai un partnerībai starp dažādiem dalībniekiem, veidojot pievilcīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu augstas kvalitātes dzīvojamo telpu. Vienlaikus spilgti redzu arī jomas, kuras mēs kā viena “magnētiska” kultūrvieta nespēsim atrisināt, jo, lai sasniegtu daudzus no ilgtspējīgas attīstības mērķiem attālās lauku teritorijās, ir nepieciešami ilgtermiņa lēmumi valstiskā līmenī. Piemēram, iespēju nevienlīdzības mazināšana starp Rīgu un attālākiem reģioniem, iedzīvotāju piesaiste mazpilsētās un laukos, nabadzības risku mazināšana lauku teritorijās (tostarp cilvēka cienīgs atalgojums pagastos), sabiedriskā transporta un veloceliņu pieejamība u. c. Svarīgi arī, lai lēmumi nebūtu pieņemti “ķekša pēc”, piemēram, šobrīd kā lielu sasniegumu Autotransporta direkcija reklamē ekspreša vilciena Rīga–Rēzekne kursēšanu katru darba dienu, taču vilciena iebraukšanas un izbraukšanas laiki reģiona darbspējīgajiem iedzīvotājiem ir absolūti neizprotami (no Rīgas plkst. 12.01 un no Rēzeknes plkst. 15.16).
Cerot uz Latvijas virzību ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas virzienā, mēs tikmēr veidosim nākamo projektu – kopienas sajūtu dārzu. Seno muižu parkos, arī Lūznavā, bija atrodami augu dārzi, un kādreizējais muižkungs Kerbedzs bija homeopātu biedrības atbalstītājs, tāpēc mēs vēlamies turpināt tradīciju un iet tālāk, savijot kopā kultūras, kopienas, garšaugu, ārstniecības augu un dārza norišu sajūtas. Ikviens dārza apmeklētājs, arī tas, kurš lasa šīs rindas, ir aicināts līdzdarboties, daloties ar dārza sēklām, dīgstiem, kopjot un papildinot kultūraugu dažādību.
Attēls: Vides objekts. Mūza. Vieta pašizpausmei. No Lūznavas muižas arhīva