Iveta Skripste, Elīna Kolāte. Cik zaļi ir Latvijas muzeji?

Šā gada vasarā tika veikta anonīma Latvijas muzeju darbinieku aptauja par dažādām praksēm un iniciatīvām muzeja ikdienas darbībā, kas ietekmē vidi un ir nozīmīgas vides ilgtspējības kontekstā. Anketā bija iekļauti jautājumi par ikdienas darbu birojā un muzeja sadzīvi, darbu ar krājumu, darbu ar apmeklētājiem un izstāžu veidošanu.

Anketēšanā atbildes sniedza 115 muzeju darbinieki – muzeju vadītāji, krājuma darba speciālisti, administrācijas darbinieki, izglītības darba speciālisti, komunikācijas darba speciālisti u. c. Papildus aptaujai 2020. gada septembrī vēl padziļināti tika intervēti četru muzeju vadītāji, kuri sniedza konkrētus un praktiskus piemērus dažādām iniciatīvām.  

Visvairāk jautājumu bija par ikdienas darbu un sadzīvi birojā, tostarp papīra patēriņu. Vairākums aptaujāto ierobežo izdruku veikšanu un izmanto atkārtoti papīru, kas apdrukāts no vienas puses. Vairāk nekā puse izmantoto papīru šķiro, tomēr gandrīz trešdaļa atzinuši, ka to nedara. 

Jaunu iekārtu un tehnikas iegādē nozīmīgākie faktori ir cena un kvalitāte, kā arī ērta apkope un energoresursu patēriņš tehnikai, bet lietotas elektrotehnikas iegādi apsver vien aptuveni ceturtā daļa respondentu. Tas varētu būt saistīts ar nelielo lietotās tehnikas tirgu reģionos. Ja elektriskā iekārta sabojājusies, vairākums meklē iespēju to labot, nevis uzreiz pirkt jaunu. 

Dažādos muzeja pasākumos nereti tiek pasniegti ēdieni un dzērieni, tādēļ aktuāls ir jautājums, kādus traukus lietot. Kopīgā tendence ir tāda, ka pasākumiem iekštelpās muzeji lielākoties iegādājušies kvalitatīvus traukus, bet āra pasākumos ar lielu apmeklētāju skaitu praktiskāk izmantot vienreiz lietojamos traukus. Vairākos muzejos tiek meklēti alternatīvi risinājumi, piemēram, aicina apmeklētājus ierasties ar saviem traukiem, kas ir apsveicama iniciatīva. Ko līdzīgu var novērot arī kafejnīcās, kurās darbinieki kafiju līdzņemšanai labprāt uzpilda klienta atnestajā termokrūzē.

Muzejs nav iedomājams bez dažādiem drukātiem materiāliem, sākot no piemiņas kartītēm un bukletiem par pašu muzeju, līdz reprezentabliem pētniecisko darbu rezultātu izdevumiem. Tomēr nereti saražotie materiāli gadiem netiek izlietoti, un ar laiku tie nonāk makulatūrā. Labākais veids, kā veidot drukāto materiālu un suvenīru krājumus, būtu ne tikai sākotnēji rūpīgi izdomāt, kas tieši ir vajadzīgs, bet arī uzmanīgi sekot līdzi tam, kādus materiālus apmeklētāji un partneri izvēlas, kā tos izmanto un vai tie pilda savu funkciju. Ja muzeja atkritumu urnas ir pilnas ar bukletiem, iespējams, jāpārdomā šo materiālu nepieciešamība.

Piemēram, Rīgas Motormuzejs atteicies no bezmaksas bukleta par stāvu plānojumu, kas dots apmeklētājiem kopā ar ieejas biļeti, jo atklājies, ka tie pēc muzeja apmeklējuma kopā ar biļetēm tiek izmesti atkritumos. Tagad labi redzams stāvu plāns ir foajē pie sienas. 

Veidojot izstādes, lielākā daļa muzeju rīkojas ļoti taupīgi un cenšas izmantot materiālus no iepriekšējam izstādēm, kā arī pēc izstādēm pāri palikušos materiālus pēc iespējas izmanto muzejpedagoģiskajās aktivitātēs. Visticamāk, ka noteicošie ir finanšu resursi. Tas zināmā mērā izskaidro arī to, ka vide tiek “taupīta”, taupot arī naudu – izstāžu organizēšanā ņem vērā elektrības patēriņu un transportu organizē tā, lai ar mazāku skaitu braucienu būtu iespējams atvest/aizvest pēc iespējas vairāk priekšmetu.

Muzeja krājuma saglabāšanas nosacījumi arī atstāj ievērojamu ietekmi uz vidi, īpaši tas attiecas uz specifisku klimata prasību ievērošanu krātuvēs un ekspozīciju telpās. Daži muzeji pēdējo gadu laikā tikuši renovēti vai tiem celtas jaunas ēkas, kurās izveidota moderna klimata kontroles sistēma. Piemēram, Olaines muzejs lepojas ar “gudrās mājas” sistēmu, kas ļauj ērti pēc nepieciešamības mainīt klimata parametrus un ir energoefektīva.

Krājuma priekšmetu glabāšanas un pakošanas vajadzībām materiālu izvēlē noteicošie ir profesionālie standarti, bet gandrīz tikpat nozīmīgs faktors ir pieejamie finanšu resursi. Nozīme, protams, ir arī tirgus piedāvājumam un līgumsaistībām, tomēr daži muzeji norādījuši, ka materiālu izvēli nosaka arī muzeja “zaļā politika”. Brīvajās atbildēs krājuma glabātāji atklājuši, ka ar materiāliem lielākoties rīkojas ļoti taupīgi un daudz ko lieto atkārtoti. Tas vērtējams pozitīvi, jo videi draudzīgākais materiāls ir materiāls, kas tiek izmantots atkārtoti.

Kopumā aptaujas rezultāti liek domāt, ka daudzus, arī ilgtspējības, jautājumus izšķir finansiālais, nevis “zaļais” aspekts. Ja jāatbild uz sākumā uzdoto jautājumu par to, cik zaļi ir Latvijas muzeji, tad tieši tik zaļi, cik zaļi var būt ietaupot.

Tik tiešām – bieži vien videi draudzīgākās izvēles ir tās, kas prasa ietaupīt resursus – gan papīru, gan elektrību, gan degvielu, gan laiku. Rūpīgi pārdomājot savu ikdienu, iespējams atrast lietas, bez kurām var iztikt, tādejādi ietaupot gan naudu, gan mazinot savu ietekmi uz vidi. Tiesa, arī šeit ir kur augt – rūpīgāk izvēloties cienastu pasākumos un neliekot galdā to, ko parasti neapēd (piemēram, cepumus), ietaupījums būtu vēl lielāks. Tāpat arī atteikšanās no korporatīvajām dāvanām būtu ieguvums gan videi, gan bankas kontam. 

Tālāka izglītība par vides jautājumiem noteikti palīdzētu muzeju darbiniekiem saprast, kādas vispār ir muzeja potenciālās ietekmes – gan labās, gan sliktās –, kuri ir tiešām “zaļi” risinājumi un kuros gadījumos jāuzmanās no “zaļmaldināšanas”.

Lai arī cik CO2 būtu iespējams aiztaupīt, vienkārši tērējot mazāk, tomēr jāsaprot, ka pārsvarā muzeju vislielāko ietekmi uz vidi un lielākās siltumnīcas efekta gāzu emisijas rada tieši krājuma glabāšana piemērotā temperatūrā, mitruma un gaismas apstākļos. Tā kā specifisks klimats jāuztur 24 stundas diennaktī un katru dienu, tad tieši jaunas tehnoloģijas un energoefektīvi risinājumi ir tas, kas samazinās muzeja negatīvo ietekmi uz vidi. Un šīs nav lietas, ko var iegūt ar taupīšanu vien. Tam nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, kas gan vēlāk var rezultēties ietaupītos resursos. Tāpēc muzeju “zaļināšanu” nevar atstāt tikai uz pašu muzeju darbinieku pleciem, nepieciešams meklēt un atrast pašvaldības, valsts, Eiropas Savienības fondu, kā arī uzņēmēju atbalstu.

 

Anketas rezultāti tika prezentēti seminārā "Muzeji vides ilgtspējai", kas norisinājās 27. oktobrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Semināru organizēja Latvijas muzeju krājuma speciālistu grupa sadarbībā ar domnīcu Creative Museum. Anketas rezultātu apkopojums skatāms šeit.  

 

Foto: Māra Lāss

Iveta Skripste

Rīgas Stradiņa universitātes muzeja krājuma glabātāja

Elīna Kolāte

Vides ilgtspējas eksperte