Raksts tapis Creative Museum rakstu sērijā “Ekspozīciju apskats”, kura pievēršas muzeju ekspozīcijām trīs rakursos – muzeju sniegtās ziņas par ekspozīcijas tapšanu jeb ekspozīcijas pasīte, izstāžu un kultūras pasākumu kuratores Līgas Lindenbaumas analīze, fotogrāfa Didža Grodza fiksācijas. Rakstu sērija gan sniedz ieskatu muzeju jaunumos, gan ļauj kvantitatīvi un kvalitatīvi salīdzināt dažādās ekspozīciju veidošanas prakses, iespējas un gala rezultātus. Iecerēts, ka sērija ilgtermiņā ne tikai veidos pārskatu par jaunāko ekspozīciju tendencēm, bet arī veicinās domapmaiņu par to, kas ir laba muzeja ekspozīcija.
Ekspozīcijas pasīte
Muzeja nosaukums: Baldones muzejs
Ekspozīcijas nosaukums: “Ceļš uz Baldones kūrortu”
Ekspozīcijas satura kopsavilkums: Ekspozīcijā apskatīts viens no būtiskākajiem Baldones vēstures stūrakmeņiem – Baldones kūrorts. Četrās dažāda izmēra telpās parādās kūrorta izveides un uzplaukuma periods un dažādi nozīmīgi kūrorta vēstures aspekti. Vienā no telpām izveidota Baldones rakstnieka Alfreda Dziļuma istaba “Rietumos”, un, apsēžoties autora krēslā, muzeja apmeklētājs dzird autora domas – audio fragmentus no autobiogrāfiskā romāna “Pēdas rīta rasā”.
Ekspozīcijas atklāšanas laiks: 2020. gada 16. novembris
Koncepcijas veidotāji: Dizaina aģentūra SIA “Raugs”
Satura veidotāji: Elīna Rasnace, Baldones muzeja vadītāja
Dizaina veidotāji: Dizaina aģentūra SIA “Raugs”
Tehniskais nodrošinājums: SIA “LowTech”
Citas ekspozīcijas tapšanā iesaistītās puses vai personas: Baldones novada dome, Baldones muzeja padome
Ekspozīcijas izstrādes periods: 2020. gada jūlijs–2020. gada 3. novembris
Ekspozīcija lielums (kvadrātmetros): 126 m2
Ekspozīcijā iekļautu priekšmetu skaits: 70 priekšmeti, no kuriem 36 ir oriģinālie priekšmeti, bet pārējie ir izgatavoti kā vizuāli reālistiskas kopijas, fotogrāfijas, bukleti u. c., kurus drīkst ņemt rokās, šķirstīt, lasīt. Oriģinālie priekšmeti ir sadzīves priekšmeti, kas raksturo Baldones senāko vēsturi, Baldones meteorīts, kā arī rakstnieka Alfreda Dziļuma personīgie priekšmeti.
Ekspozīcijas kopējās izmaksas: 13 000,00 EUR
Finansējuma avots: Baldones muzeja budžets
Eksponēto priekšmetu piederība kolekcijām: Muzeja krājums, foto kopijas no privātām kolekcijām.
Baldones muzejs jeb Mercendarbes muiža atrodas pāris kilometrus no pilsētas centra. Jaunatklātā ekspozīcija iekārtota trīs otrā stāva telpās un to savienojošā gaitenī un ir mazākā daļa no citādi plašās un dažādu laikmetu nospiedumu pilnās ēkas. Greznās rokoko ieejas durvis paver tipisku Latvijas muižu ainu. Iekšpusē eklektiskā vienotībā savijas proporcijās smalkas 19. gs. beigu būvdetaļas, 20. gs. sākuma sienu dekoratīvo joslu rekonstrukcijas, naivas, bet kvalitatīvas padomju vitrāžas un neseno gadu eiroremonts. Tikko pabeigtais pilsētas vēstures stāsts ekspozīcijas formā šajā eklektiskajā raibumā ir vientuļa mūsdienīga muzeja sala, kurai nākotnē gribētos redzēt turpinājumu.
Saukt šo par ekspozīciju ir grūti, jo tā atgādina labu, tomēr miniatūru izstādi. Tā iezīmē senā kūrorta izcelsmi un attīstību ar nedaudzu, tomēr pārsteidzoši dažādu priekšmetu un mediju klāstu un teju visu skatītāja maņu iesaisti. Jāuzteic izveicīgo iekārtotāju spēja radīt saturiski jēgpilnu un vizuāli baudāmu pilsētas stāstu, jo izveides budžets ir neliels pat šāda apjoma izstādes mērogiem.
Lielformātā pārceltais J. K. Broces (Johann Christoph Brotze) zīmējums atklāj Baldones kūrorta pirmsākumus, 19./20. gs. mijas fotogrāfijas ar nozīmīgām celtnēm un kūrmājām raksturo vietas uzplaukumu, bet 30. gadu kinomateriāli ļauj šiem stāstiem atdzīvojoties kustīgos attēlos. Personiski intīmus akcentus ienes Alfredam Dziļumam veltītā istabiņa ar rakstnieka memoriālajiem priekšmetiem un vietējā amatierteātra aktieru – mūsdienu laikabiedru – lasītiem autora atmiņu fragmentiem. Ekspozīciju caurvij pilsētas vēsturiskā zirgu tramvaja sliežu motīvi uz telpu grīdām, kuri noslēdzošajā telpā pāraug telpiskā platformā priekšmetu izvietošanai. Uz tās skatāmi un sajūtami 20.–30. gadu Baldones kūrorta priekšmeti – unikāli suvenīri, repliku veidā izgatavoti šķirstāmi un lasāmi senie ceļveži un pastkartes, arī sasmaržojams sērūdens un uz degungala uztriepjams kosmētikā izmatojamo dūņu paraugs.
Ekspozīcija ir ažūra un viegli uztverama. Nelielais formāts, dažādie mediji, jēgpilni, ne pašmērķīgi iesaistāmo maņu veidi padara to par atklājumu pilnu piedzīvojumu. Tomēr tai ir vājie punkti, un tos iezīmē sākuma “pasīte”, – ierobežotā finansējuma dēļ māc šaubas par ekspozīcijas ilglaicību. Lai gan šobrīd – neilgi pēc atklāšanas – tā ir svaiga un nenobružāta, izmantotie materiāli ilgākā periodā varētu nolietoties un zaudēt pievilcību. Bažas rodas arī par atsevišķu priekšmetu drošību. Veiksmīgi ir izmantotas visas telpas un eksponēto mediju iespējas, par organisku ekspozīcijas vitrīnu padarot 20. gs. sākuma iebūvēto trauku skapi un ļaujot apmeklētājam iesaistīties – šķirstīt un lasīt gadsimtu senu ceļvežu kopijas. Tomēr daļa memoriālo un tādēļ unikālo Alfreda Dziļuma priekšmetu uz citādi vizuāli aizraujoši inscenētā rakstnieka galda ir vienkārši nolikti. Ja apmeklētājam līdzi neseko acīgs muzeja uzraugs, tie var kļūt par daļu no personiskas, bet nelegālas rakstnieka cienītāja kolekcijas.
Muzeja darbinieki stāsta, ka jaunatklātās ekspozīcijas finansēšana bijusi vietējās pašvaldības iniciatīva, un būtisku ieguldījumu gan satura, gan iekārtojuma koncepcijas izveidē devuši tās dizaineri. Dotajos apstākļos ir izdarīts teju neiespējamais, un, vai izdosies saglabāt nesen atvērtās ekspozīcijas/izstādes kvalitātes latiņu, tā turpmāk būs muzeja darbinieku atbildība. Mēdz teikt, ka velns ir detaļās, un arī te būs svarīgi, ka sēravots ekspozīcijā tiek regulāri atjaunots un tiešām smaržos, bet dūņu paraugi būs svaigi un taustei patīkami.
Mercendarbes muižas ēka ir apjomīga, tā ir piedzīvojusi dramatiskas laikmeta maiņas un pati par sevi glabā izstāstīšanas vērtu stāstu. Ceļš līdz jaunatklātajai ekspozīcijai ved cauri virknei citu telpu, un tikai ekspozīcija rada pārliecinošu iespaidu, ka ēku apsaimnieko muzeoloģiska tipa institūcija. Baldones kūrorta vēsturei gribētos redzēt turpinājumu, jo pirmais solis uz mūsdienīgu ekspozīciju ir sperts, un pat ierobežota finansējuma apstākļos tas ir izdevies ļoti pārliecinoši. Ceru, ka veiksmīgais gadījums tomēr nekļūs par sistēmu un turpmākie galvu reibinošie Baldones pilsētas un tās apkārtnes stāsti tiks ietērpti tikpat modernā un tam arī atbilstoši finansētā ietvarā.
Muzeja fotofiksācija
Foto: Didzis Grodzs.
Rakstu sērija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Kultūras nozares dokumentēšana atbalstu.
Paldies muzeja direktorei Elīnai Rasnacei par atsaucību apskata tapšanā.