Līga Lindenbauma, Didzis Grodzs. Ekspozīciju apskats. Lapmežciems. Māksla parādīt

“Ekspozīciju apskats” ir jauna Creative Museum rakstu sērija, kura pievēršas muzeju ekspozīcijām trīs rakursos – muzeju sniegtās ziņas par ekspozīcijas tapšanu jeb ekspozīcijas pasīte, izstāžu un kultūras pasākumu kuratores Līgas Lindenbaumas analīze, fotogrāfa Didža Grodza fiksācijas. Rakstu sērija gan sniedz ieskatu muzeju jaunumos, gan ļauj kvantitatīvi un kvalitatīvi salīdzināt dažādās ekspozīciju veidošanas prakses, iespējas un gala rezultātus. Iecerēts, ka sērija ilgtermiņā ne tikai veidos pārskatu par jaunāko ekspozīciju tendencēm, bet arī veicinās domapmaiņu par to, kas ir laba muzeja ekspozīcija.

 

Ekspozīcijas pasīte

Muzeja nosaukums: Lapmežciema pagasta muzejs

Ekspozīcijas nosaukums: Lapmežciema pagasts “Laika griežos”, “Zvejniecība un zvejnieku sadzīve pagastā”, “Poētiskā jūra” – Imanta Ziedoņa dzīves pieturvietas

Satura kopsavilkums: Lapmežciema pagasts “Laika griežos” – laika skala, kurā tiek izstāstīta Lapmežciema pagasta vēsture no senvēstures līdz mūsdienām. “Zvejniecība un zvejnieku sadzīve pagastā” – zvejnieku ciemi kā kompleksa dzīves un saimniekošanas vide. Ekspozīcijas lielākajā un nozīmīgākajā telpā tiek stāstīts par zvejniekciemu tradicionālo dzīves veidu un dabisko vidi. “Poētiskā jūra” – īpaša uzmanība tiek pievērsta Imanta Ziedoņa daiļradei.

Atklāšanas laiks: 2019. gada 25. janvāris

Koncepcijas, satura, dizaina veidotāji un tehniskais nodrošinājums: Dd studio

Ekspozīcijas lielums: 193 m2

Ekspozīcijā iekļauto priekšmetu skaits: 391 krājuma priekšmets. Zvejnieku darba rīki un iedzīves priekšmeti (tīkli, vabas, žākari, ķoči, plūksnas, bojas u. c.)

Finansējuma avots: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Projekts iesniegts Lauku atbalsta dienestam, projektu iesniedza Engures novada dome 

Saņemtais finansējums: 200 000,00 EUR

Eksponēto priekšmetu piederība kolekcijām: muzeja krājums un deponējums no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

 

Lapmežciema muzejs dara to, ko no atmiņu institūcijas šādā vietā varētu gaidīt, – stāsta par zvejniecību, dabu un cilvēka dzīvi pie jūras ar daudzu jau citur redzētu priekšmetu palīdzību. Tomēr negaidiet te noputējušu novadpētniecības muzeja tipa ekspozīciju. Labi zināmais tiek izstādīts svaigi un stilīgi, bet specifiskās parādības uz pazīstamā fona iegūst krāšņu lokāla zīmola  potenciālu.

Īsi raksturojot Lapmežciema muzeja ekspozīciju, jāmin estētika, līdzsvars un pāri visam – dizains.

Ekspozīcijā pārstāvēto tēmu ir daudz, un tās ir gana raibas un eklektiskas. Kāpņutelpas īsais ekskurss vēsturē papildināts ar pāris arheoloģiskiem priekšmetiem vitrīnā un nesenās vēstures “artefaktu” – zvejnieku kolhoza priekšsēdētāja galdu ar atbilstošiem atribūtiem. Galvenajā ekspozīcijas zālē apmeklētājs jau tiek ierauts galvu reibinošā tēmu un eksponātu virpulī. Te atrodami zvejsaimniecības priekšmeti, dabas piemēri, ikdienas dzīves liecības ar etnogrāfiskiem elementiem un lokālie vietvārdi. Netālajā Ragaciemā dzimis un audzis par kultūras ikonu kļuvušais Imants Ziedonis, un arī viņam veltīta neliela sadaļa mainīgo izstāžu zālē.

Eklektisko priekšmetu kopumu glābj iekārtojums, visu gaumīgi saliekot pa plauktiņiem. Muzejiem ierasto vitrīnu te ir maz, un dažādie priekšmeti skaisti sakārtoti pie sienām vai izvietoti telpā – kā nu kurai tematiskajai grupai iespējams. Skaisti jeb estētiski te ir svarīgs jēdziens, jo tas raksturo ekspozīcijas koptoni. Iekārtotāji meklējuši dažādus izstādīšanas risinājumus un tos veiksmīgi lietojuši priekšmetu īpašību un rakursu atklāšanai. Uz iekārtas stikla plāksnes kārtotās, citkārt garlaicīgās stikla bojas izvēlētajā apgaismojumā veido ēnu spēles un sāk līdzinās laikmetīgās mākslas darbam. Līdzīgi ir ar konservu bundžu krāvumu, kas pārtapis instalācijā – zelta kubā.

Līdzsvars ir otrs apzīmējums, kas raksturo ekspozīciju. Tas ir gan balanss starp autentiskiem un izstādīšanai izgatavotiem, apmeklētāju iesaistošiem priekšmetiem, gan informāciju un spēles elementiem. Nedaudzie multimediji te izmantoti ar jēgu un apdomu, atslogojot ar priekšmetiem pārbagāto telpu un atdzīvinot informācijas uztveri. Ja darbu etiķešu lasīšana kādreiz šķitusi garlaicīga, te tā padarīta par daļu no ekspozīcijas piedzīvošanas. Putnu olu izcelsmes meklēšana skārienjutīgajā ekrānā citādi informatīvo etiķešu lasīšanu padara par minēšanas spēli. Līdzīgi var aizrauties ar jūras vietvārdiem, kuri atrodami ekrānā un skatāmi projekcijā uz sienas. Te arī iezīmējas lokālās specifikas spēks. Apzīmējumu “Gausā jūdze” biju manījusi Instagram attēlu lokācijās. Tagad uzzinu, ka tas ir tikai viens no vietējo zvejnieku radītajiem vietvārdiem nezinātājiem grūti definējamā jūras ainavā.

Kopumā ekspozīcija atgādina muzeju priekšteci – kunstkameru jeb brīnumkameru. Lapmežciema muzeja gadījumā līdzība atklājas kolekcijas stihiskajā raksturā un meistarīgajā iekārtojumā. Dizains ir tas, kas ļauj citādi haotiskās tēmas un priekšmetu grupas apvienot vienotā stāstījumā. Kunstkamerā dabas eksponāti, mākslas priekšmeti, virtuozi cilvēka roku darinājumi, etnogrāfijas piemēri un eksotiski retumi atspoguļoja kolekcijas īpašnieka gaumi, filosofiju un pasaules uzskatus, kā arī rocību jeb finansiālās iespējas. Kolekcijas priekšmetu izkārtojums klāja visas telpas plaknes un reprezentēja vienotas, harmoniskas pasaules atspulgu.

Kunstkameru attēlojumu – zīmējumu – centrā nereti redzam cilvēku – kolekcijas īpašnieku, simbolisku valdnieku, arī tās komentētāju un apskatāmo priekšmetu skaidrotāju. Tajās nebija  mūsdienu muzejos ierasto etiķešu jeb darbu parakstu. Lapmežciema muzejā priekšmeti marķēti ar cipariem un paskaidrojumiem etiķešu sarakstos, vienkāršam apmeklētājam ļaujot ekspozīciju tvert kā vizuālu baudījumu, bet zinātkāram – ar aprakstu sarakstu ļaujot saprast, kas ir acu priekšā redzamais. Kolekcijas interpretētāja lomu Lapmežciemā pilda arī muzeja darbinieces, kuras ar stāstiem pavada katru apmeklētāju, ja tas to vēlas.

Ja nu jāmin kas tāds, kas te nav izdevies, tās ir vien pāris lietas. Jau minētajā jūras vietvārdu sarakstā, ko skatītājs atrod skārienjutīgajā ekrānā, trūkst norādes par tā “skrollošanas” iespējām uz augšu un leju. Papildu indikators par saraksta garumu ārpus ekrāna robežām ļautu saprast, ka lokālo vietvārdu ir vairāk, nekā sākumā šķiet. Pārējās nepilnības nav tieši saistītas ar ekspozīciju, tomēr var ietekmēt tās apmeklētāja izvēli līdz tai nokļūt.

Visbiežāk muzeja apmeklējums sākas ar ierakstu interneta meklētājā. Par Lapmežciema muzeju atrodama vien pamatinformācija Engures novada vietnē, kuru vizualizē ekspozīcijas atklāšanas fotogrāfijas. Vai ekspozīcijas kvalitāti reprezentē saviesīga, apmeklētājam anonīmu cilvēku burzma? Ja par muzeju ir iespējams atrast īsu aprakstu un tā darba laiku, var arī pieņemt interneta vietnes trūkumu. Tomēr kvalitatīvām ekspozīcijas fotogrāfijām var būt būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā muzeju apmeklēt, un to sagatavošana būtu jāparedz komplektā ar ekspozīcijas veidošanu.

Ierodoties pie muzeja ēkas, jāsāk šaubīties, vai navigators atvedis pareizi – ne pirmā svaiguma padomju laika celtne ar slikti saskatāmām norādēm neliecina, ka esmu pie muzeja. No muzeja darbiniecēm uzzinu, ka ēkas fasādes un apkārtne gaida rekonstrukciju un labiekārtojumus, tādēļ tuvākajā nākotnē kopiespaids būtiski mainīsies. Jācer, ka tas notiks tiešām drīz, jo muzejs ir apskates vērts. Pagaidām oficiālā reprezentācija neliecina, ka muzeja apmeklējums būtu kvalitatīvs ieguvums.

Minētās nepilnības uz kopējā ekspozīcijas veiksmes fona ir nelieli sīkumi. To novēršana būtu kā pēdējo ķiršu uzlikšana uz grandiozas kūkas, kura jau ir gatava un pasniegta galdā. Līdz šim izdarītais ir pierādījums, ka pat nelielu pagasta muzeju ar novadpētniecības tipa kolekciju var padarīt gaumīgi stilīgu. Muzeja darbiniekiem atliek novēlēt izturību, jo būt par ekspozīciju interpretētāju kunstkamerai atbilstošā veidā ir atbildīgs uzdevums. Lai izdodas atrast ķiršus!

 

Muzeja un ekspozīcijas fotofiksācija 

GRO_2693.jpg

GRO_2515.jpg 

GRO_2509.jpg

GRO_2520.jpg

GRO_2527.jpg

GRO_2529.jpg

GRO_2533.jpg

GRO_2538.jpg

GRO_2546.jpg

GRO_2556.jpg

GRO_2560.jpg

GRO_2566.jpg

GRO_2567.jpg

GRO_2569.jpg

GRO_2573.jpg

GRO_2575.jpg

GRO_2577.jpg

GRO_2580.jpg

GRO_2588.jpg

GRO_2591-Pano.jpg

GRO_2593.jpg

GRO_2600.jpg

GRO_2606.jpg

GRO_2609.jpg

GRO_2611.jpg

GRO_2623.jpg

GRO_2629.jpg

GRO_2636.jpg 

GRO_2639.jpg

GRO_2643.jpg

GRO_2651.jpg

GRO_2653.jpg

GRO_2678.jpg

GRO_2689.jpg

GRO_2690.jpg

GRO_2692.jpg

 

Foto: Didzis Grodzs

Rakstu sērija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Kultūras nozares dokumentēšana atbalstu

Pateicība Lapmežciema pagasta muzeja direktorei Anitai Albertai par atsaucību apskata tapšanā

Līga Lindenbauma
Izstāžu un kultūras notikumu kuratore, pakalpojuma dizainere
 
Didzis Grodzs

Fotogrāfs