Kaspars Strods. Viedās tehnoloģijas Latgalē – Lūznavas muižas jaunā ekspozīcija

Kopš savas atdzimšanas 2015. gadā atjaunotais Lūznavas muižas komplekss ieņēmis nozīmīgu vietu starp Latgales kultūrvietām un var lepoties ar regulāriem pasākumiem, kuri piesaista samērā plašu auditoriju. Viena no redzamākajām ar muižu saistītajām personībām ir valstsvīrs un inženieris Staņislavs Kerbedzs (Stanisław Kierbedź, 1810–1899)[1]. Pagājušā gada nogalē tika atklāta viņam veltītā pastāvīgā interaktīvā ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, kas, šķiet, bija loģisks turpinājums muižas tūrisma piedāvājuma klāsta paplašināšanai. Šī iecere tika realizēta Latvijas–Krievijas 2014.–2020. gada pārrobežu sadarbības programmas projektā “Following Ideas”. 

Šāda tipa ekspozīcijas atklāšana Latgales kultūrvietās (arī muzejos) jau pats par sevi ir vērā ņemams notikums, un īpaši uzrunājošu to padara nosaukumā ietvertais vārdu salikums “interaktīvā ekspozīcija”. Diemžēl tamlīdzīgas ekspozīcijas Latgalē tiek veidotas samērā reti, un tam par cēloni varētu būt dažādi objektīvi un subjektīvi iemesli (finansiālais aspekts, nepietiekama iniciatīva no iesaistīto atmiņu institūciju puses u. c.).  

Ienākot muižas telpās, apmeklētājs jauno ekspozīciju nemaz tik vienkārši atrast nevar, jo pamanāmu norāžu uz to nav. Tā izvietota muižas cokolstāvā, un par to liecina pie tās ieejas izvietotā A4 formāta lapa. Nokāpjot lejā, rodas sajūta, ka nonākam stilizētā zemūdenē, kaut arī patiesībā idejiski tajā ir redzami dažādi dzelzceļa inženiertehnisko celtņu – tiltu – elementi. Un, tik tiešām, no dizainiskā skatpunkta, manuprāt, ekspozīcija veidota ļoti interesanti. Tas nepārsteidz, jo tās dizaina koncepcijas autors ir EXPO 2020 Latvijas paviljona iekārtojuma veidotājs, arhitekts Didzis Jaunzems[2] sadarbībā ar viedo tehnoloģiju uzņēmumu “Solavi”. Kad rakstīju šīs pārdomas, tika publicēta ziņa, ka Lūznavas muižas veikumu novērtējusi arī Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 žūrijas komisija, proti, tas iekļauts starp 16 šīs visnotaļ prestižās balvas nominantiem.[3]

Pati ekspozīcija aizņem 110 kvadrātmetrus un sastāv no trim daļām[4]: Slavas zāles, Klases telpas un Hologrammu telpas. Pirmajā no tām apmeklētājs tiek iepazīstināts ar Kerbedza profesionālajiem sasniegumiem un dažādiem saņemtajiem apbalvojumiem. Sākot jau ar šo telpu, mēs redzam, ka ir izmantoti multimediāli elementi (interaktīvi ekrāni, dažādas vizualizācijas u. c.). Tāpat interesanta ir paša Kerbedza tēla iedzīvināšana, izmantojot modernās tehnoloģijas, īpaši ar koncentrētajiem audio stāstiem. Te gan jāpiebilst, ka, no ergonomijas viedokļa, salīdzinoši īso klausuļu vadu dēļ garāka auguma cilvēkiem varētu rasties problēmas ar ierunāto audio tekstu noklausīšanos… 

Līdzās jau pieminētajiem audio stāstiem šīs telpas centrā izveidots liela izmēra multimediāls ekrāns, kurā redzamas svarīgākās ar Kerbedza dzīvi saistītās vietas un nozīmīgākās inženiertehniskās celtnes. Jāatzīst, ka šo objektu vizualizācijas tik tiešām rada klātesamības efektu. Paskrienot notikumiem pa priekšu, noteikti jāatzīmē, ka teksti un skaņu ieraksti ekspozīcijā veidoti latviešu, angļu un krievu valodā, turklāt labā kvalitātē. Ņemot vērā Latgales reģiona multikulturālo specifiku un ģeogrāfisko novietojumu (pierobežas tuvumu), tas ir ļoti apsveicams solis.

Klases telpa veidota kā “klasiska” skolēnu mācību vieta ar stilizētiem soliem, kuros iebūvēti viedi displeji. Tajos iekļauta informācija par inženiertehnisko būvju (tiltu, tuneļu u. c.) veidošanas procesu. Tomēr starp daudziem tekstiem un ilustratīvajiem materiāliem nav atrodama neviena atsauce uz izmantotajiem resursiem (iespieddarbiem, arhīviem, bibliotēkām). Tas ne tikai liedz iespēju apmeklētājam uzzināt kaut ko jaunu par sev interesējošo objektu, bet apgrūtina arī sniegtās informācijas verificēšanas iespējas, vienlaicīgi radot jautājumus par tā izcelsmi. Šāda pieeja šķiet nedaudz savāda. Īpaši tādēļ, ka, pēc ekspozīcijas idejas iniciatoru teiktā, piemēram, video instalācijas ir veidotas, balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām un avotiem.[5] Tomēr to izcelsme nekur netiek atspoguļota.

Telpas galā izvietots liels ekrāns, kur ar Kerbedza “virtuālo palīdzību” ikviens var pārbaudīt savas zināšanas tiltu būvniecībā. No praktiskā viedokļa, būtu daudz ērtāk, ja pēc katra jautājuma nebūtu jāsniedzas pēc pārslēgšanas lauciņa un ja programma darītu to pati, bet, iespējams, tas ir tīri nebūtisks sīkums. Šajā telpā skapī izvietoti arī nelieli koka modelīši, kas ļauj jebkuram interesentam tīri praktiski iejusties “tiltu konstruktora lomā”.[6] Acīmredzot šī telpa varētu būt sevišķi interesanta vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēniem, īpaši kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā. Pēc Lūznavas muižas pārstāvju teiktā, šādu ieceri plānots arī realizēt, bet kultūrvietas tīmekļa vietnē aktuālā informācija neliecina, ka vismaz šobrīd tāds piedāvājums ir pieejams.

Noslēdzošā ekspozīcijas sadaļa ir Hologrammu telpa. Te 360 grādu projekcijās izvietoti vairāki ar Kerbedzu un Lūznavas muižu saistīti objekti. Telpas stūrī ievietots arī pavisam neliels Kerbedzu dzimtas koks. Te gan sekoja neliela vilšanās, jo tajā redzami vien atsevišķu dzimtas pārstāvju portreti un diezgan skopa informācija (vārdi, uzvārdi un dzīves gadi). Protams, ka šādas informācijas iegūšana prasa zināmu laiku un resursus, tomēr ekspozīcijas izveides autori par to varēja padomāt savlaicīgi. Cerams, ka nākotnē šī sadaļa tiks papildināta, līdz ar to veidojot muižas apmeklētājiem pilnvērtīgāku priekšstatu par Kerbedzu dzimtas pārstāvjiem.

Ekspozīcijā sniegta neliela informācija par tās autoriem (dizaina koncepta, audio teksta u. c. veidotājiem). Diemžēl tajā nav norādes uz satura koncepta autoru(-iem) un vēstures konsultantu, kas šāda veida “produkta” veidošanā būtu tikai pašsaprotami, jo noteikti paaugstinātu ekspozīcijas kvalitāti un vienlaikus ļautu izvairīties no iespējamajām neprecizitātēm faktoloģisko materiālu atspoguļošanā. 

Lūznavas muižas ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām” ir gana kvalitatīva tieši no dizainiskā un interaktīvā piedāvājuma skatpunkta, tomēr iepriekš nosauktie trūkumi atstāj zināmu nepabeigtības sajūtu. Pie tam jāņem vērā, ka modernās tehnoloģijas iet roku rokā ar kvalitatīvu saturu, kas noteikti tiktu novērtēts gan no nozares profesionāļu, gan apmeklētāju puses. Jebkurā gadījumā, šim produktam noteikti ir potenciāls, domājot arī par kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu Latgales izglītības iestādēm, jo mūsdienās nereti tieši ar viedo tehnoloģiju palīdzību skolēni vēsturisko informāciju uztver ar lielāku interesi un entuziasmu. 

Attēlā: Lūznavas muižas interaktīvā ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Foto: Kaspars Strods