Šovasar es apmeklēju Polikarpa Čerņavska Keramikas māju. Tas ir muzejs, kas atrodas Preiļos. Polikarps Čerņavskis ir latviešu keramiķis, kurš ir dzimis 1923. gada 8. maijā. Viņš ir arī Latgales keramikas tradīciju glabātājs un attīstītājs un Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks. Manuprāt, viņš ir labs rādītājs savā jomā un varbūt arī citās.
Viņa keramikas mājā atrodas ekspozīcija “Mūžs virpas apļots”, kurā var izsekot līdzi keramiķa izaugsmei no vienkāršu saimniecības trauku darināšanas līdz sarežģītām keramikas formām. Blakus ekspozīcijai atrodas arī darbnīca, kur var vērot, kā top vāze, vai pašam mēģināt virpot.
Muzejs no ārpuses izskatās skaisti, tam ir skaista ārpuse ar dažādiem krūmiem un puķēm dārzā, kas ir apkārt koka plāksnei ar uzrakstu “Keramikas māja”. Pie pašas mājas sienām ir pakārti skaisti, apgleznoti māla šķīvji dekorācijai.
Ieejot iekšā “Keramikas mājā”, pirmā telpā ir darbnīca. Tur patīkami smaržo pēc māla un ir redzami daudzi apgleznoti un neapgleznoti māla trauki, virpas un citi piederumi. Tur man ne īpaši patika izkārtojums, jo bija daudz dažādu skapju un galdu, atstājot maz vietas apmeklētājiem. Bet kopumā iekārtojums bija labs un saskanēja ar māla traukiem.
Blakus telpā atrodas ekspozīcija, kurā ieejot iedod lapiņu ar jautājumiem un atbilžu variantiem, uz kuriem ir jāatbild ekskursijas laikā. Man tas patika, jo šīs lapiņas palīdzēja vēl vairāk izprast ekspozīciju. Ekspozīcijā atrodas dažādi māla darinājumi, sākot no parastām vāzēm un beidzot ar smalkām, dekoratīvām māla formām. Blakus telpa nav tik pieblīvēta kā darbnīca, bet arī tur ir daudz dažādu skapju un vitrīnu.
Par ekspozīcijā esošajiem priekšmetiem stāsta gids, kurš bija ļoti jauks, bet stāstījums nebija pārāk interesants, jo viņš īpaši neaizrāvās ar jautājumiem apmeklētājiem. Būtu bijis labāk, ja viņš tos uzdotu, tas padarītu apmeklējumu interesantāku. No gida stāstītā un muzejā iegūtās informācijas es uzzināju, ka keramika ir daudz savādāka un grūtāka, nekā izskatās, es to pat nosauktu par atsevišķu mākslas veidu.
Man patika, ka ekskursijas beigās bija piedāvāta iespēja pašam uzvirpot vāzi vai novērot, kā to dara. Man šķiet, ka tas liek iejusties keramiķa ādā.
Visvairāk muzejā man patika no māla veidotās pasaku tēlu figūriņas, bet par trūkumiem uzskatīju telpas iekārtojumu un gida stāstījumu. Kopumā man muzeja apmeklējums šķita jauks un es nenožēloju, ka aizgāju uz turieni, bet, kā visiem muzejiem, arī šim ir savi trūkumi.