Līga Lindenbauma, Didzis Grodzs. Ekspozīciju apskats. Baldones muzejs. Ceļā uz muzeja ekspozīciju

Raksts tapis Creative Museum rakstu sērijā “Ekspozīciju apskats”, kura pievēršas muzeju ekspozīcijām trīs rakursos – muzeju sniegtās ziņas par ekspozīcijas tapšanu jeb ekspozīcijas pasīte, izstāžu un kultūras pasākumu kuratores Līgas Lindenbaumas analīze, fotogrāfa Didža Grodza fiksācijas. Rakstu sērija gan sniedz ieskatu muzeju jaunumos, gan ļauj kvantitatīvi un kvalitatīvi salīdzināt dažādās ekspozīciju veidošanas prakses, iespējas un gala rezultātus. Iecerēts, ka sērija ilgtermiņā ne tikai veidos pārskatu par jaunāko ekspozīciju tendencēm, bet arī veicinās domapmaiņu par to, kas ir laba muzeja ekspozīcija.

 

Ekspozīcijas pasīte

Muzeja nosaukums: Baldones muzejs

Ekspozīcijas nosaukums: “Ceļš uz Baldones kūrortu”

Ekspozīcijas satura kopsavilkums: Ekspozīcijā apskatīts viens no būtiskākajiem Baldones vēstures stūrakmeņiem – Baldones kūrorts. Četrās dažāda izmēra telpās parādās kūrorta izveides un uzplaukuma periods un dažādi nozīmīgi kūrorta vēstures aspekti. Vienā no telpām izveidota Baldones rakstnieka Alfreda Dziļuma istaba “Rietumos”, un, apsēžoties autora krēslā, muzeja apmeklētājs dzird autora domas – audio fragmentus no autobiogrāfiskā romāna “Pēdas rīta rasā”.

Ekspozīcijas atklāšanas laiks: 2020. gada 16. novembris

Koncepcijas veidotāji: Dizaina aģentūra SIA “Raugs”

Satura veidotāji: Elīna Rasnace, Baldones muzeja vadītāja

Dizaina veidotāji: Dizaina aģentūra SIA “Raugs”

Tehniskais nodrošinājums: SIA “LowTech”

Citas ekspozīcijas tapšanā iesaistītās puses vai personas: Baldones novada dome, Baldones muzeja padome

Ekspozīcijas izstrādes periods: 2020. gada jūlijs–2020. gada 3. novembris

Ekspozīcija lielums (kvadrātmetros): 126 m2

Ekspozīcijā iekļautu priekšmetu skaits: 70 priekšmeti, no kuriem 36 ir oriģinālie priekšmeti, bet pārējie ir izgatavoti kā vizuāli reālistiskas kopijas, fotogrāfijas, bukleti u. c., kurus drīkst ņemt rokās, šķirstīt, lasīt. Oriģinālie priekšmeti ir sadzīves priekšmeti, kas raksturo Baldones senāko vēsturi, Baldones meteorīts, kā arī rakstnieka Alfreda Dziļuma personīgie priekšmeti.

Ekspozīcijas kopējās izmaksas: 13 000,00 EUR

Finansējuma avots: Baldones muzeja budžets

Eksponēto priekšmetu piederība kolekcijām: Muzeja krājums, foto kopijas no privātām kolekcijām.

Baldones muzejs jeb Mercendarbes muiža atrodas pāris kilometrus no pilsētas centra. Jaunatklātā ekspozīcija iekārtota trīs otrā stāva telpās un to savienojošā gaitenī un ir mazākā daļa no citādi plašās un dažādu laikmetu nospiedumu pilnās ēkas. Greznās rokoko ieejas durvis paver tipisku Latvijas muižu ainu. Iekšpusē eklektiskā vienotībā savijas proporcijās smalkas 19. gs. beigu būvdetaļas, 20. gs. sākuma sienu dekoratīvo joslu rekonstrukcijas, naivas, bet kvalitatīvas padomju vitrāžas un neseno gadu eiroremonts. Tikko pabeigtais pilsētas vēstures stāsts ekspozīcijas formā šajā eklektiskajā raibumā ir vientuļa mūsdienīga muzeja sala, kurai nākotnē gribētos redzēt turpinājumu.

Saukt šo par ekspozīciju ir grūti, jo tā atgādina labu, tomēr miniatūru izstādi. Tā iezīmē senā kūrorta izcelsmi un attīstību ar nedaudzu, tomēr pārsteidzoši dažādu priekšmetu un mediju klāstu un teju visu skatītāja maņu iesaisti. Jāuzteic izveicīgo iekārtotāju spēja radīt saturiski jēgpilnu un vizuāli baudāmu pilsētas stāstu, jo izveides budžets ir neliels pat šāda apjoma izstādes mērogiem.

Lielformātā pārceltais J. K. Broces (Johann Christoph Brotze) zīmējums atklāj Baldones kūrorta pirmsākumus, 19./20. gs. mijas fotogrāfijas ar nozīmīgām celtnēm un kūrmājām raksturo vietas uzplaukumu, bet 30. gadu kinomateriāli ļauj šiem stāstiem atdzīvojoties kustīgos attēlos. Personiski intīmus akcentus ienes Alfredam Dziļumam veltītā istabiņa ar rakstnieka memoriālajiem priekšmetiem un vietējā amatierteātra aktieru – mūsdienu laikabiedru – lasītiem autora atmiņu fragmentiem. Ekspozīciju caurvij pilsētas vēsturiskā zirgu tramvaja sliežu motīvi uz telpu grīdām, kuri noslēdzošajā telpā pāraug telpiskā platformā priekšmetu izvietošanai. Uz tās skatāmi un sajūtami 20.–30. gadu Baldones kūrorta priekšmeti – unikāli suvenīri, repliku veidā izgatavoti šķirstāmi un lasāmi senie ceļveži un pastkartes, arī sasmaržojams sērūdens un uz degungala uztriepjams kosmētikā izmatojamo dūņu paraugs.

Ekspozīcija ir ažūra un viegli uztverama. Nelielais formāts, dažādie mediji, jēgpilni, ne pašmērķīgi iesaistāmo maņu veidi padara to par atklājumu pilnu piedzīvojumu. Tomēr tai ir vājie punkti, un tos iezīmē sākuma “pasīte”, – ierobežotā finansējuma dēļ māc šaubas par ekspozīcijas ilglaicību. Lai gan šobrīd – neilgi pēc atklāšanas – tā ir svaiga un nenobružāta, izmantotie materiāli ilgākā periodā varētu nolietoties un zaudēt pievilcību. Bažas rodas arī par atsevišķu priekšmetu drošību. Veiksmīgi ir izmantotas visas telpas un eksponēto mediju iespējas, par organisku ekspozīcijas vitrīnu padarot 20. gs. sākuma iebūvēto trauku skapi un ļaujot apmeklētājam iesaistīties – šķirstīt un lasīt gadsimtu senu ceļvežu kopijas. Tomēr daļa memoriālo un tādēļ unikālo Alfreda Dziļuma priekšmetu uz citādi vizuāli aizraujoši inscenētā rakstnieka galda ir vienkārši nolikti. Ja apmeklētājam līdzi neseko acīgs muzeja uzraugs, tie var kļūt par daļu no personiskas, bet nelegālas rakstnieka cienītāja kolekcijas.

Muzeja darbinieki stāsta, ka jaunatklātās ekspozīcijas finansēšana bijusi vietējās pašvaldības iniciatīva, un būtisku ieguldījumu gan satura, gan iekārtojuma koncepcijas izveidē devuši tās dizaineri. Dotajos apstākļos ir izdarīts teju neiespējamais, un, vai izdosies saglabāt nesen atvērtās ekspozīcijas/izstādes kvalitātes latiņu, tā turpmāk būs muzeja darbinieku atbildība. Mēdz teikt, ka velns ir detaļās, un arī te būs svarīgi, ka sēravots ekspozīcijā tiek regulāri atjaunots un tiešām smaržos, bet dūņu paraugi būs svaigi un taustei patīkami.

Mercendarbes muižas ēka ir apjomīga, tā ir piedzīvojusi dramatiskas laikmeta maiņas un pati par sevi glabā izstāstīšanas vērtu stāstu. Ceļš līdz jaunatklātajai ekspozīcijai ved cauri virknei citu telpu, un tikai ekspozīcija rada pārliecinošu iespaidu, ka ēku apsaimnieko muzeoloģiska tipa institūcija. Baldones kūrorta vēsturei gribētos redzēt turpinājumu, jo pirmais solis uz mūsdienīgu ekspozīciju ir sperts, un pat ierobežota finansējuma apstākļos tas ir izdevies ļoti pārliecinoši. Ceru, ka veiksmīgais gadījums tomēr nekļūs par sistēmu un turpmākie galvu reibinošie Baldones pilsētas un tās apkārtnes stāsti tiks ietērpti tikpat modernā un tam arī atbilstoši finansētā ietvarā.

 

Muzeja fotofiksācija

GRO_2481-Pano.jpg

GRO_2473.jpg

GRO_2436.jpg

GRO_2454.jpg

GRO_2399.jpg

GRO_2397.jpg

GRO_2386.jpg

GRO_2385-Pano.jpg

GRO_2378-Pano.jpg

GRO_2364.jpg

GRO_2363.jpg

GRO_2361.jpg

GRO_2352.jpg

GRO_2351.jpg

GRO_2331.jpg

GRO_2324.jpg

GRO_2321.jpg

GRO_2320.jpg

GRO_2319.jpg

GRO_2317.jpg

GRO_2309.jpg

GRO_2307.jpg

GRO_2293.jpg

GRO_2290-Pano.jpg

GRO_2286.jpg

GRO_2284-Pano.jpg

GRO_2280.jpg

GRO_2279.jpg

GRO_2278.jpg

GRO_2260.jpg

GRO_2240-Pano.jpg

GRO_2257.jpg

GRO_2254.jpg

GRO_2251.jpg

GRO_2250.jpg

GRO_2249.jpg

Foto: Didzis Grodzs.

Rakstu sērija tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Kultūras nozares dokumentēšana atbalstu.

Paldies muzeja direktorei Elīnai Rasnacei par atsaucību apskata tapšanā.

Līga Lindenbauma
Izstāžu un kultūras notikumu kuratore, pakalpojuma dizainere
 
Didzis Grodzs

Fotogrāfs